LDDK: Labklājības ministrijas plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir pietiekami piezemēts 

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pasākumu plāns minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām ir pietiekami piezemēts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

LETA, 17.3.2017

Foto: LETA

Viņš teica, ka LM ir izpildījusi ministrijai doto uzdevumu un sagatavojusi pasākumu plānu minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna īstenošanas ātrums, apmērs un tam nepieciešamie likuma grozījumi ir valdības un parlamenta pārziņā. Politiķiem ir dots pamata uzmetums, ar ko strādāt. Kopumā ņemot, plāns ir pietiekami piezemēts, atzina Leiškalns.

Pēc Leiškalna teiktā, plānā ir vairāki problēmpunkti. Tostarp tajā nav vērtējuma saistībā ar plānoto nodokļu reformu, jo tā izstrādes laikā nodokļu reformas projekts vēl nebija gatavs. Tāpat saskaņā ar LM plānu minimālās pensijas bāze jeb sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts, nemainot sasaistes koeficientu. Tādējādi, piemēram, personai ar 29 gadu darba (apdrošināšanas) stāžu pensija būs tikai par 30% lielāka pensija nekā citai personai, kurai vispār nav darba (apdrošināšanas) stāža.

Lai, arī LM priekšlikumos viena vecāka mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens bērns, minētas kā nabadzības riskam pakļauta grupa, priekšlikumu sadaļā šīs grupas nabadzības riska mazināšanai nav plānoti nekādi pasākumi, sacīja Leiškalns. Nepilnības ir arī priekšlikumā palielināt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm, par 16 eiro mēnesī, kāpinot ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu. Lai arī tas ir solis pareizā virzienā, papildu 16 eiro mēnesī mājsaimniecību, kurā ir vismaz četras personas, ietekmēs minimāli.

Vienlaikus Leiškalns sacīja, ka LM pasākumu plāna pozitīvie aspekti ir valstī vienots ienākumu līmenis trūcīgas personas statusa noteikšanai - 40% apmērā no ienākumu mediānas (mājsaimniecību rīcībā esošās ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam patērētājam) pirmajai personai mājsaimniecībā (188 eiro). Tāpat pozitīvi vērtējama nabadzības riska ekvivalences skalas atbilstība Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūrai un centieni palielināt atbalstu tādām augsta nabadzības riska grupām, kā piemēram, minimālo pensiju saņēmēji un daudzbērnu ģimenes.

Jau ziņots, ka LM ir sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna realizēšanai no 2018.gada līdz 2020.gadam nepieciešamais finansējums ir 75 171 033 eiro, tostarp 36 709 322 eiro no LM budžeta un 38 461 711 eiro no pašvaldību budžeta.

2018.gadā paredzēta pensiju indeksācijas pārskatīšana personām ar lielu stāžu un ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu 50,07 eiro apmērā. No 2019.gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128,06 eiro vietā. Savukārt garantēto minimālo ienākumu līmeni noteikt kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 49,80 eiro vietā. Tāpat 2019.gadā paredzēts palielināt minimālo vecuma pensiju personām ar lielu darba stāžu līdz 94 eiro.

Savukārt, sākot ar 2020.gadu, rosināts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī un noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, lai iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem sniegtu vienādas iespējas saņemt atbalstu.