Valdība virza vaslts budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai, informē Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta otrdienas, 28. aprīļa, sēdē tika iekļauts un virzīts pēdējā brīdī, ignorējot sociālo partneru iepriekš iesniegtos priekšlikumus par nepieciešamajiem labojumiem.

LDDK norāda, ka tā ir vairākkārt rosinājusi papildināt rīkojuma projektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam sagatavošanas grafiku ar pasākumu, kas nosaka ministrijām iesniegt priekšlikumus Valsts kancelejai un FM par reformām, kuras paredz samazināt un efektivizēt publiskā sektora izdevumus, optimizēt funkcijas un publiskos pakalpojumus.

Latvijas Nacionālās Operas un baleta Jaunajā zālē 13.novembrī norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gadskārtējā Gada balvas apbalvošanas ceremonija. Šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits.

10 dažādās nominācijās tika godināti darba devēji, kas investē ilgtspējā, savos darbiniekos un kvalitatīvā darba vidē, kā arī veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzlabo uzņēmējdarbības tēlu un sekmē kvalitatīvu dialogu ar valdību.

Pirmoreiz LDDK Gada balva tika pasniegtas 2014. gadā, kā arī nemainīgi jau 11 gadus godinām Gada tautsaimnieku. Šogad LDDK Gada balvu kategorijā "Gada tautsaimnieks 2025" saņēma SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Tika godināti uzņēmumi, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts prioritārajās jomās - aizsardzība, demogrāfija, izglītība.

Kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" balva pasniegta AS "Latvijas Finieris".

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

Latvijas uzņēmējdarbības vide gadiem ilgi tiek pozicionēta kā prognozējama, tiesiski droša un investoriem draudzīga. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere, kura amatā stājās 2024.gada novembrī, intervijās lepojusies, ka “māk runāt investoru valodā”. Viņa arī LIAA reorganizācijas gaitā izveidojusi jaunu departamentu, kas prioritāri strādā tikai ar investīcijām. Taču praksē arvien biežāk izskan pretēji signāli, kas liek domāt, ka vienā mājā esošā LIAA un Uzņēmumu reģistrs (UR) ar saviem pienākumiem galā netiek un investori ar saviem jautājumiem un arī investīcijām paliek aiz durvīm.

Arī pašā Ineses Lībiņas-Egneres vadītajā Tieslietu ministrijā (TM) Dienas Biznesam atzina, ka vidēji 5% gadījumu pārbaudēs tiek konstatēti UR lēmumu kvalitātes trūkumi. Tas liek uzdot jautājumu, vai problēma ir atsevišķās kļūdās vai tomēr sistēmā, kas uzņēmēju un investoru iegrūž birokrātijas kalnos un prasībās.

Starptautiska darījuma sadursme ar vietējo praksi

Pavisam nesen Dienas Biznesa redzeslokā nonāca kāds gadījums, kur lielas Latvijas kapitālsabiedrības ilgtermiņa īpašnieks, kura kompānijas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un nodokļus gadā samaksā tuvu 100 miljoniem, ar mērķi sastrukturizēt, paplašināt un profesionāli pārvaldīt visu savu investīciju portfeli, 2025. gada 30. decembrī veica Eiropas tiesiskajā telpā ierastu darījumu un sev piederošās akcijas nodeva ārvalstu juridiskai personai. Izvēlējies viņš bija starptautiskajā praksē plaši izmantotu, bet Latvijā mazpazīstamu juridisko darbības formu.

Svētku dienas darba devējiem, kuru darbiniekiem ir jāstrādā, rada papildu izmaksas, tāpēc šādu dienu skaits un vēl jo vairāk to pagarināšana, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, būtu pakļaujama revīzijai.

Tādu pozīciju pauž daudzi uzņēmēji, jo īpaši pēdējo gadu laikā pieaugošo darbaspēka izmaksu kontekstā. Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta ziņojums rāda, ka Latvijā oficiāli noteiktas 12 svētku dienas, kas līdzinās ES vidējam rādītājam. Visvairāk oficiālo svētku dienu ir Horvātijā, Slovākijā, Maltā — 14, vismazāk Vācijā un Nīderlandē — 9. Protams, Latvijas gadījumā ir jāņem vērā vēl kāda nianse, proti, pārceltās brīvdienas. Piemēram, Latvijā 18. novembra un 4. maija brīvdienas tiek pārceltas jeb tiek piešķirta papildu brīva diena darbadienā, ja pati svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Savukārt Francijā, Nīderlandē un lielākajā daļā Vācijas svētki, kas iekrīt brīvdienās, netiek kompensēti. Latvijā joprojām ir tradīcija pārcelt darba dienas, kas iekrīt starp svētkiem. Šāds darba režīms tiek piemērots valsts iestādēm, bet ir ieteicams arī privātajam sektoram.

Uzņēmumi, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, ne tikai nodarbina cilvēkus un maksā viņiem algu, bet arī samaksā nodokļus, kas ir pamats ne tikai sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai, bet arī darba algu izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un politisko lēmumu pieņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsver — jo labāk attīstās tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi un valsts spēj atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams, tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei jābūt ieinteresētiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos, nevis stagnētu vai vēl vairāk sarautos, taču brīžam rodas sajūta, ka bizness tiek uzskatīts par kaut ko ierobežojamu un kontrolējamu.

Fintech Latvija asociācija pieņēmusi lēmumu neturpināt dalību organizētajās formālajās darba grupās par nebanku finansētāju uzraudzības maiņu, kamēr diskusiju formāts netiks mainīts no informatīva uz konstruktīvu. Līdzšinējais sarunu cikls ir pierādījis, ka nozares balss dokumentu izstrādes stadijā tiek ignorēta.

Reaģējot uz Finanšu ministrijas (FM) kārtējo aicinājumu diskusijām par nebanku finansētāju uzraudzības pārcelšanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Banku (LB), Fintech Latvija asociācija pieņēmusi lēmumu par dalības pārtraukšanu līdzšinējā formātā. Pieredze liecina, ka nozares sniegtie argumenti dokumentu projektos netiek iestrādāti, padarot tikšanās par formālu procedūru bez praktiskas ietekmes.

Vienlaikus Fintech Latvija asociācija apstiprina, ka visi Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iesniegtie priekšlikumi un iebildumi paliek spēkā un tiek pilnā mērā uzturēti, un nepiedalīšanās konkrētās sanāksmē nav interpretējama kā attiekšanās no tiem vai to atsaukšana.

Nodarbināto kopskaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā pieaudzis par 5,6 tūkstošiem cilvēku, bet nodarbinātības līmenis – par 0,6 procentpunktiem. Bezdarba līmenis 2025. gadā bijis 6,99%, kas pēc būtības ir tas pats, kas bija gadu iepriekš.

Latvijā 2025. gadā nodarbināti bija 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn arī bija nodarbināti 6,6 tūkstoši cilvēku, bet viņi kopējās tabulās un aprēķinos netiek ņemti vērā.

Atgūšanās pēc pandēmijas

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Atbilstoši EM izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju, aģentūru LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), balstoties uz datiem par posmu no 20. līdz 23. aprīlim.

EM pauž, ka pēdējo divu nedēļu laikā Latvijas degvielas tirgū vērojama skaidra cenu korekcija. Visi lielākie degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkli šajā periodā ir samazinājuši dīzeļdegvielas cenas kopumā par vairākiem desmitiem centu litrā. Tas apliecina, ka mazumtirdzniecība ir sākusi sekot biržas cenu kritumam, kas raksturoja minēto pārskata periodu, uzskata EM.

Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka mazumtirdzniecības cenu korekcija notiek lēnāk nekā cenu kritums biržās, un uz pārskata perioda beigām lielākie DUS tīkli vēl atrodas virs tirgus pamatotās robežas.

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju. Vienlaikus attālums no šīs robežas vairumam tīklu ir būtiski mazinājies salīdzinājumā ar situāciju aprīļa sākumā. Virziens esot pareizs, taču temps vēl neesot pietiekams, vēsta EM.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā.

Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%.

LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām.

Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām.

Līdera galvenais uzdevums ir spēja idejas īstenot praksē - atrast pareizos cilvēkus, piesaistīt nepieciešamos resursus un nodrošināt mērķu sasniegšanu, spriež Agnese Alksne-Bensone, biedrības Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (turpmāk - CSR Latvia) valdes priekšsēdētāja.

Ideju mūsdienās netrūkst, un man ir pārliecība, ka, ja idejai tiek piesaistīts īstais cilvēks, arī finansējums atradīsies, jo rezultāti vienmēr ir atkarīgi tieši no cilvēkiem. Nereti rodas sajūta, ka visi zina pareizās atbildes, taču tieši noturība, spēja iet uz priekšu un skaidra izpratne par to, kāpēc tu dari konkrēto darbu, manuprāt, spēlē vislielāko lomu jebkuras organizācijas veiksmes stāstā. Tāpat izšķiroša nozīme ir arī komandai. Ja kopā satiekas cilvēki, kuri vēlas uzņemties atbildību, augt un attīstīties - viss ir iespējams, pārliecināta ir CSR Latvia valdes priekšsēdētāja.

Virza pārmaiņas

Bērnudārzā man ļoti patika mana mūzikas skolotāja, atceras A.Alksne-Bensone. “Man šķita, ka viņai ir labākais darbs pasaulē - mācīt bērniem mūziku un iedrošināt uzstāties! Patiesībā šī pieredze vēlāk mani motivēja arī iestāties mūzikas skolā, jo man tiešām likās, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar mūzikas mācīšanu. Pieaugot manas intereses gan mainījās - jau salīdzinoši agrā vecumā es nonācu nevaldības sektorā, un vēlāk sapratu, ka šai jomai vēlos pievērsties nopietnāk. Studējot Rīgas Stradiņa universitātē, kur ieguvu bakalaura grādu komunikācijas zinātnēs, ļoti aktīvi darbojos studentu pašpārvaldē, kas dabīgi mani noveda līdz darbam Latvijas Studentu apvienībā (LSA). Šim posmam manā dzīvē bija ļoti nozīmīga loma - tolaik studējošo pārstāvji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, un šīm organizācijām bija liela ietekme. Vēsturiski tieši studenti daudzviet pasaulē ir bijuši pārmaiņu virzītāji, un arī mēs savā ziņā jutāmies kā daļa no šī procesa - mēs gribējām mainīt pastāvošo iekārtu augstākajā izglītībā un daudz ko arī panācām,” stāsta A.Alksne-Bensone, uzsverot, ka tieši darbs LSA palīdzējis viņai saprast, ka savu dzīvi jaunā profesionāle grib saistīt ar komunikāciju un interešu pārstāvniecību.