Būvniecība un īpašums

Latvijas zemes fonds pirmajā darbības gadā iegādājies 1400 hektāru zemes

Žanete Hāka, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija Altum, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Altum pārstāvji.

Latvijas zemes fonds darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā.

Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē – 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā – 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē – 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē – 10 īpašumus (197 hektāri).

Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki – lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «Zemes fonda darbības aktivitāte pirmajā gadā ir pārsniegusi sākotnēji prognozēto gan īpašumu iegādes piedāvājumā, gan fonda īpašumā esošo zemju nomas pieprasījumā. Fonda darbības pirmajā pusgadā tika veikti darījumi 1 miljona eiro apmērā, savukārt otrajā pusgadā – jau 2,4 miljonu eiro apmērā. Prognozējam, ka līdz 2016.gada beigām Zemes fonda darījumu kopējais apjoms sasniegs 5 miljonus eiro. Esam gandarīti, ka īpašumi, kurus fonds iegādājas no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi paši apsaimniekot, ļoti ātri atgriežas lauksaimnieciskajā darbībā – nomas pieprasījums ievērojami pārsniedz Zemes fonda šā brīža piedāvājumu. Tas apliecina, ka Zemes fonds ir svarīgs un nepieciešams instruments, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām. Zemes fonds papildina iespējas zemes tirgū, nekonkurējot ar privāto tirgu – ja īpašumam ir pircējs privātajā tirgū, fonda iesaistīšanās nav nepieciešama. Šobrīd strādājam, lai Zemes fondā ieviestu jaunu atbalsta veidu – reverso nomu. Jaunā instrumenta konceptu šobrīd saskaņojam ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām. Būtība ir tajā, ka lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams stabilizēt naudas plūsmu, dotu iespēju pārdot savu īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Lauksaimniekiem tas ļautu iegūt darbības turpināšanai nepieciešamos finanšu resursus, kad tie nav pieejami komercbankā, stabilizēt naudas plūsmu, saglabājot garantētas zemes atpirkšanas tiesības par garantētu cenu.»

Zemes fonds pērk nekustamos īpašumus visā Latvijas teritorijā, kas atbilst noteiktiem kritērijiem – to ir iespējams atgūt vai saglabāt lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām; lauksaimniecības zeme ir vairāk nekā 50% no īpašuma kopējās platības; nekustamais īpašums ir reģistrēts Zemesgrāmatā; īpašumam ir valsts, pašvaldības vai vietējās nozīmes labā stāvoklī esošs piebraucamais ceļš ar nobrauktuvi; īpašumam nav noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi; uz nekustamā īpašuma neatrodas Zemesgrāmatā nereģistrētas ēkas un būves, kuru kadastra vērtība pārsniedz 30% no īpašuma zemes kadastra vērtības, vai kas pieder citam īpašniekam, vai kultūras pieminekļi; nekustamais īpašums neatrodas strīdā vai nav citādi apgrūtināts ar mantiska rakstura saistībām; tiek pārdots viss nekustamais īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonds iegādājies vairāk nekā 2000 hektārus zemes

Lelde Petrāne, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemju īpašniekiem iegādājies jau vairāk nekā 2000 hektārus zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. 2016.gada laikā iegādāti 1500 hektāri zemes, savukārt 2017.gadā fonds plāno iegādāties šim gadam līdzīgu zemes apjomu.

Kopš darbības sākumā 2015.gada jūlijā fonds iegādājies 112 īpašumus 2038 hektāru platībā par kopējo summu 4,6 miljoni eiro. Tajā skaitā, Zemes fonds ir atgriezis lauksaimniecībā septiņus īpašumus, kas bija ilgstoši nekopti, aizauguši, un uz iegādes brīdi nebija lauksaimniecības vajadzībām izmantojami. Šie īpašumi, kopumā 72 hektāri, ir vai tuvākajā laikā tiks iznomāti lauksaimniekiem.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš komentē: «Nākamajā gadā Zemes fonda darbību plānojam līdzīgā apjomā kā šogad, iegādājoties līdz 1500 hektāriem zemes, kuriem ir potenciāls tikt atgrieztiem lauksaimnieciskajā darbībā. Šajos darījumos plānojam ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro. Būtiski, ka jau no 2017.gada 1.janvāra privātpersonām, kas pārdod zemi fondam, nebūs jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nodokļa atcelšanu un tādējādi visiem zemes pārdevējiem vienādus noteikumus esam panākuši, sadarbojoties ar lauksaimnieku organizācijām un pateicoties situācijas izpratnei no lēmumpieņēmēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonds lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopumā 50,32 miljoniem eiro

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds šā gada septembrī sasniedzis līdz šim lielāko darījumu apjomu viena mēneša laikā, noslēdzot darījumus par kopumā 10 miljoniem eiro.

Fonda portfeļa straujo pieaugumu septembrī sekmējuši reversās nomas darījumi.

Zemes fonds septembrī noslēdzis darījumus ar vairākām saimniecībām, kopumā iegādājoties 2000 hektāru lauksaimniecības zemes ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām, ieguldot darījumos vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Fonda portfeļa kopējais apjoms šā gada septembra beigās sasniedza 63 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 29 miljoni eiro ir reversās nomas darījumi. Zemes fonda īpašumā ir 19,2 tūkstoši hektāru zemes, kopumā 976 īpašumi. Patlaban vairāk nekā 95% iegādāto īpašumu jau ir iznomāti lauksaimniekiem, tai skaitā jaunajiem, kuriem zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumu īpatsvars

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro.

Pēdējā pusgada laikā Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumos iegādāto īpašumu īpatsvars. Šā gada aprīlī tas veidoja jau 12% no fonda īpašumiem.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas stabili augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad 1. ceturksnī Zemes fonds veicis jaunus darījumus 2 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 640 hektārus. Tas ir par 28% vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī platību ziņā un par 66% vairāk ieguldīto resursu ziņā. Būtiski, ka privātpersonas, pārdodot zemi fondam, saskaņā ar likumu tiek atbrīvotas no 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

«Šobrīd 99% no mūsu iegādātajiem īpašumiem jau ir iznomāti lauksaimniecības vajadzībām, faktiski visi iegādātie īpašumi ātri atgriežas darbībā. Kopš reversās nomas pakalpojuma ieviešanas pērnā gada rudenī, zemes īpašnieki fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevuši 600 hektārus lauksaimniecības zemes. Šajos darījumos esam ieguldījuši 1,9 miljonus eiro. Redzam, ka lauksaimnieki novērtē un izmanto iespēju ar reversās nomas palīdzību saimniecībai ne tikai iegūt tālākai attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī to, ka līgums paredz skaidrus un pārskatāmus nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu, uzreiz tiek noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī noslēgts zemes nomas līgums,» saka Altum Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum Zemes fonds iegādājies vairāk nekā 530 īpašumus, ieguldot 28 miljonus eiro

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies vairāk nekā 530 zemes īpašumus 10 000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 28 miljonus eiro, informē Altum.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad pirmo 4 mēnešu laikā Zemes fonds veicis 104 jaunus darījumus 6,9 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 2188 hektārus, tai skaitā 1090 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām lauksaimniekiem. Kopējais darījumu apjoms šogad ir divkāršojies salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu gan platību, gan ieguldīto resursu ziņā.

«Nepilnos četros gados Zemes fonda portfelis sasniedzis pirmos 10 tūkstošus hektāru, darījumu apjomam ar katru gadu pieaugot. Īpaši jāizceļ reversās nomas pakalpojums, kura pieprasījums šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 110% salīdzinot ar pagājušo gadu. Pārdodot zemi fondam ar atpakaļpirkuma tiesībām, lauksaimnieks iegūst finanšu resursus un saglabā tiesības lietot zemi, un pēc pieciem gadiem var to atpirkt par garantētu cenu. Reversā noma šobrīd lauksaimniekiem palīdz pārvarēt grūtības, kas radušās pēdējo divu gadu smago laikapstākļu ietekmē, un kalpo par noderīgu instrumentu, lai turpinātu veiksmīgi strādāt un attīstīties. Kopējā lauksaimniecības zemes tirgū fonda darījumu īpatsvars ir ļoti neliels, vienlaikus tas kalpo kā efektīvs instruments zemes atgriešanā lauksaimnieciskajā darbībā, kā arī noteiktu lauksaimniecības jomas nepilnību risināšanā situācijās, kad saimniecībai finansēšanas iespējas komercbankās ir izsmeltas,’» skaidro Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas veic darījumus ar lauksaimniecības zemi ar mērķi to saglabāt un izmantot lauksaimnieciskā apritē, astoņu darbības gadu laikā iegādājies lauksaimniecības zemes īpašumus 27 300 hektāru platībā kopējam fonda īpašumu portfelim februārī sasniedzot 100 miljonus eiro.

Zemes fonda portfelī šā gada 31.janvārī bija 1386 īpašumi 27.3 tūkstošu hektāru apjomā. Aptuveni trešo daļu fonda portfelī jeb 30 miljonus eiro veido reversās nomas darījumi, kopumā reversajā nomā iegādāti 470 īpašumi. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 670 hektāru platībā.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Astoņu darbības gadu laikā Zemes fonds piedzīvojis stabilu izaugsmi un tādu to prognozējam arī turpmākajos gados. Efektīvs un sevi pierādījis Zemes fonda pakalpojums ir reversā noma, kad zemnieks zemi pārdod fondam ar garantētām nomas tiesībām un uzreiz arī slēdz atpakaļpirkuma līgumu. Tādējādi lauksaimnieks iegūst akūti nepieciešamos resursus, turpina apsaimniekot savu zemi, to nomājot. Redzam ļoti labu tendenci, ka praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa. Prognozējam, ka 2024.gadā pieprasījums pēc reversās nomas būs liels, jo 2023.gads lauksaimniekiem bija viens no pēdējā laikā grūtākajiem gan laikapstākļu, gan produkcijas iepirkuma cenu dēļ. ALTUM instrumentu kopējais portfelis sniedzas jau pāri vienam miljardam eiro un Zemes fonds ir ļoti nozīmīga tā daļa tieši lauksaimniecības segmentā, līdzās lauksaimniekiem paredzētajām kreditēšanas programmām, tai skaitā aizdevumiem līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski atvieglotām nodrošinājuma prasībām un aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem ar fiksētu likmi 3,5%".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieaudzis Latvijas Zemes fondam pārdotās lauksaimniecības zemes apjoms

Lelde Petrāne, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiropas māmuļa pārkāpj bērnu tiesības

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki cer, ka nesaskaņas tiks atrisinātas sarakstes, nevis tiesas ceļā un Eiropas komisija ievilks nagus, nevis sekos finansiālas sankcijas

EK prasa atcelt lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus vairākās valstīs. Paziņojuma ultimatīvā forma ar noteikto divu mēnešu termiņu un draudiem vērsties ES Tiesā liecina par apņēmību izskalot nepaklausīgo delveru, tostarp Latvijas, galvas. Latvija neesot bijusi pietiekami centīga savu noteikumu par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņošanā ES tiesību aktiem. EK uzsver, ka valstīm neklājas radīt tādu regulējumu, kas būtu diskriminējošs attiecībā pret citiem ES pilsoņiem. Tiesa, ierobežojumi mūsu valstī formāli nebūt nenoliedz citu valstu pilsoņus, taču arī uz viņiem attiecas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos noteiktie 2000 ha griesti, pašvaldības akcepts lielākiem darījumiem, solīšanās sēt burkānus vai ganīt govis un lauksaimnieka diploms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas alternatīvo ieguldījumu fonds Livonia Partners, kura dibināšanā piedalījās arī Baltijas Inovāciju fonds un Eiropas Investīciju fonds, iegādāsies visas Igaunijas mājas un dārza preču mazumtirdzniecības zīmola Hortes akcijas.

Šī ir otrā Livonia Partners Fund I investīcija. Pirmās investīcijas šā gada februārī saņēma Igaunijas saunu materiālu, gatavu saunu un termiski apstrādātas koksnes produktu ražotājs Ha Serv.

«Fonds investē augošos Baltijas valstu vidēja lieluma uzņēmumos, kuri izceļas ar spēcīgu vadību. Arī Latvijā meklējam šādus uzņēmumus. Papildu kapitālam, vienmēr sniedzam uzņēmumu vadībai atbalstu tur, kur tas visvairāk vajadzīgs – stratēģijas pilnveidošanā, citu tirgu apgūšanā, finanšu pārvaldības sakārtošanā vai pat spēcīgu darbinieku piesaitīšanā,» stāsta Kristīne Bērziņa, Livonijas dibinātāja un partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada dibinātais fonds investīciju veikšanai meža un lauksaimniecības zemē Baltijas jūras reģionā, kā arī Centrāleiropā un Austrumeiropā “INVL Sustainable Timberland and Farmland Fund II” (STAFF II) ar sava pārvaldītā uzņēmuma “Zemvalde Agro SIA” starpniecību pabeidzis 744 ha lauksaimniecības zemes iegādes darījumu Latvijā.

“Tas ir viens no lielākajiem fonda darījumiem šajā gadā, kas atbilst mūsu izvirzītajiem mērķiem – konsolidēt visaugstākās kvalitātes lauksaimniecības un meža zemes portfeļus. Pēc darījuma pabeigšanas nekavējoties sāksim sadarboties ar vietējiem Latvijas zemniekiem, lai ne vien veicinātu vietējā biznesa attīstību, piemērotu ilgtspējīgus mežsaimniecības standartus, bet arī lauksaimniecības zemju platībās ieviestu ilgtspējīgas saimniekošanas principus, kā arī radīt jaunas darba vietas,” komentē fonda partneris Māris Sloka.

STAFF II fonda darbības ilgums nav ierobežots, tāpēc tas ļauj iegūto īpašumu apsaimniekot neierobežotu laika posmu. Tā ir pievilcīga izvēle Baltijas valstu agrobiznesa dalībniekiem, kas ļauj atbrīvot kapitālu, nododot zemi ilgtermiņa investoram. Fonds pašlaik investē Baltijas valstīs, bet vēlāk plāno paplašināt portfeli ES Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ar pievilcīgu investīciju atdevi un stabilu tiesisku regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

SG Capital Meža Fonds par 4,4 miljoniem eiro iegādāsies ilgtspējīgus meža īpašumus

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 4,4 miljonu eiro apmērā SIA “SG Capital Meža Fonds” 1942 hektāru meža īpašumu iegādei un apsaimniekošanai.

Attiecīgajiem meža īpašumiem ir piešķirts Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts, apliecinot atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kas ļāvis aizdevumam piemērot Zaļā kredīta statusu.

“SG Capital Meža Fonds” ir izveidots 2022. gadā un viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Fonda ieguldītāji ir vadošie pensiju plānu pārvaldītāji Latvijā un Lietuvā. Pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldnieks SEB Investment Management līdz šim ieguldījis fondā jau ap 10 miljoniem eiro.

Kopumā fondā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus eiro no SEB pārvaldītajiem pensiju aktīviem, tādējādi dodot iespēju SEB pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SG Capital pārvaldītais Meža Fonds (SG Capital Sustainable Forest and Land Fund I) 2022. gada 3 mēnešos no maija līdz jūlija vidum ir veicis ieguldījumus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā un ir iegādājies īpašumus Latvijā 2 000 ha platībā, no kuriem aptuveni 80% ir meža zemes un 20% lauksaimniecībā izmantojamās platības un citas zemes.

"Šī gada 2.ceturksnis mums bija ļoti aktīvs, esam ne tikai izveidojuši fondu un uzsākuši tā darbību, bet arī iegādājušies gan lielākus meža portfeļus, gan arī atsevišķus īpašumus visā Latvijā. Aktīvākie investīciju reģioni bija Vidzeme un Latgale. Viena hektāra cena svārstījās amplitūdā no 3 000 - 7 000 eiro, atkarībā no koksnes krājas un citiem parametriem. Redzam tirgū lielu aktivitāti un labu interesi gan no pircēju, gan pārdevēju puses," komentē Normunds Čaklis, SG Capital Meža Fonda partneris.

Ar fonda palīdzību, Latvijas pensiju fondos uzkrātais kapitāls tiek ieguldīts zaļākajā un ilgtspējīgākajā ieguldījumu veidā - meža zemēs, vienlaikus arī balstot Latvijai un tās reģioniem tik svarīgo mežsaimniecības nozari un nodrošinot tai ilgtermiņa kapitālu. Ieguldījumi meža zemēs vēsturiski ir labi pasargājuši investorus no inflācijas un ļāvuši sekmīgi diversificēt investīciju riskus. Sagaidāms, ka fonda kopējais investīciju apjoms tuvākajos gados pārsniegs 70 miljonus eiro. Papildus Latvijas ieguldījumiem, fonds var apsvērt arī ieguldījumus Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Latvijas mežu zemi grib piesaistīt pensiju fondu uzmanību

Jānis Šķupelis, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Institucionālajiem investoriem nu ir iespēja ieguldīt Latvijas mežu zemē, stāsta AIFP Baltic Asset Management akcionārs un valdes loceklis Fredriks Zetterstroms. Viņš norāda, ka «lētas naudas» gadi radījuši situāciju, kurā dominē nereālistiskas cerības un uzpūsti novērtējumi. Tas arī esot viens no iemesliem, kādēļ reāli aktīvi, piemēram, mežu zeme, varētu būt visai laba izvēle ieguldījumiem ilgtermiņā.

Savukārt BDO Law partnere Vita Liberte, kura ir sniegusi juridisko atbalstu minētā līdzekļu pārvaldnieka licencēšanas gaitā, vērš uzmanību uz augošo pieprasījumu pēc alternatīvajiem ieguldījumiem. Būtiski esot, lai ieguldījuma veikšanas process ir pēc iespējas saprotamāks un caurspīdīgāks. Jo vairāk Latvijā būs tirgus dalībnieku, kas šo priekšnoteikumu izpildi var piedāvāt, jo nopietnāks spēlētājs Latvija būs globālajā finanšu tirgū, teic V. Liberte.

Īsumā – kas ir AIFP Baltic Asset Management un kādi ir uzņēmuma darbības mērķi?

F.Z.: AIFP Baltic Asset Management ir Latvijā pirmais licencētais alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kas savu darbību uzsācis no nulles. Alternatīvie ieguldījumi no tradicionālajiem galvenokārt atšķiras ar to, ka tās nav investīcijas tikai un vienīgi tradicionālajos vērtspapīros, bet tie var būt arī ieguldījumi, piemēram, nekustamajā īpašumā un tādos atvasinātajos instrumentos kā derivatīvi. AIFP Baltic Asset Management mērķis ir būt ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam institūcijām, kas, veicot ilgtermiņa ieguldījumus nišas tirgos, ir ieinteresētas gūt zema riska peļņu. Mēs cenšamies meklēt ieguldījumu iespējas, kuras, iespējams, uzreiz nav saskatāmas. Pirmais AIFP Baltic Asset Management reģistrētais un pārvaldītais fonds Baltic ForestlandFund I veic specializētas investīcijas meža zemes aktīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī ir noslēgts AJP Capital fonds Solar Core Plus, sasniedzot nepieciešamo investoru daudzumu. Kopā ar partneriem fonds attīstīs industriāla mēroga saules enerģijas parkus Baltijā ar kopējo mērķa jaudu virs 50 MW, kam būs nepieciešami vairāk nekā 75 ha saules paneļiem klātas zemes.

Investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir īpaši svarīgas saistībā ar ES dalībvalstu centieniem samazināt enerģētisko atkarību un pasaules centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņu draudošajām negatīvajām sekām. Fonds Solar Core Plus ir sākums AJP Capital un investoru investīcijām šajos enerģētiskās neatkarības un ilgtspējības centienos. Tas ir pirmais no atjaunīgās enerģijas un aprites ekonomikas fondiem, ko AJP Capital plāno nākotnē izveidot.

“Mēs esam pateicīgi saviem investoriem par lēmumu veikt ilgtspējīgas investīcijas, izmantojot mūsu fondu. Mēs esam īpaši priecīgi, ka Signet Bank ir pievienojusies fondam kā vadošais institucionālais investors, sniedzot ne tikai savu finansiālo ieguldījumu, bet arī, dodot mums iespēju, izmantot bankas pieredzi finansējuma piesaistē un strukturēšanā," komentē AJP Capital valdes loceklis Didzis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta čempioni – Mārupe un Olaine; novadu līderos Jelgava, Jēkabpils un Alūksne

Db.lv, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NCH Baltics AIFP, kas ir pārvaldnieks fondam NCH Baltics Opportunity Fund I AIF (“Fonds)”, paziņojis par trešā īpašuma- noliktavu un biroju ēkas Siltuma ielā, Rīgā, iegādi. Tādējādi fonds turpina veikt ieguldījumus industriālajos un loģistikas īpašumos lielākajās Baltijas valstu pilsētās.

Objekts atrodas uz 0.3 ha zemes īpašuma un tā sastāvā ir ēka 1587 kvadrātmetru platībā, kas ir pilnībā iznomāta. Īpašums atrodas Rīgas pilsētas dienvidrietumu daļā- Ziepniekkalnā pie Rīgas pilsētas robežas.

“Turpinām papildināt fonda portfeli ar industriālajiem objektiem. Šis īpašums ir labā stāvoklī, atrodas augošā industriālās apbūves zonā- tas palīdzēja lemt par labu iegādei. Plānojam vēl vairāk uzlabot ēkas tehnisko stāvokli, veikt racionālus ESG pasākumus, kas palīdzēs samazināt energoresursu patēriņu, kā arī palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu”, norāda NCH Baltics AIFP valdes loceklis Ralfs Jansons.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru