Inženiertehnisko risinājumu kompānija SIA “Belss” un SIA “Anytec Productions”, kas Rīgas ostas teritorijā Bolderājā ražo pasaulē pieprasītas premium klases alumīnija laivas, ir radījuši īpašu daudzfunkcionālu ostas servisa kuteri – pirmo šāda tipa projektu, kas īstenots Latvijā.

Tas šonedēļ nodots ekspluatācijā un turpmāk kalpos Salacgrīvas ostas vajadzībām. Šis projekts iezīmē jaunu posmu Latvijas kuģubūvē, apliecinot, ka tepat Rīgā iespējams radīt tehnoloģiski sarežģītas, augstas pievienotās vērtības darba laivas, kas var konkurēt starptautiskā līmenī gan tehnoloģiju, gan kvalitātes, gan cenas ziņā.Jaunā slēgtā korpusa alumīnija laiva ir 9,5 metrus gara un 2,96 metrus plata, tās kravnesība sasniedz vienu tonnu, un tā paredzēta līdz 6 cilvēkiem.

Kutera funkcionalitāte plānota un projektēta īpaši dažādu ostas darbu un funkciju veikšanai gan ostas akvatorijā, gan piekrastē, piemēram, navigācijas zīmju uzturēšanai, meklēšanas un glābšanas darbiem, kā arī ostas drošības nodrošināšanai. Šī laiva būtiski atšķiras no iepriekš ražotajiem modeļiem – visi tās mezgli ir pastiprināti, pielāgoti darbam arī stiprā lietū, vējā un sliktos laikapstākļos.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu par kuģu elektrotīkla pieslēguma punkta izbūvi Ventspils ostas prāmju apkalpošanas piestātnē.

Šī būs pirmā piestātne Ventspils ostā, kurā prāmjiem būs iespēja izmantot lieljaudas krasta elektroapgādes punktu.Ventspils brīvostu apmeklējošie kuģi izmanto ar dīzeļdegvielu darbināmus ģeneratorus, kas izdala siltumnīcefekta gāzes, tā radot ietekmi uz vidi un paaugstinot trokšņu līmeni.

Daļa Ventspils ostas piestātņu atrodas līdzās dzīvojamo ēku apkaimei, tāpēc ir būtiski ostas darbības procesos ieviest klimatam un videi draudzīgas alternatīvas. Ieviešot krasta elektroapgādes punktu, kuģiem būs iespēja izmantot elektroenerģiju no krasta pieslēguma. 2000. gadā uzbūvētā kuģu piestātne Nr. 16 nodrošina prāmju un citu pasažieru kuģu tauvošanos un apstrādi.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Rīgas brīvostas pārvalde kopš 2025. gada sākuma īsteno stratēģisku projektu “Vēja tehnoloģiju ražošanas attīstībai nepieciešamās ostas un loģistikas infrastruktūras izveide Kundziņsalā”, kas paredz Kundziņsalas ziemeļu daļā izveidot atbilstošu ostas loģistikas infrastruktūru jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanas atbalstam.

Kopējās investīcijas ostas infrastruktūras izveidē sastāda aptuveni 86 miljonus eiro, no kuriem ar Eiropas Stratēģisko tehnoloģiju platformas (EU STEP) atbalstu piešķirts 54 863 264 eiro - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 9 681 752 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

Projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim Rīgas brīvostas pārvalde veic paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūvi, inženiertīklu izbūvi, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveidi, jaunas loģistikas infrastruktūras izbūvi un esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukciju, krasta nostiprinājumu pārbūvi un izbūvi, kā arī akvatorija grunts padziļināšanu un krasta nostiprināšanu. Pērn decembrī sekmīgi noslēdzās pirmais publiskais iepirkums, un jau drīzumā pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tiks uzsākti teritorijas piebraucamo ceļu un dzelzceļa pārbrauktuvju projektēšanas un būvniecības darbi.

Latvijas ostās kravu apgrozījums tuvākajos gados, visticamāk, neatgriezīsies agrākajā līmenī, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) valdes locekle Elīna Štrodaha.

Viņa uzsvēra, ka ostām ir jāmeklē jauni biznesa modeļi, tostarp jāattīsta ražošana, atjaunojamās enerģijas projekti un tehnoloģijas. "Ostu pārvaldes un uzņēmumi ir identificējuši virkni attīstības projektu, un nākotnes izaugsme būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tos izdosies īstenot," viņa piebilda.

Štrodaha skaidroja, ka Latvijas ostu ārējo izaicinājumu pamatā ir ģeopolitiskā situācija un sankcijas, kuru dēļ tranzīta kravu apgrozījums desmit gadu laikā sarucis par apmēram 50%. Tas būtiski samazinājis ostu ienākumus un apgrūtina infrastruktūras uzturēšanu, kas nepieciešama arī eksportam, importam un aizsardzībai.

Savukārt iekšējo izaicinājumu pamatā, pēc viņas teiktā, ir ostu attīstības stratēģijas trūkums, politiskā sašķeltība dažu jautājumu, piemēram, ostu reformas, virzībā, kā arī nepietiekama starpnozaru sadarbība, kas radījusi nekoordinētu, ostām nelabvēlīgu nodokļu politiku.

Rīgas ostas terminālī SIA “Naftimpeks” no Texas City ostas ASV 7.augustā sagaidīts kuģis Kizomba ar 39 245 tonnām dīzeļdegvielas.

Šī ir jau piektā dīzeļdegvielas krava no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas piegādāta veiksmīgas sadarbības ietvaros, nodrošinot stabilas un drošas degvielas piegādes Latvijai.

Kārtējā dīzeļdegvielas piegāde ir apliecinājums pastāvīgai sadarbībai, ko aizsāka ekonomikas ministra un uzņēmēju vizīte Hjūstonā (ASV) pagājušā gada septembrī, kurā piedalījās arī SIA “Naftimpeks” vadība. Tas vienlaikus liecina, ka Rīgas ostas uzņēmumi ir diversificējuši biznesu un spēj nodrošināt augstas pievienotās vērtības kravas no rietumu partneriem, stiprinot valsts energoapgādes drošumu un konkurētspēju.

“ASV ir Latvijas sabiedrotais un ekonomiskās sadarbības partneris. Vēsturiski lielākā Latvijas uzņēmēju delegācija ASV pagājušā gada septembrī pavēra durvis ciešākai sadarbībai starp abām valstīm un šī kārtējā degvielas kuģa ierašanās ir apliecinājums šīs sadarbības rezultātiem. ASV ir nozīmīga loma Latvijas energoneatkarības stiprināšanā un arī turpmāk Ekonomikas ministrija veicinās ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbību,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Sākoties šī gada aktīvajai graudu pārkraušanas sezonai, Rīgas ostas terminālos norit Latvijā izaudzēto graudu kravu pieņemšana.

Augustā, uzkraujot 250 000 tonnu dažādu lauksaimniecības kravu, ostā apkalpots un tālāk nosūtīts 31 kuģis. Savukārt līdz septembra vidum ar uzkrautām 347 000 tonnām vietējās lauksaimniecības produkcijas Rīgas ostu atstājuši vēl 30 kuģi. Lielāko daļu, kā ierasts, veido kviešu ražas sūtījumi, taču aktīvi tiek eksportēts arī Latvijas rapsis. Galvenie galamērķi – Spānija, Vācija un Āfrikas valstis.

Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 15 abos Daugavas krastos esoši ostas termināļi. Lai samazinātu kravas auto sastrēgumus uz termināļu pievedceļiem, kas nereti veidojas ražas novākšanas sezonas laikā, Rīgas ostā ir izstrādāts un ieviests digitāls risinājums, ar kura palīdzību var regulēt kravu piegādātāju auto plūsmas uz ostu. Tas darbojas, izmantojot šī gada sākumā Rīgas ostā ieviesto digitālo pieteikšanās sistēmu, veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā. Līdz ar to Rīgas brīvostas pārvalde aicina ostas uzņēmumus un kravu piegādātājus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu i.rop kravas autotransportam, lai pirms došanās uz ostu saņemtu digitālu piekļuves apstiprinājumu no konkrētā termināla, tādējādi izvairītos no sastrēgumiem un kravas auto dīkstāves, gaidot rindās pie ostas.

AS “LNK Industries” nodevusi ekspluatācijā sēra pārkraušanas termināli Haminas-Kotkas ostā, Somijā. Projekts tika īstenots pēc “design & build” principa, nodrošinot pilnu pakalpojumu ciklu — no koncepta izstrādes un projektēšanas līdz aprīkojuma ražošanai, montāžai un nodošanai ekspluatācijā.

Projekta pasūtītājs ir Rauanheimo — vadošais kravu apstrādes operators Somijā, kas darbojas vairākās nozīmīgākajās ostās. Projekts tika uzsākts 2024. gada sākumā un pabeigts 2025. gada vasarā.

Projekta realizācija būtiski paplašināja Haminas–Kotkas ostas apstrādājamo kravu klāstu, radot iespēju pieņemt un pārkraut granulēto sēru – līdz šim šāda veida krava Somijas ostās netika apstrādāta. AS “LNK Industries” izbūvēja daudzfunkcionālu kompleksu, kas nodrošina visus pārkraušanas posmus: sēra izkraušanu no kuģiem, slēgtu un drošu transportēšanu līdz noliktavai bez kaitīgo putekļu izplatīšanās, kravas uzglabāšanu un turpmāku iekraušanu dzelzceļa vagonos tālākai transportēšanai no ostas.

Šā gada augustā Latvijas ostās ārvalstu kuģi ienākuši 463 reizes. Pagājušā gada augustā reģistrētas 470 ārvalstu kuģu vizītes - tātad pagājušā mēnesī ienācis par 1,4% mazāk kuģu, ja salīdzina ar 2024.gada augustu.

Latvijas ostās ienākušo kuģu skaita kritums ir samazinājies - maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas pārsniedza 10%, jūlijā ienāca par 6% mazāk kuģu.

Pavisam 2025.gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ostās ārvalstu kuģi ienākuši 3546 reizes. Pagājušā gadā no 1.janvāra līdz 1.septembrim reģistrēta 3891 ārvalstu kuģu vizīte. Astoņos mēnešos ienākušo kuģu skaits samazinājies par 6,4%.

Šogad Latvijas ostās visvairāk ienākuši kuģi, kas kuģo zem Portugāles karoga, kā Dānijas, Nīderlandes, un Libērijas karoga kuģi.

Astoņos mēnešos Latvijas ostās iebraukuši 207915 pasažieri, tas ir par 18,46% vairāk nekā pērn šādā laika posmā.

Latvijas ostās šogad desmit mēnešos pārkrāva 28,531 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,7% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2025. gada desmit mēnešos pārkrauts beramkravu - 12,992 miljoni tonnu, kas ir par 7,7% mazāk nekā pagājušā gada desmit mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 4,875 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,9% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,2% mazāk, ogles pārkrautas 1,31 miljona tonnu apmērā, kas ir par 27,6% vairāk, bet ķīmiskās beramkravas veidoja 385 000 tonnu, kas ir par 11% mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos.

Ģenerālkravas šogad desmit mēnešos pārkrautas 10,577 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,1 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kokmateriāli pārkrauti 3,541 miljona tonnu apmērā, kas ir par 20,3% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,789 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,6% vairāk.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

LMT grupas uzņēmums UAB “Santa Monica Networks” kopā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) ir uzvarējis Klaipēdas ostas iepirkumā par 5G privātā tīkla izpēti un projektēšanu.

Tas būs pirmais privātais 5G tīkls Lietuvā, kuru plānots pabeigt 2026. gadā. Tas nodrošinās lielāku pārraides jaudu, stabilu savienojumu kustībā, neatkarību no publiskā tīkla noslodzes un daudz augstāku datu drošību.

LMT prezidents Juris Binde: “Privātais 5G tīkls ir nākamais solis 5G attīstībā, kuru LMT pirmie īstenoja Latvijā. Taču LMT grupa nav tikai SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, tajā ietilpst arī viens no Latvijas lielajiem mazumtirgotājiem “LMT Retail & Logistics” ar Baltijas lielāko viedierīču remontuzņēmumu TSC, kā arī Baltijas lielākais tīkla integrators “Santa Monica Networks”. Šo uzņēmumu sinerģija ļauj paplašināt darbību, ne tikai apgūstot jaunas jomas ārpus telekomunikācijām, bet arī veicinot savu eksporta potenciālu un jaunu tirgu apgūšanu.”

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps - centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju - lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve.

Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Rīgas ostā strādājošais portālceltņu projektētājs un izgatavotājs AS "Rikon" pēdējā laikā noslēdzis portālceltņu ražošanas un eksporta līgumus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, tā Turcijai izgatavoto divu portālceltņu prezentācijā sacīja "Rikon" ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

Rīgas ostā Baltijas portālceltņu ražotājs AS Rikon prezentēja Rīgas ostā tapušus portālceltņus, kas izgatavoti pasūtītājam Turcijā un tuvākajās dienās tiks nosūtīti uz Isdemiras ostu Vidusjūrā, tādējādi iezīmējot jaunu Latvijas eksporta nišu Turcijā.

Jaunie portālceltņi ir īpaši projektēti pasūtītāja vajadzībām, ņemot vērā specifiskas tehnoloģiskās prasības un nosacījumus, un no Rīgas ostas uz Turciju tiks nogādāti ar īpašu baržu pilnībā samontētā veidā, kas būs unikāla transporta operācija un prasa augstu precizitāti un tehnisku plānošanu.

Īpaši iespaidīgu šo portālceltņu projektu padara to mērogs – celtņu augstums sasniedz iespaidīgos 55 metrus (salīdzinājumam – Brīvības pieminekļa augstums ir 42 metri) un svars – 550 tonnas, un šie ir pirmie divi no kopumā 6 Turcijas partneru pasūtītajiem portālceltņiem, nākamie izgatavotie celtņi tiks nogādāti uz Eregli ostu Melnajā jūrā.

Rīgas ostā šodien pie Kundziņsalas piestātnēm ienāks kuģis "Das", kas piegādās 20 000 tonnu aviācijas degvielas no ASV, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Tas būs vēsturisks notikums, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē aviācijas degviela tiek iepirkta un piegādāta no ASV. Pārvaldē uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un apliecina valsts spēju diversificēt stratēģiski nozīmīgu resursu piegādes un veidot noturīgas transatlantiskas partnerības.

Vienlaikus ar kuģa sagaidīšanu tiks prezentēta SIA "Naftimpeks" jaunā degvielas uzpildīšanas un noliešanas estakāde. Pārvaldē norāda, ka jaunā infrastruktūra ir būtisks ieguldījums Latvijas degvielas loģistikas sistēmas attīstībā, jo tā spēs nodrošināt degvielas apstrādi līdz 200 000 tonnu mēnesī. Estakāde paredzēta gan aviācijas degvielas piegādēm Rīgas lidostai, gan arī degvielas uzpildes staciju apgādei visā Latvijā, tādējādi stiprinot nepārtrauktu un drošu degvielas pieejamību visā valstī.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Pēc ugunsgrēka Tolmets ražošanas teritorijā Granīta ielā Rīgā naktī no 2025. gada 14. uz 15. novembri neviens cilvēks nav cietis, negatīva ietekme uz vidi nav konstatēta, un gaisa kvalitāte, saskaņā ar monitoringa datiem, ir normas robežās.

Minētajā adresē atrodas uzņēmuma struktūrvienība, kas nodarbojas ar savu laiku nokalpojušo transportlīdzekļu un citas lielgabarīta tehnikas utilizāciju no visas Latvijas un Baltijas valstīm. Teritorijā ir uzstādīts vienīgais šāda veida šredera komplekss Latvijā un jaudīgākais Baltijā.

Darbība tiek organizēta pilnīgā atbilstībā Eiropas vides aizsardzības normām. Pārstrāde tiek veikta tikai mehāniskā veidā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un modernu aprīkojumu. Uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki.

Neraugoties uz izveidoto un ieviesto ugunsdrošības sistēmu, 14. novembra naktī vienā no teritorijas zonām aizdegās uzglabātie atkritumi. Šis ir pirmais šāda veida gadījums uzņēmuma darbības vēsturē kopš 1999. gada.Ugunsgrēks tika operatīvi lokalizēts. Pašlaik notiek oficiāla izmeklēšana. Notikušā cēloņus un apstākļus nosaka kompetentās institūcijas.

Rīgas ostas teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība.

Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un nodrošinot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau tuvāko gadu laikā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Projekts top sadarbībā ar investoriem no Ukrainas un Rīgas ostas uzņēmumu SIA PARS TERMINĀLS un tas iekļauts LIAA prioritāro investīciju projektu sarakstā. Šobrīd jaunās ražotnes būvprojekts atrodas saskaņošanā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Uzreiz pēc saskaņošanas tiks uzsākta atjaunīgās degvielas produktu ražotnes būvniecība.

“Jaunā ražotne ir solis esošā biznesa modernizācijā. Ar Ukrainas partneriem mēs radīsim ekonomisko neatkarību no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas šobrīd Baltijā tiek vienīgi importēti. Ar šādu rūpnīcu tiešie ieguvēji būs gan degvielu tirgotāji, gan arī aviācijas sektors. Ražotne nodrošinās papildus izaugsmi citiem uzņēmumiem vides nozarē, ar ko mēs plānojam sadarboties, lai nodrošinātu izejvielu piegādi, kas atbilst biodegvielu ražošanas standartiem,” galvenos ieguvumus jaunajai ražotnei uzskaita SIA PARS TERMINĀLS līdzīpašnieks Armands Sadauskis.

Ir noslēgts līgums par Latraps pastarpināti piederošo SIA Alpha osta 50% kapitāldaļu pārdošanu. Līdz ar to notikušas izmaiņas SIA ASNS Investment kapitāldaļu portfelī.

Pārdošanas darījumā iegūtos līdzekļus plānots investēt LATRAPS grupas uzņēmumu attīstībā, īpaši reģionālo graudu pirmapstrādes kompleksu modernizēšanā un jaudas kāpināšanā.

Kapitāldaļu pārdošanas darījums neatstāj nekāda veida negatīvu ietekmi uz LATRAPS saimniecisko darbību un spēju nodrošināt graudu eksportu, jo ir noslēgti līgumi ar citiem termināliem gan Rīgas Brīvostā, gan Ventspils un Liepājas ostās. SIA “Alpha osta” kapitāldaļas, kuras SIA “ASNS Investment” iegādājās 2021. gadā, šobrīd izpirkuši SIA “Alpha osta” pārējie dalībnieki.

Kooperatīvam šobrīd pieder astoņi graudu pirmapstrādes kompleksi visā Latvijā. Lai modernizētu infrastruktūru un kāpinātu uzglabāšanas jaudu, pēc ostas pārdošanas darījuma iecerētas investīcijas vairākos kompleksos.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2025. gada pirmajā pusgadā sasniedza 17,3 milj. tonnu, kas ir par 3,5% mazāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2024. gadā, pieaugumu rāda tikai Ventspils osta.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Kopējais pārkrauto kravu apjoms 10 gadu laikā piedzīvojis pamatīgu kritumu no 37,4 milj. tonnu 2015. gada pirmajā pusgadā līdz 17,3 milj. tonnu šogad. Tiesa, jāņem vērā, ka ir ostas, kurās šajā laika posmā kravu apjoms ir pieaudzis, proti, Liepājas ostā pirms desmit gadiem tika pārkrauts 2,7 milj. tonnu, bet šogad – 3,44 milj. tonnu, kas gan ir mazāk, nekā tika iespēts pērn sešos mēnešos. Savukārt Rīgas ostā 2015. gadā tika pārkauti 20,6 milj. tonnu, bet šīgada analogā laikā - tikai nedaudz vairāk par 8 milj. tonnu. Līdzīga aina arī vērojama Ventspils ostā, kurā 2015. gadā tika pārkrauti 13,4 milj. t, bet zemākais punkts bija 2024. gadā, kad bija 3,9 milj. t, taču šogad jau ir 14,5% pieaugums.

Prāmju kompānija “Stena Line” ir pabeigusi termināļa operatora “Terrabalt” iegādi Liepājā un oficiāli pārņēmusi Ro-Ro (riteņkravu), beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību.

“Stena Line” ir saņēmusi visus nepieciešamos konkurences uzraudzības iestāžu un attiecīgo valsts institūciju apstiprinājumus un ir reģistrēta kā termināļa operatora īpašniece.

Darījuma noslēgšana iezīmē svarīgu atskaites punktu ceļā uz “Stena Line” ilgtermiņa mērķi – stiprināt tirdzniecības attīstību un noturību Baltijas jūras reģionā. Liepāja ir trešā lielākā Latvijas osta un ieņem būtisku lomu reģionālajās un starptautiskajās piegādes ķēdēs. Pašlaik “Stena Line” maršrutā Liepāja–Trāveminde (Vācija) kursē divi kuģi.

“Darījums ir noslēgts, un esam oficiāli kļuvuši par īpašniekiem Liepājas termināļa operatoram, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu “Stena Line Ports Liepājas SEZ”. Tas ir loģisks nākamais solis kompānijas attīstībā Baltijas valstīs un atspoguļo mūsu nelokāmo pārliecību par Baltijas reģiona ilgtermiņa tirdzniecības potenciālu,” saka Liene Lēmane, “Stena Line” Baltijas jūras ziemeļu reģiona direktore.

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.