Lauksaimniecība

Lauksaimniecībai tuvojas «cunami»

Sandra Dieziņa, 10.03.2018

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālie apdraudējumi Latvijas lauksaimniecībai ir pieaugošās vides un klimata prasības.

To biedrības Zemnieku Saeima kongresā uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņš akcentēja, ka tie ir ne tikai šobrīd, bet pēc 2020. gada būs krietni vien lielāki. Viņš atgādināja, ka publiskajā telpā jau izskanējusi informācija par augu aizsardzības līdzekļiem, glifosātu, mēslojumiem un šajā kontekstā nākotne nemaz tik rožaina neizskatās. Pēc R. Arnīša paustā, 2017. gadā Valsts Augu aizsardzības dienests veicis 1200 pārbaudes, to skaitā 353 integrēto audzētāju – dārzkopju, augļkopju un kartupeļu audzētāju - pārbaudes. Noņemti 218 paraugi, t. sk. 167 paraugi, lai sabiedrībai parādītu, ka tā raža, ko zemnieki novāc, ir atbilstoša ES un Latvijas normatīviem. Pēc analīzes 90 paraugos glifosāts netika konstatēts, 77 paraugos tas konstatēts pieļaujamās robežās.

Nākotnē Eiropas Savienībā visiem, tostarp Latvijas lauksaimniekiem, «tuvojas cunami», pauda R. Arnītis. Proti, ķīmisko koncernu saražoto darbīgo vielu daudzums pamazām samazinās. Pāreģistrāciju programmu rezultātā no 2010. līdz 2015. gadam pārskatīta 31 viela un no šī skaita sešas ir anulētas, 2012. - 2018. gada programma pārskatīja 150 vielas, no kā 25 vielas noraidītas, bet 114 vielas ir uz jautājuma zīmes. Līdz 2024. gadam EK jāpieņem lēmums par 300 vielām. Saskaņā ar 2009. gadā pieņemtu ES regulu par risku novērtēšanu krietni lielāka uzmanība tiek pievērsta individuāliem raksturojošiem lielumiem. R. Arnītis pauda, ka sagaidāmi negatīvi lēmumi par vairākām darbīgām vielām, kas lauksaimniekiem ir pazīstamas. Tāpat Briselē notiek nopietnas diskusijas par bišu vadlīnijām, kas izslēdz daudzu vielu lietošanu rapsim un citiem kultūraugiem. Nopietna uzmanība tiek pievērsta endokrīniem jautājumiem un tas nozīmē, ka liela daļa no pieejamiem fungicīdiem, visticamāk, ies ārā no tirgus. Jautājums būs arī par glifosāta nākotni pēc 2022. gada, kad beidzas tā reģistrācijas periods.

R. Arnītis arī norādīja, ka ZM uzticas Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) augsta līmeņa speciālistiem un nav pamata aizdomām par viņu darbu ķīmisko koncernu labā. ZM parlamentārais sekretārs aicināja lauksaimniekus izglītoties, lai varētu saimniekot gudri. Ņemot vērā, ka nākotnē pastiprināsies vides spiediens, viņš rosina runāt par vides fondiem un to iespējām, lai stiprinātu vides aizsardzību, samazinātu SEG emisijas un klimata radītās izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru