Jaunākais izdevums

Ostas kravu apjomu notur, dzelzceļā pārvadājumu mazāk, autopārvadājumu vairāk; ieguldījumi infrastruktūrā turpinās

Tā īsumā skaitļu izteiksmē varētu raksturot transporta jomā notikušo Latvijā 2017. gadā.

Iepriekš divus gadus pēc kārtas tranzīta nozarē bija pasliktinājies tās iecienītais rādītājs (ko pamatā gan piesauc tad, kad tas aug, kā apliecinājumu, ka esošajā ostu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelī nekas nav jāmaina) – kravu apgrozījums, līdz ar ko 2017. gada sākumā gaisā virmoja jautājums, vai arī šogad pārvadājumu un pārkraušanas apjomi saruks. 2016. gadā kopējais kritums ostās bija 9,3%, bet dzelzceļā - 14,1%.

Šā gada 11 mēnešu Satiksmes ministrijas apkopotie dati rāda, ka tirgus konjunktūras dēļ vismaz ostās kopumā situācija nav pasliktinājusies. Šajā laika periodā caur ostām izgāja 57,15 milj. t kravu, kas ir par 0,4% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Optimismam nākotnē gan nekāda pamata nav, jo iziešana pa nullēm bija iespējama vien uz 2016. gada 12,1% ogļu apjomu krituma fona, turklāt nozares komersanti nemitīgi skandina, ka Krievijas dzelzceļš arvien lielākā apjomā turpina neapstiprināt kaimiņvalsts kravu nosūtīšanu uz Latvijas ostām teju visos kravu segmentos. Ir gan atšķirības lielo ostu rādītāju vidū. Vairāk diversificētajai Liepājai +17,6% līdz 6,06 milj. t, kas gan nepārspēj 2012. gada rekordu ar 6,71 milj. t. Plusi 8,5% apmērā līdz 18,53 milj. t ir arī Ventspilī, taču 10 gados tas tāpat ir otrs sliktākais rādītājs. Savukārt Rīgā mīnusi ir 6,7% apjomā līdz 31,11 milj. t, un tas ir sliktākais rādītājs pēdējos sešos gados.

Visu rakstu Ļaunākais nenotika lasiet 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: airBaltic sistemātiski nemaksā kompensācijas

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensāciju nemaksāšana par atceltiem avioreisiem ir kā dadzis acīs lidsabiedrību publiskajā tēlā. Atcelti lidojumi ir jebkurai kompānijai, taču Dienas Biznesa redzelokā ir nonācis mūsu pašu airBaltic kārtējais darvas piliens nacionālās lidsabiedrības veiksmes stāstā.

Pie laikraksta vērsās kāds pasažieris, kuram kompānija atteicās izmaksāt kompensāciju. Tapa publikācija, un saņēmām vēl kāda pasažiera pieredzes stāstu un ieteikumu visiem pārējiem pakalpojuma saņēmējiem. Pasažiera novērojums – airBaltic masveidā un sistemātiski nemaksā kompensācijas. Taču ir iespēja saņemt Eiropas Savienības regulā paredzēto kompensāciju. «Ir jātiesājas,» iesaka pasažieris, kurš izmantoja kādu starpniekkompāniju aviokompensāciju piedzīšanas lietās. Rezultāts – gandarījums par tiesas lēmumu, kas bija pasažiera pusē. Ar to gandarījuma sajūta nebeidzās.

Neilgi pēc tiesas lēmuma tieši tajā pašā maršrutā atkal nenotika reiss, un uzvarētā tiesa bija pamats, lai cerētu, ka šī pati starpniekkompānija atkal panāks vēlamo rezultātu jau citam klientam. Taču tik vienkārši viss nenotika. Reisa atcelšanas iemesls bija klasiskais – tehnisks defekts. Sekoja pasažiera sarakste ar kompāniju airBaltic, kura paziņoja, ka kompensāciju nemaksās, norakstot to uz tehnisko defektu. Nākamajā etapā airBaltic vēstuli jau sūtīja tā pati starpniekkompānija kompensāciju lietās, un airBaltic savu nostāju mainīja. Klientam bez tiesāšanās kontā tika ieskaitīta nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinās lauksaimnieku iebildumi pret pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, šodien pēc OCTA konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šodien žurnālistiem atzina, ka iepriekš problēmas ar likuma grozījumu tālāku virzību radās tāpēc, ka nenotika viedokļu apmaiņa un trūka informācijas. Tomēr šodien FM, apdrošinātāji un lauksaimnieki vienojās likuma grozījumus turpināt skatīt darba grupā, kas vērtēs OCTA polises nepieciešamības principus lauksaimniecības, mežsaimniecības u.c. tehnikai, kas nepiedalās autoceļu satiksmē.

LOSP vadītājs pauda nožēlu, ka līdzīgas sanāksmes nenotika pirms likuma grozījumu izskatīšanas valdībā, tāpēc lauksaimniekiem nebija izpratne par likuma grozījumu piemērošanu. Tomēr pēc šodien sanāksmes lauksaimnieku iebildumi pret OCTA grozījumiem esot mazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Alma mater motto: exitus acta probat*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas ceturtdien pārliecinoši pieauga, investoriem tiecoties gūt peļņu pēc smagiem zaudējumiem, kuras radīja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības kara padziļināšanos.

Ņujorkā obligāciju ienesīguma palielināšanās signalizēja investoriem par mierīgas situācijas atgriešanos. Pieauga arī tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

ASV uzņēmumu akciju cenas šomēnes ir svārstījušās, ko noteica vilšanās par Federālās rezervju sistēmas (FRS) rīcību, biedējoši Eiropas ekonomikas dati, ASV obligāciju ienesīguma krišanās un pēkšņa eskalācija tirdzniecības karā ar Ķīnu.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums ceturtdien nedaudz pieauga līdz apmēram 1,72% dienu pēc tam, kad tas pietuvojās trīs gadu zemākajam līmenim.

«Es nedomāju, ka riski ir pagājuši. Es šaubos, ka ļaunākais jau ir garām,» sacīja «Tower Bridge Advisors» analītiķe Marisa Oga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug optimismā par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi

LETA--AFP, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, atjaunojoties optimismam par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu.

ASV demokrāti un republikāņi turpina sarunas par jaunu paketi, kas palīdzētu ASV ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, bet analītiķi norādīja uz ziņām par labu progresu šajās sarunās.

"Ir liela vēlme no abām partijām panākt kādu stimulu pieņemšanu. Es domāju, ka tirgus to gaida," sacīja "Spectrum Management Group" analītiķis Bobs Filipss.

Bažas par jaunā koronavīrusa pandēmiju mazinājās, jo dažos no vissmagāk skartajiem ASV štatiem inficēšanās gadījumu skaita pieaugums ir kļuvis lēnāks.

"Arvien vairāk investoru uzskata, ka ļaunākais ir aiz muguras, ņemot vērā pašreizējo uzliesmojumu vilni," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Argentīnas akciju tirgus piedzīvo 38% kritumu pēc prezidenta priekšvēlēšanu sakāves

LETA--AFP, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Buenosairesas akciju birža pirmdien piedzīvoja cenu kritumu par gandrīz 38%, jo akciju tirgos sākās panika pēc Argentīnas prezidenta Maurisio Makri sakāves oktobrī gaidāmo Argentīnas prezidenta vēlēšanu partiju priekšvēlēšanās.

Buenosairesas biržas indekss «Merval» kritās par 37,93% līdz 27 530,80 punktiem. Dažu lielu uzņēmumu akciju cenas samazinājās pat par 50%.

Reaģējot uz Makri sakāvi, arī recesijas skartās Argentīnas valūtas peso kurss pret ASV dolāru pirmdien saruka par 18,76% līdz 57,30 peso par dolāru.

Ņujorkas akciju biržā Argentīnas valsts obligācijas zaudēja apmēram 20% no vērtības, bet Argentīnas uzņēmumu akciju cenas kritās par vairāk nekā 50%.

Svētdien notikušajās priekšvēlēšanās līderpozīcijās izvirzījās centriski kreisās opozīcijas kandidāts Alberto Fernandess, ievērojami apsteidzot patlabanējo valsts galvu centriski labējo Maurisio Makri.

Fernandess saņēmis 47%, Makri 32,6%, bet trešajā vietā, ievērojami atpaliekot no abiem līderiem, ierindojies bijušais finanšu ministrs centriskais Roberto Lavanja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgadu pēc atziņas, ka Ārstniecības riska fonds darbībā nav ne sasniedzis mērķus, ne pienācīgi pilda tam noteiktās funkcijas, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti atzina, ka vēl jādod laiks likumdošanas un fonda darbības pilnveidošanai.

Saeimas komisijas deputāti 4. septembrī uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu par revīziju Vai Ārstniecības riska fonds darbojas pacientu interesēs? Uzklausīja arī Veselības inspekciju, kas tieši nodrošina sūdzību par ārstu darbu izskatīšanu, un Veselības ministriju. Pusgadu pēc VK publiskotā ziņojuma fonda darbību nevar saukt par sakārtotu, lai arī iesniegti Ministru kabineta noteikumu labojumi un saprasts, kā labāk piedzīt debitoru parādus.

Secinājumi un ieteikumi

Valsts kontrole, pārbaudot Ārstniecības riska fonda darbību, lūkojās, vai tā atbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī, vai ir sasniegts mērķis – izveidot pacientiem saprotamas, savlaicīgas un efektīvas sūdzību procedūras, kas ārpustiesas kārtībā sniedz iespēju saņemt atlīdzību par veselības aprūpes rezultātā nodarīto kaitējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» bija «nanoūdens» iepirkuma režisore, trešdien preses konferencē atzina Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Jau vēstīts, ka KP «nanoūdens» lietā «Rīgas satiksmei» piemēroja 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos. Konkurences uzraugs konstatēja aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Ābrama norādīja, ka «nanoūdens» lieta ir piemērs tam, kad aizliegta vienošanās sākas ar pasūtītāju, nevis iepirkuma dalībniekiem.

«Pasūtītāji ir atbildīgi par publiskās naudas efektīvu izlietojumu, bet nereti pasūtītājam ir vienalga. Ļaunākais, ka pasūtītājs zina par konkurences imitāciju un pat ir šīs imitācijas režisors,» uzsvēra KP vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina starptautisko investoru interesi. Latvijai ir jānovērš talantīgās jaunatnes aizbraukšana no valsts, un atslēga ir izglītībā.

Šādas atziņas intervijā Dienas Biznesam pauda starptautiskā zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Aians Grejs (Ian Gray).

Esat no Lielbritānijas. Tādēļ pirmais jautājums ir par Brexit. Ko varat pateikt par šo ieilgušo procesu? Tas ietekmē uzņēmēju ikdienu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Biznesa vides vislielākā problēma ir nenoteiktība, neskaidrība par rītdienu, kas nozīmē neprognozējamus noteikumus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir satraukti un noraizējušies par nākotni. Tas pilnīgi noteikti nav labi ne Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, jo ļaudis nesteidzas ar aktivitātēm šādā brīdī. Pats ļaunākais biznesam, manuprāt, ir beznosacījumu Brexit, un es ceru, ka tas nenotiks. Tas būtu ļoti nepatīkami, tomēr pēdējās dienās biznesa vide jūtas mazliet relaksēti, jo ir parādījušās cerības, ka būs saprātīgs noslēgums. Jautājums vēl aizvien ir par to, kā noslēgums izskatīsies un kādi būs lietotie termini noteikumos. Vēl aizvien ir jautājums par balsojumu, un, tā kā tas vēl nav bijis, ir grūti komentēt kaut ko vairāk. Lielbritānijas pašreizējā problēma ir tā, ka pozīcija tajā ir ar nelielu pārsvaru, tātad vāja. Katra lieta ir smagi jāpierāda, un grupas uzklausa dažādus risinājumus. Ātram risinājumam pietrūkst vairākuma, un tā ir visas problēmas atslēga, diemžēl mēs to ietekmēt nevaram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnrūpniecības uzņēmumiem izdevies atkarot investoru mīlestību

Pēdējā laikā līdz ar metālu cenu atgūšanos investori labvēlīgāk raugās uz pasaules lielāko kalnrūpniecības uzņēmumu nākotni. Vēl nosacīti nesen (no 2014. gada otrās puses līdz 2016. gadam) šī sektora kompāniju vērtspapīri bija krituši pamatīgā investoru nežēlastībā. Daudzi kalnrūpniecības uzņēmumi tolaik, lai tie nepakļūtu pilnībā zem ūdens, bija spiesti ziņot par dažādiem investoriem parasti visai sāpīgiem pasākumiem. Tās, piemēram, lēma par dažādu aktīvu pārdošanu, naudas piesaisti no akcionāriem (papildu akciju emisijām), dividenžu izmaksas pārtraukšanu, darbinieku atlaišanu utt. Savukārt pašlaik pieņēmums ir, ka ļaunākais tām, globālajai tautsaimniecībai augot straujāk, palicis aiz muguras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, noslēdzot oktobra mēnesi, kas bija izrādījies biedējošs investoriem.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» trešdien pieauga par 1,1%, bet oktobrī tas ir krities par 6,9%, kas ir lielākais šī indeksa kritums viena mēneša laikā kopš 2011.gada.

Indekss «MSCI World Index», kas ietver akcijas no 23 jaunattīstības valstīm, kritās par vairāk nekā 8%, un tas bija lielākais kritums pēdējos sešos gados.

Parīzes biržas indekss CAC 40 mēneša laikā saruka par vairāk nekā 7%, kas bija lielākais kritums kopš 2015.gada augusta. Ievērojamus kritumus oktobrī piedzīvoja arī Frankfurtes un Londonas biržu indeksi.

«Pat pēc šī rīta kāpumiem, globālie akciju tirgi laiza savas brūces pēc brutāla mēneša,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems. «Tagad izvirzās jautājums – vai ļaunākais jau ir beidzies, vai tomēr būs vēl viens pārdošanas vilnis gada beigās?»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja atlīdzības tēriņi a/s Reverta (jeb Parex bankai) netiks atšifrēti, tad bez tā, ka tiks sūtīta vēstule premjeram, veidos arī parlamentāro izmeklēšanas komisiju

Tā nosprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā bija paredzēts izskatīt a/s Reverta likvidācijas procesu un finansiālo bilanci – paveikto kopš 2017. gada novembra.

Atbildīgās komisijas deputātus pārsteidza, ka uz šī jautājuma izskatīšanu nebija ieradies neviens no Ekonomikas ministrijas vadības. Tādējādi atbildīgās komisijas sēde nenotika.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina, ka «nekādi neizdodas» saņemt pieprasīto informāciju, kas skar tieši atlīdzības. «Uz komisijas vēstuli ir saņemta plaša, tomēr nekonkrēta atbilde, kas būtībā nozīmē nevēlēšanos vai negribēšanu atbildēt pēc būtības,» skaidroja A. Bērziņš. Viņš nesaprot, kāpēc parlamentam, kuram ir uzraudzības funkcijas, netiek iesniegta pieprasītā informācija, vēl jo vairāk, ja šajā kapitālsabiedrībā īpašnieks ir valsts. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs atzina, ka valsts kapitālsabiedrībai pieder 97% akciju, taču atklāt varot to, ko varot kapitālsabiedrības, taču ne algu sarakstus. Tomēr deputātus neapmierināja dati, kas bija norādīti prezentācijā un atbildes vēstulē. A. Bērziņš norādīja, ka pieprasītā informācija tiks iegūta tik un tā: «Ir divas iespējas – Saeimas komisija rīko slēgtu sēdi vai arī tiek izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.» Šāda ziņa ir pārsteigums, jo piedāvājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju nāca no valdību veidojošās koalīcijas pārstāvētajiem, nevis opozīcijas politiķiem. «Mēs neatkāpsimies no šī jautājuma. Ja domājat, ka iziesiet sveikā, tad maldāties,» brīdināja A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Imants Lancmanis: Esmu centies radīt priekšstatu, ka Rundālē vienmēr spīd saule

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīga atkritumu sašķirošana ir utopija, un sava mūža laikā diez vai to piedzīvosim, tā intervijā DB norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Šogad aprit 75 gadi, kopš dibināts uzņēmums, runājot pat plāniem un mērķiem, G. Levics atzīmē, ka tie ir gana lieli, tomēr pagaidām visas ieceres vēl neatklāj. Viņš uzsver, ka turpmākie gadi atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs izaicinoši, ņemot vērā Eiropas nostāju attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apglabāšanu. Jāatgādina, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums lašu cenu dzen debesīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aplūkojot tendences pārtikas izejvielu tirgū, redzams, ka pasaulē aug pieprasījums pēc veselīgākiem produktiem un jūras veltēm. Tas pēdējo gadu laikā rezultējies ar straujāku lašu gaļas vērtības palielināšanos. Turklāt šogad uzņemtais lašu cenu kurss, ierobežotās piegādes un milzīgais pieprasījums liecina, ka šāda tendence šajā tirgū var būt noturīga.

Kopš gada sākuma Norvēģijas lašu cenu raksturojošā NASDAQ Salmon indeksa vērtība ir pieaugusi jau vairāk nekā par 40%. Vēl pagājušā gada otrajā pusē bija vērojams lašu cenas kritums, jo bija cerības, ka augs piedāvājums. «Bija paredzējumi, ka tas (lašu piedāvājums) atveseļosies, bet tas tā nenotika. Rezultātā tirgus cenas ir pie jauniem rekordiem. Viss gan nav tikai slikti. Vasara Eiropā un ASV ir grilēšanas sezona, kas nozīmē, ka cilvēki cep gaļu un mēdz mazināt zivju patēriņu,» piebilst Nīderlandes finanšu iestādes Rabobank izejvielu analītiķi. Tiek skaidrots, ka lašu gaļas patēriņš arvien lielākā mērā ar veselīgu dzīvesveidu tiek saistīts tādās valstīs kā Ķīna un Brazīlija. Tas savukārt nozīmē to, ka uz ierobežota piedāvājuma fona ir milzīgs pieprasījums pēc šāda produkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Olainfarm padome turpina apzināti pārkāpt likumu

Signe Baldere-Sildedze, Valērija Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas māte, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irina Maligina un viņas sabiedrotie turpina apzināti neievērot likumu un ļaunprātīgi nepilda tēva pēdējo gribu – vakar notikušajā ārkārtas akcionāru sapulcē AS «Olainfarm» padome netika pārvēlēta, un līdz ar to esošās padomes lēmumi turpina būt prettiesiski.

Nekāds uzticības balsojums nenotika

AS «Olainfarm» līdzšinējā padome netika atkārtoti apstiprināta akcionāru sapulcē, kā tas vakar daudzviet izskanēja publiskajā telpā, bet gan tika noraidīts jautājums par padomes sastāva atcelšanu, ko bija ierosinājušas akcionāres Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina. Padomes sastāvs turpina būt nepilnīgs – šobrīd tajā ir tikai četri padomes locekļi. Komerclikums nosaka, ka akciju sabiedrības padomē jādarbojas ne mazāk kā pieciem padomes locekļiem, citādi tā nav lemtspējīga. Kā var spriest no visu vakar sapulcē notikušo balsojumu rezultātiem, akcionāri, kuri nav saistīti ar I.Maliginu un viņas pārstāvjiem, balsoja par nepieciešamajām izmaiņām, lai nodrošinātu tiesiskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru