Jaunākais izdevums

Šogad Latvijas mēbeļu ražotājiem nemitīgi noticis aktīvs darbs ar pilnīgi jaunajiem klientiem un jauniem produktiem, aģentūrai LETA stāstīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Tāpat viņa norādīja, ka liela daļa uzņēmumu patlaban investē uzņēmumā un veido atsevišķas jauno produktu attīstības daļas vai filiāles.

"Kopumā paredzams, ka gads noslēgsies ar 10-18% kritumu atsevišķos sektoros, līdz pat 25% kritumu atsevišķos uzņēmumos, taču darbs notiek, pēc iespējas cenšoties saglabāt nodarbināto skaitu," stāstīja Erele.

Raugoties uz pasūtījumu apjomu, Erele atzina, ka vēl ir nepieciešams sasniegt labākus pārdošanas rādītājus, lai atsāktu domāt par tālākajām investīcijām jaunās iekārtās, digitalizācijā un atjaunojamās enerģijas piemērošanā. Patlaban pasūtījumu sarukumu izjūt gandrīz katrs nozarē strādājošs uzņēmums.

Erele stāstīja, ka patlaban cenas atsevišķās materiālu kategorijās ir jau mazinājušās un, lai gan situāciju joprojām apgrūtina karš Ukrainā, loģistikas problēmas un sadārdzinājumi, kopumā dažādu nozarei nepieciešamo materiālu pieejamība vērtējama kā laba.

Asociācijas pārstāve gan piebilda, ka, neskatoties uz sadārdzinājumiem, eksporta partneri nereti sagaida atlaides un cenu mazināšanos. "Tikai kopš rudens uzņēmumi varējuši sākt izskatīt 3-5% cenu samazinājumu eksporta klientiem," uzsvēra Erele.

Vērtējot šo gadu kopumā, Erele stāstīja, ka mēbeļu nozare vienmēr ir bijusi inerta un visi izaicinājumi nāk lēnām, tomēr ar diezgan pamanāmu ietekmi. "Daudzi Latvijas uzņēmumu vadītāji ir pratuši dažādos pārmaiņu vējos noturēt uzņēmumus likvīdus un samērā elastīgi pielāgojoties, iespējams, tieši tāpēc, ka zināmā mērā tiek iedots sagatavošanās laiks. Taču mēdz būt arī tā, ka tik inertā nozarē problēmas nāk visas reizē un tūlīt," sacīja Erele.

Viņa skaidroja, ka, lai arī 2022.gadā dati uzrādīja pieaugumus neto apgrozījumos, liela daļa no tā bija inflācija un cenu svārstības uz dažādajām izdevumu pozīcijām. Tomēr bija arī uzņēmumi, kuru lielāki pasūtījumi un pasūtītās produkcijas daudzumi uzbūvēja pieaugumu.

Erele sacīja, ka 2022.gadā pasūtījumu samazinājumu izjuta retais, tomēr 2023.gads atšķiras. Esošie klienti ir piesardzīgāki un jāorganizē krietni aktīvāks darbs pārdošanā - darbs ar jaunajiem klientiem, produktu un pakalpojumu izmaksu kalkulācijām. "Vairāku uzņēmumu vidū izveidotas papildu darba vietas tieši administrācijas sadaļā uz tādiem amatiem kā pārdevējs, eksporta menedžeris, konstruktors, e-komercijas speciālists un tamlīdzīgi," stāstīja Erele.

Asociācija "Latvijas mēbeles" ir dibināta 2001.gadā. Asociācijas biedri ražo mīkstās mēbeles, gultas un matračus, masīvkoka mēbeles, liekti līmētās mēbeles, korpusa mēbeles, specializētās mēbeles, kā arī dažāda tipa mēbeļu detaļas, komponentes, furnitūras, interjera elementus un citus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgus krituma apstākļos redz izaugsmes iespējas

Māris Ķirsons, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū sāk parādīties pieprasījums pēc ilgtspējīgākiem produktiem, sacīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

"Pamazām tirgu sāk manīt Zaļā kursa ietekmi ne tikai pārkārtošanās ziņā, oglekļa dioksīda (CO2) pēdas mērīšanā, bet tostarp ienāk "zaļākas" mēbeles, materiāli, gan jaunu produktu inovācijās, gan arī vietu rod atjaunotas, restaurētas, labotas mēbeles, īpaši mājsaimniecībās," stāstīja Erele.

Tāpat viņa piebilda, ka patlaban Eiropas līmenī notiek aktīvs darbs pie standarta "Mēbeles kā pakalpojums" jeb īres pakalpojuma ieviešanas. Līdz ar ko, šī iezīme sāks parādīties Eiropas publiskajos iepirkumos.

"Šādas un vēl citas iezīmes, tostarp par paplašināto ražotāju atbildību ienāks tirgū regulējošā, rekomendējošā veidā un bez šaubām liks mainīties un pielāgoties ražotājiem," atzīmēja asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi pieteikt Latvijā ražotās mēbeles ārvalstīs veikta Rīgas Krēslu fabrikas zīmolu un prečuzīmju apvienošana.

Turpmāk Rīgas Krēslu fabrikas zīmoli būs pazīstami ar vienotu nosaukumu – ARTICUL. Ar jaunu zīmolu un mūsdienīgu identitāti plānots paplašināt darbību eksporta tirgos un stiprināt attiecības ar pasūtītājiem vietējā tirgū.

Rīgas Krēslu fabrika dibināta 1999. gadā kā interjera dizaina uzņēmuma un sabiedrisku telpu iekārtošanas Coppa Ltd māsas uzņēmums. Laika gaitā uzņēmums būtiski attīstījis ergonomisko biroja mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, pilnveidojis un paplašinājis produktu klāstu, šobrīd produktu portfelim sasniedzot 150 vienības.

Tuvojoties Rīgas Krēslu fabrikas 25. jubilejai, uzņēmuma vadība izlēma apvienot tā atsevišķos zīmolus un prečuzīmes – Rīgas Krēslu fabrika, Coppa Ltd, Riga ChAIR un SKOLAI.LV, lai turpmāk darbotos kā ARTICUL. Uzņēmuma darbības fokuss paliek nemainīgs – nodrošināt pilna cikla kvalitatīvu un ergonomisku mēbeļu ražošanu no plānošanas un idejas līdz gatavam produktam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēdošs darbs vai dzīvesveids nozīmē to, ka vidēji dienā sēdus pozīcijā tiek pavadītas astoņas un vairāk stundas. Lai arī varētu šķist, ka, sēžot pie galda, ķermenis netiek noslogots, patiesībā ilgstoša sēdus pozīcija rada palielinātu slodzi ķermenim un var izraisīt ne tikai diskomfortu, pastiprinātu nogurumu vai sāpes muguras un kakla zonā, bet arī veicināt tādu veselības problēmu rašanos kā sirds slimības, diabēts un dziļo vēnu tromboze. Tādēļ ir būtiski maksimāli atvieglot darbu birojā ar piemērotu un ergonomisku biroja mēbeļu izvēli. Mēbeļu salona “Kate” darba galdi un krēsli birojam palīdzēs nodrošināt pareizu sēdus pozīciju un līdz ar to arī komfortablus darba apstākļus.

Kādam ir jābūt labam biroja krēslam?

Darbinieka augumam piemērots biroja krēsls spēj būtiski uzlabot darba produktivitāti, jo spēju koncentrēties un motivāciju darbā neaizēno nogurums un diskomforts. Laba biroja krēsla raksturlielumi ir:

• Ērtai sēdus pozīcijai pietiekošs krēsla sēdes platums un dziļums;

• Individuāli regulējams augstums;

• Mugurkaula izliekumam atbilstoša krēsla atzveltne ar atbalstu muguras lejasdaļai;

• Roku balsti, kas mazina slodzi uz kakla un plecu zonām.

Visas šīs īpašības ir ņemtas vērā, veidojot salona “Kate” biroja krēslu sortimentu. Turklāt, salons “Kate” vienlīdz lielu uzmanību pievērš ne tikai biroja krēslu ergonomikai, bet arī izmantoto materiālu kvalitātei un dizaina izskatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PTAC un Mēbeļu ražotāju asociācija Latvijā parakstījušas sadarbības līgumu

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Mēbeļu ražotāju asociācija Latvijā parakstījušas sadarbības līgumu, lai stiprinātu uzraudzību preču drošuma jomā un attīstītu sadarbību starp PTAC un asociāciju, liecina PTAC publiskotā informācija.

Tāpat ar sadarbības līgumu iecerēts veicināt preču atbilstību, kā arī uzlabot patērētāju un komersantu informētību par preču drošuma aspektiem.

Sadarbības ietvaros plānoti pasākumi, tostarp informēšanas aktivitātes patērētāju un komersantu auditorijām, apmācību organizēšana ražotājiem, tirgus uzraudzības projektu organizēšana, informācijas apmaiņa jomās, kurās nepieciešama pastiprināta uzraudzība, piemēram, e-komercijas jomā, vadlīniju izstrādē komersantiem un citiem.

Kā skaidro PTAC, dažādu sadarbības aktivitāšu nepieciešamību radījis arvien pieaugošais patērētāju sūdzību skaits par tirgū iegādāto mēbeļu kvalitāti un atbilstību prasībām. Veicot tirdzniecības vietu klātienes un internetveikalu apsekojumus, PTAC secinājis, ka lielākoties patērētājiem netiek nodrošināta informācija par ražotāja norādījumiem preces pareizai lietošanai vai lietošanas ierobežojumiem un netiek nodrošināta preces instrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar budžetu 2024.gadam Saeimā tiekskatīta virkne nodokļu likumprojektu. Liela daļa no tiem vairāk ir tehniski grozījumi. Daļa noteikti nāk par labu nodokļu maksātājiem, piemēram, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

Māris Ķirsons, 18.10.2023

SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu jomā – Euribor

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Sitas un Pededzes palienē ievākto zālāju biomasu sāks pārstrādāt granulās – startēs Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotais projekts LIFE UpcyclingGrass, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no mazvērtīgā siena, salmiem, niedrēm.

Jaunie produkti – substrāts koku stādu audzēšanai, pakaiši dzīvniekiem, mēslojums dārziem - būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu. Projekts LIFE UpcyclingGrass norisināsies līdz 2028. gadam un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.

“Apsaimniekojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, rodas daudz mazvērtīgā siena, jo, ievērojot visas dabas saglabāšanas prasības, notiek vēlā pļaušana, lai putni varētu mierīgi pavadīt ligzdošanas periodu. Tomēr siens tad jau ir kļuvis mazvērtīgs un nav izmatojams kā lopbarība. Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tagad kopā ar Latvijas Dabas fondu un partneriem sāksim granulu ražošanu, kas būs pamatā jauniem produktiem,” stāsta viens no projekta iniciatoriem Jurijs Prokofjevs, SIA Sita Nature Park īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gads akciju tirgos – iespēja izvēlēties scenāriju

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz 2023. gada sākumā izteiktajām prognozēm ir skaidri redzams, ka šogad akciju tirgum klājās daudz labāk nekā es vai citi finanšu eksperti prognozēja.

2023. gadu biju palicis zem vārdu kombinācijas “optimismam maz vietas” vai “amerikāņu kalniņi turpināsies”, bet teksta korektors piedāvāja “piesardzīgs optimisms” – tāds šis gads arī izrādījās.

Līdz 2023. gada oktobra beigām tas bija kalnains un nervozs, taču līdz ar novembra atnākšanu viss mainījās. Kāds nospieda gāzes pedāli un visi riska aktīvi “aizlidoja kosmosā”, apgāžot gandrīz visas Volstrītas prognozes. S&P 500 noslēdza gadu 4770 līmenī – diezgan tālu pat no optimistiskiem Deutche Bank 4500 punktiem un Wells Fargo ar 4400. Kā arī ļoti tālu no 4000 punktu mediānas un pavisam tālu no Barclays Bank vai Societe Generale 3675 un 3800 punktiem. Būsim godīgi – vēl pašās oktobra beigās amerikāņu akciju galvenā indeksa vērtība bija pieticīgie 4100 punkti. Izskatās, ka visas tirgus vasaras un rudens bailes nu ir izgaisušas kā rīta migla, ko var redzēt arī pēc “lielo zēnu” prognozēm uz 2024. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru