Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Zemkopības ministrijā nolemts izņēmuma kārtā papildus iedalīt 23 miljonus eiro, lai varētu apstiprināt visus lauksaimnieku sagatavotos atbilstošos projektus Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020. atbalsta pasākumam Ieguldījumi materiālajos aktīvos, informē Zemkopības ministrija.

LAP atbalsta pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos 1. kārtā līdz šim bija paredzēts finansējums 65,9 miljonu eiro apmērā, taču lauksaimnieku sagatavotie projekti šo summu pārsniedza par gandrīz 23 miljoniem eiro, tādējādi no 1504 iesniegtajiem projektiem 369 projekti paliktu aiz svītras.

«Lauksaimnieku aktivitāte bija ļoti liela, un atbalsta pasākums Ieguldījumi materiālajos aktīvos ir ļoti svarīgs Latvijas zemniekiem, jo ar tā palīdzību lauksaimnieki īsteno ražošanas ēku būvniecību vai pārbūvi, iegādājas ražošanas iekārtas vai lauksaimniecības tehniku. Ņemot vērā lielo aktivitāti un to, ka atsevišķos reģionos pieteikšanās šai aktivitātei nav bijusi divus gadus, Zemkopības ministrija nolēma papildus šim pasākumam iedalīt 23 miljonus eiro. Tas dos iespēju Lauku atbalsta dienestam izvērtēt un bez kavēšanās apstiprināt visus atbilstošos projektus, lai lauksaimnieki varētu sākt to realizāciju,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšanās ar partiju pārstāvjiem informēja L. Straujuma.

Saskaņā ar viņas piedāvājumu Vienotība varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju.

Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Biedrība Zemnieku saeima ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem, aicinot vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim atlikt Meža likuma 3.panta 2.punktu, kas nosaka, ka par mežu tiks uzskatīta 0,5 ha un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri.

Meža likums tiks skatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē rīt, 20.janvārī.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: «Pēdējo gadu statistika liecina, ka ar katru gadu pieaug ražošanā izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo hektāru skaits. Attīstās teju visas lauksaimniecības nozares, bet īpaši liellopu audzēšana un aitkopība, kas ir ļoti labi piemērotas jaunu platību apgūšanai un izmantošanai. Lauksaimnieki daudz investē aizaugušo lauksaimniecības zemju sakopšanā. Arī Zemkopības ministrijas politika ir līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, tomēr šī brīža rīcība, pieļaujot atvieglotu aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par meža zemēm, norāda uz pretējo. Vienlaicīgi, tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana. Zemkopības ministrijai vajadzētu domāt par iespējamiem atbalsta mehānismiem, kā šo zemi atgriezt atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā. Šo faktu lieliski apzinās un izprot ne tikai lauksaimnieki, bet arī pašvaldības, kurām rūp iedzīvotāju nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība, tādēļ mēs kopā aicinām vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim atlikt Meža likuma 3.panta 2.punkta stāšanos spēkā.»

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Lietuvas tirgotāji šobrīd atsakās parakstīt valdības izstrādāto labas gribas memorandu piena nozarē, kura mērķis ir veidot godīgas partnerattiecības starp visiem tirgus dalībniekiem un aizsargāt Lietuvas patērētāju intereses, radiostacijai Žiniu radijas otrdien paziņojusi zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene.

Iecerētais memorands ar piena ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, kas būtu spēkā līdz gadumijai, cita starpā nosaka ierobežojumus uzcenojumiem.

«Trīs puses - Zemkopības ministrija, piena ražotāji un pārstrādātāji - ir noskaņotas memorandu parakstīt, lai gan, iespējams, ne visam piekrīt. Dialogs nenotiek ar tirgotājiem (..). Informējām premjeru, jo uzskatām, ka ar tirgotājiem būtu jārunā valdībai, nevis Zemkopības ministrijai. Tirgotāji nekādu konkrētu atbildi nav atsūtījuši, bet viņiem acīmredzot varētu nepatikt tas, ka svarīgākajām pārtikas precēm, piena produktiem, ierosināts nenoteikt lielāku uzcenojumu par 10%, un nav pieņemams arī ierosinājums par atlaidēm, par savas daļas samazināšanu pašā cenā (..). Cik saprotu, viņi grib runāt tikai ar premjeru,» sacījusi ministre.

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

Lai sasniegtu mērķi – attīstīt Latvijā efektīvu lauksaimniecības nozaru risku apdrošināšanas sistēmu – Zemkopības ministrija 2012. gada valsts budžeta grozījumos panākusi 500 tūkstošu latu piešķiršanu sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai.

«Šie līdzekļi ir nepieciešami, lai dotu iespēju lauksaimniekiem apdrošināt sējumus un lauksaimniecības dzīvniekus, tādējādi samazinot zaudējumu riskus, piemēram, nelabvēlīgiem laika apstākļiem izpostot sējumus,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Šobrīd lauksaimnieki var saņemt atbalstu 50 procentu apmērā no sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas polišu iegādes izdevumiem.

2012. gadā sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai bija paredzēti 210 tūkstoši latu. Ņemot vērā lauksaimnieku lielo aktivitāti un to, ka šogad strauji attīstījusies sējumu apdrošināšanas sistēma, jo ir panāktas būtiskas pārmaiņas lauksaimniecības risku apdrošināšanā, 2012. gadā Zemkopības ministrijai no valsts budžeta tiks piešķirts papildu finansējums 500 tūkstošu latu apmērā. Tas dos iespēju jau šogad īstenot šā zemniekiem būtiskā atbalsta mērķi un segt apdrošināšanas polises iegādes izdevumus lauksaimniekiem 50 procentu apmērā par kultūraugu un produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu, tādejādi veicinot lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, skaidro ministrija.

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Zemkopības ministrija meklēs iespējas, kā cūku eksportētājiem kompensēt Krievijas aizlieguma dēļ radītos zaudējumus.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma sacīja, ka jāizmanto visas iespējas un tāpēc Eiropas Komisijai (EK) tiks iesniegti visi nepieciešamie aprēķini. Lai arī lauksaimnieki jau pauduši gatavību meklēt jaunus noieta tirgus, taču to nav iespējams paveikt vienas dienas laikā, jo nepieciešami attiecīgie sertifikāti un interese no citu valstu uzņēmējiem. Šobrīd zemnieki uzskata, ka varētu uzsākt cūkgaļas eksportu uz Krieviju, kas nav aizliegts, sacīja zemkopības ministre.

To, ka Krievijas ieviestais dzīvo cūku importa aizliegums no ES ir nesamērīgs un nekavējoties jāatceļ, norāda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā. Līdzīgu viedokli pauž arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, sakot, ka Latvijai kopš 2010. gada nav nekādu aizrādījumu par jelkādiem pārkāpumiem, tāpēc dzīvo cūku aizliegums ir nesaprotams. Atbildot uz Db jautājumu, ministre norādīja, ka Krievijas aizliegums pašmāju cūkkopības nozari ietekmēs būtiski, jo aptuveni 77 % no dzīvo cūku eksporta veido eksports uz Krieviju. Tas 2011. gadā veidoja aptuveni 20 miljonus eiro un skāra 22 saimniecības. Šobrīd arī esot grūti saprast īstos iemeslus, kāpēc ieviests aizliegums. Iespējams, Krievija grib aizsargāt savus ražotājus pirms iestāšanās PTO līguma ratifikācijas, pieļauj zemkopības ministre. Jo pēc tam, kad līgums būs ratificēts, šādi aizliegumi bez pamatojuma un tik ātrā laikā pieņemti nebūšot iespējami.

Eiropas Komisijai, īstenojot atbalsta pasākumus piena ražošanas nozarei, nepieciešams ņemt vērā to, cik smagi Krievijas ekonomiskās sankcijas ir ietekmējušas katru no dalībvalstīm, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēris zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vērtējums par vispārējo situāciju piena tirgū rod zināmas cerības, taču to nevar attiecināt uz visām dalībvalstīm. Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar 2014. gada jūliju – laiku pirms Krievijas embargo, ir pazeminājusies par 31%. Kā jau esmu norādījis arī iepriekšējās padomes sēdēs, attiecībā uz piena cenām nav pareizi mērīt vidējo temperatūru Eiropas Savienības tirgū, jo tā maldinoši raksturo situāciju dažādās dalībvalstīs,» padomē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs arī norādīja, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, piena iepirkuma cena turpināja samazināties par 0,5%.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.