Banka izsniegusi 0,804 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA "AM Craft", kas nodarbojas ar industriālo 3D drukāšanu, ražojot gan plastmasas detaļas aviācijai, gan funkcionālus palīglīdzekļus medicīnai.

Par piešķirto finansējumu uzņēmums ir iegādājies četras lielizmēra 3D drukas iekārtas.

"3D drukāšana nodrošina iespēju ātri radīt unikālus un ļoti specifiskus plastmasas izstrādājumus visdažādākajiem pielietojumiem. Aviācija un medicīna ir starp lielākajām nozarēm, kas ievērojami palielinājušas 3D drukas izmantošanu," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

3D drukāšanas uzņēmums iegādājies četras lielizmēra (ar darba laukumu 90x90x90 cm) ražošanas iekārtas un plāno izveidot Eiropā pirmo automatizēto industriālās 3D drukāšanas centru, koncentrējoties uz aviācijas un tehniskās ortopēdijas nozarēm. "AM Craft" plāno automatizēt šobrīd manuāli veicamus procesus, kas ļaus būtiski palielināt iekārtu kopējo ražību un uzlabot visa ražošanas procesa digitālo kontroli un uzraudzību.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

Brīvības gatvē 224, Rīgā otrdien tika atklāts Baltijā lielākais 3D printēšanas tehnoloģiju centrs. Jaunā ražotne atvērta LIAA administrētā Norvēģijas finanšu instrumenta projekta ietvaros. Piesaistot bankas Citadele aizdevumu, uzņēmums jaunajā ražotnē ieguldījis vairāk nekā 500 000 eiro, no kuriem 173 523,60 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi, informē Baltic3D.eu vadītājs Jānis Jātnieks.

Industriālajā 3D printēšanas centrā izvietoti 9 moderni industriālie 3D printeri, un 7 no tiem iegādāti no pasaules lielākā 3D printeru ražotāja Stratasys.

«Šis augsto tehnoloģiju projekts ir piemērs citiem uzņēmumiem, ka globāliem plāniem iespējams atrast finansējumu šeit pat Latvijā,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile. «Prieks kreditēt uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību. Jaunatklātais Baltijas 3D printēšanas centrs rada jaunas iespējas attīstībai medicīnas, ražošanas un citās jomās.»

Kā norāda Baltic3D.eu vadītājs Jānis Jātnieks, uzņēmuma darbība pamatā saistīta ar ražošanas uzņēmumiem, kam 3D printēšana palīdz organizēt ražošanu un samazināt izmaksas. «Jaunatklātajā ražotnē jau šobrīd piedāvājam izveidot augstas precizitātes funkcionālus prototipus, mazos apjomos ražot gala produktus, kā arī palīdzēt uzņēmumiem ievērojami optimizēt esošos ražošanas procesus. 3D printēšanas tehnoloģiju izmantošana mūsu klientiem ļauj samazināt izmaksas, salīdzinot ar tradicionālām ražošanas metodēm, un ļauj ietaupīt līdzekļus un laiku, radot jaunus produktus,» stāsta J. Jātnieks.

Izmantojot 3D izveidotu pacienta autentisku sirds modeli, Stradiņa slimnīcā veikta sarežģīta sirds ķirurģiska operācija. Šāda sirds modeļa izveide izmaksājusi 2000 eiro, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Pēc infarkta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgu rokās nonāca 58 gadus vecs vīrietis, kuram konstatēta reta sirds kambaru defekta patoloģija – izveidojies caurums starpsienā, kuru bija nepieciešams slēgt. Ārsti norāda, ka šādas operācija notiek reti un tās ir tehniski sarežģītas ar augstu mirstības risku. Neoperējot šādus pacientus, mirstība ir 100%.

«Tradicionālās diagnostikas metodes neļauj tik precīzi izprast problēmas novietojumu telpā, kā arī ir nepietiekamas, lai izprastu, kā labāk piekļūt problēmai. 3D printētais sirds modelis bija ļoti svarīgs, lai jau pirms operācijas varētu izplānot, no kuras vietas piekļūt, kuru sirds kameru atvērt, lai pēc iespējas saudzīgāk veiktu jau tā ļoti sarežģīto un riskanto operāciju,» stāsta ķirurgs Edgars Freilibs, kurš veica sarežģīto operāciju un tās tehnisko plānošanu.

Liepājas Raiņa 6.vidusskolā atklāta Baltijas valstīs lielākā 3D printēšanas klase ar deviņiem 3D printeriem, divām 3D modelēšanas heptiskām ierīcēm un diviem skeneriem 3D attēlu iegūšanai, kā arī nodrošināts 3D drukas materiāls nākamajiem diviem gadiem.

Ar šo 3D printeru klasi iecerēts palielināt skolēnu interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem un rasēšanu, jo būs iespējams piedāvāt apmācību, kas sākas ar digitālo modelēšanu un noslēdzas ar priekšmetu digitālu ražošanu, norāda Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš.

Iegādājoties deviņus 3D printerus, Liepājas Raiņa 6.vidusskola ir izpildījusi nosacījumus, lai kļūtu par MakerBot Starter Lab. Liepājas Raiņa 6.vidusskola ir pirmā vidusskola Skandināvijā un Centrāl un Austrumeiropas valstīs, kura saņems MakerBot Starter Lab statusu.

MakerBot Eiropas, Tuvo austrumu un Āfrikas reģiona vadītājs Valtentīns Storcs (Valentin Storz) atklāšanas pasākumā norādīja izglītībai ir jāskrien vienā tempā ar tehnoloģiju attīstību laikā, kad pasaules vadošie ekonomisti norāda – 65% no skolniekiem, kuri uzsāk mācības, strādās jauna veida darbus, kas šobrīd vēl neeksistē.

Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, jo īpaši mašīnbūves nozarē, VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Ritošā sastāva serviss (RSS) noslēdzis līgumu ar SIA Baltic3d.eu par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

«Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ja 3D printeru izmantošana ļaus mums ātrāk saņemt rezerves daļas, veikt remontdarbus un nodrošināt efektīvāku klientu servisu, tas būs ne tikai ieguvums mums un mūsu klientiem, bet arī jaunas pieejas attīstība nozarē,» komentē RSS valdes loceklis Gundars Ābols.

Saskaņā ar līgumu RSS un Baltic3d.eu sadarbosies noteiktu dīzeļlokomotīvju izgatavošanai nepieciešamo detaļu printēšanā. Sākotnēji plānots ar 3D printeri izgatavot tādas detaļas kā korpusus, konektorus un ventilatorus. Tāpat uzņēmumi sadarbosies dažādu analīžu un testu veikšanā, lai novērtētu ar 3D printeri ražoto detaļu atbilstību kvalitātes – tostarp drošības un izturības – prasībām.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas uzņēmumā Baltic 3D.eu, kurā ar 3D printeru palīdzību top dažādi priekšmeti.

«Uzņēmums darbību sāka 2013.gadā, kad bijām veikuši gandrīz gadu ilgu izpēti par to, kāda ir pareizā tehnoloģija un nopirkām savu pirmo printeri,» stāsta Baltic3D.eu vadītājs Jānis Jātnieks.

«Sākotnēji bija doma, ka to novietosim kaut kur birojā un tas pats savā nodabā strādās, taču ātri vien sapratām, ka printējumu apjoms un klientu ieinteresētība liecina, ka par darbību ir vērts domāt plašāk,» viņš norāda. «Sākām slēgt līgumus ar starptautiskajiem uzņēmumiem, lai veidotu tehnoloģisko nodrošinājumu bāzi. Katrai vajadzībai ir savs printeris, līdz ar to mēs nevaram ar vienu printeri visiem klientiem nodrošināt viņu vajadzības, tādēļ sākotnēji noslēdzām līgumu ar kādu uzņēmumu, un par izdevīgiem nosacījumiem sūtījām klientus pie tā. Šādi darbojoties gandrīz gadu sapratām, kuras ir iekārtas, kuras klientiem nepieciešamas visvairāk un šīs iekārtas nopirkām.»

3D printera nozīme, visdrīzāk, tikai pieaugs, taču domas par to, vai tas tuvākajā laikā kļūs par tikpat ierastu biroja tehniku kā printeris, dalās

3D printeru ietekme uz dažādām jomām ir milzīga, taču 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks Kristers Moisejs uzskata, ka tie nav nepieciešami kā biroja tehnika, ja vien šis uzņēmums nav pilns ar inženieriem, kuriem izstrādei ir nepieciešams 3D printeris. SIA CastPrint līdzīpašnieks Jānis Oliņš spriež, ka 3D printeru loma pieaug ļoti straujos tempos, kas skaidrojams ar drukas iekārtu attīstību un piedāvāto materiālu spektru, tomēr, arī viņa skatījumā, tuvākajā laikā tas diez vai ieņems tādu pašu lomu kā cita biroja tehnika, jo vairumā gadījumu standarta risinājumi, kas tiek ražoti masveidā, tomēr sanāks lētāki par individuāli drukātiem priekšmetiem. «3D drukāšanas ideja man joprojām šķiet perspektīva, tomēr redzu, ka tās aktualitāte ir būtiski mazinājusies patērētāju biznesa nišā. Biznesa jomā arvien vairāk varam lasīt par veiksmīgiem 3D printeru izmantošanas gadījumiem aviācijā, mašīnbūvē, pat medicīnā un rotaslietu ražošanā. Tātad noteiktās jomās 3D printeris ir svarīgs un tā nozīme varētu pieaugt, tomēr nedomāju, ka tuvākajos piecos gados tas birojos kļūs tikpat populārs kā printeris,» spriež Ervins Grīnfelds, programmatūras testēšanas uzņēmuma SIA TestDevLab līdzīpašnieks.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Noslēdzies SIA Baltic3d.EU izsludinātais iepirkums par plastmasas slāņveida ražošanas iekārtas iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta pieteikums – SIA Mass Portal, kas arī atzīts par uzvarētāju. Iekārtas cena ir 7000 eiro.

Iepirkums tiek īstenots LIAA administrētā Norvēģijas finanšu instrumenta projekta Baltijas 3D printēšanas tehnoloģiju centrs plastmasas produktu mazapjoma ražošanai ietvaros, kura realizācijai uzņēmums investējis 482 010 eiro un saņems 173 523 eiro Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu.

#1/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#2/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#3/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#4/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#5/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#6/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#7/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#8/8

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Skatīties pārējos attēlus

Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu ar iniciatīvas grupu "shield48", kas vien aizvadītajā nedēļā ar savu ideju par šādu vairogu izgatavošanu ar trīsdimensiju (3D) printeri uzvarēja virtuālajā hakatonā "HackForce", to apliecināja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Iepriekš viens no šīs iniciatīvas autoriem, uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus norādīja, ka aizsargmasku izveidē viņam savu viedokli sniegusi arī LĀB prezidente. Produkta izstrādē tā autori konsultējās ar ārstiem gan par kvalitāti, gan arī par to, kā tos dezinficēt. Iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.

Aizsilniece apliecināja, ka ir sniegusi viedokli "shield48.eu" aizsargmasku izveidē. Pēc viņas teiktā, šo sejas vairogu veidošana tika saskaņota ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā Ugu Dumpi un citiem kolēģiem no Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas. Turklāt šos sejas vairogus var lietot atkārtoti, jo tie ir dezinficējami ar tīrīšanas līdzekli ar 70% spirta klātbūtni, piebilda Aizsilniece.

23. un 24. novembrī Ārlietu ministrijā norisinās seminārs Latvijas ekonomisko diplomātu ārvalstīs kompetenču un prasmju pilnveidei Latvijas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai, informē Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa.

Atklājot pasākumu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra ekonomiskās diplomātijas pieaugošo nozīmi, īpaši jauno tirgus apgūšanā. Kā veiksmīgus piemērus viņš minēja Latvijas vēstniecību aktīvo darbību Apvienotajos Arābu Emirātos, Indijā un Korejas Republikā, kur būtiski pieauguši Latvijas eksporta rādītāji.

Lai pārrunātu sadarbības jautājumus, kā arī veidotu kontaktus Latvijas uzņēmēju interešu atbalstam ārvalstu tirgos, diplomāti tiekas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu, kā arī «The Red Jackets» kustības pārstāvjiem un vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmējiem. Ar proaktīvas investīciju piesaistes mehānismiem dalībniekus iepazīstinās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko un Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskajos jautājumos Artis Grīnbergs.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas nodaļā notiks projekta «3D printeris biotehnoloģiski ražotiem audiem» rezultātā izgatavotā printera prototipa, ar kuru var drukāt cilvēku audu pamatnes, prezentācija.

Prezentācijas laikā plānots novērtēt printera darbību, vai ir izdevies izstrādāt biomedicīnā izmantojamus 3D printerus, kas spēj drukāt pamatnes biotehnoloģiski ražotiem audiem.

Projekta specifiskais mērķis ir izstrādāt praktisko pētījumu, novērtējot audu pamatnes virsmas adhēziju ar skrimšļus veidojošām šūnām un izstrādāt 3D bioprintera prototipu, kas izmantojams mākslīgo skrimšļu 3D printēšanai. Līdz šim Zinātniskā institūta Šūnu transplantācijas nodaļā tiek veikta šūnu kultūru uzturēšana un audu pamatņu kultivēšana, kā arī printera prototipa darbības testēšana sterilā vidē.

Prezentācijā piedalīsies projekta zinātniskais vadītājs profesors Andrejs Ērglis un galvenais pētnieks Ēriks Jakobsons, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, SIA «Baltic3d.EU» un SIA «LEO Pētījumu Centrs» pārstāvji.

Zaļo tehnoloģiju inkubators līdz šā gada 9. maijam aicina biznesa ideju autorus iesniegt videi draudzīgu un inovatīvu biznesa ideju pieteikumus pirmsinkubācija atbalsta saņemšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Zaļo tehnoloģiju inkubatorā biznesa ideju autoriem ir iespēja notestēt savu ideju, saņemt finansiālu atbalstu, kā arī saņemt palīdzību klientu piesaistē. Zaļo tehnoloģiju inkubators sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus:

Šajā pirmsinkubācijas atlases kārtā plānots atbalstīt 20 biznesa idejas un pieejamais atbalsta apjoms vienam biznesa ideju autoram no 5 000 EUR līdz 10 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100%. Pirmsinkubācijas atbalsta saņēmēja minimālais atbalsta saņemšanas ilgums nav ierobežots, bet maksimālais atbalsta saņemšanas ilgums ir 6 mēneši.

Atbalsts pirmsinkubācijai paredzēts ekspertu konsultācijām idejas dzīvotspējas pārbaudei, tirgus izpētei, biznesa plāna sagatavošanai, semināru, darba grupu organizēšanai, komercdarbības idejas tehnoloģiskās ekspertīzes, kā arī ideju attīstītāju komandas veidošanai.

Zaļo tehnoloģiju inkubators, visticamāk, strādās ne tikai līdz šī gada aprīlim, kā iepriekš paredzēts, bet vēl vienu gadu – līdz 2017. gada aprīlim, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inkubatora darbību finansē Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā ietvaros, un šajā fondā ir neapgūts finansējums, no kura daļu paredzēts novirzīt Zaļo tehnoloģiju inkubatoram.

Secināts, ka inkubatora lielākā pievienotā vērtība ir pirmsinkubācijas programma, tāpēc nolemts turpmāk atbalstīt tieši šo virzienu.

«Pašā sākumā vajadzīgs visvairāk palīdzības,» uzsver Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Paredzams, ka finansējums būs no 600 līdz 700 tūkstošu eiro apmērā, ar ko iecerēts atbalstīt 70 biznesa idejas. Saistībā ar to, ka inkubators darbu turpinās vēl gadu, nākamā pieteikšanās pirmsinkubācijai varētu sākties ne ātrāk kā martā vai aprīlī.

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā atbalstītajām aktivitātēm ir izveidojies finansējuma ietaupījums, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) rosina pārdalīt finansējumu starp programmas aktivitātēm, informē EM.

Ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā īstenošanas kārtībā, kas pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu saņēmējiem palielina pieejamo finansējumu 1,090 miljonu apmērā, no kura 70% ir paredzēti pirmsinkubācijas pakalpojumu sniegšanai. Tāpat plānots pagarināt Programmas īstenošanas termiņu līdz 2017. gada 31. decembrim.

Programmas atbalstītās kārtas ir noslēgušās un šobrīd norit 15 atklāta projektu konkursa projektu īstenošana un 24 neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenošana. Tāpat notiek arī iepriekš noteiktā projekta – Zaļo tehnoloģiju inkubators - īstenošana, kas nodrošina pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus.

Zaļo tehnoloģiju inkubators pirmsinkubācijas programmā nākamajā kārtā plāno atbalstīt 20 idejas; vēl šodien var pieteikt savus projektus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī ir iespēja ikvienam esošajam vai topošajam Latvijas uzņēmējam, kurš savu biznesu saista ar zaļajām tehnoloģijām, iegūt atbalstu intelektuālo un finanšu resursu piesaistē, kas nepieciešami inovatīvu biznesa ideju attīstīšanai. Pirmsinkubācijas laikā inkubators palīdzēs uzņēmējiem pilnveidot un notestēt biznesa idejas, kā arī sagatavot biznesa plānu un definēt biznesa modeli,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) komercdirektors. ZTI atbalsta projektus, kas veicina atjaunojamo materiālu un enerģijas avotu izmantošanu, samazina un novērš emisiju un atkritumus. Atbalsts ir paredzēts idejām ar augstu eksporta potenciālu, tehnoloģiski ietilpīgām («zaļās tehnoloģijas») un ar zinātnisku ievirzi, produkta attīstīšanai, nevis perfektas tehnoloģijas izstrādei un komandām ar ambīcijām un vēlmi uzvarēt.

Zaļo tehnoloģiju inkubatora pirmsinkubācijas atbalsta fonda septītais uzsaukums ir atvērts līdz 2016. gada 4. jūlijam.

Septītajā uzsaukumā slēgt pirmsinkubācijas līgumu tiks aicinātas 10 biznesa ideju komandas (ar nosacījumu, ka tās atbilst de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumiem).

Līdz šim Zaļo tehnoloģiju inkubators ir atbalstījis vairākas komandas, kuras jau ir spējušas sevi apliecināt kā veiksmīgus uzņēmējus. To vidū ir SIA PolyLabs, kas nodarbojas ar poliola ražošana no atjaunojamām izejvielām, SIA Alina, kas piedāvā videi draudzīgu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, SIA InCell, kas piedāvā šūnu transplantācijas produktu zirgu cīpslu tendinopātijas ārstēšanai, SIA EHO Textiles, kas nodarbojas ar viedā apģērba izstrādi, SIA EPM, kas ir tehnoloģija silīcija rūpniecības atkritumu pārstrādei par silīcija-alumīnija ligatūru, SIA ESCO Būve, kas nodarbojas ar kaņepju betona paneļu māju ražošanu, SIA Solid State Architects, kas strādā ar videi draudzīgu mehanoķīmisku zāļu vielu kristalizācijas tehnoloģiju, kā arī citi uzņēmumi un biznesa komandas.

SIA Affoc Solutions Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) ietvaros izveidojuši projektā paredzēto prototipu tālākai pakalpojuma attīstībai un jau veikuši energoefektīvās sakaru sistēmas tehnoloģijas jeb ESST testēšanu. Šobrīd uzsākta sadarbība ar uzņēmumu Čehijā un veiktas pirmās pārrunas ar potenciāliem partneriem Lietuvā.

SIA Affoc Solutions īpašnieka Mareka Parfjonova sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūtu izstrādātā ESST tehnoloģija jau projekta sākumā tika iezīmēta kā potenciāla Latvijas eksporta prece. Šobrīd uzņēmums sācis sadarbību ar uzņēmumu Čehijā, analizējot viņu iekārtas, kas paredzētas monitoringa sistēmai.

«Esam uzsākuši piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu dažādām būvniecības kompānijām, kas darbojas šķiedru optikas infrastruktūras izbūvē. Pagājušajā nedēļā uzrunājām būvniecības kompāniju Lietuvā. Inkubācijas pakalpojumu ietvaros šobrīd tiek pētīts arī eksporta tirgus Kazahstānā, kur varētu būt interese par ESST un citām uzņēmuma piedāvātajām tehnoloģijām un risinājumiem šķiedru optiskās pārraides sistēmas sfērā un būtu vērts aizbraukt vizītē,» stāsta SIA Affoc Solutions īpašnieks un projekta attīstītājs Mareks Parfjonovs.

Latvijas uzņēmums SIA Linum Color izstrādājis produktu, kas varētu būt viens no pirmajiem Eiropas tirgū. Tas ir bezkrāsains lineļļas pernicas pārklājums ārdarbiem ar izteikti paaugstinātu saules UV staru aizsardzību, pastāstīja uzņēmumā.

SIA Linum Color Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) inkubācijas ievaros attīsta jauna produkta receptūru, kas paredzēta izmantošanai ārdarbos uz koka virsmas, saglabājot tā dabīgo toni un nodrošinot virsmas aizsardzību ilgtermiņā. Tam būšot izteikta noturība pret negatīviem ārējās vides faktoriem kā, piemēram, saules staru intensitāti, krasas temperatūras maiņu, izteiktu gaisa mitrumu un pelējumu.

«Pārklājuma receptūras meklējumi galvenokārt ir balstīti uz klientu izteiktajām vēlmēm un inovācijām nozarē. Mūsdienu mainīgajā vidē ir būtiski ieklausīties klientu teiktajā – ieklausieties savos klientos un esiet pirmie, kas spēj vēlmes piepildīt! Gan pieaugušie, gan bērni arvien vairāk novērtē dabīgos materiālus un ekoloģiskos pārklājumus, kas ir veselībai un videi draudzīgs produkts. Kā viena no vēlmēm ir maksimāli saglabāt koksnes dabīgo toni. Ja iekšdarbos izstrādājums jau ir, tad ārdarbos nav tik vienkārši radīt šādu produktu, it īpaši, ja apdares materiāls ir pilnīgi dabīgs. Šobrīd tirgū esošais piedāvājuma klāsts šo vēlmi vēl nespēj apmierināt,» stāsta SIA Linum Color projektu vadītāja Velga Balode.

Rūpnieciskajos eksperimentos Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevies iegūt pirmās, rūpnieciski izgatavotās biopolimera granulas. Šobrīd notiek darbs pie inovācijas pārneses no akadēmiskās vides uz industriālas ražošanas uzsākšanu.

Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu SIA Biokompozītmateriālu institūts veido jauna, videi draudzīga biopolimēra materiāla sēriju. Jaunie biopolimēri ir piemēroti dažāda veida pārtikas un nepārtikas izstrādājumu iepakojumam, 3D printeru stigām un ir lietojami arī lauksaimniecībā. Biopolimēra materiāla īpašību uzlabošana un ražošanas tehnoloģijas attīstība notiek sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūtu.

«Svarīgs produkta attīstības posms ir uzsākts šā gada martā, kad tika veikti pirmie, rūpnieciskie eksperimenti. Līdz šim biopolimera granulas tika iegūtas tikai laboratorijas apstākļos un ļoti mazos apjomos, kas pierādīja šāda produkta iespējamību, bet nevarēja parādīt biznesa idejas pamatotību. Rūpnieciskajos eksperimentos uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevās iegūt pirmās rūpnieciski izgatavotas biopolimera granulas. Tagad tiek noteiktas izgatavotā materiāla mehāniskās un citas īpašības,» stāsta viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne.