Dzīvesstils

Latvijas pavāri pārstāvēs valsti prestižākajā kulinārijas konkursā pasaulē

Db.lv,27.02.2026

Jaunākais izdevums

Šī gada martā Latvijas nacionālā izlase, kuras sastāvā ir valsts vadošie pavāri, dosies uz Marseļu (Francijā), lai pārstāvētu Latviju prestižā, starptautiskā konkursa “Bocuse d’Or Europe 2026” Eiropas atlasē — valsts Bocuse d’Or konkursā piedalās kopš 2019. gada un Eiropas posmā startē jau ceturto reizi pēc kārtas.

“Bocuse d’Or” tiek uzskatītas par autoritatīvākajām augstās gastronomijas sacensībām pasaulē un nereti dēvētas par “kulinārajām olimpiskajām spēlēm”. Dalība Eiropas atlasē apliecina komandas profesionālo līmeni, un ir nozīmīgs solis nacionālās gastronomijas atpazīstamības veicināšanā starptautiskajā vidē.

No 15. līdz 16. martam Marseļā 20 izlases no dažādām Eiropas valstīm cīnīsies par tiesībām iekļūt konkursa pasaules finālā, un šogad Eiropas atlases vēsturē pirmo reizi uz vienas skatuves vienlaikus startēs visas trīs Baltijas valstis. Divu sacensību dienu laikā komandas demonstrēs augstāko meistarības līmeni, inovatīvu pieeju, nevainojamu tehniku un spēju strādāt maksimālas profesionālās spriedzes apstākļos. Latviju pārstāvēs kandidāts Dinārs Zvidriņš, restorāna “Entresol” pavārs, divkārtējs “Bocuse d’Or Europe” dalībnieks un “Bocuse d’Or” pasaules fināla Lionā 2025. gadā žūrijas loceklis.“Pārstāvēt Latviju “Bocuse d’Or Europe” konkursā ir gan prieks, gan atbildība. Katrs konkurss atšķiras no iepriekšējā: citi uzdevumi, augsts konkurences līmenis, sava dinamika. Gatavošanās ilgst mēnešiem. Īpaši vērtīgi komandā redzēt jaunus cilvēkus – tā ir zīme, ka profesionālā vide attīstās”, norāda “Bocuse d’Or Europe 2026” kandidāts Dinārs.

Delegācijas sastāvā būs arī treneris Nils Ģēvele, restorāna “Ferma” šefpavārs un pirmais latvietis, kurš piedalījās “Bocuse d’Or” pasaules finālā Lionā 2025. gadā. Žūrijā darbosies biedrības “Pavāru klubs” prezidents Artūrs Arnicāns, bet pavāra palīgs būs Fjodors Ņekazakovs. Tāpat uz Marseļu dosies arī “Bocuse d’Or Latvia” akadēmijas prezidente Svetlana Riškova.

“Bocuse d’Or Europe 2026” Eiropas posmā komandai konkursa programma būs jāizpilda piecās stundās un 35 minūtēs, stingri ievērojot sacensību reglamentu un tehniskās prasības. Pirmajā uzdevumā paredzēts pagatavot 14 identiskas jūras gaiļa porcijas. Receptē obligāti jāizmanto piedevas no turku zirņiem un violetā mini artišoka, kā arī mērce, kuras pamatā ir jūras ezis. Tiek vērtēts ne tikai garšas līdzsvars un pasniegšanas estētika, bet arī izpildījuma precizitāte, produktu apstrādes tehnika un tekstūru harmonija.

Īpaša nozīme šajā uzdevumā ir darba prezentācijai. Zivju ēdienam tiek izgatavota īpaša paplāte, stingri ievērojot “Bocuse d’Or” noteikumos noteiktos izmērus un tehniskos parametrus. Tās vizuālajam noformējumam jāatspoguļo gan uzdevuma tēma, gan dalībvalsts nacionālā identitāte. Šāda prakse ir unikāla “Bocuse d’Or” iezīme, jo nevienā citā gastronomijas konkursā pasaulē individuālas konkursa paplātes izgatavošana nav obligāts uzdevuma elements.

Otrajā uzdevumā dalībniekiem jāprezentē 14 individuālas porcijas, kurās apvienota sēpija un Kamargas buļļa fileja. Ēdiens jāpapildina ar sezonas dārzeņiem un emulsiju, kuras pamatā ir ķiploki un olīveļļa, kā arī jāiekļauj sastāvdaļa, kas atspoguļo komandas nacionālo identitāti. Šāds elements paredzēts, lai izceltu valsts kulināro mantojumu un piešķirtu autora interpretāciju dotajai tēmai.

Šogad būs jauns pārbaudījums — demonstrācijas posms uz skatuves žūrijas priekšā. Divas stundas un 10 minūtes pēc konkursa sākuma kandidāts 10 minūšu laikā ar rokām pagatavos emulsiju provansiešu aioli stilā, demonstrējot klasisko tehniku, pārliecību un spēju strādāt ekspertu un publikas ciešā uzmanībā.

“Dalība “Bocuse d’Or” sniedz pavāriem iespēju iepazīt aktuālās pasaules gastronomijas tendences un tehnoloģiskos risinājumus, kā arī apmainīties pieredzē ar vadošajiem šefpavāriem no citām valstīm”, komentē Latvijas “Bocuse d’Or” žūrijas loceklis un “Pavāru klubs” prezidents Artūrs Arnicāns.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts ir bijis būtisks faktors komandas izaugsmē un tās profesionālā līmeņa celšanā. Iespēja pilnvērtīgi gatavoties konkursam, nodrošinot tehniskos un organizatoriskos standartus atbilstoši starptautiskajām prasībām, tieši ietekmē gala rezultātu. Komanda izsaka patiesu pateicību aģentūrai par uzticēšanos un atbalstu.

Eiropas posms būs izšķirošs solis ceļā uz “Bocuse d’Or” pasaules finālu Lionā. Ņemot vērā kandidāta un treneru komandas pieredzi, kā arī sistemātisko gatavošanos, Latvijai ir pamatotas cerības uz cienīgu rezultātu Marseļā.Uz konkursu Marseļā dosies arī atbalstītāju grupa no Latvijas, tostarp nozares pārstāvji un pazīstami šefpavāri. Atbalsts tribīnēs ir ne tikai morāls spēks komandai, bet arī daļa no kopējā valsts tēla starptautiskajā arēnā. Ikviens, kurš vēlas personīgi atbalstīt komandu, var kļūt par daļu no atbalstītāju grupas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

T/c “Domina Shopping” pēc rekonstrukcijas darbu atsāk restorāns LIDO. Divu mēnešu laikā restorānā veikta pārbūve, atjaunots interjers un modernizēta klientu apkalpošanas zona, ieviešot pašapkalpošanās pieeju. Investīcijas, kas ieguldītas 1289 m2 restorāna atjaunošanā, sasniedz 1,3 miljonus eiro.

“LIDO restorāns tirdzniecības centrā “Domina Shopping” tika atvērts pirms vairāk nekā 11 gadiem. Restorāna rekonstrukcija ir ļāvusi padarīt to vizuāli pievilcīgāku, modernāku un mūsdienu dzīves ritmam atbilstošāku,” paužot gandarījumu, saka LIDO valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa.

Rekonstrukcijas laikā uzlabots restorāna plānojums un atjaunots interjers. Remonts veikts arī darbinieku atpūtas telpās, aprīkojot tās ar jaunām mēbelēm. Savukārt ikdienas darba veikšanu atvieglos modernās tehnoloģijas – trauku mazgājamā mašīna, putekļsūcēji, mazgāšanas iekārtas u.c. iekārtas.

Atjaunotais restorāns tirdzniecības centrā “Domina Shopping” piedāvās plašu ēdienkarti ar līdz pat 350 dažādiem ēdieniem. Restorāns vienlaicīgi varēs uzņemt vairāk nekā 300 apmeklētāju.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Michelin piešķirtā zvaigzne ir veicinājusi restorāna straujāku attīstību

LETA,22.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" piešķirtā zvaigzne restorānam "John Chef's Hall" ir veicinājusi restorāna straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja restorāna "John Chef's Hall" šefpavārs Kristaps Sīlis.

Viņš pozitīvi vērtēja arī šogad saglabāto "Michelin" zvaigzni, tomēr norādīja, ka no rezultātiem neko negaidīja. "Mans mērķis nav bijis tikt apbalvotam, bet tas bija kā sapnis, kas ir neiespējams," piebilda Sīlis.

Pats sev - lielākais kritiķis

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi –...

Viņš skaidroja, ka restorāna darbība nesaistās ar "Michelin" zvaigznēm, bet komanda katru dienu cenšas būt labāka un dot labāko pieredzi restorānu viesiem, nevis pēc "Michelin" standartiem, bet vairāk pēc viņa noteiktajām ambīcijām un standartiem.

Sīlis arī minēja, ka restorāna apgrozījums gada laikā ir būtiski pieaudzis, jo pagājušajā gadā, kad restorānam tika piešķirta "Michelin" zvaigzne, diennakts laikā rezervācijas bija aizņemtas trīs mēnešus uz priekšu. "Šā gada pirmais pusgads tā arī turpinājās, bet patlaban rudens sezonā redzam, ka pieprasījums ir stabilizējies un izlīdzinājies," viņš piebilda.

Savukārt restorāna "Max Cekot Kitchen" īpašnieks un šefpavārs Maksims Cekots aģentūrai LETA norādīja, ka restorāna komanda vienmēr strādā tā, lai sasniegtu visaugstāko rezultātu, tādēļ, protams, bija liela vēlme saņemt vairāk nekā vienu zvaigzni. "Tomēr tas, ka saglabājām rezultātu ir liels sasniegums, kas nozīmē, ka trīs gadus pēc kārtas restorāns spēj noturēt kvalitāti," viņš sacīja.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen".

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojies arī jauns restorāns "SMØR Bistro" un ceļvedī jau iepriekš iekļautais "H.E. Vanadziņš".

Tādējādi "Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti trīs jauni restorāni - "SMØR Bistro", kā arī ceļveža galvenajā izlasē pirmo reizi iekļauti restorāni Rīgā "The Catch" un "Māsa".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauti restorāni "Entresol", "Chef's Corner", "COD", "3 pavāri", "B7", "Akustika", "Mo", "Pavāru māja", "Tauro", "Kest", "Lowine", "Stage 22", "Ferma", "Barents Coctails & Seafood", "Neiburgs", "Tails", "Zoltners", "Barents", "Seasons", "John", "Babo", "Whitehouse", "Riviera", "Le Dome" un "36.līnija".

Vienlaikus īpašā "Gada atklāšanas balva" pasniegta Kasparam Barsukovam restorānā "SMØR Bistro", "Jaunā šefpavāra balva" - Timofejam Monahovam restorānā "Seasons", "Servisa balva" - Sergejam Šiporovam un komandai restorānā "The Catch", "Someljē balva" - Ivaram Kalniņam restorānā "Riviera".

Savukārt pērn oktobrī "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 Latvijas restorāns, tostarp "Michelin" kvalitātes zvaigzne tika piešķirta restorānam "John Chef's Hall", bet zvaigzni saglabāja restorāns "Max Cekot Kitchen". "Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu pērn saglabāja restorāns "Pavāru māja".

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt zvaigznes, norāda LIAA.

Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka viesnīcas "A22 Hotel" un restorāna "John Chef's Hall" pārvaldītājs SIA "A22hotel" reģistrēts 2018. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Maksimam Kušnarenko. 2024. gadā uzņēmums strādāja ar 1,331 miljona eiro apgrozījumu un 75 680 eiro zaudējumiem.

Restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 1,219 miljonu eiro apgrozījumu un 104 780 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. "Max Cekot Group" reģistrēta 2018. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2760 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KFC turpina izaugsmi Baltijas valstīs, atverot savu 30. restorānu Rīgā, Krasta ielā.

Jaunā vieta ir jau astotais KFC restorāns Latvijā un otrais valstī ar drive–through jeb auto apkalpošanas iespēju. Restorāna telpas un apkalpošanas risinājumi ir pielāgoti gan maltītēm uz vietas, gan pasūtījumiem līdzņemšanai.

“Mēs esam gandarīti sasniegt šo nozīmīgo attīstības posmu – atklāt 30. KFC restorānu Baltijā. Rīga turpina demonstrēt augstu klientu pieprasījumu, un Krasta iela ir stratēģiski svarīga lokācija, kas ļauj mums būt vēl tuvāk saviem viesiem,” norāda KFC Baltics (APL Fresh Food) izpilddirektors un valdes loceklis Deniss Tarasovs.

Deniss Tarasovs uzsver, ka KFC attīstība reģionā balstās ilgtermiņa pieejā, koncentrējoties uz paplašināšanos, rūpīgi izvēlētām lokācijām un restorāniem, kas spēj efektīvi apkalpot lielu viesu skaitu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 22.oktobrī notiks "Michelin" restorānu apbalvošanas ceremonija, kurā paziņos Latvijas labākos restorānus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Pasākums norisināsies 22.oktobrī plkst.16 Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Aizvadītajā gadā "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 restorāns - restorānu izlasei pievienojās seši jauni, tostarp restorāns "John Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu "Michelin" zvaigzni.

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt savas zvaigznes, norāda LIAA. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvērtēs nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", aģentūrai LETA sacīja LIAA Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējais līgums par dalību "Michelin" ceļvedī bija uz trim gadiem. Tādēļ nākamo līgumu LIAA rūpīgi izvērtēšot, bet, visticamāk, tas būs.

Viņa papildināja, ka sākotnēji līgums plānots par Latvijas dalību, tomēr ir plāns apvienot spēkus ar Igauniju un Lietuvu, veidojot Baltijas valstu ceļvedi un stiprinot reģiona konkurētspēju.

Tāpat viņa teica, ka lēmums piedalīties ceļvedī ir veiksmīgs, jo ir saņemts atbalsts no nozares, kā arī tas ir pienesums Latvijas ekonomikai.

"Principā šis ir labs ieguldījums, un ceru, ka turpināsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais "Barents" restorāns un bārs, apliecināja restorāna un bāra direktore Laura Podgurska.

Viņa norādīja, ka restorāna un bāra pēdējā darba diena būs 31. janvāris.

Tādējādi šis būs otrais "Michelin Guide" iekļautais restorāns Latvijā, kas tiks aizvērts šī gada janvārī. Kā ziņots, šogad 12. janvārī tika slēgts jūras produktu restorāns "Tails" Antonijas ielā Rīgā.

Podgurska skaidroja, ka galvenie iemesli restorāna un bāra slēgšanai ir nepietiekams tūristu skaits visa gada garumā. Viņa papildināja, ka restorāns 2025. gadā bija izteikti piepildīts lielo pasākumu laikā, piemēram, Eiropas čempionāta basketbolā, Ziemassvētku tirdziņa un Restorānu nedēļas laikā, bet pārējo gadu augstas klases restorānu ir grūti piepildīt ar tūristiem. "Vienlaikus vietējie iedzīvotāji, diemžēl, nevar atļauties regulāri apmeklēt augstas klases restorānus," viņa papildināja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā restorāni patlaban ir grūtā situācijā, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš sacīja, ka vēl viens "Michelin" ieteiktais restorāns "Barents" ir paziņojis par savu slēgšanu, kas apliecina to, ka gada sākumā ēdināšanas nozare un restorāni ir grūtā situācijā.

Jenzis papildināja, ka ēdināšanas nozarē uzņēmējiem ir grūti ne tikai smalko restorānu segmentā, bet vairāki restorāni aizveras "klusi un mierīgi". Viņš sacīja, ka tas varētu turpināties, jo pašlaik ir nesezona un uzņēmējiem nav cerību, ka kaut kas varētu mainīties, jo politiskā līmenī nenotiek diskusijas par nozares kritisko situāciju un atbalstu tai.

Vecrīgā slēgs Michelin ieteikto Barents restorānu un bāru

Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais...

"Kvalitatīvi produkti, kas ir viesu iemīļoti un apmeklēti, nevar izdzīvot un nevar turpināt darbību. Tas nozīmē, ka kopējā sistēmā kaut kas nav kārtībā," minēja Jenzis.

Tādējādi LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir vienojušās par nākamajiem soļiem, tostarp piketu šī gada septembrī, minēja Jenzis.

Viņš sacīja, ka pašlaik politiskā līmenī ir bezdarbība, kā arī nozares kontekstā ir vairāki izaicinājumi, tostarp tūristu ir maz, cilvēku pirktspēja krītas, nodokļu slogs ir augsts, Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Tādējādi, pēc viņa teiktā, nav redzama "gaisma tuneļa galā" un nozarei netiek pausts atbalsts.

Jau ziņots, ka Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais "Barents" restorāns un bārs.

Restorāna un bāra pēdējā darba diena būs 31. janvāris.

Tādējādi šis būs otrais "Michelin Guide" iekļautais restorāns Latvijā, kas tiks aizvērts šī gada janvārī. Kā ziņots, šogad 12. janvārī tika slēgts jūras produktu restorāns "Tails" Antonijas ielā Rīgā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

Pakalpojumi

LIAA nākamo līgumu par Latvijas dalību Michelin ceļvedī plāno noslēgt šogad

LETA,24.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" plāno noslēgt vēl šogad, aģentūrai LETA norādīja LIAA pārstāvji.

LIAA skaidroja, ka iepirkuma procedūra sadarbībai ar "Michelin" ceļvedi turpmākajiem trim gadiem vēl ir procesā.

Plānots, ka līgums varētu tikt noslēgts vēl šogad un sadarbība tiks turpināta, ņemot vērā tūrisma nozares pozitīvās atsauksmes un kopējos ieguvumus ekonomikā, uzsvēra aģentūrā.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Līgums bija izpildāms līdz šī gada oktobra beigām.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", aģentūru LETA informēja "Michelin Guide" pārstāvji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LIDO restorāns tirdzniecības centrā “Spice” šī gada 11 mēnešos restorāns sasniedzis 11,3 miljonu eiro apgrozījumu, pārspējot iepriekšējā gada rādītājus. Salīdzinājumam – 2024. gadā restorāna apgrozījums bija 11,1 miljons eiro, informē uzņēmumā.

Ievērojamu daļu apgrozījuma veido piegādes – pagājušajā gadā tie bija 12 % no apgrozījuma, šī gada 11 mēnešos – 11 %, sasniedzot 1,2 miljonus eiro.

LIDO restorānā tirdzniecības centrā “Spice” gadā tiek pārdoti ap 134 tūkstoši kartupeļu salmiņu porciju. Šogad īpaši iecienīts bijis arī vistas šašliks – pārdoti vairāk nekā 41,5 tūkstoši iesmu.

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaudzis arī darbinieku skaits – no 64 darbiniekiem 2021. gadā līdz 101 darbiniekam 2025. gadā. Restorāna komandu veido cilvēki no sešām valstīm – Latvijas, Indijas, Ukrainas, Vjetnamas, Sīrijas un Turkmenistānas.

“Pirmais LIDO restorāns tirdzniecības centrā tika atklāts tieši “Spicē” un tāpēc tas vienmēr būs īpašs. Šeit mēs esam ne tikai auguši un attīstījušies kopā ar tirdzniecības centru, bet arī mācījušies labāk izprast savus viesus un viņu vēlmes. Piemēram, fakts, ko daudzi nezina – LIDO tirdzniecības centrā “Spice” klientiem ir pieejama arī banketu zāle, kas ļauj nodrošināt individuālus pasākumus. Mēs patiesi lepojamies ar paveikto un ar komandu, kas šajos gados ir ielikusi sirdi un enerģiju restorāna attīstībā. No sirds pateicos ikvienam darbiniekam un viesim par uzticību – tieši jūs esat mūsu restorāna veiksmes stāsta pamats,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Ekonomika

Plaša zivju konservu eksporta ģeogrāfija

Juris Paiders,27.11.2025

Pēc ienākumiem no sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija ar 29,3 eiro bija neapstrīdama pasaules līdere.

Attēlā: Šprotu konservu ražošana uzņēmumā Karavela.

Foto: https://www.karavela.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais restorāns "Ferma" un Restorānu servisa skola pārtraukuši darbību līdzšinējā adresē Valkas ielā, Rīgas centrā, apstiprināja skolas vadītājs un restorāna saimnieks Māris Astičs.

Viņš norādīja, ka lēmums pārtraukt darbību telpās iepretim Viesturdārzam pieņemts pēc tam, kad pēkšņi mainījās telpu nomas nosacījumi un nebija iespējams vienoties par jaunu sadarbību šajās telpās.

Tāpat, ņemot vērā sezonālo situāciju restorānu nozarē gada sākumā, turpmāka darbība konkrētajās telpās vairs nebija iespējama un ekonomiski pamatota. Tādējādi tika pieņemts lēmums telpas atbrīvot, sacīja restorāna saimnieks.

Astičs norādīja, ka telpas uzņēmums atstāja šogad februārī. Patlaban skola turpina darbu - topošie pavāri un konditori atrodas praksē, kā arī teorētiskās mācības notiek attālināti. Viņš skaidroja, ka pašlaik skolai ir sadarbības partneri, ar kuriem varēs vienoties par meistarklašu vadīšanu, kā arī viņš pauda cerību, ka mācību gadu Restorānu servisa skola varēs noslēgt jaunās telpās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", informē "Michelin Guide" pārstāvji.

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojušies arī "SMØR Bistro" un "H.E. Vanadziņš".

Gvendals Puleneks (Gwendal Poullennec), MICHELIN ceļveža starptautiskais direktors, norāda: “Mēs esam priecīgi sveikt trīs jaunus restorānus MICHELIN ceļvedī Latvijā 2026 – īpaši izceļam SMØR Bistro, kas iekļauts ceļvedī ar Bib Gourmand apbalvojumu par lielisku ēdienu, kurā ietvertas franču un dāņu virtuves garšas. Apvienojumā ar siltu atmosfēru un stilīgu interjeru, tas ir arī pelnīts uzvarētājs mūsu Gada atklāšanas balvas kategorijā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā “Domina Shopping” atvērts zīmola “BAO” pirmais patstāvīgais un viņu līdz šim lielākais Āzijas virtuves street food restorāns.

Zīmols no food court formāta nu ir attīstījies līdz restorāna līmenim. Jaunā restorāna platība ir gandrīz 100 m², savukārt tā interjeru veidoja arhitekte Evija Ķirsone no “Kirson Design Group”. Interjerā dominē melnie un sarkanie toņi, kas rada pieklusinātu un nedaudz noslēpumainu atmosfēru. Restorāna kopējā noskaņā ir apvienots industriālais minimālisms ar izteiksmīgiem akcentiem un zaļumiem, radot mūsdienīgu, urbānu vidi ar autentisku Āzijas šarmu.

“Ēdināšana mūsdienās vairs nav tikai papildpakalpojums iepirkšanās pieredzei, bet arī viens no iemesliem, kāpēc cilvēki, it īpaši ziemas sezonā, mēdz izvēlēties apmeklēt konkrētu tirdzniecības centru. Tāpēc apzināti attīstām “Domina Shopping” kā vietu, kur līdzās modei un pakalpojumiem iespējams baudīt kvalitatīvu, daudzveidīgu un mūsdienīgu gastronomisko piedāvājumu, kas uzrunā dažādas gaumes un dzīvesstilus. “BAO” pirmā patstāvīgā restorāna atvēršana pie mums apliecina, ka t/c “Domina Shopping” tiek uztverts kā stabila un perspektīva platforma modernu zīmolu izaugsmei,” norāda Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Rīgas restorānu nedēļā piedalīsies 61 restorāns, informē Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras Starptautiskā mārketinga nodaļas galvenā projektu vadītāja Madara Oga.

Restorānu nedēļa notiks no 27.oktobra līdz 9.novembrim. Šajā laikā trīs kārtu maltīte apmeklētājiem būs pieejama vairākās cenu kategorijās - 30, 35 un 40 eiro, kā arī 45 eiro prestižajā "Michelin Guide" ceļvedī iekļautajos restorānos.

Šogad pasākumā vienpadsmit restorāni, kas ir pārstāvēti "Michelin Guide" ceļvedī - "Whitehouse", "Barents", "Seasons at Grand Palace Hotel", "Chef`s Corner Restaurant & Bar", "Stage22 Bar & Restaurant", "Ferma", "Tails", "Entresol", "3 pavāru restorāns", "Neiburgs" un "Le Dome".

Lai nodrošinātu augstāko kvalitāti un atbilstību galvenajiem nosacījumiem - sezonāli un pēc iespējas vietējās izcelsmes produkti, kas atspoguļo Latvijas moderno virtuvi, pirmo reizi restorānu piedāvātās ēdienkartes izvērtēja profesionāla žūrija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atsevišķiem ēdinātājiem šā gada pirmajos divos mēnešos apgrozījums ir krities par 10-30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka apgrozījuma kritums 2026. gada pirmajos divos mēnešos saistīts ar mazu tūristu skaitu, auksto laiku, energoresursu cenu pieaugumu, kā arī inflācijas ietekmi.

Jenzis norādīja, ka atsevišķi ēdinātāji gada sākumā ir aizvērušies, tādēļ ir nepieciešama politiskā griba un atbalsta pasākumi.

Vienlaikus viņš pauda, ka arī laukos ēdinātājiem ir grūta situācija, kā arī kopumā marts izskatās diezgan slikti, jo tūristu joprojām nebūs.

Komentējot ātrās ēdināšanas uzņēmumu izaugsmi Latvijā, Jenzis norādīja, ka ekonomiskajā segmentā visās krīzes situācijās šiem uzņēmumiem klājas labāk, bet dzīvesstila restorāniem un kafejnīcām - sliktāk. "Tādēļ ir nepieciešama aktīva valdības iesaiste, lai Latvijā drīzumā nevajadzētu dzirdēt par vēl kāda restorāna aizvēršanos," uzsvēra biedrības vadītājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 10 miljonu eiro SIA “MV Hotels” jauna četru zvaigžņu viesnīcas projekta īstenošanai Vecrīgā, 13. janvāra ielā.

Tā ietvaros tiks uzbūvēta jauna ēka, kurā paredzēts izveidot ilgstošas uzturēšanās viesnīcu (long stay).

Šāda tipa viesnīcas paredzētas ceļotājiem un profesionāļiem, kuriem nepieciešams mājīgāks un praktiskāks risinājums par parastu viesnīcas numuru. Ilgstošas uzturēšanās viesnīcas apvieno tradicionālu viesnīcas servisu ar privātas dzīves ērtībām – viesiem tiek nodrošināta numuru uzkopšana un plašāka dzīvojamā telpa ar virtuvi, kur iespējams gatavot maltītes pašiem. Šī koncepcija ir īpaši piemērota tiem, kuri pilsētā uzturas vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

“Es patiesi ticu šim projektam. Ideja par to radās jau sen, taču 2020. gadā to nācās iesaldēt. Tagad esam pie tās atgriezušies – rūpīgi izvērtējām iespējas un sapratām, ka ir īstais brīdis to īstenot. Lai gan tirgus nav būtiski audzis, mēs redzam potenciālu piedāvāt ko atšķirīgu un kļūt par spēcīgu konkurentu citām viesnīcām. Ēka būs ne vien funkcionāla, bet arī arhitektoniski pievilcīga, un Rīga iegūs vēl vienu pērli pilsētas ainavā,” saka Andrejs Dokicans, SIA “MV Hotels” komercdirektors.

Eksperti

Trīs tirdzniecības centru nozares tendences, no kurām 2026. gadā neaizbēgt

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore,06.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties 2026. gadam, tirdzniecības centru nozare Baltijā vairs neuzdod sev jautājumu, vai mainīties, jo jautājums ir tikai, cik ātri un cik gudri to darīt.

Nozare ienāk jaunā attīstības posmā, kurā vienlaikus iezīmējas trīs skaidras tendences: dinamisks ēdināšanas, izklaides un sporta piedāvājuma pieaugums, vēl plašāks mākslīgā intelekta pielietojums un sinerģija ar apkārtējās pilsētvides attīstību.

Ēdināšana, izklaide un sports – kāpēc tieši šīs kategorijas?

Atbilde patiesībā ir vienkārša: ērtība un paradumi. Cilvēki arvien apzinātāk plāno savu laiku un labprāt apvieno vairākus mērķus vienā vietā – iepirkšanos, maltīti, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvu laika pavadīšanu. Līdz ar ko liels tirdzniecības centrs nomniekiem sniedz, ja ne gluži garantētu, tad noteikti prognozējamu klientu plūsmu, savukārt apmeklētājiem – iespēju visu izdarīt ērti vienā vietā.Šo tendenci apstiprina arī konkrēti dati. Mūsu nesen veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem ziemas periodā rāda, ka aukstajos mēnešos tirdzniecības centri arvien biežāk tiek apmeklēti ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu saņemšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram biznesa stāstam, neatkarīgi no darbības jomas, jābūt ambiciozam, un tam nevajadzētu aprobežoties tikai ar Latvijas tirgu, domā Evija Celma, Roche Services & Solutions (RSS) Riga vadītāja.

Nākotne piederēs eksportspējīgiem uzņēmumiem, jo mūsdienās talanti vairs nekoncentrējas vienas valsts robežās - tie meklējami dažādās lokācijās un tirgos, spriež E.Celma. Viņa uzskata, ka domāt tikai Latvijas mērogā nozīmē jau sākumā noteikt savam biznesam griestus, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt izaugsmi un attīstību. Uzņēmēji nedrīkst baidīties riskēt - biznesā ir vajadzīgas ambīcijas, drosme izmēģināt jaunas lietas, kā arī vīzija, kurai cilvēki tic un kuru viņi vēlas īstenot kopā, pārliecināta ir RSS Riga vadītāja.

Iemācās tirgoties

Skolas laikos gribēju kļūt par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāri, jo man vienmēr ir gribējies glābt pasauli, atzīst E.Celma. “Ilgas pēc šī amata, tāpat kā ilūzijas par ANO varenību, nu ir pagaisušas, taču pasauli glābt gribu joprojām! Kopš pamatskolas mani ir fascinējusi vēsture, taču, kad bija jāizlemj, kur studēt, sapratu, ka gribu pētīt ne tikai vēsturi, bet arī to, kā tiek veidota nākotne. Vēlējos izprast pasauli un saprast, kāpēc procesi notiek tieši tā un ne citādi, kā rezultātā sāku studēt politikas zinātnes. Augstskolā gūtās zināšanas nenoliedzami noderējušas arī darbā, jo politikas procesu pārzināšana palīdz saprast, kā veidot attiecības ar apkārtējiem, kādas intereses un kādu mērķu vārdā tiek virzītas, kā arī kāpēc kaut kas ir vai nav iespējams un ko tu esi gatavs par to atdot. Politika iemāca tirgoties, jo tajā, tāpat kā biznesā, ne vienmēr var panākt savus iedomātos 100%,” atzīmē E.Celma, kura savu pirmo darba pieredzi guva jau 16 gadu vecumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 876 000 eiro pārdots Vecpuišu parka paviljons ar koncertzāli Valmierā, liecina Zemesgrāmatas informācija.'

Īpašumu iegādājusies SIA "Valmiera Domus" no SIA "Norlat", kura īpašumu bija iegādājusies 2014. gadā par 125 000 eiro.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2016. gada martā paviljonā durvis vēra koncertzāle "Valmiera", kurā bez koncertzāles atradās arī restorāns, vasaras terase un konferenču zāles. Tika plānots, ka koncertzālē "Valmiera" notiks dažādi kultūras pasākumi - ne tikai koncerti, bet arī, piemēram, teātra uzvedumi un bērnu rīti.

Pārdod Valmieras koncertzāli un restorānu Vecpuisis

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“...

Vecpuišu parkā jau 1914. gadā tika uzcelta divstāvu paviljona tipa ēka, kurā norisinājās Valmieras kultūras dzīve.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

"Valmiera Domus" reģistrēta 2026. gada 29. janvārī ar 2800 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma īpašnieks ir bijušais politiķis Guntars Galvanovskis.

Galvanovskis 2009. gadā tika ievēlēts Valmieras domē no partijas "Jaunais laiks" saraksta. 2010. gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Vienotība" saraksta Vidzemes reģionā, ticis ievēlēts. 2011. gadā kopā ar partijas biedru Klāvu Olšteinu izstājās no "Jaunā laika" un nolika deputāta mandātu, lai pievienotos jaunizveidotajai Zatlera Reformu partijai, no kuras tika izslēgts 2011. gadā un nekandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).