Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.
Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.
Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā
Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.
Šo pieaugumu nodrošina ne tikai eksportspēja, bet arī augsta ražošanas efektivitāte, tehnoloģiju attīstība un spēja pielāgoties mainīgajai globālajai videi. Kokrūpniecība veido ap 3,5% no Latvijas radītās pievienotās vērtības, savukārt mežsaimniecība un mežizstrāde – vēl 2,2%. Kopā tās ir nozares, kas, līdzās transportam, būvniecībai un informācijas tehnoloģijām, veido Latvijas ekonomikas pamatu.
Tāpat jāņem vērā, ka kokrūpniecības uzņēmumi nodrošina aptuveni trešdaļu no visām apstrādes rūpniecības investīcijām iekārtās. Šis rādītājs atspoguļo nozares ilgtermiņa domāšanu – spēcīga investīciju aktivitāte nozīmē ne tikai jaunas ražotnes, bet arī energoefektivitātes uzlabojumus, digitalizāciju un pētniecībā balstītu inovāciju ieviešanu. Kokrūpniecības produktivitāte uz vienu darbinieku ir aptuveni par 30% augstāka nekā apstrādes rūpniecībā kopumā, kas liecina par efektīvu resursu izmantošanu un augstāku pievienotās vērtības radīšanu.
Pārstrādes nozīme eksportspējā
Meža nozares eksporta panākumi lielā mērā balstās uz spēju izejvielas pārveidot produktos ar augstu pievienoto vērtību. Šajā ziņā nozīmīga loma ir plātņu un saplākšņa ražotājiem, kas ar tehnoloģiskiem risinājumiem un ilgtspējīgu ražošanu nodrošina stabilu Latvijas klātbūtni pasaules tirgos.
Kvalitatīvi pārstrādāti koksnes produkti, īpaši saplāksnis, ir materiāli ar augstu inženiertehnisko precizitāti un izturību. Tie tiek izmantoti transporta un loģistikas nozarē, būvniecībā, kuģu un vēja turbīnu ražošanā, kā arī interjera risinājumos. Šie produkti konkurē nevis ar zemām izmaksām, bet ar zināšanām, tehnoloģijām un reputāciju. Tas ir Latvijas eksporta ceļš uz ilgtspējīgu izaugsmi – no resursa uz zināšanu produktu.
Uzņēmums “Latvijas Finieris” ir viens no nozīmīgākajiem šī virziena piemēriem. Uzņēmuma ražotais saplāksnis tiek eksportēts uz vairāk nekā 60 valstīm, un tas kļūst par daļu no globālās industriālās infrastruktūras. Šāda eksportspēja nozīmē ne tikai ienākumus, bet arī starptautisku reputāciju un investīciju pieplūdumu Latvijā. Šī reputācija ir uzbūvēta uz kvalitātes, inovāciju un ilgtspējīgas resursu izmantošanas pamata.
Eksporta noturība un strukturālā nozīme
Latvijas meža nozare ir viens no retajiem tautsaimniecības segmentiem, kas spēj saglabāt stabilu eksportu arī ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Globālo pieprasījuma svārstību laikā koksnes produkti ar augstu pārstrādes pakāpi demonstrē noturību, jo tos izmanto nozarēs, kur kvalitāte un tehniskie parametri ir svarīgāki par īslaicīgām cenu izmaiņām.
Šī strukturālā noturība ir iemesls, kādēļ meža nozare būtiski palīdz sabalansēt Latvijas tirdzniecības bilanci. Turklāt nozare ir plaši saistīta ar citiem sektoriem – loģistiku, enerģētiku, izglītību un pētniecību. Katrs eiro, kas ieguldīts kokrūpniecībā, multiplikatīvi ietekmē citas tautsaimniecības jomas.
Svarīgs faktors ir arī reģionālā attīstība. Meža nozare ir viena no nedaudzajām, kas nodrošina stabilas, labi apmaksātas darba vietas ārpus Rīgas un Pierīgas. Tas nozīmē nodokļu ieņēmumus pašvaldībām, uzturētu infrastruktūru un sociālo stabilitāti reģionos. Līdz ar to meža nozares attīstība ir tieši saistīta ar sabiedrības līdzsvarotu izaugsmi.
Investīcijas, inovācijas un cilvēkkapitāls
Latvijas kokrūpniecība pēdējos gados arvien vairāk orientējas uz pētniecību un inovācijām. Nozare investē digitalizācijā, automatizācijā, robotizētās līnijās un jaunu produktu izstrādē, kas atbilst zaļā kursa mērķiem un pieaugošajām ilgtspējas prasībām. Šīs investīcijas nav tikai tehniskas – tās ir arī ieguldījums cilvēkkapitālā.
Augsti kvalificēti speciālisti – inženieri, IT sistēmu izstrādātāji, pētnieki – kļūst par kokrūpniecības neatņemamu sastāvdaļu. Tas liecina, ka nozare vairs nav tikai “ražošana klasiskā izpratnē”, bet gan zināšanu un tehnoloģiju industrija. Turklāt šī pārmaiņa notiek dabiski, jo Latvijas uzņēmumi konkurē ne tikai reģionālā, bet globālā līmenī.
Stabilas resursu pieejamības nozīme
Eksportspējīga nozare nevar pastāvēt bez stabilas un prognozējamas izejvielu pieejamības. Uzņēmumi, kas plāno investīcijas uz 10–20 gadiem, balsta savus lēmumus uz skaidriem un uzticamiem noteikumiem. Tāpēc meža resursu pieejamība un valsts politikas konsekvence kļūst par vienu no izšķirošajiem faktoriem Latvijas ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējā.
Ja politiskie lēmumi par meža apsaimniekošanu kļūst neprognozējami, tas kavē investīciju projektus un mazina uzņēmumu gatavību riskēt ar jaunu ražošanas jaudu attīstību. Prognozējamība ir īpaši būtiska nozarē, kurā ieguldījumi ir kapitālietilpīgi un atmaksājas ilgtermiņā. Resursu stabilitāte nozīmē nevis intensīvāku mežu izmantošanu, bet līdzsvarotu pieeju – nodrošinot gan dabas aizsardzību, gan ekonomisko dzīvotspēju.
Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valsts lēmumi balstītos datu analīzē, zinātnē un dialogā ar nozari. Latvija var būt paraugs citām Eiropas valstīm, kā līdzsvarot ekonomisko attīstību ar vides mērķiem, ja šie principi tiek īstenoti konsekventi un ar ilgtermiņa skatījumu.
Skats nākotnē – no tradicionālās ražošanas uz biomateriāliem un zaļajām inovācijām
Meža nozares nākotne neapšaubāmi ir saistīta ar pāreju uz biomateriāliem, klimatneitrāliem risinājumiem un aprites ekonomikas principiem. Koksne kā atjaunojams resurss iegūst arvien plašāku pielietojumu – no konstrukciju materiāliem līdz ķīmiskās rūpniecības izejvielām un biodegradējamiem iepakojumiem.
Tieši šeit atrodas Latvijas iespēja: izmantot savu zināšanu un tehnoloģiju potenciālu, lai no tradicionālās koksnes pārstrādes attīstītos uz augstākas pievienotās vērtības biomateriālu industriju. Šī pāreja jau notiek – daudzi uzņēmumi strādā pie jauniem produktiem, kas apvieno koksnes izcelsmi, inovācijas un ilgtspējību.
Ja valsts politika nodrošinās stabilu resursu pieejamību un investīciju drošību, Latvijas meža nozare var kļūt par līderi šajā jomā Baltijas un Ziemeļeiropas mērogā. Nozarei ir potenciāls būt ne tikai eksporta un nodokļu avotam, bet arī vienam no stratēģiskajiem Latvijas ekonomikas nākotnes virzieniem.
Noslēgumā
Latvijas meža nozare ir pierādījusi, ka spēj būt stabils un atbildīgs ekonomikas balsts. Tā ir nozare, kas rada pievienoto vērtību, investē inovācijās, nodrošina darba vietas reģionos un stiprina valsts eksportspēju. Lai šī attīstība turpinātos, nepieciešama skaidra, prognozējama un uz sadarbību balstīta politika.
Konsekventa resursu pieejamība, investīciju drošība un atbalsts augstvērtīgai pārstrādei ir priekšnoteikumi tam, lai Latvija saglabātu un stiprinātu savu pozīciju pasaules tirgos. Meža nozare jau šobrīd ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem – un tās potenciāls nākamajā desmitgadē vēl nav sasniegts.
Artūrs Bukonts (Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors): “Veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību prasa gan ievērojamas investīcijas, gan ilgtermiņa skatu. Ja pagātnē pietika ar salīdzinoši nelielu kapitālu, lai uzsāktu ražošanu, šodien mūsu konkurenti pasaulē investē miljonus un miljardus, lai attīstītu dziļāku pārstrādi. Tāpēc Latvijas koksnes sektors nevar samierināties tikai ar zāģmateriālu eksportu — ir jābūt ambīcijai un spējai attīstīt ķīmisko pārstrādi, kompozītmateriālus, inovatīvus biomateriālus. Ja to neizdarīsim, riskējam palikt izejvielu piegādātāju pakāpē, nevis būvēt savas pozīcijas globālajos inovatīvo produktu tirgos.”
Latvijas Eksportētāju asociācijas (“The Red Jackets”) pārstāvis: “Latvijas eksportspēja nevar balstīties vienīgi uz apstrādi ar zemu pievienoto vērtību — ir jādomā stratēģiski un jāveido vide, kurā uzņēmēji spēj piedāvāt konkurētspējīgus, inovatīvus produktus. Mūsu uzdevums asociācijā ir būt tiltam starp uzņēmējiem un valsts institūcijām, lai kopīgi virzītu nepieciešamās reformas, likvidētu barjeras, veicinātu eksporta klasteru attīstību un padarītu Latvijas eksporta stāstu spēcīgu visā pasaulē. Tikai sadarbojoties — uzņēmumi, valsts un zinātniskā vide — mēs varam pacelt eksportu nākamajā līmenī, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomisko neatkarību un ilgtermiņa labklājību.”
