Jauno dzīvokļu pārdošana atgūstas pēc pēdējo gadu lejupslīdes, un turpmākie divi gadi var kļūt par veiksmīgiem izaugsmes gadiem jauno mājokļu segmentā Rīgā. Merko Ehitus grupa, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītājs Merko mājas un būvnieks Merko būve, paredz izaugsmi tuvāko divu gadu periodā, intervijā Dienas Biznesam atklāj Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā Egija Smila.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Merko Ehitus ir būvniecības un nekustamā īpašuma grupa, kas kotējas Nasdaq Tallinas biržā. Grupas uzņēmumi būvē ēkas un infrastruktūru, kā arī attīsta nekustamo īpašumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Pastāstiet sīkāk par darbību Latvijā - kādus nekustamā īpašuma attīstības projektus uzskatāt par perspektīviem Latvijā? Kas ir jūsu niša?

Merko Ehitus grupa Latvijā darbojas divos virzienos – būvniecības jomā ar Merko būve un nekustamo īpašumu attīstīšanā ar Merko mājas. Merko būve ir būvuzņēmējs, kas būvē gan jaunos dzīvokļu projektus pēc Merko mājas pasūtījuma, gan klientu pasūtījumus. Mēs piedalāmies dažādos projektu konkursos, kā arī klienti vēršas pie mums ar savām būvniecības vajadzībām. Šobrīd mums ir aktuāli vairāki aizsardzības jomas projekti, kā arī enerģētikas sektorā īstenojam vērienīgus projektus, piemēram, šogad pabeigsim vēja parku un Duck Republic studentu viesnīcas celtniecību 250 studentiem.

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības, tostarp pievienojot tam gumijas granulas labākai ceļu noturībai pret plaisu veidošanos, kā arī pēta, kā lignīna izmantošana palīdzēs kavēt asfalta novecošanu.

27. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), SIA «Vianova» un Latvijas Koksnes ķīmijas institūta pētnieku komanda saņems Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Atzinības rakstu par nozīmīgu sasniegumu zinātnē 2025. gadā – izstrādāto bioasfalta maisījumu ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu.

«Pētniecības projekts apliecina, ka plaisu starp zinātni un industriju iespējams veiksmīgi pārvarēt, radot praktiski lietojamas un nozarei nepieciešamas inovācijas. Zinātniekiem izdevās jauno bitumena saistvielu aizstāt par 48 % – 20 % veidoja lignīns, bet 28 % – reciklētā asfalta bitumena daļa. Reciklētais asfalts kombinācijā ar biopolimēru lignīnu ir daudzsološs risinājums, kas ļauj mazināt atkarību no jauniem fosilas izcelsmes materiāliem un vienlaikus samazināt CO₂ emisijas, tādējādi būtiski mazinot nozares ietekmi uz vidi,» skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes pētnieks, SIA «Vianova» ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Izmaksu straujā kāpuma dēļ ceļu būvnieki nevar īstenot paredzētos darbus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka ceļu un tiltu būvniecību visvairāk ietekmē bitumena cena, seko degvielas cena un gāzes cena, un šobrīd visās šajās pozīcijās cenas ir būtiski pieaugušas.

Bērziņš arī pauda, ka viena gada līgumos nav risku vadības sistēmas, proti, riski ir atstāti uz uzņēmēju pleciem, kamēr pasūtītājs šajā procesā nepiedalās. "Vienīgais veids, kā mēs varam mēģināt kaut kā saglābt šā gada sezonu, ir nākt pie valdības un teikt: liekat iekšā kaut kādas indeksācijas, algoritmus, lai cena, par kuru šobrīd var iegādāties energoizejvielas, būtu kaut kādā veidā nokompensēta un adekvāta," viņš sacīja.

Tāpat Bērziņš minēja, ka kopš konflikta sākuma Irānā ir pagājušas vairākas nedēļas un, lai gan jau nākamajā dienā pēc konflikta sākuma bija skaidrs, ka energoresursu cenas kāps, valsts institūcijas līdz šim nav atbilstoši rīkojušās. "Diemžēl man ir jāsaka, ka ir diezgan liels klusums, un mēs šobrīd nezinām vēl, kā rīkoties - vai mums sākt būvēt vai nesākt," teica biedrības vadītājs.

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns ceturtdien parakstīja kopumā ap 950 miljonu eiro vērtus līgumus ar Lietuvas būvkompāniju "Conres LT" un "Fegda" kopuzņēmumu "Rudina" un Igaunijas celtniecības kompānijas "Merko Ehitus" meitasuzņēmumu Lietuvā "Merko statyba" par Vācijas brigādes vajadzībām būvētās Rūdninku militārās pilsētiņas otrās kārtas celtniecību.

"Rudina" būvēs projekta daļu 348,36 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet "Merko statyba" būvēs atlikušās divas projekta daļas attiecīgi 280,43 un 322,8 miljonu eiro vērtībā.

Projekta kopējā vērtība sasniegs ap 1,4 miljardiem eiro, norādīja Kauns.

"Mēs esam gandarīti, ka plānotās augstākās summai, kas bija 1,8 miljardi eiro, vietā mēs esam ietaupījuši naudu, ja tā var teikt, un mums būs 1,4 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka konkurss tika veikts konkurētspējīgā vidē, kā tam arī jābūt," ceturtdien līguma parakstīšanas ceremonijā teica Kauns.

Kā informēja Aizsardzības ministrija, projekta kopējās izmaksas ietver ne tikai infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, bet arī tās uzturēšanu un apkalpošanu 12,5 gadu garumā, kā arī finansēšanas izmaksas.

Kiberdrošība Latvijā nereti nozīmē vienu no diviem - vai nu ārvalstu risinājumu tālākpārdošanu, vai konsultantu, kas izsniedz sertifikātu un pazūd. OffSeq ir izvēlējies citu ceļu. Šis Rīgā dibinātais uzņēmums ir radījis hibrīdu modeli, kurā sistēmu ielaušanās testi, tumšā tīmekļa monitorings un nepārtraukta draudu izlūkošana nav atsevišķi pakalpojumi, bet vienota ekosistēma. Un tagad tai pievienojas fiziska tehnoloģija - pasīvie sensori robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Neapzinātie riski, par kuriem ir pēdējais laiks domāt

Skaitļi ir nepārprotami. Saskaņā ar CERT.LV datiem, 2025. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā fiksēts vēsturiski augstākais manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits - 923 gadījumi vienā ceturksnī. Apdraudēto iekārtu skaits ir astoņkārtīgi pieaudzis, pārsniedzot 730 tūkstošus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kiberincidentu skaits Latvijā ir seškāršojies.

Dominējošais drauds? Krāpšana un sociālā inženierija - psiholoģiskas manipulācijas, kas apiet jebkuru antivīrusu programmu vai ugunsmūri, jo mērķē nevis uz tehnoloģiju, bet uz cilvēku. CERT.LV norāda, ka pastiprinās sociālās inženierijas uzbrukumi ar mākslīgā intelekta rīku un automatizācijas pielietojumu. 2025. gadā izkrāptās summas Latvijā sasniedza rekordaugstu līmeni — vismaz 23,7 miljonus eiro, kas ir par 48 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “MCITY Ulbrokas” ir pabeidzis nozīmīgu investīciju projektu, kura ietvaros ar teju 2 miljonu eiro ieguldījumu veikta noliktavas modernizācija, izbūvējot specializētu zonu loģistikas procesa atvieglošanai.

Jaunā noliktavas piebūve paredzēta kontrolētai preču uzkraušanai, nodrošinot slēgtu vidi ar piecām mikroautobusu stāvvietām un atsevišķiem paceļamiem vārtiem katram transportlīdzeklim. Šis tehniskais risinājums ļauj būtiski paātrināt uzkraušanas procesus, samazinot laika zudumus un nodrošinot ērtu, drošu un efektīvu loģistiku. Piebūvē integrēta pielāgota specifiska dūmu un gāzu novadīšanas sistēma. Projekts īstenots sadarbībā ar ilggadējo nomnieku “Magnum Medical”.

Tāpat projekta ietvaros būtiski modernizēta esošā noliktava un teritorija – nodota lietošanā slēgtā kravu apstrādes zona, pazemināts teritorijas reljefs, nodrošinot tiešu piekļuvi noliktavā caur jaunajiem HORMANN DOKU tipa loģistikas vārtiem, gāzes apkure noliktavā nomainīta pret energoefektīvu ūdens sildīšanas sistēmu, kā arī visā noliktavā uzstādīts LED apgaismojums. Teritorijā veikti arī ceļu infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi – bruģēšana, ārējo tīklu izbūve un citi uzlabojumi. “MCITY Ulbrokas” noliktavas ēka arī saņēmusi starptautiski atzīto BREEAM Very Good sertifikātu, kas apliecina atbildīgu attīstību un pārvaldību. Visa kompleksa elektroapgādi nodrošina 100 % atjaunojami energoresursi, veicinot gan attīstītāja, gan nomnieku virzību uz videi draudzīgu darbību.

Prāmju satiksme starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi jāveido sadarbībā ar Rīgas brīvostu, izmantojot jau esošās piestātnes, secinājusi Rīgas pašvaldības izveidotā darba grupa.

Kopumā apskatīti visi pašvaldībai piederošie ūdensmalai pieguļošie zemesgabali Daugavas lejtecē, taču neviena no iespējamām vietām nav bijusi piemērota prāmju piestātņu, piebraucamo ceļu un laukumu izbūvei.

Turklāt aptuvenie aprēķini liecina, ka piestātņu izbūvei būtu nepieciešami 10-15 miljoni eiro, bet projektēšanai un būvniecībai būtu nepieciešami vismaz pieci gadi. Tādēļ sadarbībā ar "Rīgas brīvostu" apskatītās jau esošās piestātnes. Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmei pār Daugavu piemērotākās ir Voleru piestātne KR21 un Sarkandaugavas piestātne EO11.

FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas,...

Šīm vietām ir tieša piekļuve no maģistrālajiem pievedceļiem, kas paredzēti intensīvai transporta kustībai un atrodas ārpus dzīvojamām teritorijām. Voleros ir savienojums ar Daugavgrīvas ielu, bet EO11 Sarkandaugavā - ar Uriekstes ielu un tālāk ar Austrumu maģistrāli un Dienvidu tiltu.

Šo piestātņu izvietojums centrālā industriālā ostas zonā nodrošina minimālu ietekmi uz dzīvojamo vidi, līdz ar to, nerodas trokšņa vai satiksmes drošības riski, kas būtu neizbēgami Vecmīlgrāvja lokācijās.

Abās vietās ir labvēlīgi kuģošanas apstākļi un jau esoša ostas infrastruktūra - piestātnes, laukumi, manevru teritorijas un ceļi, kas būtiski samazina nepieciešamību veikt dārgus hidrotehniskus būvdarbus.

Lielākā daļa pielāgojumu aprobežotos ar rampu un atsevišķu tehnisko mezglu izbūvi.

Darba grupa secinājusi, ka prāmju satiksmes izveide maršrutā Vecmīlgrāvis - Bolderāja sniegtu ieguvumus Rīgai, ostai un iedzīvotājiem, uzlabojot mobilitāti, vides kvalitāti un ostas darbības efektivitāti.

Prāmju satiksme samazinātu transporta slodzi uz Daugavas tiltiem un galvenajām ielām, samazinot nepieciešamību veikt garus braucienus, izmantojot esošo transporta infrastruktūru. Tas saīsinātu kravas pārvadājumu laiku līdz pat vienai stundai, vienlaikus mazinot satiksmes negadījumu riskus un gaisa piesārņojumu.

Projekts stiprinātu Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Sarkandaugavas industriālo attīstību, veicinot teritoriju ekonomisko nozīmi un pieejamību.

Darba grupa iesaka izmantot esošās piestātnes Rīgas brīvostas teritorijā, tās pielāgojot, nevis būvēt jaunas piestātnes.

Darba grupa norādījusi, ka apskatīti lielmēroga ROPAX tipa kuģi, kas paredzēti vieglo automašīnu un kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai ar iespēju pārvadāt arī pasažierus.

Šo kuģu garums sasniedz 80 metrus, platums līdz 18 metriem, kravnesība apmēram 300 tonnas, braukšanas ātrums 10-14 mezgli (18-26 kilometri stundā).

Šādi prāmji spēj pārvadāt līdz 65 vieglajām automašīnām vai līdz 14 kravas automašīnām un, ja nepieciešams, uzņemt ap 100 pasažieru.

Līdz ar to, tika apskatītas piestātņu vietas, kas spētu apkalpot šādu gabarītu un funkcionalitātes kuģus.

Pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā bija plānots skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par prāmju satiksmes izveidi, taču šī jautājuma skatīšana atlikta uz kādu no nākamajā sēdēm.

Jau ziņots, ka Rīgas dome uzdeva Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.

Pašvaldība saņēmusi kolektīvo iesniegumu par prāmju satiksmi. To parakstījis 2331 iedzīvotājs.

No 24. līdz 30. janvārim Rīgā notiks 29. ikgadējā kvantu informācijas apstrādes konference “Quantum Information Processing Conference – QIP”, ko šogad organizē Latvijas Universitāte (LU).

QIP ir pasaulē vadošais nozares pasākums, kas ik gadu pulcē pasaules izcilākos pētniekus un tehnoloģiju uzņēmumus, lai nedēļas garumā diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem kvantu skaitļošanā, kriptogrāfijā, informācijas teorijā, matemātikā un fizikā.

“Tiesības organizēt QIP konferenci Latvijā ir augstākais novērtējums Latvijas Universitātes zinātniekiem, jo gandrīz 20 gadus ilgais darbs kvantu algoritmu jomā ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Esam mērķtiecīgi attīstījuši kvantu algoritmu virzienu Latvijā, izveidojot starptautisko pētnieku grupu, kas var lepoties ar izstrādātām metodēm, kuras ir pamatā vairāk nekā 20% no citu zinātnieku pasaulē izgudrotajiem kvantu algoritmiem,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

LU Lielās aulas 90 gadu jubilejas zīmē piektdien, 30. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniegta LU Izcilības balva, godinot Universitātes saimes izcilākos pārstāvjus desmit nominācijās studijās, zinātnē, inovācijās un sadarbībā.

Pasākumā tika sumināts arī apbalvojuma “Gada darbinieks 2025” ieguvējs. Ceremonija vienlaikus iezīmēja jaunas tradīcijas sākumu – LU kopienas izcilības godināšanu.LU rektors prof. Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Izcilības balva ir veidota kā pateicība tiem, kuru darbs ietekmē ne tikai Universitātes, bet arī Latvijas izaugsmi: “LU Izcilības balvas pamatā ir mūsu Universitātes pamatvērtības – virzība uz izcilību, zinātnē balstīta attīstība un kalpošana Tēvzemei. Šīs vērtības ik dienu tiek apliecinātas auditorijās un laboratorijās, administratīvajā darbā un sadarbībā ar sabiedrību un industriju, veidojot LU nacionālo un starptautisko reputāciju. Mēs ceram, ka balvas tradīcija būs iedvesma katram LU darbiniekam un studentam ticēt, ka arī viņa darbs var kļūt par izcilības stāstu.”