Makroekonomika

Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs: Daļa emigrantu ir apvainojušies uz valsti

Didzis Meļķis, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Daļa no Latvijas emigrējušo tautiešu izjūt aizvainijumu pret savu valsti, laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis.

Kā ziņots, LLTK ceturtdien, 28. aprīlī, biznesa augstskolā Turība atklāj pārstāvniecību Latvijā.

«Daļa Latvijas valstspiederīgo tiešām ir apvainojušies uz valsti, un to mēs dzirdam gan juridiskās, gan biznesa palīdzības sniegšanas gadījumos. Jāsaka, ka apvainojušies viņi ir pamatoti, jo viņiem radītā vide dzimtenē, piemēram, attiecībā uz parādsaistībām, ir bijusi ļoti nelabvēlīga. Zinu gadījumus, kad nekas nav ticis darīts, lai personām un uzņēmumiem palīdzētu izķepuroties, bet tā vietā viņi ir vēl vairāk aplikti ar parādiem, būtībā Latvijā viņu dzīvi un uzņēmību nosmacējot,» stāsta M. L. Skadmanis.

«Bet attīstāmās iespējas mūsu LLTK ieskatā tomēr ir atgriezeniskās saites veicināšana ar Latviju. Padzīvojuši Lielbritānijā, šie cilvēki tomēr atgūstas, nomierinās, viņiem parādās citas vērtības un pārliecība, viņu ģimenes attīstās, un viņi tomēr var būt arī atvērtāki ja ne pret Latviju kopumā, tad vismaz pret savu reģionu. Šeit mēs saskatām labu iespēju. Proti, veicināt komerciālās saiknes starp radiem un paziņām, kas dzīvo šeit un Lielbritānijā, lai meklētu biznesa iespējas starp ekonomiski aktīviem cilvēkiem Latvijā un Lielbritānijā, kas jau zina vietējo tirgu.

Varbūt tas nenotiks daudzskaitlīgi, tomēr šāda sadarbība ir ļoti iespējama. Kā un ar kādiem atbalsta instrumentiem tas būtu iespējams, mēs LLTK un Turībā apzināsim, lai interesentus varētu arī apmācīt. Ja no oficiāli nodarbinātajiem latviešiem Lielbritānijā ņemam kritisko masu – kādus 20 tūkstošus, kas ir tiešām aktīvi un pretimnākoši, tad tā ir jau liela iespēja,» viņš skaidro.

28. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness lasiet interviju Britus interesē piepildīt reģionus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā aptuveni 40 000 eParaksta lietotāju dokumentu parakstīšana portālā eParaksts.lv būs pieejama, darbam izmantojot jaunu mobilo lietotni eParaksts mobile, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

«Esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – nodrošināt eParaksta lietotājiem iespēju ērti lietot eParakstu trīs dažādos veidos, radot ideālo eParaksta risinājumu komplektu, kāds ir nepieciešams katram ekonomiski aktīvam iedzīvotājiem - ir eParaksts eID kartē, eParaksts viedtālrunī un pieeja portālam eParaksts.lv. Tas garantē gan maksimālas ērtības dokumentu elektroniskā parakstīšanā, gan arī eParaksta izmantošanas nepārtrauktību gadījumā, ja tiek nozaudēts kāds no eParaksta rīkiem, kas ir personas rīcībā. Nākamā gada pirmajā pusē, ieviešot dokumentu eParakstīšanu viedtālrunī, mēs radīsim Eiropas mērogā unikālu piedāvājumu, nodrošinot iedzīvotājiem pilna servisa un drošu eParaksta risinājumu komplektu, un līdz šim paveiktā jaunās platformas izveide, kā arī tehnoloģiskā migrācija, ir būtisks priekšnosacījums izvirzītā mērķa sasniegšanai,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IKP dati sagādā vilšanos, taču nākotnē ies karsti

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nodrošināt attīstību ar mazāk cilvēkiem

Juris Krūmiņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jaunākie demogrāfijas dati liecina, ka pērn Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,5 milj. cilvēku un šī gada sākumā sasniedzis gandrīz 512 milj., tas ir noticis, pateicoties migrācijai. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ES jau otro gadu pēc kārtas ir bijis negatīvs, jo mirušo skaits par gandrīz 16 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvija ir to 15 ES valstu skaitā, kurās ir negatīvs dabiskais pieaugums. Vienlaikus Latvija ieņem otro vietu aiz Lietuvas starp desmit ES dalībvalstīm, kurās izbraukušo iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā iebraukušo. Tā rezultātā kopējais iedzīvotāju skaits mūsu valstī aizvadītajā gadā vien samazinājās gandrīz par 19 tūkst. jeb par vienu procentu (Lietuvā par 1,4 procentiem). Salīdzinājumam – Igaunijā iedzīvotāju skaits pērn samazinājās tikai par 309 cilvēkiem, un to noteica negatīvais dabiskais pieaugums, nevis migrācija. Jau otro gadu pēc kārtas imigrantu skaits Igaunijā pārsniedz emigrantu skaitu.

Pašlaik Latvija ar iedzīvotāju skaitu 1,97 milj. ir piektā mazākā ES valsts aiz Igaunijas, Maltas, Luksemburgas un Kipras. Latvijā dzīvo 0,4 procenti no visiem ES iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāmeklē argumenti, nevis jāprotestē

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstākās amatpersonas un dažādas ministrijas jau ir paziņojušas, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par nākamo daudzgadu budžetu Latvijai ir nepieņemams, jo tajā kohēzijas finansējums samazināts par 13%. Vai tiešām ir tik slikti?

Jāsāk ar to, ka kopējais ES budžets pēc Brexit ir krietni plānāks, līdz ar to jostu nākas savilkt visām valstīm. Tajā pašā laikā vēl joprojām, pat pie paaugstinātām mūsu iemaksām ES budžetā, mēs uz vienu iemaksāto eiro saņemsim trīs eiro. Turklāt, ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad kopējā aploksne mūsu valstij ir tikai nedaudz mazāka nekā iepriekšējā periodā.

Ja raugāmies uz ES piešķirto finansējumu sadalījumā uz vienu iedzīvotāju, tad esam 3. vietā. Jā, nevajadzētu arī aizmirst, ka kohēzijas finansējums mums ir samazināts par 13%, bet Igaunijai un Lietuvai par teju 24%. Protams, var jau dusmīgi kliegt, kādēļ mums finansējums samazināts, bet Itālijai un Grieķijai pieaudzis. Taču, kā raksta politico.eu, ES šobrīd galvenās problēmas ir nevis Austrumos, bet Dienvidos. Turklāt šajā budžeta priekšlikumā katrai valstij piešķirtais finansējums tiek rēķināts pēc atšķirīgas formulas nekā iepriekš. Proti, netiek ņemts vērā tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, bet tiek skatīti arī bezdarba rādītāji, klimata pārmaiņas un migrācija. Šie rādītāji, īpaši migrācija, Dienvidos ir daudz sliktāki nekā Baltijas valstīs. Nav prāta darbs salīdzināt tikai IKP uz vienu iedzīvotāju un tad kliegt, ka mums vajag vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noteikta par atbildīgo iestādi, kas apkopo informāciju par uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam ārvalstīs vai kuru darbiniekiem nepieciešams iebraukt Latvijā pasūtījumu izpildei.

Ministru kabinets š.g. 2. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", uzdodot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai sniegt atbalstu komersantiem, kuriem ir nepieciešams atvest atpakaļ uz Latvijas Republiku vai nosūtīt savus darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pasūtījumu izpildei, vai kuriem nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā pasūtījumu izpildei. LIAA uzdots apkopot informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēt darbinieku iekļaušanu satiksmes ministra atļautajos starptautisko pārvadātāju reisos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske Bank vienotas Baltijas platformas ieviešanā investējusi 15 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Danske Bank Baltijas valstu vienotās IT platformas ieviešanu, kā plānots, pabeigusi marta beigās, informē bankas pārstāvji.

Kopējās investīcijas vienotajā Baltijas platformā sasniegušas 15 miljonus eiro.

Tas bija pēdējais etaps, kurā vienotajai Baltijas platformai tika pievienota Danske Bank Igaunijā.

Būtiskākās izmaiņas bankas klientiem tika ieviestas iepriekšējā etapā, kad notika Latvijas sistēmas migrācija, taču atsevišķi uzlabojumi tika ieviesti arī tagad, piemēram, mobilā banka, stāsta bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jārada pievienotā vērtība, lai varētu pacelt algas. Atdodot izejvielas, piemēram, dēļus, pievienotās vērtības nav. Var jau tos nodokļus uzcelt debesīs, bet cilvēki vienkārši nevar samaksāt. Mēs nevaram viņiem nodrošināt iztikas minimumu.

To sarunā ar Dienas Bizness žurnālistu Māri Ķirsonu saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, runājot par Jelgavas biznesa plānu, par lielajiem izaicinājumiem un to risinājumiem.

Sarunā varēsi dzirdēt:

  • Kā Jelgava notur savu darbaspēku,
  • Plānu, kā padarīt Jelgavu par ostas pilsētu,
  • Kāpēc administratīvi teritoriālā reforma apturēs pilsētu attīstību un kā to salabot,
  • Kāpēc nevar apgūt struktūrfondus un ar ko tas draud.

Video fragmenti:

00:00:31 - Jelgavas iedzīvotāju skaita izmaiņas

00:02:05 - 20 miljonu investīcijas un revitalizētās teritorijas attīstība

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eksperts: Darba devēju izteikumus par darbinieku trūkumu dzirdēsim arī turpmāk

Žanete Hāka, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī gada sākumā bezdarbs pakāpās līdz 10,3%, otrajā ceturksnī bija vērojams raksturīgs bezdarba sarukums, ko veicina sezonālo darbu pieejamība, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā noslīdēja līdz 9,5%, kas atbilst 94,5 tūkstošiem darba meklētāju. No šī pulka 40,3% jeb 38 tūkstoši darbu nespēja atrast vismaz gadu vai ilgāk. Patlaban bezdarba līmenis Latvijā ir pietuvojies ES vidējam rādītājam, taču, salīdzinot ar abām kaimiņvalstīm, tas ir augstāks. Igaunijā bezdarba līmenis ir 6,5%, Lietuvā 8%.

Bezdarbs turpinās lejupslīdi arī turpmāk, taču zemas izaugsmes apstākļos izmaiņas darba tirgū būs stīvas un bez pārmērīga optimisma. Arvien izteiktāk būs vērojami izaicinājumi, ko sniedz demogrāfiskās izmaiņas – strauja darbaspēka novecošanās. Turklāt, lai arī vidējais bezdarbs valstī samazināsies, valsts reģionos tas būs augstāks, jo īpaši tajos, kuros ekonomiskā attīstība stagnē. Tādēļ ilgākā laika posmā iedzīvotāju migrācija turpināsies, tai skaitā valsts robežās. Tādēļ būtiskus izaicinājumus sagaida visus reģionus, gan tos, kurus darbaspēks pametīs, gan tos, uz kuriem dosies, jo tas aktualizē investīcijas infrastruktūras attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES struktūrfondi būs arī pēc 2020. gada

Rūta Kesnere, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropieši skeptiski pret ideju izveidot Eiropas Savienotās Valstis

LETA/DW, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropieši skeptiski attiecas pret Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līdera Martina Šulca ierosinājumu izveidot Eiropas Savienotās Valstis, liecina pētījumu centra «YouGov» veiktās aptaujas rezultāti.

Pašā Vācijā Šulca ideju atbalsta 30% aptaujāto. Francijā to pozitīvi vērtē 28% respondentu, Skandināvijas valstīs un Somijā - no 12 līdz 13% iedzīvotāju. Visskeptiskāk pret Šulca ierosinājumu atteicas Lielbritānijas iedzīvotāji, kur to atbalsta tikai 10% aptaujāto.

Šulcs 7.decembrī SPD kongresā aicināja līdz 2025.gadam izveidot Eiropas Savienotās Valstis.

«Es gribu Eiropas konstitūcijas līgumu, kas rada federālu Eiropu,» paziņoja Šulcs.

Šāda līguma izstrādāšanā tiktu iesaistīti pilsoņi visā ES.

Līgums pēc tam tiktu iesniegts dalībvalstīm ratifikācijai. Tās, kuras to noraidīs, automātiski pametīs bloku, norādīja Šulcs.

Kā mērķa gadu viņš noteica 2025.gadu, kad paies 100 gadi, kopš SPD pirmo reizi pieminēja Eiropas Savienotās Valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EP atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju

LETA, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju.

Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei, un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, norādīts EP tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā.

EP ziņotāja Marija Gabriela atzina «plašās un sarežģītās reformas», ko Gruzija īstenoja, lai tai varētu piešķirt bezvīzu režīmu, kā arī izteica pateicību tās varasiestādēm un pilsoņiem par to konsekvenci un pacietību. Gabriela arī apsveica Gruzijas pilsoņus par to demokrātiskās pārliecības spēku, piebilstot, ka bezvīzu režīms pavirza Gruziju tuvāk ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Erdoans: Ja ES neatjaunos politiku, jaunas atšķelšanās ir nenovēršamas

LETA, 25.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir paziņojis, ka Lielbritānijas plānotā aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir signāls jaunas ēras sākumam, un brīdinājis, ka blokam draud jaunas atšķelšanās.

«Uzskatu, ka šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums ir jaunas ēras sākums gan Lielbritānijai, gan ES,» Erdoans komentējis ceturtdien notikušā referenduma rezultātu.

«Līdzīgi kā visa pasaule, arī mēs gaidījām referenduma rezultātu par [Lielbritānijas palikšanu ES], bet dzīvē sanāca citādāk,» viņš piebilda.

Ceturtdien notikušajā referendumā vēlētāji Lielbritānijā nobalsoja par valsts aiziešanu no bloka, kas radījis šaubas par visas ES nākotni.

Lielbritānija tradicionāli ir atbalstījusi Turcijas centienus pievienoties blokam, tomēr pirms referenduma viens no galvenajiem jautājumiem bija migrācija, kas pēdējā laikā saasinājusies, jo no Turcijas Eiropā ierodas daudz nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai 1,5 miljardi nekļūtu par dzeguzes kumosu

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām gaismā vēl nav celta jaunā valdības artilērija pret ēnu ekonomiku, taču būtiski, lai uzņēmējdarbība tiktu stimulēta, nevis nodokļus arvien cītīgāk žmiegtu no tos jau maksājošajiem uzņēmumiem

Tautas sakāmais vēsta, ka priecīgu devēju Dievs mīļo jeb dots devējam atdodas. Latvijas nodokļu maksātāji vai tie, kuriem vajadzētu tādiem būt, gan nereti ir zemu motivēti šo parunu realizēt dzīvē. Neskatoties uz šo mūsu īpatnību citu Eiropas valstu saimē, Finanšu ministrija apņēmusies 2020. gadā nodokļos iekasēt papildus 1,5 miljardus eiro. Kā nekā Māra Kučinska valdība deklarējusi, ka iekasēto nodokļu apjoms sasniegs trešo daļu no IKP. Lai nenāktos iet pret sociālo partneru vēju un vēl vairāk forsēt biznesu ar nodokļu briedināšanu, pēc ilgstošās, taču ne sevišķi sekmīgās cīņas (vai tās imitācijas) ar ēnu ekonomikas apkarošanu tagad jābruņojas ar jauniem ieročiem, lai vārdus beidzot vērstu darbos. Pagaidām šie ieroči gan vēl nav gaismā celti, taču būtiski, lai uzņēmējdarbība tiktu stimulēta, nevis kavēta, cenšoties no nodokļus maksājošajiem uzņēmējiem izžmiegt arvien lielāku un lielāku nodokļu maksājumu. Atbildīgā ministrija sola «iziet ārpus komforta zonas», uz ko, visticamāk, jau norāda Valsts ieņēmumu dienesta krietnā purināšana un arī izskanējušie plāni ieviest nodokļu strīdu meditāciju, lai nodokļu administrācija neapdomīgi nepārsteigtos ar pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru