Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens» plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas tehniskais direktors Normunds Liniņš aģentūrai LETA sacīja, ka «Smiltenes piens» plāno panākt pēc iespējas lietderīgāku darba laika izmantošanu, kā arī automatizēt atsevišķus ražošanas procesus, kur iepriekš bija nepieciešams cilvēku roku darbs, lai attiecīgie darbinieki varētu pievērsties darbiem, kuru tehnoloģijas vēl nav izmantojamas.

Tāpat viņš piebilda, ka investīciju projektā plānots nedaudz palielināt ražošanas jaudas.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka «Smiltenes piens» plāno iegādāties un uzstādīt divas jaunas tvaika katlu mājas ar nepieciešamo papildu aprīkojumu par attiecīgi 300 000 eiro un 200 000 eiro. Tāpat kompānija plāno iegādāties automātisko divjoslu rotējošo trauciņu pildīšanas iekārtu par 250 000 eiro un divas siera bloku vakuumēšanas iekārtas - katru par 100 000 eiro. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 15.novembrim.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Pagājušajā gadā AS Smiltenes Piens neto apgrozījums pieaudzis par 24%, sasniedzot 15,104 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

2013. gadā ražotājs iepircis 29,9 tūkstošus tonnu izejvielu, kas ir 18,6% pieaugums pret 2012. gadu. Uzņēmuma pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu, par ko liecina arī fakts, ka pērn neto apgrozījuma struktūrā siers aizņēmis 58%. Pārskata gads noslēgts ar 659,363 tūkstošu eiro peļņu, kas, salīdzinot ar 2012. gadu, ir pieaugums par 59,8%.

Smiltenes piena produkcija pieejama visos Latvijas reģionos, uzņēmumam ir sadarbība ar lielākajiem veiklu tīkliem. Patlaban notiek laktozes koncentrāta eksports sadarbībā ar Lietuvas uzņēmumu Marijampole pieno konservi UAB, kā arī daudzu gadu garumā turpinās sadarbība ar uzņēmumu Trade Company OOO, kas nodarbojas ar AS Smiltenes Piens siera un citu produktu eksportu uz Krieviju, pērn eksporta apjoms uz Krieviju sasniedzis 19% no neto apgrozījuma.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Divi akciju sabiedrības Smiltenes piens lielākie akcionāri - šā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Strads - nesen nodibinājuši arī vēl katrs savu atsevišķu uzņēmumu, liecina reģionālā laikraksta Ziemeļlatvija rīcībā esošā informācija.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) šogad 4. novembrī reģistrēta SIA Invest SPGM. Pēc Lursoft datiem, šās SIA valdes locekle (šobrīd vienīgā pēc Lursoft informācijas) un SIA dalībniece ir Gita Mūrniece.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA SPGS Investīcijas ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā šā gada 31. oktobrī. Šā uzņēmuma valdes loceklis (šobrīd vienīgais) un dalībnieks ir Ģirts Strads.

Ziemeļlatvija sazinājās ar G. Mūrnieci, lūdzot komentāru saistībā ar jauno uzņēmumu dibināšanu. G. Mūrnieces atbilde ir šāda: «Dusiet mierīgi, kungi un dāmas. Jaunie uzņēmumi nav saistīti ar akciju sabiedrības Smiltenes piens darbu un tam netraucēs. AS Smiltenes piens strādāja, strādā un vēl strādās daudzus gadus.»

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Lai veicinātu Smiltenes un Beverīnas novadu uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, investīciju piesaisti, kā arī uzlabotu to atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā, tiem šogad tiks izstrādāta jauna vizuālā identitāte un zīmolvedības un mārketinga komunikācijas stratēģija.

Tiesības to izstrādāt saskaņā ar iepirkuma rezultātiem ieguvusi reklāmas aģentūra Bounce.

Pašvaldībām ir svarīgi novada unikālās vērtības apzināt, pozicionēt un efektīvi komunicēt atbilstoši mūsdienu tendencēm. «Novadiem jāspēj būt konkurētspējīgiem, palielinot iedzīvotāju lojalitāti, piesaistot viesus un investorus, tāpēc apsveicami, ka pašvaldības izmanto savas iespējas un piesaista līdzfinansējumu, lai strādātu pie sava tēla veidošanas,» uzskata Bounce vadītājs Eduards Dubovickis.

Smiltenes un Beverīnas novadi var lepoties ar tūrisma apskates objektiem, kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko dabu un vietējiem uzņēmumiem – piemēram, vienu no reģionā vadošajiem piena produktu ražotājiem Smiltenes Piens, ceļu un tiltu būves uzņēmumu 8 CBR, mēbeļu ražošanas uzņēmumu Cosybed, Brenguļu alus darītavu, bērnu mēbeļu ražotāju Troll Smiltene, mazumtirdzniecības uzņēmumu Firma Madara 89 u.c.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS Smiltenes Piens neto apgrozījums pērn pieauga par aptuveni 9% un sasniedza 16,56 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 720,514 tūkstošus eiro. Uzņēmuma iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka pagājušajā gadā uzņēmuma iepirkto izejvielu apjoms bija 31,5 tūkstoši tonnu, kas ir par 6,5% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā.

Smiltenes Piens pastāvīgi strādā pie tā, lai turpinātu un paplašinātu sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistīt jaunus, kā arī palielinātu sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielas piegādātājiem - kooperatīviem un citiem uzņēmumiem. Pērn uzņēmums turpināja veiksmīgu sadarbību ar lielākajiem veikalu tīkliem - Rimi, Maxima, Top, Elvi -, kas nodrošināja Smiltenes Piena produkcijas pieejamību visos Latvijas reģionos.

Mums jāturas pie savas kultūras un pamatvērtībām, to intervijā Dienas Biznesam atzīst a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Gita Mūrniece.

Viņa a/s Smiltenes piens strādā jau 44 gadus, bet vadītājas amatā - 22 gadus un ir gandarīta, ka kopā ar komandu izdevies izveidot atpazīstamu uzņēmumu. Uz Latvijas simtgadi uzņēmēja vēlas sakārtot Smiltenes luterisko baznīcu, tad būšot īpaši liels gandarījums.

Fragments no intervijas

Piena cena pēdējā pusgada laikā ir strauji augusi. Kā tas ietekmē konkurenci?

Piena iepirkuma cena augusi par 40%, bet konkurence piensaimniecībā Latvijā, Baltijā un Eiropā ir viena no vissīvākajām. Mēs te saskaramies ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas produktiem. Nezinu, vai ir vēl kāds uzņēmējdarbības veids, kur būtu tik daudz konkurentu produkcijas. Tajā pašā laikā Latvijā ir vēl vairāk nekā desmit uzņēmumu, kas savā starpā konkurē. Otrā pusē vēl bija cīņa par izejvielu un labi, ka piena ražošanas kvotas tika atceltas, jo katra uzlikta kvota neveicina uzņēmējdarbību. Tāpat kā katrs atbalsts – vai lietus līst, vai saule spīd - neveicina konkurenci, uzņēmējdarbību un attīstību.

Picēriju tīkls Pica Lulū uzsācis solidaritātes akciju, pēc paša vārdiem, rādot piemēru, kā uzņēmēji var iesaistīties vietējo eksportētāju, kurus skārušas Krievijas sankcijas, atbalstīšanā. Pica Lulū noteikusi atlaides picām ar dubulto sieru, tādā veidā veicinot Smiltenes Piens ražotā siera noietu.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore, norāda: «Šajā situācijā, kad Krievija ir noteikusi sankcijas, mēs kā uzņēmumi varam iesaistīties savējo atbalstīšanā, ne tikai izvēloties to produktus, bet arī nosakot papildus pārdošanas akcijas un veicinot to produkcijas noietu. Smiltenes Piens ir mūsu sadarbības partneris un piena produktu piegādātājs. Ieviešot speciālas akcijas, ceram, ka spēsim īsā laikā dubultot siera patēriņu, jo aicināsim mūsu pircējus izvēlēties uz picām divreiz vairāk siera. Ja katrs no mums izdomās veidu, kā atbalstīt Krievijas sankciju skartos uzņēmumus, mēs kopīgiem spēkiem varēsim tos spēcināt un ļaut tiem iegūt tik nepieciešamo laiku biznesa pārorientēšanai.»

Lai arī izaugsmes tempu ziņā Latvijas eksports vairs nav tik dinamisks kā pirmajos pēckrīzes gados, kad ražošanai vajadzēja strauji atkal pieaugt līdz pirmskrīzes laika trekno gadu apjomiem, nelielu izaugsmi varam sagaidīt arī šajā gadā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lielas cerības tiek saistītas ar Liepājas metalurga darbības atsākšanu, tomēr izaugsme tiek gaidīta ne tikai metalurģijā, bet arī citās ražošanas nozarēs. Ekonomikas ekspertu viedoklis kopumā paredz, ka, saglabājoties pašreizējai un no tās izrietošajai ekonomikas procesu virzībai ārējos tirgos, šogad no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē varētu palielināties par pāris procentiem. Līdzīgu skatījumu pauž arī aptaujātie uzņēmēji.

Viena no nozarēm, kura pērn saskārās ar lieliem pārbaudījumiem saistībā ar Krievijas ieviesto embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem, ir pārtikas rūpniecība. A/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece stāsta, ka gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem pārbaudījumiem bagāts būs arī šis gads, kas saistīts ar piena kvotu atcelšanu ES, līdz ar to tagad katrs piensaimnieks varēs ražot, cik daudz vēlas.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas valstspiederīgos pamest Baltkrieviju.

Aicinājums izteikts, ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamos drošības riskus un neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē.

Iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Baltkrievijā ir ierobežotas, norāda ĀM, aicinot arī ņemt vērā, ka izceļošana no Baltkrievijas ir apgrūtināta. Tāpat ĀM aicina ievērot piesardzību sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, un atturēties no iesaistīšanās masveida pasākumos.

Šobrīd Latvijas vēstniecības Minskā darbība ir pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi vēstniecībā Minskā netiek nodrošināti.

Pēdējā mēneša laikā uz Latvijas-Krievijas robežas Terehovas robežkontroles punktā izveidojušās automašīnu rindas. Savu kārtu izbraukšanai no Latvijas vidēji gaida 20-30 vieglās automašīnas un 20-50 kravas automašīnas, informēja Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Automašīnu rindas pieaug rīta un vakara stundās, jo cilvēki plāno izbraukšanu vēsākā diennakts laikā, kā arī brīvdienās. Vidējā transportlīdzekļu plūsma ir 15-20 automašīnas stundā, un robežpārbaudes notiek visu diennakti bez pauzēm un pārtraukumiem.

Lai mazinātu rindas Terehovā, robežsardze iesaka izbraukšanai no valsts izvēlēties blakus esošos robežkontroles punktus - Grebņevas (ceļš Rēzekne - Pleskava) vai Pāternieku (ceļš Daugavpils-Vitebska).

Robežsardze atgādina, ka humānu apsvērumu dēļ bērniem, invalīdiem un slimiem cilvēkiem ir iespēja šķēsot robežu ārpus kārtas.

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Smiltenes piens pagājušajā gadā strādājis ar 15,85 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 16,56 miljonu eiro rādītāju 2014.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma peļņa bija 669 873 eiro salīdzinājumā ar 720 514 eiro pirms gada.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn iepirkto izejvielu - piena, vājpiena, krējuma - iepirkuma apjoms palielinājās par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet biezpiena desertu realizācijas apjoms pieaudzis par 65%. Pamatdarbības akcents joprojām ir siera ražošana, vienlaikus par 48% pieaudzis biezpiena un par 65% - desertu ražošanas apjoms.

Pērn uzsvars likts uz vairāku investīciju projektu realizāciju, nomainot siera, tostarp Mocarella, ražošanas iekārtas, konteinerus siera uzglabāšanai, kā arī aprīkojot modernu mikrobioloģisko laboratoriju. Kopumā iekārtās un jaunu produktu attīstībā ieguldīti 2,9 miljoni eiro.

A/s Smiltenes piens 2017. gadu pabeidzis ar 17,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojums liecina, ka gads noslēdzies ar 818,5 tūkstošu eiro peļņu. Pārskata gadā iepirktas 31,48 tūkstoši tonnu piena, vājpiena un krējuma, kas ir par 13 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena vidējā cena bijusi 41 % augstāka, nekā 2016. gadā. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12 % pret 2016. gadu un biezpiena desertu ražošanas un realizācijas apjoms par 1 % pret 2016. gadu.

Smiltenes piens agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju, bet kopš embargo ieviešanas pašlaik galvenās eksports valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija un citas valstis. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. Šogad a/s Smiltenes siers plāno apgrozījumu palielināt par 4 %, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Piena produktu ražotājs a/s Smiltenes piens pagājušo gadu pabeidzis ar 16,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Smiltenes piena līdzīpašniece un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece atklāj, ka apgrozījums audzis, jo izdevies iepirkt un pārstrādāt vairāk piena. Uzņēmuma dati rāda, ka 2016. gadā pavisam iepirkti 36,2 tūkstoši tonnu piena, tostarp arī vājpiens un krējums, kas ir par 11 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt, peļņa uzņēmumam pieauga par 22 %, sasniedzot 820 tūkstošus eiro. Vidējā darba alga uzņēmumā pagājušajā gadā augusi par 7 %, sasniedzot 975 eiro.

2016. gadā Smiltenes piens investējis 703 941 eiro, tostarp 58 % ieguldīti jaunos pamatlīdzekļos, bet 42 % - esošo iekārtu modernizācijā un ēku kapitālajā remontā. Mozzarella siera ražošanas līnijā pērn uzņēmums ieguldījis 46 tūkstošus eiro, savukārt ELFLA projekta ietvaros iegādātas iekārtas produkcijas svēršanai un marķēšanai par kopējo summu 51 400 eiro.

Šopavasar ELFLA projekta ietvaros plānots nodot ekspluatācijā biezpiena desertu ražošanas un pildīšanas iekārtu un resursu vadības sistēmu Horizon. Vēl projekta ietvaros paredzēts iegādāties automātisko trauciņu aizkausēšanas iekārtu.

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.