Ražošana

Latvijas uzņēmumi turpmāk varēs iegādāties dabasgāzi arī ārvalstīs

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets šā gada 9.februāra sēdē apstiprināja dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus, kuru mērķis ir noteikt kārtību, kādā dabasgāzes lietotājam piegādā dabasgāzi, lietotāja un dabasgāzes sistēmas operatora un tirgotāja tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, Latvijā pašlaik darbojas tikai viens dabasgāzes sistēmas operators un tirgotājs - AS Latvijas Gāze.

Enerģētikas likums paredz, ka kopš 2014.gada 4.aprīļa ir jānodrošina trešo personu piekļuve Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmai. Līdz ar to līdz šim spēkā esošā regulējuma vietā bija nepieciešams izdot jaunus noteikumus, iekļaujot tajos regulējumu dabasgāzes sadales sistēmas piekļuvei.

Nosakot kārtību, kādā lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs (t.i. uzņēmumi), var piegādāt ārvalstīs iegādāto dabasgāzi līdz tam piederošajam gazificētajam objektam, noteikumi paredz, ka lietotājam ir jāslēdz sistēmas pakalpojuma līgums. Līdz ar to dabasgāzes sistēmas operatoriem turpmāk būs jānodrošina sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīga un atklāta pieeja attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem ne tikai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu.

Saskaņā ar noteikumiem uzņēmumi papildu dabasgāzes piegādes līgumam, pamatojoties uz kuru arī līdz šim notika dabasgāzes tirdzniecība un piegāde Latvijā, varēs slēgt arī sadales sistēmas pakalpojuma līgumu par dabasgāzes, kas iegādāta ārpus Latvijas, transportēšanu līdz gazificētajam objektam. Tāpat noteikts, kā sistēmas operators noteiks un nošķirs dabasgāzes piegādes līguma un sistēmas pakalpojuma līguma ietvaros piegādātos dabasgāzes apjomus.

Noteikumi paredz sistēmas operatora un lietotāja tiesības un pienākumus. Lietotāju kopējie pienākumi saistīti ar dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanu, lai nodrošinātu dabasgāzes apgādes sistēmas pareizu lietošanu visā tās ekspluatācijas laikā. Bez kopējiem pienākumiem noteikumos nodalīti pienākumi, kas attiecas tikai uz mājsaimniecības lietotājiem un lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji, piemēram, ir noteiktas dažādas kārtības norēķiniem par dabasgāzi.

Mājsaimniecībām noteikumi paredz izmaiņas norēķinu kārtībā - mājsaimniecības lietotāji turpmāk norēķināsies līdz kārtējā mēneša 20. datumam, tas ir, veiks priekšapmaksu (pašlaik norēķini tiek veikti 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām). Tā kā mājsaimniecības lietotāju norēķinos tiek piemērots izlīdzinātais maksājums, kas paredz katru mēnesi gada laikā veikt vienādu maksājumu, kura apjoms noteikts, ņemot vērā lietotāja iepriekšējā gada kopējo dabasgāzes patēriņu, tad norēķinu kārtības maiņa mājsaimniecības lietotāju naudas plūsmu neietekmēs.

Vienlaikus noteikumos ir definētas sistēmas operatora tiesības un pienākumi attiecībā uz dabasgāzes piegādes apjomu, sistēmas pakalpojuma sniegšanu, kvalitātes prasībām, tiesībām kontrolēt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus, piekļūt dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā. Tāpat noteikti gadījumi, kādos sistēmas operatoram ir tiesības pārtraukt vai ierobežot dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā.

Noteikumos ir iekļauti arī jautājumi saistībā ar dabasgāzes uzskaiti, nosakot prasības dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātiem un atbildību par dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta atbilstības nodrošināšanu noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi AS Gaso dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus, informē SPRK.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, vidējais tarifs samazināts par 16%. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, jaunajā tarifā ietvertās izmaksas SPRK ir samazinājis par 8% jeb par 4,5 miljoniem eiro. Jaunie tarifi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu, SPRK izdevās samazināt kopējās tarifu projektā iekļautās izmaksas par 1,6 miljoniem euro. Tostarp samazinātas personāla un sociālās izmaksas par 5,9%, kapitāla izmaksas – par 3,2% un saimnieciskās darbības izmaksas – par 3,1%. Jaunajā tarifā ietvertās izmaksas ir par 8% jeb par 4,5 miljoniem euro zemākas, salīdzinot ar 2008.gada tarifu.

Maksa par patērēto dabasgāzes apjomu (mainīgā daļa) visām lietotāju grupām samazinās, salīdzinot ar 2008. gada tarifiem. Divas reizes jeb par 48,6% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai. Savukārt par 23,4% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.Sākot no 1.janvāra maksājumu par dabasgāzes pakalpojumiem veidos divas daļas - fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma. Apstiprinātie tarifi ir sadalīti pa astoņām lietotāju grupām pēc patērētā dabasgāzes apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno attīstīt dabasgāzes izmantošanu transporta sektorā

Armanda Vilcāne, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs EG Energija plāno paplašināt savu pakalpojumu portfeli, piedāvājot dabasgāzi arī sauszemes un jūras transportam

EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijā, kuram ir pašam savas uzpildes stacijas, stāsta EG Energija izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka līdzīgu attīstības stratēģiju Latvijā izvēlējusies arī meitas kompānija, kas dabasgāzi un elektroenerģiju uzņēmumiem Latvijā piedāvā kopš šā gada janvāra. D. Skulte atklāj, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgu EG Energija plāni ir ambiciozi – tuvāko gadu laikā plānots iekarot 20% jeb piekto daļu Latvijas dabasgāzes tirgus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc lemts par labu iesaistei Latvijas tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes tirgotāju reģistrā pašlaik pieteikušies 10 potenciālie tirgotāji, tostarp divi Lietuvas uzņēmumi, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā.

Gāzes tirgotāju reģistrā pašlaik reģistrējušies AS AJ Power Gas, SIA Enefit, SIA ESK Sistēmas, SIA Euro Energo Company, SIA Frenzo, SIA GEG, AS Latvenergo, AS Latvijas Gāze, UAB Lietuvos Duju Tiekimas un UAB Litgas.

Jau vēstīts, ka dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību varēs uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa. Pēc 2017.gada 3.aprīļa arī dabasgāzes cena, līdzīgi kā šobrīd elektroenerģijas cena, veidosies tirgū konkurences rezultātā.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reģistrēties kā dabasgāzes tirgotājam būs iespēja sākot no 10.februāra

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komersantiem, kuri vēlas nodarboties ar dabasgāzes tirdzniecību, reģistrēties dabasgāzes tirgotāju reģistrā būs iespējams, sākot no 2017.gada 10.februāra, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Jau šobrīd vairāki komersanti ir izrādījuši interesi reģistrēties, lai līdz ar tirgus atvēršanu varētu uzsākt dabasgāzes tirdzniecību.

Dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību varēs uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa. Pēc 2017.gada 3.aprīļa arī dabasgāzes cena, līdzīgi kā šobrīd elektroenerģijas cena, veidosies tirgū konkurences rezultātā.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes tirgotāju reģistrā pašlaik pieteicies 21 potenciālais tirgotājs, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā.

Gāzes tirgotāju reģistrā pašlaik reģistrējušies AS AJ Power Gas, SIA Booking Group, PAS Daugavpils siltumtīkli, SIA Enefit, SIA ESK Sistēmas, SIA Euro Energo Company, SIA FLAMMA, SIA Frenzo, SIA GEG, SIA IMLITEX LATVIJA, AS Latvenergo, AS Latvijas Gāze, SIA LATVIJAS PROPĀNA GĀZE, UAB Lietuvos Duju Tiekimas, UAB Litgas, SIA MVBK, SIA Renergy Latvia, AS Rīgas Gāze, SIA Scener, SIA Willbrook Management un SIA WIN Baltic.

Jau vēstīts, ka dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību var uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apstiprināti atvērta dabasgāzes tirgus darbības nosacījumi

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības 7. februāra sēdē apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas nosaka nozīmīgākos dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas – tātad no šā gada 3.aprīļa, informē Ekonomikas ministrijā.

«Valdība šodien spērusi pēdējo nozīmīgo soli pretī brīvam un atvērtam dabasgāzes tirgum Latvijā. Ko no tā sagaidām? Mēs sagaidām konkurenci starp tirgotājiem, daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu un lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes patērētājiem. Līdz 2020.gadam sagaidām arī reģionāla dabasgāzes tirgus izveidošanos, un līdz ar to lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Ekonomikas ministrijas mērķis ir turpmāko dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājiem saprotamu. Tāpēc turpmāk visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs, un līdz ar to lietotājiem būs jāslēdz tikai viens līgums un viņi saņems vienu rēķinu,» turpina ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Komersantiem dabasgāzes tirgotājs būs jāizvēlas līdz 15.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē Ministru kabineta noteikumu projektu Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas noteiks atvērta dabasgāzes tirgus darbības principus, paredzot no 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, informē EM.

Atvērta tirgus darbības nosacījumus EM izstrādāja sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Konkurences padomi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo, SIA Enefit, SIA Cobalt, SIA Energia Consulting, SIA Prudentia Energy Markets.

Kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts modelis, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs – viesn līgums, viens rēķins un viena klientu apkalpošanas vieta. Sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem līdz 15. jūnijam jānoslēdz jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums

Žanete Hāka, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiek atvērts brīvai konkurencei, atgādina Ekonomikas ministrija.

Līdz ar to šā gada 3. aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kurām līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs un sev piemērotākais piedāvājums, un jānoslēdz jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums.

Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātu cenu plus 20%.

Tādēļ EM aicina uzņēmējus sekot līdzi norisēm tirgū un līdz šā gada 15. jūnijam izvēlēties savu tirgotāju un izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ekonomikas uzlabošanās pasaulē veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu

Žanete Hāka, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus: Aukstā laikā Krievija tehniski nespēs piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika apstākļi pēdējā nedēļā ir pierādījuši, ka aukstā laikā Krievija tehniski nespēs piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, uzsver AS «Conexus Baltic Grid», kuras pārvaldībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. Viņa rosina atgriezties pie jautājuma par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu Latvijā.

«Šī brīža gaisa temperatūra nav ne tuvu zemākā, kādu pieredzējusi Latvija. Un, lai gan aukstais laiks ilgst relatīvi īsu brīdi – tikai nedaudz ilgāk par nedēļu - tieši šis brīdis pierāda, ka krīzes brīdī vai aukstā laikā tiešā dabasgāzes piegāde no Krievijas nebūs iespējama. Kā redzam no pēdējā laika pieprasījumiem, Krievija ne tikai tehniski nevar piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, bet nevar izpildīt saistības pret saviem Igaunijas un Krievijas klientiem,» saka Z. Kotāne.

Viņa atzīmē, ka tādējādi vienīgais risinājums Latvijas un arī plašāka reģiona drošai apgādei ar dabasgāzi ziemā ir Inčukalna oazemes gāzes krātuves piepildīšana rudenī. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2017. gadā krātuvē tika iesūknēts vēsturiski zemākais dabasgāzes apjoms. «Uzskatu, ka steidzamības kārtā ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas paredzētu ne tikai sistēmas operatora atbildību, bet arī sistēmas lietotāju un tirgotāju iesaisti stabilas dabasgāzes apgādes nodrošināšanā. Šī vidēji aukstā ziemas nedēļa ir pierādījusi, ka ir nepieciešams vēlreiz atgriezties pie jautājuma par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu Latvijā. Tāpat šis ir brīdis, kad «klauvēt» pie kaimiņvalstu durvīm, norādot, ka arī viņiem ir jāpiedalās reģionālas apgādes drošības sistēmas izveidē, jo Eiropā ir regulējums, kas uzdod dalībvalstīm izstrādāt šādus vienotus apgādes drošības modeļus,» uzskata Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vājā globālā vide un Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atspoguļojas tekošā konta dinamikā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai atstās destruktīvas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot iekšzemes kopproduktu (IKP) par vairāk nekā 1%, uzskata eksperti

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares eksperti EM centienus reformēt pastāvošo sistēmu sauc par bumbu ar laika degli, jo izstrādātais scenārijs, kas drīzumā tiks skatīts Ministru kabinetā (MK), var atstāt graujošas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eesti Energia: Vienošanās par kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu vajadzīga visām Baltijas valstīm

LETA--BNS, 01.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijas valstīm neizdodas panākt vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu gāzes infrastruktūrai visās trijās valstīs, Igaunijas valsts energokompānijas Eesti Energia vadītājs Hando Suters uzskata, ka vienošanās tomēr ir iespējama.

«Šī vienošanās tiks panākta, jo tā vajadzīga visiem, un mēs to uztveram kā procesu,» viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viesojoties Viļņā.

Pēc Sutera teiktā, Eesti Energia meitsabiedrība Enefit, kas jau sākusi tirgot gāzi Latvijā, pašlaik izvērtē iespējas to darīt arī Lietuvā, ienākot mazo un vidējo uzņēmumu tirgū. Vaicāts, kad tas varētu notikt viņš atbildējis: «Kolīdz vien būs iespējams.»

«Domāju, mums ir labas iespējas, jo nu mums ir piegāžu izvēle, divi avoti. Lietuva nopirkusi sašķidrināto dabasgāzi no ASV, mums ir daudzi citi piegādātāji, un arī paši esam pirkuši sašķidrināto dabasgāzi saviem klientiem, tātad vairumtirgus aug. Manuprāt, regulatori un lēmumu pieņēmēji strādā labi, veidojot Baltijas valstu gāzes tirgu un nosakot skaidrus tarifus. Tas viss palīdz sākt tirdzniecību Baltijas valstīs. Uzskatu, ka Latvijā tirgus atvēršana notikusi sekmīgi, tagad tur stingri ieņemam otro vietu, mums ir aptuveni 250 līgumi ar uzņēmumiem. Kolīdz būs iespējams, sāksim raudzīties uz Lietuvas tirgu,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji gan privātām vajadzībām, gan darba nolūkos aktīvi veic zvanus uz ārvalstīm, liecina Tele2 dati.

Viens mobilo sakaru lietotājs, zvanot no Latvijas uz ārzemēm, norunā aptuveni 30 minūtes mēnesī jeb vienu minūti dienā. Aktīvāk uz ārvalstīm zvana biznesa klienti, norunājot divas reizes vairāk nekā mobilo sakaru lietotājs, kam ir privātais pieslēgums.

Arī ceļojot Latvijas iedzīvotāji norunātajām sarunu minūtēm vairs neseko līdzi tik rūpīgi kā agrāk. Atrodoties ārpus Latvijas jeb viesabonēšanā telefona saruna dienā ilgst vidēji 4,5 minūtes. Līdzīgi kā veicot starptautiskos zvanus no Latvijas, arī šeit ir novērojama atšķirība starp privātpersonām un biznesa pārstāvjiem - pēdējie mobilos zvanus ārvalstīs veica par 30% vairāk.

«Mūsdienas klientam ir svarīgi, lai viņš varētu sazināties ar ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem, lai kurā pasaules malā viņi atrastos. Mobilo sakaru industrija pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies, kā arī ir ieviesti dažādi oficiālie regulējumi, kas devuši iespēju klientiem ārvalstīs mobilos sakarus lietot daudz izdevīgāk. Pēc mūsu tīkla datiem mēs redzam, ka zvani uz ārvalstīm vai viesabonešānā gadu no gada tiek veikti arvien vairāk. Nedaudz vairāk starptautiskie zvani un zvani ārvalstīs tiek veikti vasaras periodā, kad cilvēki dodas baudīt brīvdienas uz ārzemēm,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par internetveikalā pirktu kafiju un dzērieniem varētu būt jāmaksā akcīzes nodoklis

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par internetveikalā nopirktu kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem varētu būt jāmaksā akcīzes nodoklis, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai iesniegtie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.

Patlaban likumā ir noteikts, ka akcīzes nodokļa maksātāji ir personas, kas ieved kafiju un bezalkoholiskos dzērienus Latvijā. Tomēr FM atzīst, ka praksē pastāv situācijas, kad personas iegādājas kafiju un bezalkoholiskos dzērienus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ar interneta veikalu starpniecību, un tie tiek piegādāti uz Latviju.

«Šādos gadījumos, kad personas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus neiestājas pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā, jo akcīzes nodokli maksā citas dalībvalsts persona, kas kafiju un bezalkoholiskos dzērienus ieved, lai nodotu patēriņam Latvijā,» norādīja ministrijā.

Lai situāciju mainītu, FM piedāvā likuma grozījumus, kas paredz, ka personām, kas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus nodošanai patēriņam Latvijā iestāsies pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen pārtrauks ar dabasgāzi darbināmu automobiļu izstrādi

LETA--AFP, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" pirmdien paziņoja, ka pārtrauks ar dabasgāzi darbināmu automobiļu izstrādi, tā vietā vairāk koncentrējoties uz elektrodzinēju attīstību.

"Volkswagen" pērn pasaulē pārdeva vien 110 000 ar dabasgāzi darbināmu automobiļu, kas ir nepietiekams apjoms, lai pamatotu turpmāku investīciju veikšanu, intervijā laikrakstam "Handelsblatt" norādīja uzņēmuma attīstības vadītājs Franks Velšs.

Lai arī jau esošu šo automobiļu ražošana netiks uzreiz apturēta, to turpmāki modeļi netiks attīstīti, sacīja Velšs.

Ar dabasgāzi darbināmu automobiļu izstrādes pārtraukšana ļaus "Volkswagen" vairāk koncentrēties uz elektriskajām automašīnām, kas tuvākajos gados varētu gūt aizvien lielāku popularitāti, skaidro Velšs.

"Volkswagen" grupa noteikusi mērķi līdz 2029.gadam pasaulē pārdot 32 miljonus elektrisko un hibrīda automobiļu.

Komentāri

Pievienot komentāru