Jaunākais izdevums

«Šobrīd stāvoklis gāzes tirgū ir tāds, ka Latvijas valsts ar nežēlīgu – vismaz četru gadu – aizkavēšanos sāk realizēt tās lietas, kas bija jāņem vērā jau sen»

To intervijā DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Kāda pašlaik ir situācija gāzes tirgus liberalizācijas jomā – par ko drīzumā ir jāizšķiras Saeimai?

Abi a/s Latvijas Gāze stratēģiskie investori, kas savā laikā ar Latvijas valsti parakstīja līgumu par šī uzņēmuma akciju pirkšanu, šajā līgumā iestrādāja savu interešu aizsardzības mehānismus. Pietiekami daudz savu interešu aizsardzības mehānismu šajā līgumā iestrādāja arī Latvijas valsts. Taču visās tajās diskusijās, kas sākās pēc 2004. gada, par to ir pilnīgi aizmirsts. Tiek runāts tikai par kaut ko slepenu un par investoru aizsardzības mehānismiem, kurus nedrīkst nevienam teikt. Uzreiz jāsaka, ka klasiskā veidā netika nopirkti šī uzņēmuma aktīvi, tika nopirktas tiesības rīkoties ar aktīviem. Taču Latvijas valsts šajā līgumā jau iestrādāja tos savas aizsardzības mehānismus, kuri būs nepieciešami iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību, lai varētu tikt ieviesta tobrīd esošā ES Pirmā enerģētikas pakete, kas paredzēja brīvus energotirgus, trešo pušu pieeju energoinfrastruktūrai un Latvijas patērētāju tiesību ievērošanu. Šīs tiesības tika fiksētas arī Latvijas Gāzei izsniegtajās licencēs. Tādu licenci, kas dotu a/s Latvijas Gāze monopoltiesības uz gāzes tirdzniecību, atrast nevar.

Vai Latvijai nebija iespējamas atkāpes šīs paketes ieviešanā?

Bija iespējamas dažas pagaidu atkāpes, proti, mēs varējām neieviest īpašuma nodalīšanu gāzes operatora un tirgotāja attiecībās līdz tam brīdim, kad mēs paši nepieņēmām par to lēmumu. Taču 2015. gada jūnijā Latvijas valdība, pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību nodalīšanu, ir pateikusi, ka jebkādu atkāpju laiks ir beidzies. Līdz ar to gāzes tirgus ir atvērts visiem Latvijas patērētājiem.

Vislielākās pretenzijas šobrīd ir tieši par šīm īpašuma tiesībām, kas tiekot pārkāptas…

Runājot par to, nevar aizmirst Latvijas patērētāju ekonomiskās intereses, t.i. iekļaušanos starptautiskajos tirgos, lai likvidētu monopolstāvokli gāzes piegādē. Tas nenozīmē, ka kaut ko var garantēt lētāku, bet, neapšaubāmi, ir ļoti grūti pierādīt, ka divi piegādātāji ir sliktāki kā viens, protams, pie nosacījuma, ka viņi nav savstarpēji vienojušies.

Visu interviju Latvijas politiķi ir bijuši neiedomājami vieglprātīgi lasiet 19. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tabakas bizness - no reklāmām mežonīgā kapitālisma stilā līdz tabakas digitalizācijai

Db.lv, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ja fakti neatbilst manai teorijai, jo ļaunāk faktiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu shēmošanas nacionālās īpatnības

Ēriks Jēkabsons, bijušais iekšlietu ministrs, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – strādājošie uzņēmēji atbalsta gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu, gan labu pārvaldību ostās, taču viņi ir nemierā ar to, ka nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums un lēmums par reformu pieņemts bez pienācīgām diskusijām.

15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Viņi norāda, ka politiķi jaunās reformas jeb “kapitālā remonta” nepieciešamību pamato ar to, ka ostās turpmāk jādarbojas tikai kapitālsabiedrībām ar skaidru un efektīvu pārvaldes modeli, labu pārvaldību un caurspīdīgumu, gan neņemot vērā ostās darbojošos līdzšinējos komersantus, kuri faktiski ir galvenie ienākumu nodrošinātāji ostu pārvaldēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bez investoriem, toties ar lepni paceltiem nodokļiem

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjeru sakodusi tā pati muša, kas pārējos valdības deklarācijas rakstītājus un citus ar nodokļu celšanas retoriku «sasirgušos»

Atliek pabrīnīties, cik vieglprātīgi valdības cilvēki bārsta frāzes par nodokļu sloga vieglumu, zemumu un niecību, to it kā samērot ar citām valstīm. Nodokļu deķis kārtējo reizi tiek purināts un kritizēts kā pārāk plāns. Nesen apstiprinātā valdība, it kā pirmo reizi būtu ar pīpi uz jumta, jau savā deklarācijā, lasot starp tās rindiņām, draud izraisīt ugunsgrēku nodokļu jomā. Medijos, neskopojoties ar izteikumiem par to, ka «pakāpeniski jāievieš nodokļu korekcijas», gozējas gan premjers, gan jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kurai taču būtu jāapzinās, ka mutes dzisināšana nevietā var maksāt ar nošļūkšanu no reitinga kalna, jo iepriekš ekonomikas ministres ampluā viņa tika vērtēta kā populārākā Ministru kabineta locekle. Nenoliedzami, finanšu ministra postenis ir ievērojami sarežģītāks. Mīlēt finanšu ministru laikam gan būtu aptuveni tas pats, kas no sirds nopriecāties, krūmos ieraugot ceļu policistu. Pašlaik izskatās, ka politiķi pavasarīgās noskaņās jau «gatavo augsni», pa pilienam sabiedriskajā telpā pilinot apgalvojumus par nepieciešamību pēc nodokļu kārtējās pieaudzēšanas. Tomēr nespējai nodrošināt nodokļu efektīvāku iekasēšanu, PVN krāpnieku iegrožošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu nevajadzētu nozīmēt brutālu nodokļu pieauguma piesaukšanu valdības deklarācijā un pat ne izteikumu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vjačeslavs Dombrovskis: Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Politiķu intereses. Biznesa intereses. Latvijas intereses

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Allaž uzmanību piesaista kolēģa Armanda Pučes RīgaTV 24 vadītā raidījuma Kārtības Rullis pieteikumā paustie apmēram šādi vārdi: “Kādas ir jūsu intereses, lai aizstāvētu Latvijas intereses?” To tiešā veidā var attiecināt arī uz jautājumu par politiķu ieinteresētību (pat ne materiālu, bet morālu, idejisku) biznesa un plašāk – valsts ekonomikas attīstībā.

No vienas puses, it kā šādai ieinteresētībai būtu jābūt, jo, attīstoties uzņēmējdarbībai Latvijā, arī valstij būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, ko politiķiem attiecīgi pārdalīt, tā pie reizes izdabājot dažādām vēlētāju grupām. No otras puses, augļi no biznesa vides uzlabošanas un pilnveidošanas tik ātri vis nenogatavojas, kā gribētos, un tas, kā praksē redzam, ļoti demotivē gan valdībā, gan parlamentā esošos darboties šajā virzienā. Proti, viņiem svarīgi ir domāt par šodienu, nevis tālu nākotni, kad varbūt jau citi būs pie varas.

Papildu faktors ir arī tas, ka arī vēlētāji uzņēmējdarbības attīstību drīzāk asociē ar uzņēmēju, nevis savu kā darba ņēmēju vai valsts budžeta labumu saņēmēju labklājību, jo tā cēloņsakarību ķēdīte ir pārāk gara, nav viegli uztverama. Vēl viens faktors, kas mazina politiķu interesi par biznesu kā ekonomikas dzinējspēku, ir tas, ka partijas aizvien mazāk atkarīgas no oficiālo ziedotāju atbalsta. Un vēl – diemžēl savā pārcentībā ieviest principus, kas ļoti apdomīgi tiek ievēroti Rietumvalstīs, esam panākuši to, ka politiķi pat paniski baidās, ka viņu paustās domas, rūpes par kādu uzņēmumu vai pat nozari kopumā kāds var iztulkot kā korupcijas izpausmi, pat ja no korupcijas, tā teikt, tur pat smakas nav. Tāpēc drošāk un arī vieglāk ir turēties pa gabalu no šāda riska, labākajā gadījumā diskutējot vien ar lielākajām uzņēmēju viedokļus pārstāvošām organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Ja KPV LV nokļūs opozīcijā, tad Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un valdību pārstāvji nosūtījuši vēstuli ASV un pasaules lielākajam mazumtirgotājam «Wal-Mart Stores Inc.», kurā aicina pārtraukt t-kreklu ar PSRS simboliku tirdzniecību, sociālajā tīklā «Facebook» norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

«Wal-Mart pārdod t-kreklus ar totalitārā režīma, kurš nogalināja miljonus, simboliku,» raksta Kalniete, kura ir viena no šīs vēstules parakstītājām.

Viņa norāda, ka vēstulē aicina mazumtirgotāju demonstrēt korporatīvo atbildību, cienīt to cilvēku atmiņu, kas cietuši no Padomju totalitārā režīma un nekavējoties pārtraukt šādu preču tirdzniecību.

Vēstuli parakstījuši četri Lietuvas politiķi un trīs Igaunijas politiķi, kuru vidū ir arī Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. No Latvijas vēstuli parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā liecina eiroparlamentārietes sociālā tīkla ierakstam pievienotais attēls no «walmart.com» interneta veikala, par 19,99 ASV dolāriem (17 eiro) tiek pārdots sarkans vīriešu t-krekls, uz kura attēlota piecstaru zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs un uzraksts «CCCP».

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa, 10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta: Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijā vismaz 64 bojāgājušie

LETA--AFP/INTERFAX/LENTA.RU, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, otrdien valdības sēdē pauda virkne ekspertu.

Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vai ekonomika pārkarst un kad tas prasīs augstākas procentu likmes?

Jānis Šķupelis, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par inflāciju vairs nav tikai plikas bažas vien – tās sāk pamatot arī pasaules lielekonomiku dati.

ASV patēriņa cenas aprīlī gada skatījumā palēkušas par veseliem 4,2%. Šāds pieaugums ir visai straujš, kur, piemēram, gada sākumā ASV inflācija dzīvojās vien pie 1,4% atzīmes. Tāpat šāds inflācijas pieaugums ir krietni lielāks nekā analītiķu pirms tam vidēji prognozētie 3,6%.

Spriedumi par straujāku inflācijas palielināšanos pēdējās dienās jau bija nomākuši finanšu tirgus dalībnieku prātus. Līdz šim to skatījums uz nākotni gan pamatā bijis visai optimistisks. Proti, tas paredzējis, ka inflācija pēc sākotnējā lēciena tomēr saglabājas kādos nosacīti samērīgos rāmjos (tas joprojām nav izslēgts), kas savukārt ar rekordzemām procentlikmēm un dolāru drukāšanu ekonomiku joprojām ļaus balstīt ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). Nu pie krietni straujākas inflācijas šādi pieņēmumi izskatās mazāk pārliecinoši, kur ir manāmas, piemēram, runas pat par tādu nosacīti "neiedomājamu" situāciju, kad pasaules varenajām centrālajām bankām savu monetāro politiku nākas sabardzināt ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Komentāri

Pievienot komentāru