Ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā šobrīd ir visai izaicinoša. Tāpēc paziņojumi par nozīmīgām investīcijām jaunas ražotnes izveidē izraisa pastiprinātu interesi.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir starptautiskais automatizācijas un pašapkalpošanās risinājumu ražotājs Omnic, kas tikko paziņoja par saviem plāniem Liepājā izveidot pakomātu ražotni. Plašāk par iecerētajām investīcijām Latvijā, zaļās loģistikas risinājumiem, dronu pakomātiem un tālākajiem izaugsmes plāniem Eiropā intervijā stāsta Omnic galvenā produktu attīstības vadītāja Anna Snitko.

Kā nonācāt pie lēmuma celt pakomātu rūpnīcu Liepājā?

Rīgā strādājam jau divus gadus un ļoti aktīvi paplašināmies. Redzam, ka no Latvijas varam tālāk organizēt izaugsmi pa visu Eiropu. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu investēt līdz pat 8 miljoniem eiro rūpnīcas celtniecībā Liepājā. Šobrīd mūsu galvenā ražotne, kas apgādā Eiropas tirgu, atrodas Gruzijā.

SIA "Omniva" šogad plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro tieši pakomātu tīkla attīstībā Latvijā, gan veidojot jaunas vietas, gan aizvietojot vecākus pakomātu modeļus ar jaunākiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Muzikants skaidroja, ka "Omniva" vēlas palielināt pakomātu tīklu, lai vēl vairāk iedzīvotāju būtu tuvāk vai nu "Omniva" pakomātam, vai jebkuram citam sūtījumu saņemšanas un nodošanas punktam. "Par konkrētām vietām gan es pagaidām nerunāšu," minēja Muzikants.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Omniva" patlaban ir vadošās pozīcijas Baltijā pakomātu tīklā, papildinot, ka Latvijā vairāk nekā 80% iedzīvotāju "Omniva" pakomāts ir ne vairāk kā piecu kilometru attālumā un "Omniva" tirgus daļa tieši pakomātu tirgū ir virs 60%.

Savukārt, saliekot kopā visus sūtījumu veidus, "Omniva" tirgus daļa Latvijā ir virs 30%, norādīja Muzikants.

"Mūsu mērķis nākotnē ir izvērtēt, kā būt vēl tuvāk klientiem. Tāpat mēs strādājam pie tā, lai piedāvātu jaunus pakalpojumus. Es nedomāju, ka mums izdosies vēl būtiski palielināt tirgus daļu pakomātu segmentā, bet ir citi segmenti, kur "Omniva" noteikti darīs vairāk. Piemēram, tās ir gan kurjeru piegādes, gan sadarbība ar citiem uzņēmumiem, kas var būt mūsu partneri sūtījumu piegādē. Tā ir perspektīva, pie kuras mēs šodien strādājam," papildināja Muzikants.

VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

Lietuvas valsts pasta pakalpojumu kompānija "Lietuvos paštas" plāno investēt vairāk nekā četrus miljonus eiro pakomātu tīklā "LP Express" Latvijā un Igaunijā.

Kompānijas pārstāvji trešdien paziņoja, ka trijās Baltijas valstīs plānots izveidot tīklu ar kopumā vairāk nekā 700 pakomātu.

"2024.gada martā Latvijā un Igaunijā darbu sāks apmēram 300 šī tīkla pakomātu, ar kuru starpniecību ērti varēs nosūtīt un saņemt sūtījumus visā Baltijas reģionā," pausts "Lietuvos paštas" paziņojumā.

Kompānijā skaidro, ka lēmums paplašināt pakomātu tīklu Latvijā un Igaunijā pieņemts saistībā ar tiešsaistes tirdzniecības apmēru pieaugumu un vēlmi uzturēt un palielināt konkurenci tirgū.

Tostarp "Lietuvos paštas" pārstāvji, atsaucoties uz datu apkopošanas platformas "Statista" analīzi, norāda, ka 2023.-2027.gadā tiešsaistes tirdzniecības apmērs Baltijas valstīs pieaugs par 11% gadā.

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

“Omniva” grupas pārdošanas ieņēmumi pirmajā pusgadā auguši par 5%, bet sūtījumu ieņēmumi - par 11%. “Omniva” grupa kopumā piegādājusi vairāk nekā 15 miljonus sūtījumu, kas ir par 10% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn.

Grupas ieņēmumi pirmajā pusgadā sasniedza 63,3 miljonus eiro (2022. gadā - 60,2 miljoni eiro). No pārdošanas ieņēmumiem 59% veidoja ieņēmumi no darbības Igaunijā, 15% - Lietuvā, 10% - Latvijā un 15% - no starptautiskā tranzīta. Universālā pasta pakalpojumi veidoja 9% no apgrozījuma. Grupas pamatdarbības peļņa sasniedz 1,0 miljonu eiro (2022. gadā - 0,7 miljoni eiro).

Latvijas Pastu turpmāk vadīs Beāte Krauze-Čebotare 

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai...

"Mūsu pārdošanas ieņēmumi pieauga galvenokārt pateicoties pieaugošajam sūtījumu apjomam. Neraugoties uz patērētāju optimisma samazināšanos, preču iegāde e-veikalos ir kļuvusi pastāvīgu cilvēku iepirkšanās paradumu. Ņemot vērā plašo e-komercijas piedāvāto pakalpojumu klāstu, tās apjomi turpinās pieaugt visos mūsu vietējos tirgos. Pateicoties kvalitatīvajam pakomātu tīklam un augstajai klientu apmierinātībai, esam spējuši uzlabot savas pozīcijas tirgū," uzsvēra “Omniva” vadītājs Latvijā Gusts Muzikants.

"Pieaugošie sūtījumu apjomi liecina, ka vajadzība pēc ātras un kvalitatīvas sūtījumu piegādes turpina pieaugt. Mums, kā Baltijas valstīs lielākā pakomātu tīkla operatoram, ir nenoliedzams izaugsmes potenciāls, un tas arī ir iemesls mūsu rekordlielajām investīcijām - gan reģionā lielākajā un modernākajā paku šķirošanas terminālī Lietuvā, gan mūsu loģistikas centra paplašināšanā Igaunijā," norādīja “Omniva” grupas valdes priekšsēdētājs Marts Magi (Mart Mägi).

Turpinot būt vienam no inovatīvākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā, Igaunijā uzsākta gandrīz 40 jaunu pakomātu uzstādīšana. Tāpat plānota arī desmitiem novecojušu pakomātu nomaiņa. Līdz ar “Parcelsea” viedo pastkastīšu tīkla iegādi, “Omniva” grupa piedāvās ar personalizētu pakomātu / viedo pastkastīšu pakalpojumus. Uzsākta sadarbība ar AS “Paxster”, lai izmēģinātu videi draudzīgu elektromobiļu piemērotību pasta sūtījumu piegādei.

Šogad Latvijā uzsākts pilotprojekts, kura ietvaros uz pakomātiem uzstādīti saules paneļi. Tāpat arī sadarbībā ar tehnoloģiju pārstrādes uzņēmumu “GreenDice” nodrošinām, ka grupas labi uzturētās IT iekārtas tiek lietderīgi izmantotas labdarības nolūkos.

Starptautiskās sūtījumu piegādes kompānijas "Venipak" grupas apgrozījums pagājušajā gadā bija 101 miljons eiro, informē uzņēmumā.

Grupas peļņas rādītājus kompānijā neatklāja.

"Venipak" vadītājs Justas Šablinskas norāda, ka ilgtermiņā paredzams, ka tieši e-komercijas kompānijām piedāvātie pakalpojumi kļūs par kompānijas galveno panākumu atslēgu, tādēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta komandas veidošanai un kompetenču apvienošanai „Venipak“ iekšienē.

"Venipak" pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā "Venipak" turpināja veiksmīgi paplašināt pakomātu tīklu Baltijā. 2023.gada beigās kopējais pakomātu skaits Lietuvā sasniedza 270, Latvijā - 200, savukārt Igaunijā - 160.

Šogad uzņēmums plāno paplašināt pakomātu tīklu Baltijas reģionā līdz 800, tostarp Lietuvā tiks uzstādīti 115 jaunas sūtījumu iekārtas un paplašināti 75 paku automāti, bet Igaunijā līdz gada beigām plānots uzstādīt 30 jaunus automātus un paplašināt 50 esošos.

Starptautiskais pašapkalpošanās un automatizācijas risinājumu ražotājs Omnic Liepājā būvēs jaunu rūpnīcu, lai ražotu pakomātus Eiropas tirgum.

Šobrīd vēl tiek precizēta potenciāli vislabākā atrašanās vieta ražotnei, bet pie labvēlīgiem apstākļiem pirmie būvdarbi varētu tikt uzsākti jau šogad. Darbu jaunā rūpnīca varētu uzsākt jau 2024. gadā.

Šobrīd vēl ir grūti pateikt precīzas Liepājas rūpnīcas izmaksas, bet līdzīgā ražotnē Gruzijā Omnic investēja 8 miljonus eiro. Liepājas rūpnīcā plānots ražot paku skapīšus, pašapkalpošanās kases aparātus, ar saules paneļiem aprīkotus pakomātus, paku skapīšus-ledusskapjus, kā arī dažādus citus pašapkalpošanās un automatizācijas risinājumus.

Omnic galvenā produktu attīstības vadītāja Anna Snitko (Ann Snitko): “Pakomātu tirgus piedzīvo ārkārtīgi strauju izaugsmi. Eiropā vien šobrīd ir vairāk nekā 100 000 pakomātu un tuvāko gadu laikā ir paredzama vismaz pieckārtīga tirgus izaugsme. Tostarp daudz iespēju saredzam arī pakomātu efektivitātes un ilgtspējas palielināšanā, izmantojot tehnoloģiskas inovācijas un jaunus automatizācijas risinājumus. Ražojam gan standartizētus paku skapīšus, gan arī inovatīvus un individualizētus risinājumus, piemēram, aukstumu un siltumu uzturošus pakomātus, kas dažādiem produktiem nodrošina atbilstošu temperatūru. Restorāni saviem klientiem var nosūtīt un uzglabāt siltu picu, bet pārtikas veikali – dažādus produktus, kas ir jutīgi pret temperatūras svārstībām.”

VAS "Latvijas pasts" apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos komercsūtījumu segmentā, kā arī kompānijas mērķis ir palielināt komercsūtījumu tirgus daļu Latvijā, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa uzsvēra, ka stratēģija izvērst darbību Baltijā "Latvijas pastam" ir tapusi vēl pirms viņas pievienošanās uzņēmumam. Pašlaik tiek vērtēts, vai "Latvijas pasts" kaimiņvalstīs sadarbosies ar kādu no turienes spēlētājiem vai ieies patstāvīgi. Ja "Latvijas pasts" ieies kā patstāvīgs spēlētājs, tiks dibināti arī meitasuzņēmumi kaimiņvalstīs.

"Viennozīmīgi "Latvijas pasta" pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā," sacīja jaunā "Latvijas pasta" vadītāja.

Jautāta, vai "Latvijas pasts" jau nav nokavējis ar ieiešanu citu valstu tirgos, viņa atzina, ka īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt.

"Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā," sacīja Krauze-Čebotare.

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Sākot ar šī gada augustu, Latvijas Pasts valdību obligācijās izvietos daļu maksājumu pakalpojumu klientu finanšu līdzekļu, palielinot šo klientu līdzekļu drošību. Šādi Latvijas Pasts ir paredzējis izvietot līdz 30 miljoniem eiro.

“Inflācija, ģeopolitiskie riski un ekonomikas neprognozējamība uztrauc ikvienu iedzīvotāju, it īpaši domājot par sava īpašuma vai uzkrājumu drošību. Latvijas Pasts kā finanšu pakalpojumu nodrošinātājs jau ilgstoši glabā savu klientu finanšu līdzekļus un vienlaikus ir atbildīgs par šo līdzekļu drošību. Naudas līdzekļu izvietošana šādos vērtspapīros ir viens no drošākajiem veidiem finanšu līdzekļu pārvaldībai, tādēļ pieņēmām lēmumu izvietot līdzekļus parāda vērtspapīros,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdzekļu izvietošanu Latvijas Pasts veiks saskaņā ar konservatīvu ieguldījumu stratēģiju. Saskaņā ar to finanšu līdzekļi tiks ieguldīti centrālo valdību parāda vērtspapīros jeb obligācijās, kas denominētas eiro valūtā un tās emitējusi Eiropas Savienības un/vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, un kuru vismaz viena no reitingu aģentūrām – Moody’s, Standard & Poor’s vai Fitch – novērtējusi ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Latvijas Pasts ir paredzējis iegādāties Baltijas valstu un Vācijas valdības obligācijas. Šo obligāciju dzēšanas termiņš līdzekļu izvietošanas brīdī nedrīkstēs pārsniegt piecus gadus.

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

VAS "Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņemas ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Pasta pārstāvji informē, ka koncepts paredz, ka visās pasta nodaļās būs iespēja pārvietoties un saņemt pasta pakalpojumus ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai viņi tos varētu saņemt bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu.

Tāpat stratēģiskās pārmaiņas ietver gan efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu ieviešanu, gan uzlabojumus sūtījumu piegādēs un klientu apkalpošanā.

Lai situāciju uzlabotu, "Latvijas pasts" konsultēsies ar nevalstiskajām organizācijām, kuru prioritāte ir vides pieejamība. Saskaņā ar vides pieejamības prasībām un vadlīnijām, uzklausot nevalstisko organizāciju ieteikumos, tiks sagatavots rīcības un ieviešanas plāns, lai 2026.gada beigās pieejamības ierobežojumi pasta nodaļās vairs nepastāvētu, vēsta "Latvijas pasta" pārstāvji.

VAS "Latvijas pasts" plāno turpināt attīstīt finanšu pakalpojumus, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa norādīja, ka ar klientu portfeli "Latvijas pasts" ir viena no lielākajām finanšu iestādēm Latvijā, un ir jautājums, kāpēc lai to neturpinātu audzēt un nepadarītu pakalpojumus modernākus.

"Mēs redzam potenciālu, ka varētu piedāvāt pat tādus finanšu pakalpojumus, ko komercbankām ir pārāk sarežģīti ieviest, bet mēs kā mazāks uzņēmums to varētu veiksmīgi darīt," sacīja "Latvijas pasta" vadītāja, piebilstot, ka pašlaik kompānijas klientiem ir iespēja Pasta norēķinu sistēmas (PNS) maksājumu kontu sasaistīt ar "VISA" maksājumu karti, ir izveidota "Latvijas Pasts Pay" mobilā lietotne un nākamais solis būs maksājumu veikšana tiešsaistē.

Tāpat viņa norādīja, ka vidējais "Latvijas pasta" klients ir vecumā virs 55 gadiem, kā arī daudziem klientiem nav radu vai draugu, kas palīdzētu nokārtot konta atvēršanu bankā. Tāpat pasta nodaļa iedzīvotājiem nereti ir tuvāk dzīvesvietai.

VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, apstiprināja pasta pārstāvji.

Kompānijā arī informēja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu - saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem.

Vienlaikus pasta pārstāvji uzsvēra, ka, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt lēmums par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas un kādā daudzumā, vēl nav pieņemts, jo "Latvijas pastam" būs jāvienojas arī ar pašvaldībām, norādīja kompānijā.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem 

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk...

Vienlaikus SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs tviterī vēsta, ka pasta nodaļu pārsteidzīgā slēgšana ir apturēta. ""Latvijas Pastam" ir jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām," norāda SM pārstāvis.

Jau vēstīts ka "Latvijas pasts" šogad plānoja slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tika pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi.

Iepriekš kompānijā arī skaidroja, ka pasta nodaļu pastāvēšanai līdzšinējā formātā 2024.gadā nepieciešamais papildu finansējums būtu aptuveni 2,1 miljons eiro.

Tādējādi papildu 2,1 miljona eiro finansējuma aprēķins ietver darba samaksu darbiniekiem, komunālos maksājumus, telpu un zemes nomas maksu, informācijas tehnoloģiju (IT) un sakaru izmaksas, pārējās saimnieciskās izmaksas un citas tiešās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas izmaksas, norādīja kompānijā.

Savukārt šajā summā nav ietvertas transporta, modernizācijas, remontdarbu un citas netiešās izmaksas, kas kopējo summu vēl būtiski palielinātu, iepriekš uzsvēra pasta pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

"Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņēmies ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tostarp atsevišķas pasta nodaļas paredzēts slēgt, kas vietējos iedzīvotājos izraisījis satraukumu.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Latvijā darbību sākuši 152 Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomāti, kas darbojas ar zīmolu "Unisend", informē "Unisend" pārstāvji.

Kompānijā informē, ka "Unisend" tīkls Baltijā sastāv no aptuveni 750 pakomātiem, no kuriem 300 atrodas Latvijā un Igaunijā. Šim attīstības procesam investēti vairāk nekā četri miljoni eiro.

"Lietuvos paštas" valdes priekšsēdētājs Rolands Zuks norāda, ka uzņēmums nolēma sākt darbību pakomātu segmentā pirms vairāk nekā desmit gadiem, un pēc sekmīgas pakomātu ieviešanas Lietuvas tirgū uzņēmums ir gatavs piedāvāt pakalpojumus klientiem visā Baltijas reģionā.

Kompānijas pārstāvji, atsaucoties uz datu apkopošanas platformas "Statista" analīzi, norāda, ka 2023.-2027.gadā tiešsaistes tirdzniecības apmērs Baltijas valstīs pieaugs par 11% gadā.

"Unisend" ir jauns piegādes pakalpojumu tīkls, kuru piedāvā "Lietuvos paštas" un kas sāk darbību Latvijā un Igaunijā šī gada pavasarī.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa nācis klajā ar būtiskiem pašapkalpošanās vides Mana Omniva uzlabojumiem.

Tas ir viens no pirmajiem soļiem investīciju plānā, kura ietvaros paredzēts izstrādāt jaunas klientu pašapkalpošanās platformas un citus digitālos risinājumus. Kopējais investīciju apjoms digitālās infrastruktūras attīstībā sasniegs 3 miljonus eiro.

Omniva pašapkalpošanās vide un arī uzņēmuma mājas lapas pakāpeniski tiek atjauninātas un šobrīd pabeigts pirmais uzlabojumu posms.

"Tā kā esošā pašapkalpošanās vides programmatūra neatbilda mūsu nākotnes pakalpojumu vajadzībām un nebūtu ļāvusi nodrošināt vislabāko lietotāju pieredzi, nolēmām atjaunināt pašapkalpošanos un pakāpeniski pievienot jaunajai platformai jaunas funkcijas. Līdz šī gada beigām tiks atjaunināta visa pašapkalpošanās vide," atzīmē Omniva Grupas Inovāciju un tehnoloģiju direktors Marti Kuldma (Martti Kuldma).

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak iegādājies e-komercijas vairumtirgotāju Strengholt Entertainment BV, kas atrodas Nīderlandē un darbojas visā Eiropā. Uzņēmuma apgrozījums sasniedz 50 miljonus eiro un tā katalogā pārstāvēti tādi zīmoli kā Universal Music, Lego, L’Oreal, Disney, Mattel un citi.

Paredzams, ka šis darījums veidos pamatu „Venipak” efulfillment jeb pilnīgas e-komercijas pasūtījumu izpildes paplašināšanai Eiropā, kā arī kravu aviopārvadājumu pakalpojumu paplašināšanai Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tāpat mainīsies arī uzņēmuma uzņēmējdarbības modelis, papildinot loģistiku e-komercijas vairumtirdzniecības jomā.

„Venipak” īpašnieks Nerijus Raudonis norāda, ka uzņēmums jau labu laiku galveno uzmanību velta loģistikai un klientu vertikālei. „Mēs gribējām aizņemt lielāku tirdzniecības ķēdes daļu, nevis tikai loģistiku, un šis darījums mums paver aptuveni 4 miljonu preču grozu, kas ietver augstas un augstākās kategorijas izstrādājumus,” sacīja N. Raudonis.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Nākamo trīs gadu laikā datu pārraides apjoms dubultosies un izaugsme aptuveni šādu tempu saglabās arī turpmāk, intervijā aģentūrai LETA prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka vienlaicīgi attīstās arī tehnoloģijas un daudz mazāka izmēra iekārtas jau pašreiz spēj pārraidīt daudz lielākus datu apjomus. Tomēr "Tet" ir stratēģiski pareizi veicis investīcijas optisko tīklu attīstībā, un tādēļ salīdzinoši mierīgi skatās uz šīm tendencēm.

Vienlaikus, runājot par atteikšanos no kādu tehnoloģiju izmantošanas, Tatarčuks norādīja, ka "Tet" vairāk nekā piecus gadus pamazām pāriet no DSL vai vara tīklu tehnoloģijām uz nākamās paaudzes risinājumiem, kas palielina datu pārraides ātrumu no trīs līdz desmit reizēm atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma.

Nākotnes drošais risinājums ir optiskie tīkli, tādēļ "Tet" priekšrocība ir, ka uzņēmums no 2017.gada investē optiskajos tīklos, un šobrīd tie ir pieejami vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību. Tāpat arī "Tet" ir būtiska loma arī mobilo tīklu attīstībā, jo lielākā daļa bāzes staciju arī ir pieslēgtas optiskajiem datu pārraides tīkliem.

Jūrmalā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā projektā par 73 miljoniem eiro uzbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Jūrmalas ūdens".

Projekta pēdējās kārtas būvniecība tika sākta 2017.gadā, kad tika sākti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā uzbūvēti vairāk nekā 88 kilometri ūdensvada un vairāk nekā 89 kilometri kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, līdz ar šīs projekta kārtas pabeigšanu centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Jūrmalā pieejami ap 98% jūrmalnieku.

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas veidoja aptuveni 24 miljonus eiro. Būvniecību veica uzņēmumi SIA "Rere vide", "Ostas celtnieks", PS "MMG" (sastāv no SIA "MON 1" PT un SIA "Monum"), SIA "AMS Būvserviss", SIA "Binders", SIA "Akva Būve", SIA "Laterna" un citi.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).