Valstij jāatbalsta uzņēmēji – jāveicina apmācības un jaunu darba vietu radīšana, nevis jāveido kārtējie pabalsti – šādu viedokli paudušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.
«Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums pārcelšanās jeb mobilitātes pabalsta ieviešanas iecere ir, maigi izsakoties, nepārdomāta. It kā piedāvā risinājumu, taču tam nav praktiska un reāla pamata,» teikts Zemnieku Saeimas un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izplatītajā paziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka «laukos trūkst kvalificēta darba spēka, bet ilgstošie bezdarbnieki nevar būt konkurētspējīgi darba ņēmēji ar vai bez mobilitātes pabalstu».
«Latvijas iedzīvotāji, kas spējuši uzņemties atbildību par savu dzīvi, meklē, mācās papildus iemaņas un atrod darbu, ikdienā braukājot pat 60 – 100 km uz darba vietu un atpakaļ, kā arī daudzi ikdienā strādā pilsētā un nedēļas nogalēs dodas pie ģimenēm laukos. Ar ko tieši šie uzņēmīgākie ir sliktāki vai valstij mazāk nozīmīgi?» pauž lauksaimniecības organizāciju pārstāvji.
«Tā vietā, lai iedotu cilvēkiem makšķeri, tiek piedāvāta zivs,» pausts Zamnieku Saeimas un LLKA paziņojumā, kurā kritizēta iepriekš izskanējusī argumentācija, ka ekonomiski neatmaksājas ieguldīt infrastruktūrā, nodrošinot ceļu kvalitāti reģionos, kuros strauji sarūk cilvēku skaits. «Vai ir kāds parēķinājis, cik šobrīd jau ir ieguldīts – ciematu ūdenssaimniecību projektos, kultūras namu un skolu renovācijās u.c. – bez cilvēkiem šīs investīcijas ir izmestas vējā,» pauž lauksaimnieku organizācijas.
«Protams, labi, ka politiķi ir saskatījuši, ka Latvija nebeidzas ārpus Rīgas un ka nav mums viena maza problēmiņa Latgale, bet arī citviet Latvijā ir problēma ar nodarbinātību, ar infrastruktūru. Tomēr šķiet, ka politiskā elite sagatavo augsni tam, lai nākamajā periodā vēl mazāk no Kohēzijas naudas guldītu ārpus pilsētām,» pauž Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzakalēja. Viņa uzsver, ka Latvijā ir arī attāli reģioni, mazpilsētas un ciemati, kuros, mērķtiecīgi un apdomīgi investējot, «viss notiek», tādēļ būtu jādara viss, lai atbalstītu un motivētu aktīvus un darboties gribošus iedzīvotājus, jo «līdzīgie pievelk līdzīgos».
Arī LLKA neviennozīmīgi vērtē LM sniegto reģionālās mobilitātes atbalsta programmu. «LLKA uzskata, ja tiek nodrošināta infrastruktūra un darbavietas reģionos un laukos, iedzīvotājiem nebūs nepieciešams pamest savas mājas, lai pelnītu naudu citur. Lielisks piemērs ir Skandināvijas valstis, kur pat attālos ziemeļu apgabalos cilvēki dzīvo un strādā, ja valsts ir nākusi pretī, investējot attiecīgā reģiona resursu apgūšanā, kas veido darba vietas,» teikts asociācijas paziņojumā.
LLKA rosina, ka «ne vienmēr viss ir jārisina pabalstu sistēmas ietvaros - minēto pabalstu varētu aizstāt ar pārcelšanās aizdevumu, kuru cilvēks, kas ir pārcēlies un uzsācis darba attiecības citā vietā, pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem varētu valstij atdot, ik mēnesi no algas «atvelkot» noteiktu summu».