Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

29. jūlijā notikusi autoru biedrības AKKA/LAA biedru kopsapulce, kurā ievēlēta jauna biedrības padome: Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks, Ungars Savickis un Māra Zālīte, informēja biedrības pārstāve Agnese Kārše.

Par padomes prezidentu ievēlēta Māra Zālīte.

Kā norāda A. Kārše, par AKKA/LAA padomes locekli var kļūt ikviens autors, kas ir biedrības biedrs. Šobrīd 299 autori ir biedrības biedri.

AKKA/LAA ir autoru dibināta biedrība, un to pārvalda autori. Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un padome. Kopsapulce ir biedrības augstākā lēmējinstitūcija, kas sanāk ne retāk kā reizi trīs gados, un ievēl biedrības

padomi un padomes priekšsēdētāju jeb biedrības prezidentu. Biedrības padome pārstāv biedru intereses starp kopsapulcēm, sanāk uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Piektdien notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ikgadējā kopsapulcē tās dalībnieki atskatījās uz pērno gadu, kurš iezīmējis lejupslīdi gan kooperatīvu apgrozījumā, gan biedru skaitā, informē LLKA.

Kooperatīvu vadītāji ar bažām raugās arī uz šo gadu, jo arvien vairāk būs jūtamas pagājušā gada notikumu sekas. Līdzās diskusijām par lauksaimniecības un kooperācijas nākotni, tika ievēlēta arī jauna organizācijas valde.

Kopsapulcē sanākušie kooperatīvu vadītāji bija vienisprātis, ka iepriekšējais gads bijis smags visās nozarēs. Situācijas nopietnību iezīmēja arī skaitļi – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, LLKA biedru neto apgrozījuma rādītāji kritušies par vairāk nekā 46,6 miljoniem eiro (2013.gadā 393,64 miljoni eiro, 2014. – 347,47 miljoni eiro). Samazinājies arī LLKA ietilpstošo kooperatīvu biedru skaits (2013.gadā 9235 biedri, 2014. – 9196).

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums neveiksmīgam mēģinājumam pārņemt varu organizācijā, lai virzītu šauras, konkrētu biedru intereses.

VEA ļoti augstu vērtē demokrātisku un atvērtu pieeju savā darbā un nepieļaus atkāpes no šiem principiem organizācijas darbībā.

Latvijas lielākie vēja enerģijas attīstītāji izstājas no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy...

T.Nāburgs norāda, ka asociācija, kurā ir 30 biedri vienmēr savā darbībā ir realizējusi atvērtu pieeju, ievērojot labas pārvaldības principus. Organizācijas padome darbojas saskaņā ar statūtiem, kuri tiek apstiprināti biedru kopsapulcē, un ir atvērta ikviena biedra iniciatīvām. Jāuzsver, ka VEA padomē patlaban darbojas pieci cilvēki - padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi, taču ir vēl divas vakantas padomes locekļu vietas, kuras neviens no biedriem nav vēlējies ieņemt. Lai kļūtu par vienu no šiem VEA padomes locekļiem, pietiek ar piecu VEA biedru parakstītu atbalstu, tādēļ, ja kādam būtu patiesa vēlme padomē darboties, ceļš uz to ir atvērts.

Pavisam nesen, 6. decembrī, notika biedru kopsapulce, kurā 5 biedri rosināja veikt izmaiņas biedru statūtos un nāca klajā ar savu priekšlikumu, kuru, demokrātiskā procesā balsojot, atbalstīja tikai trīs (SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien” un AS “Latvenergo”) no 20 balsojošajiem biedriem. Lielākās pretrunas biedru vidū izraisījušas izmaiņas būtiskākajā enerģētikas nozares dokumentā - Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) saistībā ar rezervētajām jaudām topošajiem enerģijas ražošanas projektiem. Jāuzsver, ka esošā redakcija, kas tapusi, uzklausot visus asociācijas biedrus, ir kompromiss, kuru VEA tiecas meklēt visās situācijās. Vēja enerģijas nozare nav viendabīga, un ne vienmēr intereses visos jautājumos sakrīt, tomēr asociācija vienmēr ir meklējusi kopsaucēju un diskusijās to arī atradusi. Aizejošie biedri atteicās pieņemt šo kompromisa lēmumu, norāda T.Nāburgs.

VEA uzskata tās virzienā raidītos pārmetumus par nepamatotiem, tomēr cer uz konstruktīvu turpmāko sadarbību arī ar tiem asociācijas biedriem, kas šodien pieņēmuši, iespējams, pārsteidzīgu lēmumu par izstāšanos no organizācijas. Asociācijas mērķis joprojām veidot stabilu un ilgtspējīgu nozares attīstību, sniedzot ieguldījumu gan sabiedrībai, gan valsts attīstībai.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga ārkārtas akcionāru sapulcē ievēlēta jauna padome, kurā turpmāk darbosies vien trīs locekļi – Baiba Broka, Uldis Martinsons un Guntis Gūtmanis

Jaunajā padomē nepaliek neviens no astoņiem iepriekšējās padomes locekļiem: Dainis Liepiņš, Arnis Muižnieks, Andulis Židkovs, Bruno Treimanis, Vineta Šnore, Andris Ozols, Jānis Straume un Arnis Pļaviņš.

Tuvākajā laikā jaunā padome sanāks uz pirmo sēdi, lai ievēlētu tās priekšsēdētāju.

Jaunā lidostas Rīga padomes locekle B.Broka ir juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore, lasa lekcijas Tiesnešu mācību centrā, Zvērinātu notāru padomē, bijusi asociētā profesore un dekāne Konkordijas Starptautiskajā universitātē (Igaunija). Līdz šim B.Broka strādāja Tieslietu ministrijā kā parlamentārā sekretāre. Jaunā padomes locekle piedalījusies arī vairāku tiesību aktu un to grozījumu projektu izstrādē, piemēram, Publiskās un privātās partnerības likumprojekta, Civillikuma, Komerclikuma, Civilprocesa likuma un citu.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Vakar, 9.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

MK noteikumi paredz kārtību, kādā aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Papildus iepriekš spēkā esošajiem MK noteikumiem, šie noteikumi paredz noteikt arī kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par to maksu, paredzētajām mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksām, kā arī sagatavo ikgadēju atskaiti par naudas izlietošanu. Šie noteikumi būs piemērojami dzīvojamā mājā, kura nav nodota pārvaldīšanā un dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu.

Noteikumi paredz, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējama zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana, mājas tehniskā apkope, remonta darbi, jānodrošina finanšu uzskaite un lietvedība.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā («FICIL») valdes sēdē valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta «Fortum» vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņa pārņem amata pienākumus no līdzšinējās vadītājas Zlatas Elksniņas-Zaščirinskas, kas turpinās darboties «FICIL» valdē.

Balstoties uz «FICIL» statūtiem, valdes locekļa amatu viena persona var ieņemt sešus gadus pēc kārtas, tādēļ Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai šis ir pēdējais gads valdē. Par «FICIL» valdes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēts Ints Krasts un līdz termiņa beigām par otru vietnieku ievēlēta Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Pēdējo gadu laikā esam aktīvi pārstāvējuši biedru intereses, par ko liecina stabils biedru skaita pieaugums un biedru aktivitāte dažādās «FICIL» darba grupās - šogad to skaits pārsniedza desmit,» saka Z. Elksniņa-Zaščirinska.

«Saskaņā ar «FICIL» redzējumu Latvijai jākļūst par uzņēmējiem un biznesam draudzīgāko valsti Baltijas jūras reģionā. Lai to panāktu, ir būtiski uzturēt aktīvu dialogu ar politikas veidotājiem: skaidrot un atgādināt par to, kas darāms, lai uzlabotu biznesa vidi un vairotu Latvijas konkurētspēju reģionā. «FICIL» pamata prioritātes ir izglītība, digitālā ekonomika un ekonomisko noziegumu apkarošana. Taču tikpat aktīvu darbu plānojam jautājumā par darbaspēka pieejamību Latvijā, atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku, kā arī investīciju aizsardzību,» akcentē J. Sandberga.

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Abu no airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas virzīto padomes locekļu lēmuma pārtraukt darbu kompānijas padomē iemesls ir vienkāršs - valsts izvirzītie pārstāvji padomē strādā ārkārtīgi pavirši un jau ilgstoši.

Par šādu iemeslu savas darbības pārtraukšanai airBaltic padomē tās valdi un īpašniekus informēja divi ilglaicīgākie no uzņēmuma padomes locekļiem - Ilmārs Razumovskis, ekonomikas zinātņu doktors, un Žans-Šarls Korsaks, kurš vada avioindustrijas uzņēmuma Airbus Nākotnes projektu departamentu, Db.lv informēja Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) valdes locekle Inga Piterniece.

Paziņojumā atgādināts, ka 2009.gada 21.jūlijā ievēlētā padome nostrādāja gadu līdz 2010.gada 30.augustam, kad darbu pārtrauca valsts pārstāve Daiga Falkane, līdz ar to darbību izbeidza visa padome. 2010.gada 6.septembrī ievēlētā padome nostrādāja tikai vienu mēnesi, kad darbu pārtrauca valsts pārstāvis Uldis Martinsons, līdz ar to darbību izbeidza visa padome. 2010.gada 15.novembrī ievēlētā padome nostrādāja trīs stundas, kad darbu pārtrauca valsts pārstāve Olita Augustovska, līdz ar to darbību izbeidza visa padome.

Rīgas Fondu biržas indekss OMXR šā gada pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt, februāra vidū sasniedzot vēsturisko rekordu biržas pastāvēšanas vēsturē - 726,5 punktu atzīmi, kas ir par 10,8% vairāk kā gada sākumā, Db.lv informēja biržas korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Pēc tam gan indekss sāka krist un marta beigās tas nostabilizējās pie 662,28 punktu atzīmes, kas bija par 1% vairāk nekā gada sākumā. Līdzīgi notikumi bija vērojami arī 2006. gada sākumā, kad indekss OMXR arī pārsniedza 700 punktu atzīmi, 2006.gada 10.janvārī sasniedzot iepriekšējo maksimumu -711,96 punktu atzīmi.

Indeksu kāpums bija vērojams arī pārējās Baltijas biržās. Baltijas biržu indekss OMX Baltic Benchmark (OMXBBGI) šogad ceturkšņa laikā pieauga par 4%, sasniedzot 882,44 punktus februāra sākumā un nostabilizējoties pie 779,35 punktu atzīmes marta beigās.

Būtiski palielinājās arī tirdzniecības apgrozījums ar Rīgas Fondu biržā kotētajām akcijām, veidojot 42,807 miljonus eiro, kas bija par 44,4% vairāk salīdzinājumā ar 2006.gada pirmajiem trim mēnešiem. Biržā veikto darījumu skaits 2007.gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 15,4% (11,136 darījumi 2007.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 13,167 darījumiem atbilstošajā periodā 2006.gadā). Taču palielinājās vidējā darījuma summa, tā pieauga par 71% - no 2251 eiro 2006.gada pirmajā ceturksnī līdz 3844 eiro šogad. Tas izskaidrojams ar pieaugošo ārvalstu biedru aktivitāti Rīgas vērstpapīru tirgū - jaunākie tirgus dati liecina, ka ārvalstu biedru darījumi ar Latvijas uzņēmumu akcijām ir 2-3 reizes lielāki nekā vietējo biedru darījumi.

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Šodien paredzētajā autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedru kopsapulcē būs redzams, vai nozares spēlētāji spēs vienoties par rīcību kopēju mērķu sasniegšanai vai paliks sašķelti un turpinās savstarpējos kašķus cīņā par varu.

«Pamatojoties uz autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) 2019. gada 21. marta padomes lēmumu, no amata pienākumu pildīšanas atsaukti: valdes loceklis-izpilddirektors Aivars Buls un valdes loceklis-prezidents Valdis Trēziņš. Lai nodrošinātu asociācijas izpildinstitūcijas darbības nepārtrauktību, padome ievēlēja valdes locekļus Aleksandru Pociluiko (prezidents) un Aleksandru Čerkasovu (izpilddirektors). Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns turpina pildīt savas funkcijas.»

Tiem, kas seko nozarē un šajā sabiedriskajā organizācijā notiekošajam, šis lakoniskais paziņojums, kas 25. martā tika ievietots asociācijas mājaslapā, nebija nekāds pārsteigums. Nekāds brīnums nozares pārzinātājiem nebija arī V. Trēziņa reakcija uz to, kurš aģentūrai LETA norādīja, ka asociācijā nesaskaņas bijušas pēdējo pusgadu: «Rudenī tika nomainīta asociācijas padome, tika nomainīts valdes priekšsēdētājs, tagad arī prezidents un trešais valdes loceklis. Asociācijas vadība ir «iztīrīta» kārtīgi un ir pārņemta vara.» DB jau rakstījis, ka pērn asociācijas kopsapulcē tika ievēlēta jauna padome (skat. DB 17.10.2018.), bet šā gada sākumā A. Lubāns nomainīja ģenerālsekretāru Jāni Āboltiņu (skat. DB 29.01.2019.).

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Situācija Latvijas ekonomikā varētu būt labāka, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka uzņēmēji Latvijā pēdējos gados ir saskārušies ar vairākiem lieliem pārbaudījumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, virkni problēmu finanšu sektorā, kā arī Krievijas sākto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.

"Šajos apstākļos mums ir jāspēj pašiem organizēties, kļūt labākiem, konkurētspējīgākiem, un palīdzēt radīt tādu biznesa vidi, kas ir vērsta uz attīstību," uzsvēra Valainis.

Viņš pauda, ka ekonomikas uzlabošanai ministrija strādā pie vairākiem iespējamiem risinājumiem, tostarp ne tikai pie finanšu instrumentu pieejamības, bet arī birokrātiskā sloga mazināšanas. Piemēram, Ekonomikas ministrijā (EM) notiek darbs pie birokrātiskā procesa mazināšanas būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts samazināt par aptuveni 70% laiku, kas nepieciešams no idejas līdz būvniecības projekta realizācijai.

Vieglā sporta kamera Sony Action Cam FDR-X1000VR ļauj parādīt citiem, kā pasaule izskatās tieši no tava skatupunkta

Kompaktās un izturīgās sporta videokameras ne vien radījušas dzīvotspējīgu tirgus nišu, bet arī mainījušas veidu, kā cilvēki iemūžina un dalās ar saviem piedzīvojumiem – proti, nofilmējot visu pieredzēto no sava skatupunkta. YouTube kanāls mudž no ierakstiem, kuri dod iespēju izdzīvot traukšanos lejup no kalna ar slēpēm, lēkšanu ar izpletni vai pasaules apjūsmošanu no debesskrāpja smailes, pat nepieceļoties no mīkstā dīvāna, jo kāds to visu ir nofilmējis ar ķermenim piestiprinātu kameru, tādu kā Sony Action Cam FDR-X1000VR.

Šī kamera uz līdzinieču fona izceļas ar interesantu un ļoti noderīgu pievienoto vērtību – rokas apsēju ar iestrādātu ekrānu, kas ne vien ļauj attālināti vadīt kameru, bet arī skatīties, ko tā filmē.