Iepriekš veiktās prognozes piepildās, un inflācija Latvijā joprojām turpina samazināties, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Augustā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, inflācija Latvijā saglabājās zema. Vēl straujāku kopējās inflācijas samazināšanos diemžēl kavē vienīgi pēdējos mēnešos atjaunojies naftas cenu kāpums pasaulē. Inflācijas rādītājs, no kura ir izslēgta globālo naftas un pārtikas cenu izmaiņu ietekme, – pamatinflācija – saglabājas zems. Pašlaik tautsaimniecībā dominē inflāciju mazinošas tendences, un jau septembrī Latvijas inflācija varētu iekļauties Māstrihtas kritērijā, uzskata centrālās bankas vadītājs.
Jāpiebilst, ka iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju ir neliela. Tajā skaitā arī darbaspēka izmaksas tautsaimniecības kopumā nerada spiedienu uz patēriņa cenām: šā gada 2.ceturksnī darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturksni gan nominālā, gan reālā izteiksmē. Tas nenozīmē, ka turpina samazināties darba samaksa – daudzās nozarēs darbaspēka vienības izmaksu kritums ir panākts uz darba ražīguma pieauguma rēķina, kas priecē. Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajā nākotnē ekonomikas izaugsme ies roku rokā ar visai zemu inflācijas līmeni.
Latvijas Banka saglabā līdzšinējo vidējā cenu pieauguma prognozi šim gadam – 2,4%.
Db.lv jau rakstīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada augustā, salīdzinot ar 2012.gada jūliju, samazinājās par 0,3%. Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,1%. 2011.gada augustā, salīdzinot ar 2011.gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%.