Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa ziņā Latvija ir tuvu tam, lai kļūtu par enerģijas eksportētāju, raugoties gada griezumā. Turklāt mēs šim slieksnim esam vistuvāk no visām Baltijas valstīm. AS “Augstsprieguma tīkls” dati par 2023. gadu parāda, ka Latvija pērn vairāk nekā 88% valsts patēriņa nosedza ar vietējo ģenerāciju .
Lietuvā šis skaitlis bija vien 46.6%, bet Igaunijā – 57.4%. Latvijā jau tagad mēdz būt mēneši, kuros saražojam vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Tas, galvenokārt, pateicoties hidroelektrostacijām.
Latvija un Baltija var kļūt par nozīmīgu “zaļās enerģijas līci”
Kopā Baltijas reģionā no atjaunīgajiem dabas resursiem ir iespējams ražot pat līdz septiņām reizēm vairāk elektroenerģijas nekā tiek ražots šobrīd. Mums ir vējš, saule, biomasa, ūdens. Tas nozīmē, ka laika gaitā tieši elektroenerģija var kļūt par Latvijas un visa reģiona vienu no svarīgākajām eksporta “precēm”. Ja Ziemeļjūra ir slavena ar naftas ieguvēm, Baltijas potenciāls ir atjaunīgā enerģija.
Taču, lai to panāktu, ir vajadzīgs vietējās sabiedrības atbalsts, jo atjaunīgās enerģijas projekti neizbēgami atradīsies kādas pilsētas, ciema vai mājsaimniecības tuvumā, jāizmanto meža zeme vai jūra . Latvijā, tā pat kā visā pasaulē, atjaunīgās enerģijas attīstītāji sastopas ar tā saucamo “not in my backyard” attieksmi, jeb nevēlēšanos kopumā vērtīgus projektus īstenot savas dzīvesvietas tiešā tuvumā.
Latvijas iedzīvotāji vēlas valsts enerģētisku neatkarību un saskata tajā ekonomisku potenciālu
Vai Latvijas cilvēkiem ir svarīgi, ka mūsu valsts kļūst enerģētiski neatkarīga? Vai enerģijas ražošana tiek uzskatīta par tādu, kas veicina valsts labklājību? Ignitis Renewables Latvija un socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas sabiedrības aptauja norāda uz izteikti pozitīvu attieksmi atjaunīgās enerģijas jautājumos. Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka valstī ir ļoti svarīgi stiprināt enerģētisko neatkarību. Deviņi no desmit iedzīvotājiem (89.7%) uzskata, ka Latvijai ir stratēģiski svarīgi pašai saražot visu valstī nepieciešamo elektroenerģiju – tam nepiekrīt tikai 5.2%. Turklāt, četras piektdaļas Latvijas sabiedrības (80.7%) uzskata, ka enerģijas ražošana tieši no atjaunīgajiem resursiem, piemēram, vēja, saules vai biomasas, palielina Latvijas enerģētisko neatkarību.
Aptauja parādīja, ka cilvēki apzinās arī atjaunīgās enerģijas nozīmīgo potenciālu valsts ekonomikas attīstībā. Vairāk nekā divas trešdaļas (70.5%) uzskata, ka enerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem veicina Latvijas ekonomisko labklājību, bet 64.4% domā, ka tas ir veids, kā Latvijā piesaistīt apjomīgas investīcijas.
Tāpat arī vairāk nekā puse (53.9%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem ir Latvijas eksporta iespēja. Tam nepiekrīt vien katrs piektais iedzīvotājs (21.4%). Laika gaitā, redzot enerģētikas eksporta potenciālu praksē, šis atbalsts pieaugs, kā to varam redzēt, piemēram, no Lietuvas pieredzes.
Sabiedrības viedoklis par atjaunīgo enerģiju ir pārliecinoši pozitīvs – to atbalsta aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju neatkarīgi no enerģijas avota
Sabiedrības vairākums kopumā ir pozitīva nostāja par ataunīgās enerģijas parku attīstīšanu. Lielākais atbalsts ir tiem enerģijas ražošanas veidiem, ko Latvijā pazīstam salīdzinoši labi – saules enerģijas parkiem (77.8%) un hidroelektrostacijām (74.2%). Taču arī vēja parku izmantošanu atbalsta vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas sabiedrības jeb 69.7%.
Jāatzīmē, ka atkrastes vēja parku izmantošanu Latvijā atbalsta vairāk nekā sauszemes vēja parku izveidi, bet arī tiem ir skaidrs iedzīvotāju vairākuma atbalsts – pozitīvu nostāju pauda gandrīz divas trešdaļas.
Svarīgi uzsvērt, ka tieši atjaunīgās enerģijas ražošanu sabiedrība atbalsta visvairāk – krietni vairāk par, piemēram, ar dabasgāzi darbināmām termo-elektrostacijām – to izmantošanu enerģijas ražošanai Latvijā atbalsta vien 38.9% iedzīvotāju, bet neatbalsta vairāk – 44.2%.
Tādējādi var secināt, ka Latvijas sabiedrība atbalsta tieši atjaunīgās enerģijas ražošanas izaugsmi un tic tās potenciālam veidot energoneatkarību un nākotnē arī eksportu.
Vietējiem iedzīvotājiem jābūt skaidram ieguvumam no enerģijas ražošanas projektiem
Ignitis Renewables un SKDS pētījums norāda uz būtisku faktoru, kas jāņem vērā kā neatņemams nosacījums sabiedrības atbalstam atjaunīgās enerģijas projektiem. Aptaujātie uzskata, ka kopienām, kas dzīvo atjaunīgās enerģijas parku tuvumā ir jāsaņem finansiāls ieguvums. Sabiedrības nostāja gan nedaudz atšķiras, vērtējot dažādus enerģijas ieguves veidus - visvairāk finansiāla ieguvuma nodrošināšanu atbalsta sauzemes vēja enerģijas parku tuvumā dzīvojošajām kopienām (piekrīt 66.1%, nepiekrīt tikai 16.4%), bet jūras parku un saules parku gadījumā šādam apgalvojumam piekrīt nedaudz mazāk iedzīvotāju – attiecīgi 40.3% un 42%.
27. augustā Ministru kabinets (MK) apstiprināja noteikumus, kas paredz nodrošināt finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā. Šos noteikumus izstrādāja Klimata un enerģētikas ministrija un tie sakrīt ar aptaujā pausto iedzīvotāju nostāju. Tas ir nozīmīgs lēmums pretim straujākai atjaunīgās enerģijas attīstībai.
Tātad, būtiskam šķērslim Latvijas ceļā, lai kļūtu par elektroenerģijas eksportētāju, būtu jābūt noņemtam. Tālāk izaicinājums ir enerģētikas uzņēmumiem, kuriem godīgas konkurences cīņā ir jāvirza Latvija vispirms no 88% patēriņa nosegšanas ar vietējo ražošanu līdz 100% un tad jāpārsniedz simts procentu atzīme. Pie tam, potenciāls ir krietni lielāks un, pie pareizajiem apstākļiem, patiesi varam kļūt par jauno visas Eiropas “zaļās enerģijas līci”.
