Neraugoties uz ikgadējām pārmaiņām nodokļu jomā, Latvijas SIA ir iekārots ārvalstu uzņēmēju pirkums, ko veicina nodokļu administrācijas pārvērtības
ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis atzina, ka pērn ir izdevies ārzemniekiem «pārdot teju 20 SIA Latvijā» un šogad šie pārdošanas apjomi pat varot pieaugt. «Runa ir nevis par kādiem strādājošiem uzņēmumiem, bet gan par jaunām kompānijām, ar kurām ārzemnieks var strādāt visā ES,» skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka šāda SIA tirgošana ir iespējama, pateicoties Latvijas nodokļu administrācijas pēdējo gadu pārvērtībām. «VID soli pa solim no barga kontrolētāja transformējas par sava veida pakalpojumu sniedzēju nodokļu maksātājiem, kas ir šīs valsts nodokļu kases piepildītāji,» – tā J. Zelmenis.
Viņš gan atzīst, ka vecās jeb stingrās līnijas pārstāvji nodokļu administrēšanā joprojām ir gana spēcīgi, tomēr svaigas vēsmas dara savu. «Ir ārzemnieki, kuri savās valstīs jau ir tā pieraduši pie nodokļu administrācijas servisa, ka viņiem grūti kaut ko piedāvāt, taču ir arī tādi, kuri vēlas strādāt ļoti lielā (ES) tirgū un ir gatavi šo iespēju realizācijai pievērt acis uz mazāku servisa līmeni,» teic J. Zelmenis. Šādu SIA pircēju vidū pārsvarā ir Āzijas valstu uzņēmēji.
«Tā nav, ja vērtējam pēc SIA pircēja – ārzemnieka – izdevīguma,» uz jautājumu, vai konkurētspējīgāka par Latviju nav Igaunijas nodokļu administrācija attieksme un nodokļu politika, atbild J. Zelmenis. «Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, pie analogām izmaksām vislielāko peļņu var gūt tieši Latvijā, turklāt šeit, izņemot dividendes, nav jāmaksā tik milzīgs nodoklis, kāds ir, piemēram, Igaunijā,» stāsta J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka, vērtējot visas trīs Baltijas valstis pēc darba samaksas, ko reāli saņem darbinieks, Latvijā tā būs vismazākā. «Latvijai ir vēl viena būtiska priekšrocība – tās ģeogrāfiskais novietojums un labā transporta infrastruktūra sakariem gan ar rietumiem, gan ar austrumiem, gan ziemeļiem,» uzsver J. Zelmenis. Viņš gan atzīst, ka minētais vēl nenozīmē, ka neko labāk vairs izdarīt nav iespējams. «Noteikti ir jomas, kurās var veikt vēl daudzus uzlabojumus gan saistībā ar nodokļu administrācijas servisu un paklpojumiem, gan nodokļu likumdošanas jomā,» – tā J. Zelmenis. Viņaprāt, likumdevējiem būtu jāpanāk situācija, kad normatīvā aktā grozījumi stājas spēkā vienu reizi divos vai trijos gados. «Tad varētu teikt, ka nodokļu sistēma ir stabila un netiek ik gadu radikāli mainīta, kas rada problēmas ne tikai nodokļu maksātājiem, bet arī to iekasētājiem,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, tas ir reāli izpildāms uzdevums. «Jā, ir citas valstis, kurās nodokļu administrācija ir daudz nedraudzīgāka nekā Latvijā, taču tas nenozīmē, ka pēc tām mums būtu jālīdzinās,» tā. J. Zelmenis.
