Eksperti

Latvijas valstij kā pasūtītājam likums ir jāievēro

Māris Vidauskis, Nacionālās Būvkompāniju apvienības pilnvarotais pārstāvis, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 18. jūnija spriedums atcelt pilnībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt civillietu pilnsabiedrības "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" (Būvuzņēmējs) prasībā pret Kultūras ministriju (Pasūtītājs) par parāda, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektā atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē ir likumsakarīgs.

Galvenais secinājums pēc Senāta sprieduma - arī situācijā, kur pasūtītājs ir Latvijas valsts, pasūtītājam ir saistoši Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti, un noslēgtie līgumi ir jāpilda atbilstoši tajos noteiktajai kārtībai. Pretēji apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā nospriestajam, Senāts atzinis, ka būvnieka prasījumiem saņemt samaksu par izpildītajiem darbiem, nav iestājies noilgums.

Lai arī pēc Senāta sprieduma jautājums par summas apmēru, kas piedzenams par labu NBA, sakarā ar pušu atšķirīgo viedokli par piemērojamajiem būvniecības izmaksu indeksiem, paliek atklāts, tomēr kopumā Senāta spriedums ir likumsakarīgs.

Savā sākotnējā spriedumā apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesa, noraidot NBA prasību pilnībā, nav pareizi piemērojusi Latvijas Republikā spēkā esošās tiesību normas, kas attiecīgi novedis pie visas lietas nepareizas izspriešanas, ko apliecina Senāta pasludinātais spriedums.

Būvnieka prasījums pret valsti nav par papildu naudas samaksu, bet gan par līgumā jau sākotnēji pielīgtās samaksas saņemšanu par reāli paveiktiem darbiem. Mēs vēlamies, lai pasūtītājs ievēro noslēgto līgumu un norēķinās ar būvnieku tajā paredzētajā kārtībā.

Par strīdu:

2019. gada novembrī Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē izskatīja civillietu NBA prasībā pret KM par parāda, līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu. Pasūtītājs ar Būvuzņēmēju nenorēķinājās pilnā apmērā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību saskaņā ar līguma noteikumiem. Pēc tam, kad tiesa pirmajā instancē bija spriedusi daļēji apmierināt Būvuzņēmēja prasību, apelācijas instance nosprieda noraidīt Būvuzņēmēja prasību pilnībā.

NBA izvērtēja judikatūru līdzīgos tiesas strīdos un konstatēja, ka apelācijas instances spriedums no tās krasi atšķiras, tāpēc Būvuzņēmējs iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, kas lēmumu atgriezt lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē pieņēma 2020. gada 18. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" - prasība piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro.

"Nacionālo būvkompāniju apvienību" 2008.gadā izveidoja kompānijas "RBSSKALS", "Re&Re" un "Skonto būve", un tā īstenoja LNB būvniecības projektu. Visas šīs kompānijas vēlāk tikušas sodītas tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā.

Augstākajā tiesā (AT) informē, ka 2.februārī nolemts neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko stājies spēkā 2020.gada 17.decembra Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasība pret valsti.

Turklāt spriedums paredz no "Nacionālās būvkompāniju apvienības" Latvijas valsts labā piedzīt valsts nodevu 60 081 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 379 016 eiro.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskatīja, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu par prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro, informē Rīgas apgabaltiesā.

Kasācijas sūdzību iesnieguši LNB pārstāvji - zvērinātie advokāti Viktors Tihonovs, Guntars Precinieks un Gatis Gailums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja LNB prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020.gada 18.jūnijā nodeva AT, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā AT sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Ločmelis sacīja, ka spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās - nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu, un aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina Kultūras ministrijas (KM) rīkojums.

Kā argumentē lēmuma pieņēmēji, LNB ēka ir viens no izcilākajiem arhitekta Gunāra Birkerta darbiem: "Tas ir starptautiski atzīts arhitektūras meistardarbs, kas vēsta par Latvijas kultūru pasaulē."

Objekts ir lielākā un nozīmīgākā sabiedriskā celtne, kas uzbūvēta Latvijā 21.gadsimtā. Tās galvenā misija ir veicināt kultūras un zinātnes mantojuma izmantošanu, veidojot informētu Latvijas sabiedrību.

"LNB ir Birkerta radošās darbības un mūža pārliecinošs vainagojums un telpisks simbols Latvijas valstiskuma atjaunošanai. Monumentālās ēkas koptēlu ir ietekmējuši arhetipiski Latvijas dabas un folkloras elementi. Arhitekts norādījis, ka šo ēku dziļi ietekmējusi Latvijas etnogrāfija, folklora, literatūra un senču arhitektūra," atzīmē KM.

Komentāri

Pievienot komentāru