Igaunijas piena pārstrādes uzņēmums «Valio» izstrādājis īpašu produktu noformējumu par godu Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienai. Noformējumā izmatota Latvijas nacionālā simbolika — karoga lenta un sakta ar Nameja gredzena motīvu, informē SIA «Valio International».

Īpašais svētku noformējums ietver ne tikai Latvijas karoga lentu, saktu ar Nameja gredzena motīvu un apsveikuma tekstu «Latvija, daudz laimes!», bet arī nozīmīgākos Latvijas neatkarības nostiprināšanas gadskaitļus un datumus.

Svētku iepakojumam izvēlēti divi «Valio» produkti — piens ALMA 2,5 % litra un pusotra litra iepakojumos.

«Jau gandrīz 20 gadus piena pārstrādes uzņēmums «Valio» ir pārstāvēts arī Latvijā, un mēs lepojamies, ka Latvijā mūsu piena produkti ir ļoti iecienīti un pircēji novērtē to kvalitāti. Šogad visas trīs Baltijas valstis svin savu simtgadi. Ideju par apsveikumu vispirms īstenojām Igaunijā, un pašsaprotami radās doma šādā veidā sveikt arī mūsu kaimiņus - Latvijas iedzīvotājus. Konsultējoties ar Latvijas Valsts heraldikas komisiju, izveidojām īpašu mūsu ALMA piena iepakojuma noformējumu ar Latvijas simboliku kā svētku sveicienu. Piens ir viens no populārākajiem un svarīgākajiem produktiem pircēja grozā, un nevienas ģimenes galds nav iedomājams bez tā, tādēļ mums jo svarīgāk šķita svētku apsveikumu izvietot tieši uz šī nozīmīgā produkta, lai mūsu sveiciens sasniegtu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju,» skaidro «Valio International» pārdošanas direktors Rolands Maziņš.

Par vienu no potenciālajiem Jelgavas rūpnīcas Latvijas Piens īpašniekiem varētu kļūt Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma 55,36% akciju kontrolpaketes iegādi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs Arla Foods ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas Piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Valio kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais Latvijas Piena kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.

LPKS Trikāta KS 10.augustā sasaukusi biedru pilnsapulci. Viens no darba kārtības jautājumiem ir biedru lēmums par kooperatīvam piederošo 53,66% SIA Latvijas Piens kapitāldaļu pārdošanu, informēja pārstāve Inese Mauriņa.

Plānots, ka sapulces laikā kooperatīva biedri lems par to, vai un kā būtu jāpārdod SIA Latvijas Piens kapitāldaļas.

LPKS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs komentē: «Ņemot vērā pēdējā laikā notikušās sarunas, ir pienācis brīdis sasaukt sapulci, lai biedri, kopīgi diskutējot, pieņemtu pēc iespējas labāko lēmumu par piena pārstrādes rūpnīcas nākotni.»

Kā liecina neoficiāla informācija, par rūpnīcas kontrolpaketi interesējas Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kā arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, iepriekš ziņoja LETA.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.