Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Latvijas mobilo sakaru operatori parakstījuši labās prakses kodeksu Par komerciālu paziņojumu sūtīšanas komercpraksi, izmantojot telemārketingu, saskaņā ar kuru no ceturtdienas, 25.augusta, operatori varēs veikt telemārketinga zvanus citu operatoru klientiem tikai tad, ja saņemta nepārprotama atļauja no šiem klientiem.

Kodeksu šodien parakstījuši Bite, Tele2, Latvijas Mobilais telefons (LMT), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija.Notei

umi paredz, ka telemārketinga zvanus varēs saņemt tikai tie klienti, kas iepriekš devuši tiem savu piekrišanu. Pie tam komerciāla paziņojuma saņēmēja piekrišanai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, kā arī brīvi izteiktai, veicot aktīvu darbību.

Iepriekš atzīmēti lauki, piekrišanas ietveršana kopējā noteikumu tekstā vai komerciāla paziņojuma saņēmēja klusēšana vai atturēšana no darbības un cita veida pasīva rīcība nav uzskatāma par iepriekš dotu piekrišanu.

Telekomunikācijas nozares karstākais temats šobrīd ir 5G ieviešana. Par to tiek runāts, rādīti testi un darbināti dažādi prototipi, taču, cik tālu reāli esam ar 5G ieviešanu Latvijā? Vai mēs visi iesaistītie – telekomunikāciju operatori, uzņēmēji, iekārtu ražotāji un valsts, esam tai gatavi?

Patiesi, nozarē šis temats tiek plaši apspriests! Interesi par to šogad un nākamgad turpinās uzkurināt miljonus un miljardus eiro lielās summas, ko operatori samaksājuši izsolēs par 5G tehnoloģijai paredzētā spektra lietošanas tiesībām. Tas vedina domāt, ka mēs redzēsim ne tikai pirmos 5G komerciālās ieviešanas soļus, kuri, piemēram, ASV operatora Verizon izpildījumā šobrīd nozīmē fiksētā interneta pieslēguma aizvietošanu ar 5G pieslēgumu, bet arī plašāku un daudzslāņaināku 5G izvēršanu.

Runājot par Latviju - kā allaž, līdz ar pirmajiem jaunas tehnoloģijas iedarbināšanas gadījumiem, būs daudz mārketinga trokšņa. Taču, kritiski raugoties, 5G tehnoloģija mūsu sadzīvi varētu sākt mainīt ne ātrāk kā pēc diviem trīs gadiem, kad tā kļūs plašāk pieejama valsts teritorijā. Pirmie soļi tās ieviešanā nozīmēs iespēju saņemt ātrus mobilā mājas interneta pakalpojumus ierobežotā teritorijā, pilsētās, taču 5G patiesais potenciāls atklāsies vēlāk - sniedzot iespēju gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām optimizēt, automatizēt darbību, padarīt dzīvi ērtāku un izvairīties no liekas rutīnas. Šī situācija, gan, domāju, atrodas vismaz 5 gadu attālumā.

Nākamajā desmitgadē Eiropas Savienības (ES) regulas pilnībā un uz neatgriešanos izmainīs Eiropas telekomunikāciju tirgu, pēc desmit gadiem nebūs ne Bites, ne arī LMT un Tele2, intervijā aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju uzņēmuma Bite vadītājs Freds Renčaks.

Kā sacīja Renčaks, ES iniciētais vienotais digitālais tirgus atstās tikai lielos operatorus un nākamajos piecos līdz desmit gados Eiropas telekomunikāciju tirgus izskatīsies ļoti līdzīgs ASV tirgum, kur ir pamatā trīs operatori. «Tie būs pārstāvēti visā Eiropā, un mans minējums ir, ka tie varētu būt Vodafone, Telefonica, vēl kāds, bet to nebūs vairāk par trim,» stāstīja Renčaks. «Nebūs nekādas Bites, nekāda LMT, arī TeliaSonera un Tele2 nebūs.»

«Šie uzņēmumi kļūs supermazi, un tiem nebūs alternatīvu ceļu,» turpina Renčaks. «Nākamajos desmit gados būs milzīga Eiropas telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija un racionalizācija.»

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

Eiropas vienotā digitālā tirgus regulējuma ieviešana Latvijas gadījumā, visticamāk, liks celt mobilo sakaru cenas, atzina aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatoru vadītāji.

Kā stāsta Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde, vienotais digitālais tirgus ir imagināra lieta, jo jāņem vērā, ka tirgus katrā valstī ir atšķirīgs, un nevar salīdzināt tirgu Latvijā ar tirgu Spānijā, pirmkārt, ir atšķirīgs tirgus izmērs, otrkārt - mentalitāte.

«Tas, ko vajadzētu regulēt, ir viesabonēšana, īpaši datu pārraide, ko vajag vispirms novest līdz aptuveni līdzīgam līmenim, jo, ja ieviesīs to ideju, kas bija iepriekšējās komisāres laikā, tad, neapšaubāmi, mums vajadzētu maksāt citiem vairāk, kas neglābjami novestu pie vietējo tarifu paaugstināšanas,» stāsta Binde. «Latvijas iedzīvotājiem sapņi par vienoto tirgu nav vajadzīgi.»

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cels cenas, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stāsies spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" tās pacels 1.decembrī.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cēluši cenas, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stājušās spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" cenas cels, sākot ar šodienu, 1.decembri.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) iepriekš norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

Latvijas telekomunikāciju nozarē pagaidām vēl neatrisināts jautājums ir par fiksēto sakaru operatora Lattelecom un mobilo sakaru operatora LMT iespējamo apvienošanos. Jāpiebilst, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā šāda apvienošanās vēl nav notikusi. Igaunijā fiksēto un mobilo sakaru operatori apvienojās 2014. gadā, Lietuvā tas notika šāgada oktobra sākumā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Viens no nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīts ar Lattelecom un LMT apvienošanos, ir par ietekmi uz klientiem, vispirms jau par iespējamu pakalpojumu cenu pieaugumu, kā arī par izmaiņām, kas saistītas ar konkurenci telekomunikāciju tirgū. Kā liecina Igaunijas pieredze, fiksēto un mobilo sakaru operatoru apvienošanās nav atstājusi negatīvas sekas uz konkurenci, tāpat pakalpojumu cenas nav pieaugušas. Kā Dienai stāsta apvienotā telekomunikāciju uzņēmuma Eesti Telekom valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms, «mēs nekādā ziņā nejūtamies kā monopols, jo konkurence Igaunijas telekomunikāciju tirgū ir pietiekami spēcīga. Arī pakalpojumu cenas pēc apvienošanās nav mainījušās».

Sākot no 1. jūlija Eiropas Savienībā par vairāk nekā pusi tiks samazināti datu lejupielādes maksimālie tarifi: no 45 eirocentiem par megabaitu (MB) līdz 20 eirocentiem par megabaitu, informē Eiropas Komisija (EK).

Kopš ES ieviesa maksimālos tarifus datu viesabonēšanai, tās apjoms ir būtiski pieaudzis, uzsver EK.

Lētāki būs arī zvani un īsziņas. Turklāt no 2014. gada 1. jūlija Eiropas mobilo sakaru operatori varēs piedāvāt īpašu viesabonēšanas līgumu pirms došanās ceļā vai, ja iespējams, valstī atļaus izvēlēties vietējo operatoru datu viesabonēšanai. Līdz ar to varēs salīdzināt dažādus viesabonēšanas piedāvājumus un izvēlēties izdevīgāko.

Patlaban ES izstrādā noteikumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no viesabonēšanas tarifiem. Komisijas ierosinātajā regulējuma paketē par savienotu kontinentu piedāvāts atteikties no viesabonēšanas tarifiem un nodrošināt atvērtu un neitrālu internetu, kā arī mobilo sakaru un platjoslas interneta lietotāju labāku aizsardzību.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Mans bizness ir saistīts ar interneta izmantošanu ikdienā, un esmu novērojis - Latvijā mobilie operatori melo, ka viņu internets ir ātrs, portālam db.lv sacīja interneta televīzijas Fokuss TV īpašnieks Gintars Kavacis.

«Mani kaitina operatoru lielīšanās ar rādītājiem, jo pat Rīgāk daudzās vietās nav pieejams normāls internets un ātrums noteikti nav viendabīgs. Varu minēt, piemēram, Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, kur pat uz ielas nereti nav interneta, tāpat viesnīcās pie Vanšu tilta, - atbrauc viesi no ārvalstīm un brīnās, kāpēc jums nav interneta. Viss ir labi, līdz brīdim, kad centies to izmantot,» viņš uzsver.

Tāpat viņš novērojis, ka operatori izmanto dažādas mērvienības, variējot ar megabitiem un megabaitiem, kas ir būtiska atšķirība un var pielīdzināt, vai mērījums tiek veikts metros vai centimetros, tādējādi lietotāji nespēj izsekot līdzi rādītājiem.

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

«Zilonis ir jāēd lēnām, tādēļ dodam priekšroku sabalansētam uzņēmuma izaugsmes tempam»

Tā DB saka alternatīvā telekomunikāciju uzņēmuma SIA XOtel valdes loceklis Dmitrijs Korotkihs. Uzņēmumam ir trīs biroji – Latvijā, Čehijā un Ukrainā. Tas ir kāpinājis apgrozījumu no 16,7 milj. eiro 2011. gadā līdz 43,2 milj. 2014. gadā, kas ļāvis šo uzņēmumu iekļaut Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Kopš 2012. gada XOtel ieņem 5. vietu starp Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, tas ir iekļuvis arī Dienas Bizness veidotajā TOP 500 sarakstā. XOtel reputāciju ir apstiprinājušas kredīta aģentūras D&B, COFACE un BaltRisk. «Uzņēmuma izaugsmi visvienkāršāk ir novērtēt ar konkrētiem apgrozījuma datiem. Tie, protams, nevēsta par visiem tiem šķēršļiem, kurus uzņēmumam nākas pārvarēt savā ceļā, tomēr tie integrētā veidā atspoguļo ikkatra mūsu komandas locekļa veikumu,» uzsver D. Korotkihs. Pēdējos piecos gados par galveno attīstību bremzējošo faktoru, lai cik tas nešķistu dīvaini, kļuvusi tehnoloģiju attīstība. Pasaule arvien vairāk attālinās no «balss», pārejot uz «cipariem». Cilvēki mazāk zvana, aizvien biežāk dod priekšroku saziņai, izmantojot interneta ziņojumapmaiņas rīkus. «Visi droši vien jau zina, ka ķīnieši, apzīmējot vārdu «krīze», lieto divus hieroglifus – «briesmas» un «iespēja». Mēs īstajā brīdī spējām pamanīt tendences un izmantot tās savā labā. Tā parādījās drošs ziņojumapmaiņas rīks SafeUM,» viņš stāsta. Uzņēmuma radīto produktu klāstā ir arī starptautiskā viesabonēšanas SIM karte SafeUM, kas sniedz bezmaksas ienākošos zvanus 158 valstīs, kā arī mobilā lietojumprogramma XOliday, kas palīdz ceļotājiem nepazīstamā valstī. Savukārt viesnīcu īpašniekiem, pārvaldniekiem paredzēta programmatūras sistēma XOtelier, kas ļauj palielināt to ieņēmumus no papildu pakalpojumu pārdošanas, paaugstināt viesnīcas klientu apmierinātību un lojalitāti.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Mobilo sakaru operators Tele2 no 1.jūlija veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Paziņojumā, kas publicēts arī uzņēmuma mājaslapā, uzskaitīti Tele2 sasniegumi, pieminēts lieliskais serviss, visplašākais pārklājums ātram mobilajam internetam Latvijas reģionos un tikai paziņojuma beigās aiz informācijas, ka no 1.jūlija tiek samazinātas viesabonēšanas cenas, pieminēts par jaunām cenām tarifu plāniem Nr.3, Nr.5 un Zelts.

Salīdzinot esošos tarifus ar plānotajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%. Operators vēstulē klientiem nav norādījis, ka tarifi tiks pacelti, bet samazinātiem burtiem vēstules beigās devis iespēju atkāpties no līguma bez sodanaudas līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Reaģējot uz Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektora Jāņa Leļa publiski pausto informāciju par iespējamo tarifu paaugstinājumu par mobilo telefonu operatoru pakalpojumiem, Konkurences padome (KP) šodien ir ierosinājusi tirgus uzraudzības lietu.

KP biznesa portālu Nozare.lv informēja, ka Lelis šodien tika aicināts ierasties KP sniegt paskaidrojumus par saviem publiskajiem izteikumiem, taču viņš atteicies sniegt sīkāku skaidrojumu par saviem publiskajiem izteikumiem un atteica tikšanos, aizbildinoties ar lielo aizņemtību tuvākajās divās nedēļās.

Lelis patlaban vienīgi norādīja, ka informācijas paušana par iespējamo tarifu paaugstinājumu ir viņa privātais viedoklis un visi jautājumi jāuzdod telekomunikāciju operatoriem, norāda uzraugs. Tāpēc KP pārstāvji šo pēcpusdien piedalīsies LTA valdes sēdē, apliecināja KP pārstāve Inita Kabanova.

Viņa uzsvēra, ka šādi publiski paziņojumi no asociācijas vadītāja puses ir kategoriski nepieļaujami. Tarifu noteikšana ir katra uzņēmuma individuāls lēmums, kas tiek pieņemts saistībā ar individuāliem komercdarbības rādītājiem un darbības plāniem, sacīja Kabanova.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Japānas elektronikas ražotājs «Panasonic» ceturtdien paziņoja, ka apturēs biznesa saites ar Ķīnas telekomunikāciju kompāniju «Huawei», pievienojoties kompānijām, kas distancējas no Ķīnas uzņēmuma saistībā ar ASV aizliegumu ar to sadarboties.

Paziņojums izplatīts dienu pēc tam, kad četri lielākie Japānas un Lielbritānijas mobilo sakaru operatori paziņoja, ka atliek jaunā «Huawei» viedtālruņa ar 5G tehnoloģiju palaišanu tirgū.

«Esam izbeiguši jebkādus biznesa darījumus ar «Huawei» un 68 tās grupas kompānijām,» pret kurām vērsts ASV aizliegums sadarboties, paziņoja «Panasonic» preses pārstāvis Džo Flinns, piebilstot, ka tāds rīkojums kompānijā izplatīts trešdien.

Flinns informēja, ka «Panasonic» ar «Huawei» saista «elektronisko detaļu» piegādes, bet detalizētāku informāciju viņš nesniedza.

ASV valdības aizliegums attiecas uz ASV ražotiem produktiem. «Panasonic» ASV ražo daļu detaļu, kas tiek piegādātas «Huawei». apstiprināja Japānas uzņēmums.

VEON un “Kyivstar” vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām. Nākotnes plānos investīciju palielināšana līdz vienam miljardam.

Globālais digitālais operators VEON, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, kopā ar Ukrainas telekomunikāciju uzņēmumu “Kyivstar” paziņojuši par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām 2024.-2026. gada periodā Ukrainas atjaunošanai, ziņo Ukrainas medijs РБК-Україна, atsaucoties uz uzņēmuma vadības vizīti Kijivā.

Ukrainas lielākais telekomunikāciju uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem “Kyivstar” 2023. gadā kapitālieguldījumos ieguldīja aptuveni 174 miljonus ASV dolāru, un nākotnē, ja tirgus apstākļi to ļaus, plāno paplašināt savu investīciju apjomu no 600 miljoniem ASV dolāru trīs gadu laikā līdz 1 miljardam ASV dolāru piecu gadu laikā. VEON apņemšanās investēt Ukrainā bija uzmanības centrā augsta līmeņa delegācijas vizītes laikā 5.februārī Kijivā.

No 2015. gada 15. decembra Eiropas Savienībā (ES) varētu tikt atcelti viesabonēšanas tarifi telekomunikāciju pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājs, kurš aizbraucis, piemēram, uz Franciju, ar mājiniekiem Latvijā varēs sazināties pēc ierastā iekšzemes tarifa bez papildu maksas par viesabonēšanu, vēsta laikraksts Diena.

Par to jau nobalsojis Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā, tiesa, gaidāms vēl otrais galīgais lasījums.

Dienas aptaujātie telekomunikāciju operatori par viesabonēšanas tarifu atcelšanas sekām runājuši nelabprāt un izvairīgi, neatbildot uz jautājumu, vai varētu būt sagaidāma iekšzemes tarifu celšana.

Tā, piemēram, Latvijas Mobilais telefons norādījis, ka «gaidāmais lēmums būtu jāskata ciešā kontekstā ar vairumtirdzniecības cenām visās Eiropas valstīs, kāda būs noteiktā maksa par operatoru savstarpējiem norēķiniem. Jāņem vērā, ka Latvijā jau šobrīd ir vienas no zemākajām mobilo sakaru pakalpojumu cenām Eiropā. Ir pāragri vērtēt, kāda būs ietekme, jo lēmums vēl ir procesā un daudz kas var mainīties.» Arīdzan kompānija Bite bijusi izvairīga un teikusi, ka par lēmuma sekām runās tikai pēc tā pieņemšanas.