Jaunākais izdevums

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad iepriekš rakstīju par modes biznesu un vietējo apģērbu zīmolu tirdzniecību Latvijā, pieminējāt, ka situācija ir kritiska. Kas īsti notiek un kāpēc?

Jā, situācija ir tiešām kritiska.

Kopš 2009. gada viss veidojās un attīstījās – parādījās vairāk tirdzniecības vietu, kur nopērkama Latvijas mode, un radās arvien jauni zīmoli. Bija cerība, ka tie turpinās attīstīties un mēs visi kopā veicināsim Latvijas modes pieprasījuma palielināšanos. Bija indikācijas, ka cilvēki Latvijas modi pirks vairāk.

Taču pēdējos divus trīs gadus bija novērojama pieprasījuma augšanas tempa mazināšanās un pat stagnēšana. Protams, tas saistīts arī ar to, ka palielinās spēlētāju skaits, ir citi veikali. Tas ir loģiski. Cilvēku izvēles mainās, tāpat dramatiski mainās modes industrija, piemēram, internets dod iespēju iepirkties digitāli, lielie pasaules zīmoli maina savus modes dizainerus uz krietni jaunākiem, lai kolekcijas būtu jauneklīgākas. Michael Kors nopirka Versace. Vēsturiski Michael Kors nav uzņemts Amerikas modes asociācijā, jo tika pārmests, ka kompānija nodarbojas ar kopēšanu. Tagad piedzīvojam to, ka tas apēda Versace. Tas ir apliecinājums lielajām izmaiņām.

Šobrīd saplūst visi stili, arī es pati to novēroju veikalā. Sākumā bija izteikta robeža starp smalkākiem izejamo tērpu un ielas modes zīmoliem, bet tagad redzam to saplūšanu. Pat lietišķo tērpu piekritējiem un biznesa segmenta pārstāvjiem, kam vajadzēja kostīmus un žaketītes, tā vairs nav obligāta lietišķās etiķetes sastāvdaļa. Cilvēki pērk mazāk, staigā ikdienišķāk vai dažādām dzīves situācijām pielāgo vienu un to pašu tērpu, kas ietekmē apgrozījumu. Tāpat vērojama tendence, ka jaunākā paaudze arvien vairāk dod priekšroku vienkāršākam apģērbam, kur vairs nedominē tik liela piederība zīmolam. Agrāk bija ārkārtīgi liela lojalitāte ietekmīgākajiem pasaules modes zīmoliem, cilvēki stāvēja un krita par tiem, bet šādas tendences vairs nav. Jā, cilvēki turpina pirkt apģērbu, bet jauc dažādus zīmolus. Tūkstošgades paaudzei zīmols vairs nav tik būtisks.

Vēl šodien pircējiem parādās jautājums – vai man to vajag. Es esmu par atbildīgu un ilgtspējīgu modi, un gribētos ticēt, ka daļēji apgrozījuma kritums ir balstīts uz negausības samazināšanos, taču man īsti nav nekādu pierādījumu, ka tas Latvijā tā būtu.

Nozīmīgs ir jautājums par modes sistēmu. Tās dalībniekiem – modes dizaineriem, zīmoliem, tirgotājiem – ir jābūt izpratnei un sajūtai, kas notiek industrijā. Svarīgs aspekts – ir jāspēj par to stāstīt. Ja pats neesi sev atbildējis uz jautājumu, kāpēc tava lieta varētu kādu interesēt arī par 500, 600 un 700 eiro, un nevari pastāstīt to citiem, tad nevar gaidīt rezultātu.

Jārēķinās, ka ir aizstājējpreces – gan citi Latvijas zīmoli, gan visos tirdzniecības centros pieejamie ārzemju zīmoli, kam ir daudz agresīvāka mārketinga komunikācija, jo šīm kompānijām ir citi budžeti. Tātad mūsu zīmoliem pretī jāliek fokusēts piedāvājums konkrētai mērķa grupai!

Nereti dizaineri savus apģērbus tirgo arī savās darbnīcās, piedāvājot lielas atlaides. Negribu apgalvot, ka kāds no viņiem pircējam nedod čeku, taču tādu pieņēmumu varētu izteikt. Cik liela ir šī faktora nozīme nozares stagnācijā?

Es šo liktu kā vienu no galvenajām problēmām. Pelēkā ekonomika pēdējos gados modes jomā ir pieaugusi, visticamāk, nodokļu sistēmas sloga vai citu iemeslu dēļ. Pelēki apgrozītās naudas daudzums ir pieaudzis, un uz tā rēķina ir samazinājies apgrozījums tirdzniecības vietās.

Viens no galvenajiem iemesliem šādā situācijā ir izglītības trūkums. Cilvēki nezina, ko nozīmē savu vaļasprieku pārvērst uzņēmējdarbībā, kādus ceļus tie var iet un ko katrs nozīmē sistēmā.

Nereti dzirdēts, ka Latvijas zīmoli nemaz negrib tikt tālāk par Kalnciema ielas tirdziņu. Es tam lielā mērā varu piekrist, jo mums ir lielas gadatirgu tradīcijas, mums patīk tirdziņi. Pircēji uz tiem iet, kaut ko nopērk, notiek preču aprite, taču bez lielākiem uzņēmumiem un noieta vietējā tirgū mēs Latvijas ekonomiku neuzsildīsim.

Tas ir cieši saistīts ar izglītību, un cilvēki varbūt nesaprot, ka tad, ja vienreiz pārdod kādam pircējam preci ar lielu atlaidi darbnīcā, informācija par to aizplūst, un rezultātā uzņēmums pats sevi sadedzina.

Pilnībā piekrītu. Tāpēc vērojama situācija, ka tad, ja kāda sieviete sev uzšuj kleitu un trīs draudzenes arī tādu grib, viņas dodas uz tirdziņu. Varbūt tiek pieskaitīti 10 vai 15 eiro, bet netiek rēķināts laiks, piedaloties tirdziņā, turklāt zināšanu trūkuma dēļ tiek aizmirsts par daudzām citām izdevumu pozīcijām. Tiesa, ir tādi, kuri ierēķina visu līdz pēdējam sīkumam. Ir modes dizaineri, kas sauc sevi par modes māksliniekiem, un viņu cenas ir astronomiskas. Un tad pircējs nesaprot, kādu vērtību viņš iegūst no nezināma zīmola kleitas, kas maksā 700 eiro, ja globālajā tīmeklī var atrast daudzus zināmus augsta līmeņa zīmolus lētāk, turklāt viņu gadījumā ir pārbaudīts solījums par kvalitāti, materiāliem. Piedzīvojam divas galējības – vieniem šķiet, ka viss, ko viņš rada, ir ar lielu pievienoto vērtību, bet otriem pietiek ar būšanu tirdziņā.

Viss būtu kārtībā, ja tas būtu tikai zināšanu trūkums. Tā ir arī korporatīvā necieņa, jo ekonomiskā sistēma nenozīmē tikai to, ka pircējs no pārdevēja kaut ko nopērk. Pasaule balstās uz partnerībām, un tikai tā iespējama ilgtspēja. Dizaineram ir jāveido partnerība ar audumu piegādātāju, lai nav tā, ka viņš katru reizi skrien uz citu veikalu pēc auduma. Tāpat jāveido sadarbība ar šuvējiem, pārdevējiem. Ja nav sazobes un neejam vienā virzienā, nevaram plānot nākotni. Ja dizaineram – jaunajam censonim – visu gribas darīt pašam, vērojama situācija, ka rodas dažādas problēmas, piemēram, kolekcijas ir par vēlu. Ja cilvēks vēlas nopirkt mēteli un konkrētajā veikalā tā nav, viņš to nopirks citur. Mode ir sarežģīta industrija, un ikviena kļūda atspoguļojas rezultātos.

Šī industrija ir daudz sarežģītāka nekā citu dizaina preču aprite, piemēram, krēslam dzīvescikls ir daudz ilgāks. Tas savu uzlēcienu sasniegs, piemēram, pēc pāris gadiem, kad būs uzvarējis kādā dizaina konkursā, būs zināms, piemēram, ar Red Dot Award uzlīmīti, kā tas ir Rīgas Krēslu fabrikai. Savukārt modē uzreiz jābūt nākamajai kolekcijai.

Kādas ir jūsu domas par dažādiem biznesa iesācēju atbalsta instrumentiem? Tas modes sistēmai palīdz vai traucē?

Varbūt ekonomika ir jāsilda, un ir jābūt atbalsta instrumentiem, bet varbūt arī nav jābūt. Ir zīmoli, kas saņēmuši dažādu atbalsta instrumentu finansējumu, bet neviens no tiem nav guvis lielus panākumus. Tādā gadījumā rodas pieņēmums, ka šī iemesla dēļ pašattīrīšanās nenotiek tik ātri un atbalsta instrumenti ļauj šķietami ilgāk izdzīvot tam, kam nav potenciāla. Tas arī nav labi. Dažādi ekonomisti spriež par to, kā, vai un kurš ir jāatbalsta.

Visu rakstu lasiet 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK saņēmusi 17 metu konkursa pieteikumus Expo 2020 Dubaijā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopumā saņēma 17 pieteikumus paviljona izveidei Expo 2020 Dubaijā, no kuriem žūrijas uzdevums pirmdien, 17.decembrī, ir izvēlēties trīs labākos darbus, aicinot tos līdz 27.decembrim uzlabot, lai izvēlētos uzvarētāju.

LTRK saņēmis 17 komandu pieteikumus Expo 2020 paviljona izveidei, kas vērtējams kā liela interese par Latvijas pārstāvību izstādē. «Pieteikumu skaits metu konkursā ir liels un žūrija atbildīgi strādā, lai izvēlētos labākos,» saka Expo 2020 projekta vadītājs Ansis Egle.

Pretendentu uzdevums bija iesniegt divas atsevišķas konkursa daļas – devīzi un pašu radošo risinājumu. Lai žūrijas darbs netiktu ietekmēts, devīzes jeb autori katram no pieteikumiem tiks atvērti tikai otrdienas rītā, tādējādi tikai tad tiks uzzināti tie profesionāļi, kuru idejas atzītas par labākajām.

Līdz 27.decembrim radošajām komandām būs iespēja vēl uzlabot un izstrādāt radītās idejas, lai 28.decembrī paziņotu konkursa uzvarētāju un to, kā Latvijas paviljons izskatīsies Expo 2020 izstādē Dubaijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jauno modes dizaineru konkursa MERINGUE mērķis šogad - raisīt pārdomas

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzņēmēji lej laimi: Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja Dita Danosa

Monta Glumane, Ilze Žaime, 25.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" arī šogad pie sevis aicināja dažādu nozaru uzņēmējus, lai atskatītos, kā pagājis šis gads, un dalītos laimes vēlējumos jaunajam gadam.

Šogad kopā lējām laimi un centāmies izprast, ko tā sola 2020. gadam.

Viena no "Dienas Biznesa" viesēm - Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja Dita Danosa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgtspējīgas modes centieni pazūd zem lēto apģērbu viļņa

Ilze Žaime, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atklāj jauna koncepta manikīra un pedikīra studiju ar veikalu IVANNA Nails

Žanete Hāka, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Rūpniecības ielā 44, atklāta jauna koncepta manikīra un pedikīra studija IVANNA Nails.

«Mēs esam jaunās paaudzes salons. Pirmo salonu atvērām 2013. gadā Purvciemā un šobrīd paplašinām salonu tīklu, atklājot salonu Klusajā centrā», - stāsta manikīra salonu tīkla dibinātāja Svetlana Bergmane.

Jaunajā salonā pieejams arī veikals, kurā iespējams iegādāties kafiju līdzņemšanai un dažādas uzkodas. «Manikīra vai pedikīra procedūra aizņem aptuveni 2 stundas un daudzi ierodas pie mums pēc darba. Esam ievērojuši, ka klienti vēlas baudīt kafiju un citus atspirdzinājumus, jo pēc garās darba dienas ir noguruši un izsalkuši. Ierastās konfektes trauciņā vairs nav risinājums, tāpēc nolēmām spert soli tālāk, piedāvājot pilnvērtīgu ēdienu un kafiju, ko var iegādāties arī līdzņemšanai,», - skaidro Svetlana Bergmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No elektrotīkla uzlādējamais hibrīds "Škoda Superb iV" ir vairāki auto vienā.

Piemēram, 40-50 km robežās tas spēs būt bezizmešu auto un brauks, tikai izmantojot elektrību.

Pēc papīriem, proti, ideālos apstākļos, maksimālā sniedzamība ar elektrību jeb "e-mode" režīmā "Škoda Superb iV" ir 62 km, tomēr arī reālie skaitļi sola, ka īsos maršrutos "Škoda Superb iV" būs 100 % elektroauto bez oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešiem.

Starp citu, CO2 izmeši (WLTP) kombinētajā ciklā "Superb iV" ir tikai 24,83-32,65 g/km. Tas atbilst bargajām atgāzu normām, kas būs spēkā no 2030. gada. Līdz ar to var apgalvot, ka, ieguldot šodien, vismaz 10 gadus var neuztraukties par videi draudzīgu auto savā autoparkā. Nomināli vienmēr turot uzlādes vadu kaujas gatavībā, ja starp plānotajiem braucieniem ir vismaz stunda vai divas, "Škoda Superb iV" spēs braukt, tikai izmantojot elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmols One Wolf oktobra beigās Vecrīgā atklās jaunu veikalu, kurš būs divas reizes lielāks nekā tā pirmais veikals. Zīmola īpašniece un dizainere Agnese Narņicka stāsta, ka ir izmēģinātas dažādas eksporta pieredzes, taču šobrīd tiek mainīta biznesa stratēģija, koncentrējoties uz Baltijas valstīm.

Modes zīmols iepriekš aktīvi strādāja, lai izplestos eksporta tirgos, piemēram, piedalījās ārvalstu modes pasākumos, bet tagad akcentu liks uz pārdošanu Latvijā un pašu spēkiem, tāpēc oktobra beigās Vecrīgā tiks atklāts jauns veikals. Jaunajam veikalam būs 30 kvadrātmetru platība, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk.

«Mēs gribam vairāk pārdot pašas, nevis strādāt ar starpniekiem. Mēs gribējām būt tuvāk tūristiem. Vecrīgas veikals varētu būt mūsu vizītkarte. Mūsu līdzšinējā veikalā tūristi iegriežas pavisam maz, bet domājam, ka Vecrīgā tūristi veidos lielāko apgrozījuma daļu. Jauno veikalu atvērsim jau oktobra beigās, bet vēl šobrīd mēs esam veikala iekārtošanās procesā. Jaunums, kuru piedāvāsim, būs somas, maki, jostas un sadarbībā ar Pasaules optiku - arī saulesbrilles,» teica A. Narņicka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere, 09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā modē ir vides un klimata izaicinājumu aktīvisms. Ne visas tā izpausmes gan ir draudzīgas uzņēmējdarbībai.

Zināmu bīstamību rada tas, ka vērojama tādu industriju un patērētāju paradumu kaunināšana, kas saistās ar arvien zaļāk domāt gribošā pūļa gudrībai netīkamiem produktiem vai pakalpojumiem.

Skaļāk pēdējā laikā izskanējusi, piemēram, aviācijas kaunināšana. Lidmašīnas piesārņo gaisu, kas nozīmē, ka nopelt ir iespējams gan šādas kompānijas, gan to klientus, kas turklāt paši par sevi lielākā mērā nu mēģina izvēlēties citus transporta veidus vai kādā ceļojumā nedodas vispār (cerot neatstāt negatīvu ietekmi uz vidi). Vēl ar zaļākas pasaules solījumiem var gūt popularitāti, un Rietumvalstīs nomanāmas politiķu runas par nepieciešamību ierobežot lidojumus vai aviācijas nozarei noteikt papildu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

ŠKODA uzsāk e-mobilitāti ar SUPERB iV tirdzniecību Latvijā

Lelde Petrāne, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts jaunākais "ŠKODA" dīlera centrs – "VERTE AUTO". Atklāšanas pasākuma laikā "ŠKODA" uzsāka jaunākā uzlādes hibrīda modeļa "SUPERB iV" tirdzniecību.

"VERTE AUTO" celtniecība tika sākta 2019. gada sākumā. Kopējā autosalona platība ir 650 m2, kur tiek eksponēti jaunākie "ŠKODA" zīmola automobiļu modeļi. "ŠKODA" klientiem ir pieejams "ŠKODA" standartiem atbilstoši iekārtots serviss 900 m2 platībā, kur tiek nodrošinātas garantijas un pēcgarantijas apkopes, remonta darbi un pakalpojumi.

Māris Jansons, "Auto 100" Latvijas filiāles vadītājs, norāda: ""ŠKODA SUPERB iV" ir viens no mūsu nākamajiem soļiem līderpozīciju nostiprināšanā un jaunas ēras sākums – šis modelis mūsu klientiem piedāvās daudz jaunu iespēju un ieguvumus."

Pagājušajā nedēļā "ŠKODA" nāca klajā ar sava jaunā pirmā e-krosovera modeļa nosaukumu "ENYAQ", kurš iepriekš zināms ar koncepta nosaukumu "VISION iV". "ŠKODA ENYAQ" pasaules prezentācija gaidāma šā gada pavasarī un pirmās piegādes klientiem Eiropā gaidāmas gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola stāsts: Latvijas vannu ražotājam PAA - 25 gadi

Lelde Petrāne, 16.10.2018

Pirmā «PAA» ražotne atradās Rīgā, Kalnciema ielā. Deviņdesmito gadu beigās uzņēmuma piedāvātās vannas bija Latvijas tirgū jauns un iekārojams produkts.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas vannu ražotājs «PAA» svin 25. dzimšanas dienu. Pirmo vannu uzņēmuma vadītājs izgatavoja kopā ar draugiem, bet šodien «PAA» sniedz darbu teju 100 cilvēkiem. Uzņēmuma rūpnīcā, kas atrodas Ķekavas novadā, dienā vidēji tiek saražotas 20 vannas, 20 izlietnes un 120 dušas paliktņi.

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā!

Pie sasniegtā uzņēmums nedomā apstāties – iecerēta jauna ceha būvniecība un esošo ražošanas telpu modernizēšana. «Plānojam iegādāties ražošanas iekārtas, aprīkot un modernizēt esošās fabrikas telpas un darba vidi padarīt mūsdienīgāku, tuvāko pāris gadu laikā attīstībā investējot vairāk nekā miljonu eiro,» nodomus atklāj «PAA» dibinātājs un īpašnieks Pēteris Treicis.

Uzņēmums ražo vairāk nekā trīsdesmit modeļu vannas no trīs dažādiem materiāliem – akrila, akmens masas un «PAA» patentētā cēlā materiāla SilkStone. «Ražojam tikai pēc pasūtījuma, gatavo produkciju tikpat kā neuzglabājot noliktavā. Mūsu galvenā priekšrocība ir elastība – varam piedāvāt vannu, izlietni vai dušas paliktni gandrīz jebkuram mājoklim vai komercobjektam,» stāsta ražotnes vadītāja Diana Imaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ietekmīgāko un nozīmīgāko sociālo tīklu influenceri atzīta modes eksperte un žurnāliste Maija Silova. Otrajā vietā makro influnceru kategorijā ierindojies bokseris Mairis Briedis, kam seko aktrise Ieva Florence.

«Mēs ceram, ka šī indeksa rezultāti kalpos kā ceļa karte tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas ilgtermiņā sadarboties ar influenceriem, jo parāda ne tikai reālo konkrētā cilvēka auditoriju, bet arī to jomu, kurā sekotāju piesaiste ir vislielākā,» teic Golin Riga infuenceru projektu vadītājs Deniss Ševeļovs.

Lai noteiktu Latvijas nozīmīgākos influencerus, līdztekus izmantotas trīs metodes – starptautiska Golin Global metodoloģija influenceru radītā satura un sekotāju skaita analīzei Accelerators of Relevance, Norstat Latvija sabiedriskās domas pētījums, kurā apkopotas 1600 iedzīvotāju domas, kā arī influenceru kontu analīze satura un sekotāju skaita autentiskuma noteikšanai, ko īstenoja starptautiskais Instagram analītikas uzņēmums Hype Auditor.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu 2019. gadā?

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju platformas Bilderlings mārketinga direktors Dmitrijs Kuvšinovs, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Komentāri

Pievienot komentāru