Lai arī importētu lietotu apģērbu un apavu apjoms pērn samazinājies un «otro roku» preču tirgotāju kļuvis mazāk, tīklu kompānijas uzņem apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lietotu apģērbu un apavu veikali, tautā tā dēvētās humpalas krīzes laikā palīdzēja daudzām ģimenēm savilkt kopā galus. Šobrīd tos apmeklē cilvēki ar zemiem, vidējiem ienākumiem, kuri vēlas dzīvot taupīgi, cilvēki, kuri vēlas ģērbties atšķirīgi, stilīgie jaunieši. Nereti tajos atrodamas populāru zīmolu pērles, iespējams, arī kādas ārvalstu zvaigznes skatuves tērps vai ūdeļādas kažoks. Stereotips, ka tajos piedāvā preci, kas ir humānā palīdzība un tirgotājiem nav izmaksājušas ne centa, ir maldīgs.

2015. gadā trīs lietotu apģērbu veikalu ķēdes R.D.A., Kilomax un Humana Latvia ir atvērušas 29 jaunus veikalus. SIA R.D.A. ir atvērusi 17 tirdzniecības vietas, SIA ILP Market, kas attīsta Kilomax tīklu, – 8, bet SIA Humana Latvia – 4 jaunus veikalus. Kopā šīm trim veikalu ķēdēm ir 124 lietotu apģērbu veikali visā Latvijā. Savukārt divām lielākajām lietotu apavu ķēdēm kopā ir 44 veikali – SIA Kristīne-RR – 26, bet SIA Venda 2 – 18 veikali.

Pēc desmit gadu darbošanās, Mārtiņš Mielavs vairs nav kluba Piens līdzīpašnieks.

«Esam atdalījušies – es darbojos Stricka villā, bet Pienā - mani bijušie partneri. No manas puses - es biju tur visu izdarījis un jau kādu laiku maz piedalījos Piena darbībā, un viss uz to virzījās. Gribējās kaut ko savu. Tas ir normāli, jo pagājuši jau desmit gadi. Nekas pārdabisks tajā visā nav,» biznesa portālam Db.lv stāsta kluba Piens dibinātājs M.Mielavs.

Pēc Lursoft datiem, šobrīd par Piena vienīgo īpašnieku kļuvis Ģirts Upītis.

M.Mielavs stāsta, ka viņa un bijušo biznesa partneru intereses atšķīrās. Pēc M.Mielava domām, Stricka villa, kurā viņš darbojas jau vairākus gadus, iedeva labu grūdienu arī klubam Piens. «Šis bija vienīgais sakarīgais veids, kā mēs varējām sadalīties,» komentē M.Mielavs.

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Skrundas pašvaldība vēl nav radusi risinājumu bijušās padomju armijas Skrundas lokatora pilsētiņas teritorijas sakārtošanai. 43 hektāru plašo teritoriju kā nekustamo īpašumu Mežaine pašvaldība par 12 000 eiro iegādājās izsolē, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Zemesgrāmatu pašvaldība saņēmusi maijā un pašlaik spiesta teritoriju pastiprināti uzraudzīt. Lai gan nepiederošu personu uzturēšanās šajā pašvaldības īpašumā aizliegta, kad Diena darbdienā ierodās pie nosacīti norobežotās teritorijas kādreizējā sardzes posteņa, pilsētiņu dodas apskatīt divas interesentu grupas – gan latviešu vīri mežstrādnieku drānās, gan no Lietuvas atbraukušie viesi.

Vietējiem nav noslēpums, ka teritorijas demolēšana turpinās, tajā izcēlušies arī ugunsgrēki. Pašvaldības policija sākusi regulāri pārbaudīt teritoriju, tiek veikta videonovērošana, un jau sākti divi kriminālprocesi par tīšu īpašuma bojāšanu. Taču te vidi pētīt ierodas arī dokumentālisti no citām Eiropas valstīm un pat ASV, mācības rīko Lietuvas militārpersonas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” aizvadīto 12 mēnešu laikā atbalsta programmās darbiniekiem investējis aptuveni 1,75 miljonus eiro.

Visvairāk ieguldīts lojalitātes programmā darbiniekiem, viņu ģimenēm un draugiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja, mūsdienās darbinieku motivācijas un lojalitātes stiprināšanai vairs nepietiek ar atbilstošu atalgojumu un standartizētiem ieguvumiem, tāpēc uzņēmums regulāri meklē arī alternatīvus risinājumus.

Būtiskas investīcijas novirzītas darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšanā, nodrošinot apmācību iespējas vai līdzmaksājumu dažādiem kursiem kvalifikācijas celšanai, valodu apguvei, kā arī seminārus par tādām tēmām kā naudas pārvaldība, stresa vadīšana u.c. Tāpat ieguldījumi veikti komandu saliedēšanas pasākumos un darbinieku aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas ikdienas darba veikšanai.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus.

Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Eglīts otrdienas komisijas sēdēs norādīja, ka iesaukšana attiektos tikai uz jauniešiem, kuri Latvijā deklarējuši savu dzīvesvietu. "Ja pilsonis nav sakārtojis savas saistības pret valsti un nav deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, tad viņš tiek pakļauts iesaukumam. Ja ir izpildījis saistības un korekti norādījis dzīvesvietu ārvalstī, tad pret viņu iesaukums netiek nekādā veidā vērsts," uzsvēra Eglīts.

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome piektdienas vakarā plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka sestdien, 11.marts, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.

Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.

Aizsardzības ministrija rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Šodienas sistēma ir sevi izsmēlusi, piebilda ministrs.

Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvelēties dienestu no četriem veidiem. Būs iespējams iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.

Virtuālā hakatona "HackForce" uzvarētājkomanda "Shield48" pašlaik saražo un sapako apmēram 3 500 sejas vairogus dienā un 17 dienu laikā "Shield48" bija saražojuši un piegādājuši nepilnus 20 000 sejas vairogus gandrīz 400 klientiem Latvijā.

4 694 sejas vairogi piegādāti 1233 ģimenes ārstu praksēm (NVD pasūtījums); 920 sejas vairogi 29 reģionām medicīnas iestādēm (NVD pasūtījums); 4 400 sejas vairogi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai; 3 393 sejas vairogi 155 citām valsts un pašvaldību, privātām medicīnas iestādēm un aptiekām; 2 124 sejas vairogi 33 citām valsts un pašvaldību institūcijām; 3 123 sejas vairogi 187 tirdzniecībās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem un privātpersonām.

"Esam eksportējuši 950 sejas vairogus uz Lielbritāniju, Vāciju, Kanādu un ASV. Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze ir iegādājusies "Shield48" sejas vairogus testēšanos nolūkos. Paldies komandai, sadarbības partneriem un visiem klientiem par uzticēšanos," uzsver "Shield48" pārstāvis Didzis Dejus.

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Plkst. 13.44 saņemti anonīmi spridzināšanas draudi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.

Kā liecina slimnīcas sniegtā informācija, nekavējoties uzsākta sadarbība ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām ārstniecības iestādēm.

Slimnīcā izsludināts ārkārtas stāvoklis, uzsākta pacientu evakuācija, apturētas plānveida operācijas, kā arī apturēta pacientu uzņemšana un apmeklēšana. Smagā stāvoklī esošie pacienti tiek pārvietoti uz citām ārstniecības iestādēm, savukārt tie, kuru veselības stāvoklis atļauj, nekavējoties tiek izrakstīti ar rekomendācijām ārstēšanai mājās.

Situācija tiek kontrolēta - Valsts policija, zemessardze un sapieri uzsākuši darbu pie draudu novēršanas.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.

"Paketē paredzēta munīcija HIMARS un haubicēm, vairāk prettanku sistēmu "Javelin", gaisa telpas novērošanas sistēmas, lai aizsargātu ukraiņu tautu pret bombardēšanu," žurnālistiem sacīja ASV prezidents, kurš Marijas pilī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Baidens teica, ka kopā ar sabiedrotajiem "mēs esam apņēmušies piegādāt gandrīz 700 tanku, tūkstošiem bruņutransportieru, 1000 artilērijas sistēmu, vairāk nekā divus miljonus kārtu artilērijas munīcijas, vairāk nekā 50 modernu raķešu palaišanas iekārtu, pretkuģu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, tas viss, lai aizstāvētu Ukrainu. Un tas neskaitot vēl pusmiljardu dolāru [ASV militārās palīdzības], par ko paziņots šodien".

Pērn pie zvērinātiem notāriem noslēgti 11, bet 2015. gadā 21 cerības pirkuma līgums, un tie galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerību pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. «Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,» skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Februārī pasaules akciju tirgū turpināja valdīt optimisms, norāda ABLV Asset Management eksperti.

Pozitīvā noskaņojuma toni joprojām uzturēja amerikāņu fondu indeksi, dienu pēc dienas uzstādot jaunus rekordus. Jāatzīmē, ka investoriem bija pietiekami daudz iemeslu šādam optimismam, jo korporatīvo atskaišu sezona izrādījās samērā laba. Līdz februāra beigām atskaites bija publicējuši aptuveni 90% uzņēmumi, no kuriem 74% spēja pārsniegt analītiķu prognozēto peļņu, kura kopumā pieauga par 5%.

Viens no retajiem sektoriem, kas īpaši neiepriecināja investorus, bija telekomunikāciju sektors, kur korporatīvās atskaites bija sliktākas nekā gaidīts, kas būtiski samazināja šī sektora uzņēmumu akciju cenu. Sliktāk par tirgu izskatījās arī naftas un metalurģijas sektori, kuri, acīmredzot, ietur atelpu pēc straujā pieauguma iepriekšējos mēnešos. Tomēr, samērā labu pieaugumu nodemonstrēja farmācijas un veselības aizsardzības sektora uzņēmumi. Šo sektoru uzņēmumi publicēja labas finanšu atskaites (9 no 10 uzņēmumiem pārsniedza analītiķu prognozēto peļņas apjomu), turklāt, otrajā plānā tika atgaiņātas bažas par iespējamo izmeklēšanu zāļu cenu veidošanā, kas iepriekš būtiski ietekmēja šo sektoru.

Teju tieši pirms gada finanšu tirgū bija vērojams pandēmijas dziļākais bezcerības punkts. Gandrīz zibenīgi – no 2020. gada februāra otrās puses virsotnēm ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība līdz tā gada 23. martam bija sarukusi par 35%.

Tas bija viens no straujākajiem akciju sabrukumiem vēsturē. Tiesa gan, nu var secināt, ka tas reizē bija arī viens no īsākajiem šādiem kritumiem. Marta beigu daļā ASV akcijas atsāka augt, un pagaidām tās atpakaļgaitas spogulī īsti kopš tā brīža skatījušās nav. Kopš 2020. gada marta zemākajiem punktiem minētā S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 80%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir 21% apmērā.

Visai ātri akciju tirgus censoņi koncentrējās uz uzvarētājiem no jaunās situācijas, kas bieži bija tehnoloģiju kompānijas. Tāpat omu arvien uzlaboja pasaules ietekmīgāko valdību un centrālo banku mētāšanās ar naudu pa labi un pa kresi – ar regularitāti, atbildot uz pandēmijas krahu, nāca paziņojumi par multitriljonu atbalsta pasākumiem ekonomikām.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.

Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Jaunākās paaudzes "Samung" bezvadu austiņas "Galaxy Buds+" ar vienu uzlādi skan pat 11 stundas no vietas.

Viedtelefonu, televizoru un citas izplatītas patērētāju elektronikas lietotāji jau ir pieraduši pie ražotāju iecienītā koncepta – ik pa laikam papildināt populāru produktu ar jaunām iespējām, bet dizainu konceptuāli nemainīt. Šī pieeja "ķērusi" arī bezvadu austiņas. "Samsung" pērnā gada "Galaxy Buds", kas aizstāja divus gadus iznākušo "Gear IconX" modeli, šogad "pārdzima" ar paplašinātu nosaukumu "Galaxy Buds+", taču būtībā identiskā izskatā. Mainījusies vien pieejamā krāsa un pienākušas klāt dažas papildiespējas.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tāpat kā priekšgājējs, "Buds+" pārstāv ausī pilnībā paslēpjamo austiņu novirzienu. Proti, tam nav kātiņa, kā "Apple AirPods" vai "Huawei" austiņām. Tam ir gan labās, gan sliktās puses. Labais ir kompaktais izmērs un neuzkrītošais izskats. "Galaxy Buds+" faktiski nav iespējams izraut no auss ar kapuci vai cepuri, jo apģērbam īsti nav aiz kā aizķerties. Savukārt uzliekamā gumijotā spuriņa nodrošina, ka ieausis aizķeras aiz gliemežnīcas lokiem un turas ļoti cieši. Ja vēl izvēlas atbilstošākā lieluma gumijas uzgalīti no komplektā trīs iekļautajiem, tad sajūtas ir gana komfortablas. Izmēģinājumu nedēļās austiņas tika lietotas visos apstākļos, kādus vien izolācijas periodā un drēgnā pavasarī varēja piemeklēt, tomēr īsti atmiņā nav situācijas, kad "Buds+" būtu izkrituši. Pat neraugoties uz to, ka gada laikā ieauši "pieņēmušies svarā" - no 5,6 līdz 6,3 gramiem katrs.

Pēdējo mēnešu laikā pret Dienas Biznesu vērsta masīva kampaņa ar mērķi pasludināt mūs par Kremļa ruporu, Putina aģentiem, Krievijas troļļiem, meža rūķīšiem un ko tik vēl ne.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sūdzas ārvalstu medijiem un paziņo, ka mēs aizstāvam austrumu «netīrās naudas» turētājus un nepatiesi apmelojot naudas «atmazgātāju» apkarotājus. Diemžēl dzīvojam laikā, kad jebkura pret varu vērsta kritika tiek automātiski ievietota kategorijā - krievi nāk! Tās aizsegā tad var mierīgi turpināt zagt un organizēt pret tautu vērstas darbības.

Ar šo vēlamies pateikt, ka Dienas Bizness stingri turas pie koncepcijas, ka mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir un paliek Amerikas Savienotās Valstis un to prezidents Donalds Tramps. Pasaule ir mainījusies, un šis ir mūsu drošības jautājums, šeit nevar būt viedokļi - patīk vai nepatīk.