Jaunākais izdevums

Infrastruktūras projektēšanas un būvniecības uzņēmuma AS «Latvijas Tilti» vadībā - gan valdē, gan padomē, notikušas apjomīgas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma valde nomainīta pilnībā. Amatus atstājuši līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valērijs Gorjuns un valdes locekļi Andrejs Bočkarjovs, Aleksandrs Stasens and Regīna Vitrjaka. No jauna uzņēmuma valdē iecelts tikai viens valdes loceklis - Vadims Kolosovs.

Arī AS «Latvijas Tilti» padomē notikušas izmaiņas - padome samazināta no pieciem uz trim locekļiem. Padomes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprināts Aleksandrs Milovs, padomes priekšsēdētāja vietnieku amata saglabās Vadims Milovs, bet padomes locekļa amatu - Davids Lipkins. Savukārt padomes locekļi Pāvels Broitmans un Gegams Hanamirjans atstājuši savus līdz šim ieņemtos amatus.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 29. augustā.

AS «Latvijas Tilti» dibināta 1991. gadā, un uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Aleksandrs Milovs un Nataļja Milova.

2018. gadā AS «Latvijas Tilti» darbības finanšu rezultāti bija sliktāki, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 17,2%, salīdzinot ar 2017. gadu, un pērn bija 18,369 miljoni eiro. Uzņēmums arī darbojās ar zaudējumiem, kas sasniedza 668 tūkstošus eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “A.C.B.” paziņo par grupas uzņēmuma SIA “Ceļi un tilti” nosaukuma un zīmola maiņu - uzņēmums turpmāk būs pazīstams ar zīmolu un nosaukumu SIA “ACBR”.

Vienlaikus tiek mainīts arī uzņēmuma valdes pienākumu sadalījums, par tā valdes priekšsēdētāju ieceļot Juri Gulbi. Darbu valdē turpinās arī Edgars Naglis, Andris Lacbergs un Andris Gitendorfs.

Gulbis iecelts divu A.C.B. grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs 

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts...

Viens no vadošajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā, SIA “Ceļi un tilti” ir veicis nosaukuma un zīmola maiņu. Uzņēmums turpmāk būs pazīstams ar zīmolu un nosaukumu SIA “ACBR”. Kopā ar zīmola maiņu tiek uzsākta procesu konsolidācija ar citu “A.C.B.” grupas meitas uzņēmumu SIA "8 CBR".

Lēmums par jauna zīmola ”ACBR” radīšanu un procesu konsolidēšanu pieņemts, pamatojoties uz AS “A.C.B” grupas ilgtermiņa stratēģiskajiem plāniem. Tie paredz tirgus pozīciju nostiprināšanu Latvijas austrumu reģionos, kā arī eksporta tirgu apgūšanu.

“Šodien “A.C.B.” grupa ir viens no vadošajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā, kuru veido profesionāls, mērķtiecīgs un neatlaidīgs komandas darbs. Gadu gaitā grupas uzņēmumi “8 CBR” un “Ceļi un tilti” ir kļuvuši par labiem ceļabiedriem. Sākotnēji uzņēmumus vienoja ne vien kopīgā nozare un speciālistu absolvētās skolas un institūti, bet arī profesionālā attieksme pret uzticēto. Nu jau vairāk nekā desmit gadu abi uzņēmumi plecu pie pleca strādā “A.C.B” grupas nozīmīgākajos projektos. Tādēļ esam gandarīti apvienot spēkus, lai tiektos uz vēl augstākiem mērķiem!” vēsta Armands Sviķis, AS “A.C.B” grupas operatīvais vadītājs.

Vienlaikus tiek mainīts arī uzņēmuma valdes pienākumu sadalījums, par tā valdes priekšsēdētāju ieceļot Juri Gulbi. Darbu “ACBR” valdē turpinās Edgars Naglis, Andris Lacbergs un Andris Gitendorfs. SIA “8. CBR” valde turpinās darbību esošajā sastāvā ar Andri Lacbergu kā valdes priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Mēs pārāk ātri aizmirstam traģēdijas

Biznesa augstskolas «Turība» studiju programmas «Organizācijas drošība» direktors Vilnis Veinbergs, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja reiz kādai no amatpersonām ir aizdomas, ka Deglava tilts varētu būt bīstams, tas ir jāņem vērā. Uzskatu, ka Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža lēmums slēgt tiltu līdz Būvniecības valsts kontroles birojs sniegs savu atzinumu par tā stāvokli, ir pareizs.

Viņš ir augstākās raudzes profesionālis policijas darbā, turklāt pamatoti norāda, ka drošība ir svarīgāka par īslaicīgām neērtībām. Jau 2011. gadā medijos tika vēstīts, ka 100 Latvijas tilti atrodas kritiskā stāvoklī, trešdaļai nepieciešams kapitālais remonts. Tolaik eksperti pauda, ka, ja tos nesāks kapitāli pārbūvēt jau tūlīt pat, pēc diviem gadiem daudzi no šiem tiltiem būs jāslēdz ciet un jādomā par apvedceļiem. Šobrīd ir pagājuši vairāk nekā divi gadi un mēs saskaramies ar prognozēto.

Jāapzinās, ka tilti nav vienkārši pilsētvides sastāvdaļas – tie ir arī stratēģiski un militāri būtiski objekti, un ārkārtas situācijās to stāvoklis var būt izšķirošs. Mēs pārāk ātri aizmirstam traģēdijas, kas radušās tieši dažādu būvju sliktā vai neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ. Tilti ir jāremontē pirms tie sabrūk. Domāju, liela daļa nemaz neapzinās, kādas sekas var radīt tilta brukšana. Piemēram, gadījumā, ja tilts vai tā daļa uzkrīt bīstamai kravai, kas tiek transportēta zem tilta, tā būtu traģēdija, nevis ar desmit upuriem, bet tūkstošiem, jo apkārt ir dzīvojamie rajoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija izvirza savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paraksta līgumus par Rail Baltica projektēšanu Latvijā

Jānis Goldbergs, 05.07.2019

INECO pārstāvis Ignacio Fernandezs Kuenka (no kreisās), RB Rail valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki un uzņēmuma IDOM valdes priekšsēdētājs Alvaro Rejs

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas, Vācijas, Spānijas un Latvijas uzņēmumi parakstījuši divus līgumus par 123 kilometrus garā Rail Baltica dzelzceļa posma projektēšanu.

Pirmais līgums parakstīts par centrālā posma projektēšanu no Upeslejām caur Rīgu uz Misu, savukārt otrais līgums - par pamattrases, kas vijas no Vangažiem caur Salaspili uz Misu, projektēšanu. Salaspilī paredzēts izbūvēt šķirošanas staciju, kas savienos Austrumu un Rietumu sliežu platumu Eiropā.

«Līdz ar šodien parakstītajiem līgumiem projektēšanas darbi jau uzsākti 411 kilometros no Rail Baltica līnijas, kas ir no Kauņas līdz Lietuvas – Latvijas robežai, no Pērnavas līdz Tallinai un Latvijas centrālajā daļā. Latvijā visi galvenie Rail Baltica elementi – dzelzceļa līnija Rīgā un Rail Baltica pasažieru stacijas Rīgas centrālajā stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga - ir sasnieguši projektēšanas fāzi,» uzrunā klātesošajiem sacīja RB Rail AS izpilddirektors Timo Rihimeki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS izsludina būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu iepirkumu diviem Rail Baltica pamattrases posmiem Latvijā.

Iepirkuma pirmais posms no Vangažiem līdz Latvijas-Igaunijas valsts robežai ir 94 km garš. Saskaņā ar sākotnējo detalizēto tehnisko izpēti šajā posmā iecerēti vairāki infrastruktūras objekti: 36 ceļa pārvadi, 13 tilti, 3 dzelzceļa pārvadi, 3 dzīvnieku pārejas, 119 caurtekas, Salacgrīvas, Skultes un Ādažu reģionālo staciju konceptuāls projekts.

Otrais posms no Misas līdz Latvijas - Lietuvas valsts robežai ir 45 km garš. Saskaņā ar sākotnējo detalizēto tehnisko izpēti šajā posmā iecerēti vairāki infrastruktūras objekti: 16 ceļu pārvadi, 4 tilti, 4 dzelzceļa pārvadi, 1 dzīvnieku pāreja, 54 caurtekas,Bauskas un Iecavas reģionālo staciju konceptuāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Cointer Concesiones apstrīdēs Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vērienīgā būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju 2021. gada 30. novembrī kļuva Juris Gulbis. Līdz ar šo notikumu notika arī A.C.B. Grupas meitasuzņēmumu pārveide, lai paaugstinātu konkurētspēju.

Jautājumus par izmaiņām uzņēmumā, par jaunām ambīcijām, grupas strukturālajām pārmaiņām Dienas Bizness uzdeva jaunajam vadītājam.

Fragments no intervijas

Kopš šā gada vidus esat A.C.B. Grupā. Ir notikušas vairākas pārmaiņas grupas uzņēmumos, pastāstiet īsumā, kā šobrīd tā izskatās, kāds ir galvenais reformu mērķis?

Tiešām A.C.B. Grupai pievienojos šā gada jūnijā, sākot ar uzņēmuma Ceļi un Tilti vadību, kuru pārdēvējām par ACBR. Faktiski tieši tobrīd arī tika uzsākts uzņēmumu ACBR un 8CBR apvienošanas process grupas ietvaros. Proti, juridiski neapvienojot abus uzņēmumus, tie turpmāk strādā kā vienota administratīvā vienība.

Nedaudz no vēstures – kāda ir grupas uzņēmumu pieredze, izveides vēsture?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagājušā gada labākie ceļu būves darbi Latvijā

Monta Glumane, 04.06.2019

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā «Gada balvu» saņēma SIA «Viadukts» par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto reizi pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Uz gada balvām pretendēja pagājušajā gadā paveiktais tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības, segumu atjaunošanas un autoceļu pārbūves grupās.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas ir palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve - sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena bija 720 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt 30 miljonus eiro

LETA, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 18.martā piešķīra līdzekļus 55 miljonu eiro apmērā valsts autoceļu būvniecībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Finansējums šogad dos iespēju atjaunot 31 posmu turpat 270 km garumā uz vietējiem un reģionāliem valsts autoceļiem visos Latvijas reģionos.

“Investīcijas autoceļu būvniecībā stimulē ekonomiku ar spēcīgu multiplikatora efektu. Tās nodrošina pasūtījumus ne tikai ceļu būvniecības nozarei, bet arī izejmateriālu ražotājiem, projektētājiem, kā arī reģionu viesnīcām un ēdinātājiem. Līdz ar to ceļu remontdarbi dod būtisku ekonomisko pienesumu dažādās nozarēs,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” paredz autoceļu atjaunošanu 2021., 2022. un 2023. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un plānošanas reģioniem sagatavoja aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kas ir būtiski administratīvi teritoriālajai reformai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru