Latvijas zemes dzīles slēpj metālus, metālu rūdas un dimantus 

Latvijā ir zemes dzīļu bagātības, kas nav pamatīgi izpētītas, bet pieļaujams, ka šīs bagātības ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lielā apjomā un kādā dziļumā – tie ir vēl neatbildēti jautājumi,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere intervijā laikrakstam Diena.

Dienas Bizness, 28.4.2015

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Fragments no intervijas

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par zemes dzīļu koncepciju, kuras mērķis, kā uzsver VARAM, ir veidot labvēlīgu investīciju vidi derīgo izrakteņu nozarē. Kā veicas?

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju koncepcija ir sagatavota. Koncepcija vērtē zemes dzīļu piederības aspektu un to, kādi varētu būt tie ceļi, lai panāktu attīstību, vai arī pieņemtu lēmumu, ka paliekam tādā situācijā, kādā esam. Tomēr koncepcija nekad nedefinēs visus normatīvo dokumentu grozījumus. Gribu uzsvērt, ka ir svarīgi tas, lai koncepcija gala variantā palīdzētu saprast, kādi neapgūti zemes dzīļu resursi Latvijā vispār ir, kā arī ļautu veidot zināšanu pārnesi, kas sekmētu jauno un topošo ģeologu profesionālas kompetences attīstību un jaunas pieredzes atgūšanu. Tāpat koncepcijas mērķis ir, lai labums būtu visai sabiedrībai, nevis tikai kādai interešu grupai.

Latvijā vēl neapgūto zemes dzīļu resursu vērtība varētu būtu nozīmīga?

Pirms 40–50 gadiem ieceres par zemes dzīļu resursu ieguvi kilometra dziļumā likās nenopietnas, bet izpētes un ieguves tehnoloģijas pēdējā laikā attīstījušās, un par to, ka Latvijā apmēram viena vai pusotra kilometra dziļumā ir vērtīgi minerāli, liecina daudzas pazīmes, bet valsts mērogā jārod atbilde, vai pieņemam valstisku lēmumu, ka šos zemes dzīļu resursus gribam izmantot, vai arī atstājam tur, kur tie ir.

Konkretizējiet, lūdzu, kādas neapgūtas zemes dzīļu bagātības mūsu valstī ir?

Šīs zemes dzīļu bagātības nav pamatīgi izpētītas, bet dati, kas zināmi, parāda, ka ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lieli apjomi un tieši kādā dziļumā – tie ir pagaidām neatbildēti jautājumi, jo vajadzīga izpēte, piemēram, dimanti varētu būt nelielos apjomos. Pēc izpētes būtu jārēķina, kuros gadījumos lietderīgi sākt zemes dzīļu resursu ieguvi un kuros gadījumos ieguvei nepieciešamā infrastruktūra varētu būt pārāk dārga, salīdzinot ar iegūstamo resursu apjomu. Tomēr, lai valsts varētu plānot, kā attīstīties, jāsaprot, kādi zemes dzīļu resursi Latvijā ir, kā mēdz teikt, nebaltai dienai.

Gan runājot par nākotnē apgūstamajiem zemes dzīļu resursiem, gan arī par tiem, kas tiek iegūti jau tagad, svarīgi ir arī tas, lai zemes dzīlēs iegūto resursu pārstrāde notiktu tepat, Latvijā, lai būtu ražošana, kas nodrošina darba vietas.

Jau minētā koncepcija arī paredz veicināt zemes īpašnieku ieinteresētību zemes dzīļu resursu izpētē un izmantošanā. Kas jādara zemes īpašniekam, kuram ir interese sākt zemes dzīļu resursu apsaimniekošanu?

Jāizņem licence saistībā ar plānoto zemes dzīļu resursu izpēti vai arī gan ar izpēti, gan ar ieguvi pēc izpētes. Jebkurā gadījumā licence ir nepieciešama. Jāpiebilst, ka licences ieguvējs var nebūt zemes īpašnieks, bet viņam obligāti nepieciešams saskaņojums ar zemes īpašnieku, respektīvi, nepieciešams līgums, kas apliecina – zemes dzīļu resursu apsaimniekošana norit ar zemes īpašnieka ziņu, nevis slepeni. Zemes īpašnieks var rīkoties pēc principa: «Ja gribu, tad zemes dzīļu apsaimniekošanu īpašumā atļauju, ja negribu, tad neatļauju.» Vēl kāda situācija: darbojas karjers, un tiek konstatēts, ka dolomītu būtu iespējams iegūt arī ārpus licencē definētās teritorijas. Uzņēmumam vajadzīga jauna licence vai arī jāgroza vecā licence, lai dabūtu klāt papildu teritoriju, un par dolomīta ieguvi papildu teritorijā atkal vajadzīgs līgums ar zemes īpašnieku. Ir bijuši gadījumi, kad atradnes nevar attīstīties, jo kāds zemes īpašnieks saskaņojumu nedod. Ir arī gadījumi, kad no trim interesējošās teritorijas zemes īpašniekiem divi piekrīt atradņu paplašināšanai, trešais, kura zeme turklāt ir vidū, nepiekrīt.

Plašāk lasiet rakstā Gan metāli, gan dimanti otrdienas, 28.aprīļa laikrakstā Diena (11.lpp.)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Tevi varētu interesēt

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijā šogad tiks turpināta dabas tūrisma...

Latgale noteikti ieņemtu pirmo vietu kā reģions, kura dēļ izstrādāts visvairāk attīstības...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par Āfrikas cūka mēra (ĀCM)...

Cerams, jaunā valdība novērtēs IKT nozares lomu tautsaimniecībā un e-pārvaldes attīstībā
,...

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus balsot par 2014. gadā vislabāk izbūvēto...

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektorāta pārcelšanās uz jaunām telpām ir kļuvis...

Pēc iesniegtās dokumentācijas izvērtēšanas piektdien Rīgas pilsētas būvvalde atļāvusi...

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi,...

Hotel Bergs privātajā lauku rezidencē Rūmenes muižā, sākot no maija, šīs vasaras...

Nekustamo īpašumu fotogrāfijas, kuras publicējusi aģentūra Reuters, atspoguļo krasi atšķirīgos...

Putnu radītie bojājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta izolācijas materiālam patlaban...

Personu apvienība, kurā ietilpst Latvijas uzņēmums Arčers un Kanādas vadošā lidostu aprīkojuma...

SIA NCC Housing attīstītajās dzīvojamās mājās pērn kopumā pārdoti vai rezervēti 118...

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem...