Kopš 2016. gada jūnija sākuma lielākais notikums ārējās vides kontekstā bija Apvienotās Karalistes referendums, kurā tika nobalsots par izstāšanos no ES, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.
Lai gan tieši pēc referenduma daudzas institūcijas pauda bažas par eiro zonas tautsaimniecības attīstību, pēdējo mēnešu makroekonomiskie dati liecina, ka eiro zonas IKP īstermiņā augs saskaņā ar iepriekš gaidīto.
Tomēr attiecībā uz Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu IKP izaugsmes gaidām kopumā izredzes ir pasliktinājušās, visvairāk – Polijā (gaidāms mazāks investīciju pieaugums 2016. un 2017. gadā ES fondu cikla nobīdes ietekmē), tomēr gan šogad, gan nākamajā gadā Polijā joprojām gaidāma visstraujākā izaugsme Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu vidū.
Zviedrijā IKP kāpuma prognozes samazinātas galvenokārt vājāku, nekā iepriekš gaidīts, eksporta 1. pusgada rezultātu dēļ. Lai gan nedaudz mazāk, izaugsmes izredzes pasliktinājušās arī Lietuvā – 2017. gadā gaidāmas mazākas investīcijas galvenokārt saistībā ar ES fondu cikla nobīdi. Vienlaikus Igaunijā un Vācijā ekonomiskās izaugsmes prognozes būtībā nav mainījušās. Savukārt Krievijā kopš jūnija recesija ir mazinājusies, IKP 1. pusgada dati bija labāki, nekā gaidīts, galvenokārt krājumu pieauguma ietekmē, un šogad gaidāms būtiski mazāks IKP kritums.
Apvienotajā Karalistē kopš balsojuma par izstāšanos no ES vērojamas vājākas investīciju, tirdzniecības un importa gaidas, kas pastiprina kopējo globālās ekonomikas noskaņojuma vājumu. Turpmāk gaidāma lēnāka globālās tirdzniecības izaugsme (izņemot eiro zonu), īpaši izejvielu eksportētājvalstīs, kurās mazinājusies investīciju aktivitāte.