Jaunākais izdevums

Pasažieru pārvadātāji neziņā par nākotnē gaidāmajiem konkursiem; Autotransporta direkcija sola vairākas lotes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no sasāpējušākajiem jautājumiem, kas patlaban nodarbina nozares komersantu prātus, ir tas, «kā dzīvosim pēc 2020. gada», sarunā ar DB norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas jaunais prezidents Ivo Ošenieks. Proti, tobrīd daudziem uzņēmumiem beigsies līgumi. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, nozares spēlētāji bažījas, ka Latvija varētu palikt kā viena liela lote, kuras apkalpošanā pietiekami lielā apgrozījuma dēļ būtu ieinteresētas arī ārvalstu transporta kompānijas. Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš gadījumā, ja aizvien būs amatā, sola to nepieļaut.

Visu rakstu Latviju sola nenotirgot lasiet 29. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Partiju solījumi nodokļu jomā izsauc šermuļus

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja,nodokļu eksperte, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPRK: Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neievēlēt atsēdētājus un zelta kalnu tīkotājus

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir vien 100 dienas, kuru laikā ikvienam vēlētājam jātiek skaidrībā par savām simpātijām. Tradicionāli gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir krietni zemāka nekā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Sak, Brisele tālu, mūsu dzīvi tā neietekmē, EP deputāti tāpat tur neko nedara, vien saņem milzīgas algas. Tas, ka EP deputāta atalgojums tiešām ir ļoti pievilcīgs, ir pilnīga taisnīga. Taču tas, ka deputāti tur neko nedara, vien «atsēž» savu laiku, gan patiesībai neatbilst. Viss ir atkarīgs no konkrētā deputāta, cik aktīvi viņš piedalās parlamenta darbā, vai ir spējīgs tīkloties, vai ir pietiekama kompetence un prasme aizstāvēt Latvijas intereses. Protams, var būt indivīdi, kuri piecu gadu laikā tā arī tribīnē neuzkāpj un neviena likumprojekta izstrādē un debatēs nepiedalās. Tāpēc tā ir mūsu, vēlētāju, atbildība šādus atsēdētājus parlamentā neievēlēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijā iztērējuši par 73,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Spilva, šogad strauji palielina dresingu jeb mērču ražošanu, kas Orkla koncerna ietvaros pārcelta uz ražotni Babītē, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Orkla Foods Latvija vadītāja Lolita Bemhena stāsta, ka šogad Lietuvā tiks slēgta Orkla koncernam piederoša rūpnīca, līdz ar to tomātu mērces, dresingi un sinepes, ko iepriekš ražoja kaimiņvalstī, tagad tiks ražoti Babītē. Savukārt no Igaunijas uz Latviju pārcelta mērču jeb dresingu līnija, līdz ar to ražošana pārcelta uz Latviju. Tas nozīmē, ka visi Orkla pārstāvētie dresingi tagad tiek ražoti Babītē.

Ražošanas pārcelšana uz Latviju uzņēmumam dos apjomu pieaugumu. «Tas būs ieguvums arī Latvijas ekonomikai. Ir jālepojas, ka uz Latviju ir pārcelta ražošana. Skandināvija mūs izvēlējusies kā ekselences centru, kur ražot dresingus un majonēzes,» uzsver Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja. Uzņēmums turpina ražot arī tomātu mērces, mārrutkus un daudzus citus produktus. Tiesa, sulu ražošana tagad notiek Igaunijā, kur ir jaudīga Tetra Pak līnija un Baltijā divas tik jaudīgas līnijas nebija nepieciešamas. Valdlauču ražotnē turpinās ūdens un kvasa ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Banka kļuvusi par Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena partneri

Dienas Bizness, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LNT, Rimi un Bērnu slimnīcas fonda kopīgai iniciatīvai Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena oficiāli pievienojusies Norvik Banka, kļūstot par abu akciju sadarbības partneri.

Norvik Bankas Valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, parakstot sadarbības līgumu, norādīja: «Norvik Banka ir gandarīta un, arī pagodināta kļūt par Labestības dienas un ‘Eņģeļi pār Latviju atbalstītāju, un, mēs augsti novērtējam līdzšinējo darbu, ko veikuši LNT, Rimi un Bērnu slimnīcas fonds. Mēs ceram, ka Norvik Bankas klātbūtne un atbalsts šajās akcijās dos iespēju palīdzēt vēl vairāk bērniem un viņu ģimenēm ceļā uz laimīgu un cerību pilnu dzīvi. Esam rūpīgi sekojuši līdzi līdzšinējām aktivitātēm, un varam tikai apbrīnot šo ģimeņu spēku un mīlestību, kas iedvesmo ne tikai mūs, bet, ceram, dod ticību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šoreiz ASV «šķēps» nav trāpījis Latvijai

Lelde Petrāne, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā. Vai ietekmi sajutīs arī Latvija?

Komentē: Pēteris Strautiņš, «Luminor» galvenais ekonomists

«ASV tiešām ir noteikušas 25% tarifu importam no Eiropas Savienības 7,5 miljardu dolāru vērtībā. Atšķirībā no citiem soļiem Trampa sāktajos «tirdzniecības karos», šajā gadījumā šo soli atļāva Pasaules Tirdzniecības organizācija, jo ES nelikumīgi atbalstīja Airbus.

Šie tarifi galvenokārt skar luksusa patēriņa preces — skotu viskijus, franču vīnus, arī olīvas un sierus. Ir acīmredzami, ka tarifi galvenokārt attiecas uz precēm no valstīm, kas ir Airbus konsorcija dalībnieces. Tarifi skar nelielu daļu ES preču eksporta uz ASV, kas pērn sasniedza 488 miljardus dolāru, tiem drīzāk ir simbolisks raksturs un skartās preces ir izvēlētas tā, lai sūtītu spēcīgu politisko vēstījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas 500 eiro mēnesī, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma 500 eiro, kā arī lielāku pabalstu par bērniem pagaidām nebūs.

Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, balsojot par opozīcijas ierosinātajiem grozījumiem vairākos likumos. Interesanti, ka Saeimas plenārsēdē tika skatīti faktiski divi identiski grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, Darba likumā, kā arī Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru vienīgā atšķirība bija to spēkā stāšanās datums – vienā gadījumā tas bija 2019. gada 1. jūlijs, otrā – 2020. gada 1. janvāris.

Vajag miljonus

Tālākai izskatīšanai parlamentā netika nodoti grozījumi Darba likumā, kuri paredzēja minimālo algu no pašreizējiem 430 eiro mēnesī palielināt līdz 500 eiro jau no šā gada 1. jūlija. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju būtu pateicīgi, ja neapliekamais minimums tiktu pacelts līdz 500 eiro mēnesī. Tad būtu tāpat kā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Attīstītāji sola Rīgā ik gadu uzbūvēt vismaz 200-300 jaunus īres dzīvokļus

Rūta Lapiņa, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kura projekts tapis Ekonomikas ministrijā (EM), attīstītāji sola Rīgā uzbūvēt ik gadu vismaz 200 līdz 300 jaunus īres dzīvokļus. Turklāt, sakārtojoties īres tirgum un palielinoties kvalitatīvam piedāvājumam, eksperti prognozē vispārēju cenu mazināšanos, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Šobrīd īres dzīvokļus pārsvarā piedāvā individuālu dzīvokļu īpašnieki, reti sastopami ir sakopti īres nami. Dzīvokļus īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%. Eksperti prognozē, ka līdz ar jauno kārtību cenas būs straujāk jāmazina esošajiem, mazāk kvalitatīvu dzīvokļu īpašniekiem. «Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus,» saka Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eiropas Komisija vēlas «apgriezt spārnus» reversajam PVN

Māris Ķirsons, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Eiropas Komisija (EK) nolēma tomēr rekomendēt Eiropas Padomei (EP) neatļaut Latvijai piemērot reverso PVN sadzīves elektronikai, kas jau ir spēkā ar šā gada 1. janvāri.

Eiropas Komisija (EK) nolēma tomēr rekomendēt Eiropas Padomei (EP) neatļaut Latvijai piemērot reverso PVN sadzīves elektronikai, kas jau ir spēkā ar šā gada 1. janvāri, Finanšu ministrija sola nepadoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašreizējā situācijā nekas nemainīsies, sola finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atzīst, ka Eiropas Komisijas nostāja ir bijis pārsteigums, tomēr «plinte krūmos netiks mesta». «Strādāsim kopā ar nozaru asociācijām un gatavosim papildu argumentus,» uzsver finanšu ministre. Viņai Eiropas Komisijas vēlme liegt Latvijā piemērot reverso PVN nešķiet loģiska, jo pērn tur tika saskaņots reversais PVN mobilajām ierīcēm un tagad bija vēlme to paplašināt, attiecinot uz spēļu konsolēm un visu sadzīves elektroniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pieredzes stāsts: Bijušais riteņbraucējs Pēteris Janevics strādā par slēpošanas instruktoru Jaunzēlandē

Lelde Petrāne, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peru un Latviju šķir milzu attālums, bet vieno vēlme tirgoties, ceļot un izzināt, apliecināja Peru komercmisijas vizīte Latvijā šonedēļ un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

«Šī misija Baltijas valstīs ir ar izteikti komerciālu nolūku. Vizītes ideja ir sniegt un dot maksimāli daudz informācijas par biznesa iespējām Peru un, protams, uzzināt par biznesa iespējām Baltijā un konkrēti Latvijā,» Dienas Biznesam uzsvēra Peru vēstnieka Helsinkos padomnieks Pablo Salamanka.

Latvijas un Peru salīdzinājums būtu aptuveni šāds. Gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita Peru ir lielāka valsts nekā visas Baltijas valstis, kopā ņemot. Tajā pašā laikā eksporta importa bilance, lai arī neliela, ir par labu Latvijai. Mēs vairāk vedam uz Peru, nekā preces ieved no eksotiskās Dienvidamerikas valsts.

Latviju Peru pārstāvjiem reprezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākais investīciju projektu vadītājs Rolando Huapaija-Delgado. Viņš pats ironizēja, ka ar šādu uzvārdu varētu mierīgi stāstīt arī par Peru. Viņa tēvs ir no Peru, pats bieži viesojas tālajā valstī un lieliski saprot abu valstu kopējās iespējas. Oficiālais stāsts par Latviju bija tāds pats kā daudzām valstu delegācijām ārpus Eiropas Savienības – esam izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, ir tirdzniecības iespējas ar Krieviju un Āzijas valstīm, kā arī iespējas izveidot noliktavu ar mazākām izmaksām nekā Hamburgā. Patiesais Latvijas šarma stāsts sākās brīdī, kad tas tika stāstīts spāniski ar Peru atbilstošām intonācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru