Jaunākais izdevums

Nolūkā informēt patērētājus par mājražotājiem tos apvieno atbalsta biedrībā .

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes loceklis Agris Locs stāsta, ka sākums biedrības izveidei bijis pavisam prozaisks. Pirms vairākiem mēnešiem idejas autoram nācies smagi vilties, nopērkot vistu lielveikalā, pēc kuras termiskas apstrādes tā esot garšojusi pēc balinātāja. Tad arī sākušies pašmāju zemnieku un mazo uzņēmumu saražotā meklējumi. «Vienuviet nekā nebija,» atceras Agris Locs. Viņš sācis ar meklējumiem internetā, bet, nezinot konkrētas saimniecības nosaukumu, rezultātu neizdevās iegūt. Izpētīta un izmēģināta arī PVD mājaslapa, kur norādīta saimniecību adrese un novads, taču kontakti nebija uzrādīti.

Sāk ar Twitter

Ņemot vērā savu pieredzu sociālajos tīklos, Agris Locs izveidoja kontu «Latvijas Mājražotāji sociālajā vietnē «twitter» ar aicinājumu atsaukties un ieteikt mājražotājus un zemniekus, kas ražo veselīgu pārtiku. Pāris stundu laikā jaunajam kontam jau sekojuši ap 500 interesentu un tā aizsākusies darbība, kas jau pāraugusi kustībā. «Pāris stundu laikā bija liela cilvēku interese – ja kaut ko uzziniet, tad padodiet mums arī ziņu. No pilnīgas nejaušības kļuva skaidrs, ka tas vēl kādu interesē un ir cilvēki, kas gribētu šo produkciju iegādāties, bet nezina, kur to atrast,» stāsta Agris Locs. Tā pamazām sākusi pienākt informācija, ar kuru viņš sācis dalīties ar pārējiem sekotājiem. Pieaudzis gan sekotāju, gan vēstuļu skaits un, secinot, ka ar 140 zīmēm Twitter tīklā ir par maz, izvērstas aktivitātes arī tādos sociālajos tīklos kā Facebook, Draugiem un LinkedIn. Šobrīd, piemēram, sekotāju skaits Twitter jau sasniedzis gandrīz trīs tūkstošus. Paralēli tam, ka sociālajos tīklos tiek izvērstas dažādas aktivitātes, tostarp rīkoti konkursi, tiek domāts par citu mārketinga aktivitāšu veikšanu, arī par pasākumu rīkošanu. Priecājies, dalies, ieraksti komentāru un saņemsi balvu – šis princips patīkot gan pašiem ražotājiem, gan sociālo tīklu dalībniekiem. Taču galvenais – tādā veidā tiek popularizēti mājražotāji un to ražotā produkcija.

Mērķis – popularizēt

Marta beigās nodibināta biedrība, kurā pašlaik apvienojušies 16 biedri – galvenokārt mājražotāji. Pamazām augot, arī uzdevumi kļuvuši sarežģītāki. Šobrīd jau ir iespējams sekot ražotāju aktivitātēm, dažādiem tirdziņiem u.c. Biedrības galvenais mērķis – izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, sociālos tīklus un citu veidu informēšanas un mārketinga aktivitātes, popularizēt mājražotājus, mazos uzņēmējus un reģionālos ražotājus, mazās saimniecības, aldarus un vīndarus, kā arī mudināt pircēju iegādāties produkciju no šiem ražotājiem. «Tā vietā, lai sestdienās dotos uz tirdzniecības centru, gribam mudināt cilvēkus labāk doties uz kādu saimniecību laukos, kur labprāt uzņems šādus ciemiņus. Tikai jāsarunā un jāvienojas par laikiem. Piemēram, var aizbraukt uz Jelgavas novadu, kur audzē kazas, un tas ir krietni labāk, nekā staigāt pa lielveikalu. Svaigs gaiss, bērniņš iepazīstas ar lopiņiem, izbauda lauku sētas dzīvi,» pozitīvos momentus uzskaita jaunās biedrības valdes loceklis. Kopīgi ar ražotājiem jaundibinātās biedrības vadītājs iecerējis strādāt pie likuma grozījumiem, kas ļautu mājražotājiem savu preci realizēt arī veikalos un piedalīties iepirkumos, kas šobrīd nav atļauts. Pašlaik vairāk tiek popularizēti bioloģiskās produkcijas ražotāji, bet daudz esot tādu saimniecību, kam nav šāds sertifikāts, tāpēc mērķis ir popularizēt tieši šādus ražotājus. «Piemēram, Aijas kundze no Saldus, kas audzē dzērvenes jau 15 gadus. Kāpēc man par viņu nepastāstīt?» retoriski vaicā A. Locs. Viņš novērojis, ka daļa mājražotāju ir kautrīgi un kūtri, jo baidās iesaistīties lielākās aktivitātēs. Iespējams, daļai bijusi kāda negatīva pieredze jau iepriekš, kas traucē kopīgai sadarbībai. Šobrīd redzams, ka lielai daļai ražotāju nepieciešams reklāmas atbalsts, jo «kā lai cilvēki pērk šos ražojumus, ja viņi nezina par šāda ražotāja eksistenci». Šobrīd izstrādes stadijā ir biedrības mājaslapa, kur būs virtuāls katalogs un iespēja tās apmeklētājam atrast katram savu ražotāju. Paredzēts apmainīties ar cenu lapām starp pircēju un pārdevēju. Pagaidām par interneta veikalu gan netiek domāts, bet vairāk tieši par patērētāju informēšanu. «Zemniekam nav laika ar to nodarboties, viņš no rīta līdz vakaram strādā savā laukā, ieracies savās dobēs un tikai vēlu vakarā var pieslēgties internetam,» situāciju klāsta valdes loceklis. Iecere ir sadarboties ar ceļojumu aģentūrām, jo daudzi saimnieki labprāt viesos uzņemtu tūristus. Tiek domāts arī par mājražotāju tirdziņu rīkošanu un pirmais, iespējams, varētu notikt jau šovasar. Našķu ražotāja, individuālā komersante Antra Gaisa ir pārliecināta, ka jaunizveidotā biedrība palīdzēs patērētājiem uzzināt par mazajiem ražotājiem un viņu gatavotajiem pārtikas produktiem. «Tas varētu atvieglot patērētāju dzīvi, jo līdz šim nebija vienotas vietas, kur atrast šo informāciju,» viņa stāsta. Arī ražotājiem kļuvis vieglāk dzīvot, jo iespējams uzzināt par neskaitāmajiem tirdziņiem un pasākumiem, kuros vērts piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Forevers valdes priekšsēdētājs: Mājražotāji ir nekonkurētspējīgi

Rūta Kesnere, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mājražotāji tirgosies veikalā Top!

Dienas Bizness, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apkaimes mājražotāji četras dienas pirms Ziemassvētkiem un gadumijas savu produkciju piedāvās veikalā «Top!». Sadarbību ar vietējiem ražotājiem rosinājuši veikala īpašnieki no SIA «Mārksmens», reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējusi Raimonda Ribikauska, tūrisma maršruta «Baudi Bauskā!» izveidotāja.

Šajā maršrutā ceļotājiem ir iespēja apmeklēt Bauskas novada pīrāgu un kūku cepējas, zāļu tēju un konservu gatavotājas, vietējo vīna darītavu, gaļas produktu ražotājus u. c.

Mājražotāji ar sieru, kūkām, maizi, saldumiem, medu un desām veikalā «Top!» būs sastopami 23., 24., 30. un 31. decembrī, informē R. Ribikauska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā iepazīstināt sevi ar citiem, satikt iespējamos sadarbības partnerus un uzklausīt vērtīgu pieredzi otrdien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) uz savu ceturto kontaktbiržu pulcējās vairāk nekā 60 mājamatnieku un mājražotāju no visas Zemgales, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Amatnieki, rokdarbnieki un mājražotāji ne tikai no tuvējiem novadiem, bet arī Jēkabpils, Tērvetes, Vecumniekiem, Dobeles, Kokneses un citviet bija sarūpējuši krāsainus adījumus, koka izstrādājumus, rotas, priekšautus, auduma lelles, lina darinājumus, Ziemassvētku rotājumus, sveces, sierus, ievārījumus, dažādus našķus un citus pašu rokām gatavotus darbiņus, kas pirmssvētku laikā lieti noder arī dāvanu maisam.

«Kontaktbiržas ideja attaisnojas – mājamatnieki un mājražotāji atrod sev jaunus klientus, kā arī sadarbojas kopā pa diviem, trim. Daudziem decembra plāns jau ir tik pilns, ka grūti atrast laiku šim pasākumam,» gandarīta ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš stājās spēkā likuma norma par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās, Latvijas mājražotāji, kas tirgo pašgatavotos alkoholiskos dzērienus, negrasās izpildīt šos, viņuprāt, absurdos noteikumus. Tā vietā viņi prasīs zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) rast citu risinājumu.

Kā pastāstīja asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, lauku tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji tikušies diskusijā, kuras secinājumi nosūtīti Dūklavam. Tuvākajās nedēļās Ziemele dosies pie ministra, un pēc sarunas tūrisma nozares pārstāvji vienosies, kā rīkoties tālāk.

Ziemele stāsta, ka likuma norma, kas stājās spēkā 1.janvārī, uzliek pamatīgas papildu izmaksas, ko mājražotāji nevar atļauties. Videonovērošanas kameru izvietošana ir tikai viena no tām. Videonovērošana saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI). Saistībā ar to jāmaksā par dažādiem papildpakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Straupes tirdziņš iekļaujas starptautiskajā Slow Food kustībā

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ražošanu un legalizējoties arvien lielākam skaitam mājražotāju, laucinieki cer atņemt pircējus importa pārtikas ražotājiem; eksperti uzsver nepieciešamību kooperēties , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015.gadā līdz 16. janvārim reģistrēti desmit jauni mājražotāji, kopējam skaitam sasniedzot 1114. Populārākā ir maizes un miltu izstrādājumu ražošana mājas apstākļos, tikpat daudz arī augu izcelsmes produktu pārstrādātāju, kam seko gaļas produktu, izstrādājumu un maltās gaļas ražotāji. Mājražošanas popularitāte sakustējās krīzes laikā, zemniekiem sākot lauzīt galvas, ko darīt ar izaudzēto. «Daudzi saprata, ka vajag ķerties pie pārstrādāšanas. Tas bija sākuma punkts, kad cilvēki sāka saskatīt iespējas. Kā sniega bumba mājražošanas popularitāte vēlās tālāk,» norāda Videga Vītola, Valsts Lauku tīkla sekretariāta lauku attīstības speciāliste un uzņēmējdarbības konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vienīgā izeja ir noteikt šiem produktiem īpaša, nacionāla produkta statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka.

«Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionāls produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. Pieprasījums pēc žāvētām vistām un kūpinātas gaļas aizvien pieaug, mājražotāji, valdības stimulēti, ieguldījuši lielus līdzekļus šī biznesa attīstībā. Eiropas Komisijas (EK) regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, līdz ar to patlaban esam šokā. Vienīgā izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu,» sacīja A. Hauka.

Tāpat viņa norādīja, ka mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija savu interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā saistībā ar kūpinājumiem uzticējusi Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājam Didzim Šmitam.

D. Šmits iepriekš veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu EK regulā, kas ļāva saglabāt iepriekšējo benzopirēna pieļaujamo līmeni Latvijas šprotēs.

Jau ziņots, ka mājražotāji pieprasījuši, lai kūpinājumiem piešķir nacionālā produkta statusu.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada 1. septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011. gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rūjienas uzņēmums SIA "pesto.lv" ir ceļā no mājražošanas uz ražošanu lielākos apjomos.

"Vēlamies, lai katrā Latvijas ģimenē uz galda gan svētkos, gan ikdienā būtu atrodams kāds no mūsu ražotajiem produktiem," biznesa portālam db.lv saka Jānis Pirsko, SIA "pesto.lv" līdzīpašnieks. Šobrīd uzņēmums ražo četrus produktus – klasisko bazilika pesto, vegāno bazilika pesto, karamelizētus sīpolus un tomātu garšaugu mērci "Tomzo".

Ideja par pesto ražošanu radās Aldonim Elksnim, kurš jau vairāk nekā 15 gadus darbojas restorānu biznesā un bija novērojis, ka Latvijā nevar iegādāties tādas garšas un kvalitātes bazilika pesto mērci, par kādu viņš būtu sajūsmā un ar prieku pasniegtu klientiem. "Līdz ar to izstrādājām recepti, kas mums pašiem šķita visatbilstošākā un patīkamākā mūsu garšu kārpiņām," saka J. Pirsko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: mājas vīna Dzidris ražotājs biznesu uzskata teju par hobiju

Sandra Dieziņa, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas vīnu darītava Dzidris attīstās soli pa solim un gaida tūrisma sezonu.

Z/s Ozoliņi mājas vīna darītava Dzidris Aiviekstes novadā var lepoties ar celmlauža godu šajā nozarē. Nākamgad brūzis, ko lielākoties iecienījuši ekskursanti no Latvijas, atzīmēs 10 gadu pastāvēšanu.

Saimniecības ražotne bija pirmā, kas 2005. gadā saņēma atbilstošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sertifikātu un licenci no Valsts ieņēmumu dienesta Akcizēto preču pārvaldes, kas ļauj nodarboties ar vīna darīšanu. Viegli neesot gājis, divi gadi pagājuši, kamēr visi papīri nokārtoti, atceras brūža saimnieks Viktors Abramenko. Turklāt prasības šādai nelielai ražotnei esot tādas pašas kā lielajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms desmitos miljonos eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk pašmāju ražotājiem bija lielāka interese izrādīt savu preci vietējam tirgum, bet tagad liela daļa vairāk koncentrējas uz ārvalstīm, intervijā laikrakstam Diena atzīst izstādes Izvēlies Latvijas preci organizators Erlens Kelle.

Cik sen jau tiek organizētas Latvijas ražotāju izstādes?

Šis būs jau piektais gads, nosaukumi gan mainās. 2010.gadā bija pirmā izstāde ar nosaukumu Ražots Latvijā, tad piedalījās ap 300 ražotāju, šoreiz būs simt piecdesmit. Tolaik tik daudz cilvēku vēl nebija izbraukuši no Latvijas, varēja just, ka ir lielāks patriotisms. Varētu teikt, ka tā bija veiksmīgākā izstāde piecu gadu laikā, jo trīs dienās to apmeklēja 20 000 cilvēku. Nezinu, kāpēc interese ir tik ļoti mazinājusies, pieļauju, ka tas tiešām lielā mērā ir saistīts ar cilvēku izbraukšanu. Ražotāju joprojām ir daudz, tomēr tagad lielākā daļa izvēlas eksportēt, un Latvija daudziem vairs nav mērķa tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas biznesa inkubatorā atbalstu meklē arī disku golfs

Agrita Aune, speciāli DB, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas biznesa inkubatora vadītājs Rihards Zariņš laikrakstam Dienas Bizness atzīst, ka Jūrmalas uzņēmējdarbību lielā mērā raksturo sezonalitāte, bizness balstīts uz tūristiem un atpūtniekiem.

Biznesa inkubatorā Jūrmalā atbalstam pieteikušies pretendenti, kas pārstāv dažādas nozares, – četri dažādas kosmētikas ražotāji (biokosmētika, mājražotāji), somu dizains (unikālas sieviešu rokassomiņas), pāris sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī divi aktīvās atpūtas pakalpojuma sniedzēji. Abi pēdējie projekti Jūrmalā ir vēl nebijuši – disku golfs, ko piedāvā spēlēt parkos un mežos, kā arī pārvietojamas virvju trases.

SIA Baltic disc golf nodarbojas ar disku golfa laukumu projektēšanu, izveidi un būvniecību, inventāra tirdzniecību un pasākumu organizēšanu. Uzņēmums dibināts pagājušajā gadā, pagaidām tajā ir divi darbinieki, nākotnē plānoti pieci.«Darbojamies kopā ar biedrību Latvijas Disku golfa klubs, lai popularizētu šo aktīvās atpūtas veidu un rīkotu bezmaksas apmācības,» atzīmē uzņēmuma līdzdibinātājs Elviss Brauns. Latvijā izveidoti laukumi Rīgā, Mežaparkā, Gulbenē, Talsos, Cēsīs, kā arī divi laukumi Ērgļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot attiecības un uzlabojot tirdzniecības saites, Āgenskalna tirgū turpmāk regulāri tiks rīkotas lietuviešu dienas.

Divas dienas – 30. un 31. martā – plkst. 9.00-17.00 tiks rīkots Braļukas lietuviešu tirgus, kurā piedalīsies vairāki desmiti lietuviešu tirgotāju, būs darbnīcas un koncerts.

Pateicoties jaundibinātajiem tirdzniecības sakariem ar Lietuvu, tirgus pārstāvji vēlas izveidot jaunu tradīciju un arī turpmāk regulāri rīkot Lietuvas lielākā gadatirgus Kazjukas mini versiju Āgenskalna tirgū. Kazjukas notiek jau vairāk nekā 400 gadus un ierasti marta sākumā pulcē vairākus tūkstošus tirgotāju. Baltijas valstu tirgus tradīcijās lietuviešu amatnieki īpaši izceļ izdomu un pārsteidzoši ir gan keramikas izstrādājumi, gan reliģisko skulptūriņu atveidi, būs tradicionālie, tikai lietuviešiem raksturīgie sauso ziedu darinājumi verbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērmanes dārzā, piektdien, 19.jūnijā, notiek Latvijas labumu un zāļu tirgus "Gabaliņš Latvijas Līgo!".

Amatnieki un mājražotāji piedāvā pilsētniekiem un Rīgas viesiem vēl pirms saulgriežu svinībām apmeklēt tradicionālo gadatirgu un sarūpēt sev nepieciešamo gan ikdienai, gan arī drošai Jāņu svinēšanai.

Tirgotāji no visiem Latvijas novadiem apmeklētājiem piedāvā Jāņu zāles un sieru, lauku maizi un gaļu, rotas, tautiskās jostas, lina un vilnas apģērbus, amatnieku darinājumus bērniem un ikdienai, dizaina priekšmetus, dabisku izejvielu kosmētiku, gardumus, medu un citus pašu ražotus labumus.

Tirgus sadalīts astoņās tematiskās gadatirgus tirdzniecības zonās, un parka celiņi pārvērtušies par Amatu ielu, Siera ielu, Gaļas ielu, Zivju ielu, Maizes ielu, Augļu un dārzeņu ielu, Zāļu ielu un Alus ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābolu sviests, ingvera dzēriens un citas inovācijas – tie ir tikai daži produkti, kas skatāmi šodien atklātajā izstādē Riga Food 2017 Ķīpsalā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Latvijas augļkopības un zinātnes centrs popularizē bezatlikumu tehnoloģiju, piedāvājot uzņēmējiem ogu spiedpaliekas, ko var izmantot pārtikas ražošanā. Centra pētniece Karīna Juhņeviča – Radenkova stāsta, ka centram izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmējiem, taču to var attīstīt vēl vairāk. Tā kā pasaulē aizvien populārāka kļūst bezatlikumu tehnoloģija, uzsvars ir tieši uz to.

Pirmoreiz uz izstādi ieradies kompānijas Adygsalt īpašnieks Aslans Khuaževs, kurš vēlas popularizēt savu produktu un rast jaunus sadarbības partnerus. Uzņēmējs stāsta, ka Kaukāza sāls ir bagātināta ar vitamīniem, dažādām garšvielām un tai būtu labs noiets arī Baltijā. Atsevišķos Latvijas veikalos to jau var iegādāties, taču mērķis ir paplašināties un augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 22 gadus pēc kārtas Valmierā notiek izstāde «Vidzemes uzņēmēju dienas».

17. un 18. maijā Valmieras pilsētas centrā uzņēmumi, amatnieki, mājražotāji, valsts, pašvaldības un izglītības iestādes izstādes apmeklētājus iepazīstina ar savu produkciju un pakalpojumu klāstu.

Dalību izstādei «Vidzemes uzņēmēju dienās 2019» apstiprinājuši aptuveni 260 dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Zelta zaptes no tirdziņiem izaug līdz veikaliem

Anda Asere, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mājas vīnu ražotāji saradušies kā sēnes pēc lietus; tirgū kļūst pašauri

Sandra Dieziņa, Vēsma Lēvalde, Jānis Šķupelis, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā ražotāju skaits audzis, saasinot konkurenci . Šogad prasības nozarē kļuvušas stingrākas, daži mājražotāji tās sauc par absurdām, kas neveicina mazā biznesa attīstību.

Bargas prasības

«Vīndaru Latvijā saradies daudz – lielai daļai tas ir papildprodukts, piemēram, daudz viesu māju piedāvā arī mājas vīnus. Taču ar to jārēķinās, ka tu nebūsi tirgū viens. Šobrīd vīndariem pamatīgas galvassāpes sagādājuši pēdējie grozījumi alkohola aprites likumā, kas trāpa tieši mazajam biznesam. Tie paredz, ka no šā gada janvāra arī mājas vīni jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat jānodrošina videonovērošana. Šo noteikumu sekas ir strauja apgrozījuma samazināšanās, vismaz Durbes veltes to izjūt ļoti sāpīgi,» skaidro zīmola Durbes veltes izveidotāja, vīndare Evija Kopštāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mājražotājiem ļaus realizēt 30% no saražotās pārtikas veikaliem un restorāniem, neveicot obligāto uzņēmuma atzīšanas procedūru

LETA, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājražotājiem turpmāk būs iespēja vienā mēnesī realizēt 30% no saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas veikaliem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, neveicot citādi obligāto uzņēmuma atzīšanas procesu, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Prasības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban visiem pārtikas aprites uzņēmumiem, kas piegādā dzīvnieku izcelsmes produktus citam uzņēmumam, ir nepieciešama atzīšana. Tikmēr mājražotājiem patlaban tas ir aizliegts, turklāt atzīšanas process šādiem uzņēmumiem ir nopietns finansiālais slogs.

Līdz ar to noteikumu projekts nosaka, ka mājražotājiem piemēros atkāpi, ļaujot piegādāt 30% saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas, kas nepārsniedz 4000 kilogramus gatavās produkcijas mēnesī. 30% robeža noteikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta regulu, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Turklāt tika skatīti citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvie akti, kuros tiek izmantota minētā atkāpe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem, bet aizvien novērojams šī piena trūkums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir tikai trīs kazas piena pārstrādes uzņēmumi – SIA Līcīši Ltd, Madonas novada z/s Līvi, kā arī a/s Cesvaines piens, kura pagājušajā gadā sāka kazas piena pārstrādi un puscietā siera ražošanu rūpnieciskos apjomos; pārējie ir mājražotāji. Līcīši Ltd ir vienīgā saimniecība, kas tirdzniecības tīkliem piegādā tieši svaigu kazas pienu.

Ozolnieku novada bioloģiskā saimniecība SIA Līcīši Ltd ir viena no tām, kas pārvarējusi vairākas krīzes un joprojām ražo kazas pienu un sieru. Saimniecību 1992. gadā nodibinājis saimnieks Aivars Liepiņš, kurš pamazām saimniekošanu nodod meitas Līgas Marcinkonienes rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru