Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.
3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».
Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.
Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!