Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) ir atkārtoti reģistrējis 650 tūkstošus latu komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., liecina piejamā informācija Lursoft.

«Pagarinot bankas līgumu par overdraftu, LEC ir pārreģistrējis jau esošo komercķīlu, kuras priekšmets ir prasījuma tiesības,» Db.lv stāstīja LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada februārī par LEC īpašnieku ir kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, kam pieder 60% no uzņēmuma LEC, SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%). SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs un SIA GRIF 23 vienīgais īpašnieks ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Savukārt SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Dažreiz Valsts būvinspekcijas kontrole bija formāla un to varētu veikt pašvaldības, bet nav struktūras, kas veidotu būvniecības politiku valstī, intervijā saka Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs, atzīstot, ka 2009. gadā Saeimas pieņemtais lēmums par Valsts būvinspekcijas likvidāciju bija nepareizs.

O. Burovs uzskata, ka «būvniecības politiku valstī varēja vadīt vai nu būvinspekcija, vai arī neliela ministrija vai kāda valsts komiteja, bet šādai struktūrai ir jābūt».

«Valsts patlaban ļoti daudzas funkcijas ar vieglu roku ir deleģējusi sabiedriskai organizācijai - Latvijas Būvinženieru savienībai,» uzskata departamenta vadītājs. «Vienlaicīgi tiek runāts - jo mazāk būs dažādu sertifikāciju, jo labāk. Patlaban līdz minimumam ir vienkāršota situācija ar uzņēmumiem, kuri grib nodarboties ar būvniecību, - formāli jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā, nav vairs nepieciešami sertifikāti konkrētiem darbiem juridiskai personai. Patlaban jebkurš var būvēt jebko, tiek prasīta tikai pieredze. Būvniekiem arī atcels sertifikātu, un pilnīgi pietiks tikai ar izglītības diplomu.»

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Būvuzņēmums SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) ticis pie vairāk nekā 3,33 milj. Ls par 11/10 kV apakšstacijas Mežaparks izbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursu par apakšstacijas Mežaparks izbūvi izsludināja Latvenergo meitassabiedrība a/s Latvijas elektriskie tīkli, un paredzēts, ka līgums par tās būvi tiks slēgts divās daļās – ar a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,7 milj. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apmērā un ar a/s Sadales tīkls par 585 tūkst. Ls bez PVN.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, bet SIA LEC piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad Latvijas elektriskie tīkli noslēguši vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, piemēram, šā gada augusta sākumā tika noslēgts 1,16 milj. eiro vērts iepirkumu konkurss par 110 kV elektroiekārtu piegādi apakšstacijām Gulbene un Olaine, kurā par piegādātāju tika atzīta Alstorm Grid SAS filiāle Latvijā. Tāpat jūlija vidū tika noslēgts 4,48 milj. Ls vērts iepirkumu konkurss par apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalnes paplašināšanas darbiem un 330 kV sadalnes izbūvi apakšstacijā Ventspils – arī par šo darbu uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LEC.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētāja amatā no 17. augusta iecelts Ivars Gaters, līdzšinējais LEC valdes loceklis.

LEC īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Ivaru Gateru un jaunā vadītāja pārziņā nodot operatīvo vadību, lai paši varētu koncentrēties darbam uzņēmuma attīstībai Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Pats I. Gaters norāda, ka šobrīd jau labi pārzina situāciju uzņēmumā un redz lielu attīstības potenciālu.

Uzņēmuma mērķis ir attīstība, saglabājot būvniecības kvalitātes un servisa standartus. Tas būs galvenais jaunā vadītāja uzdevums, informēja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Līdz šim LEC valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Aļģirds Pipars, kurš turpinās darbu uzņēmuma valdē kopā ar valdes locekli Sanitu Vību.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Arī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, šodien par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja.

Pirmās instances tiesa Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa šodien viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt vairāku tūkstošu eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.

Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.

Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.

Liepājas būvinspekcijas komisija ekspluatācijā pieņēmusi moduļu savrupmāju, kas ir pirmā šāda veida celtne Liepājā, informē Būvinspekcijas vadītājs Ivars Čīma.

Pieņemtais objekts ir vienstāvu koka karkasa ēka ar nesošo sienu siltumizolāciju un dekoratīvu koka dēļu apšuvumu labiekārtotā teritorijā. Būvinspekcijas vadītājs un pārējie komisijas locekļi atzinīgi novērtējuši gan arhitekta, gan savrupmājas būvētāju kvalitatīvo veikumu.

900 kvadrātmetru lielā gruntsgabalā gar ielas malu uzcelta kompakta, ar gaisa siltumsūkni un elektrību apsildāma, ekonomiska individuālā dzīvojamā māja uz betona pāļiem, ar plakanu bitumena jumtu un koka pakešu logiem.

70 kvadrātmetrus plašajā ēkā ir halle, vannas istaba, dzīvojamā istaba kopā ar virtuvi un trīs guļamistabas. Trīs cilvēku ģimenei tā ir piemērotāka nekā divistabu vai trīsistabu dzīvoklis dauddzīvokļu mājā, apgalvo projekta pasūtītājs un mājas īpašnieks Uldis Rolavs.

Fotogrāfija ar nosaukumu Šodienas levitācija pirmo reizi Natsumi Hajaši tīmekļa vietnē publicēta 2010.gada 16.septembrī. Drīz pēc tam Hajaši nolēma fotografēt pati sevi lidojumā, vēsta ibtimes.com.

Kopš šā gada janvāra šādu fotogrāfiju uzņemšana bija kļuvusi par sievietes rutīnu. Nu jau Hajaši, kura nodēvēta par Tokijas levitējošo meiteni, pati ar sevi dažādās Japānas galvaspilsētas vietās, piemēram, uz ietvēm, restorānos, neapdzīvotās vietās, uzņēmusi neskaitāmas fotogrāfijas.

Kā raksta medijs, viņas fotogrāfijas cilvēkus pievelk ar īstenības sajūtu, kas tiekot sasniegta, daļēji pateicoties tieši Hajaši neatlaidībai. Kad viņā rodas sajūta - šī ir īstā vieta, kur uzņemt bildi, viņa lec, lec un lec. «Dažreiz man jālec vairāk nekā 300 reizes, lai iegūtu perfektu bildi,» viņa stāstījusi.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) 2012. gadā prognozē būvniecības nozares attīstību un uzņēmuma apgrozījuma būtisku pieaugumu.

Ivars Gaters, LEC valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Šobrīd būvniecības nozarē vērojama augšupeja, un šogad paredzam būtisku apgrozījuma pieaugumu par 40-50%.»

Vienlaikus I. Gaters norāda arī uz problēmu, kas apdraud būvniecības nozares izaugsmi un attīstību Latvijā. «LEC un citi būvniecības nozares uzņēmēji ikdienas darbā saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Darba tirgū trūkst izglītotu un pieredzējušu speciālistu un tas, pirmkārt, apdraud nozares attīstību un, otrkārt, var apturēt apjomīgu būvniecības un energoefektivitātes projektu īstenošanu. Ja Latvija tiek pozicionēta kā zaļa, uz energoefektīvu saimniekošanu orientēta valsts, ir jādomā par darbinieku piesaistīšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un jauno speciālistu motivēšanu darbam Latvijas tirgū,» sacīja I. Gaters.

Līdzšinējais SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters turpmāk darbosies būvuzņēmuma LEC vadības komandā, to DB apstiprināja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Viņa atklāja, ka I. Gaters būšot LEC valdē, taču viņa amatu uzņēmums būs gatavs izpaust tikai pēc jaunā valdes locekļa oficiālas apstiprināšanas, kas notiks tuvākajā laikā. Db.lv jau pirms dažām dienām ziņoja, ka I. Gaters Rīgas pilsētbūvnieka akcionāriem paziņojis par sava amata atstāšanu, jo pāriet strādāt privātajā sektorā par liela būvniecības uzņēmuma vadītāju, tomēr sarunā ar DB viņš tad neatklāja, par kuru lielo uzņēmumu ir runa. Kā DB jau rakstīja, Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētāja amata pienākumus turpmāk pildīs vairāku valdību ministrs, kas bijis arī Saeimas un Rīgas domes deputāts, valsts uzņēmumu valdes loceklis, ilggadējs partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs.

Noslēgusies biznesa ideju iesniegšana Hipotēku bankas konkursam jauniešiem Lec biznesā!, un no visiem Latvijas reģioniem jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesūtījuši 165 dažādu biznesa ideju aprakstus.

Līdz ar pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām Hipotēku bankā sākusies šo ideju izvērtēšana, un 28.novembrī žurijas izvirzītie 50 labāko ideju autori tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā.

Lec biznesā! projekta vadītāja Daiga Buhholce skaidro, ka konkurss Lec biznesā! notiek jau ceturto gadu un šogad uz konkursa balvām – mentora atbalstu un naudas balvu pretendē jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka labs potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam ir visā Latvijā. Šogad iespēju konkursā piedalīties izmantojušas arī vairākas jauniešu grupas, kā arī virkne dalībnieku konkursam iesnieguši vairākas idejas. Žūrija vērtēs virkni kritēriju, un viens no svarīgākajiem būs idejas dzīvotspēja un iespēja to īstenot dzīvē.

Konkurences Padomes (KP) lēmums par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 uzņēmumus, kas veic energobūvdarbus ir absurds un nelabvēlīgs Latvijas ekonomikai, uzskata uzņēmējs Guntis Rāvis.

«Ziņa, kas šobrīd ir nosūtīta Latvijas uzņēmējiem ir šāda – tu nopērc kompāniju no ārvalstu investoriem, kad tā jau strādā ar zaudējumiem, attīsti to, kļūsti par vienu ko lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet tagad sanāk maksāt par to, ko darījuši iepriekšējie īpašnieki,» sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Guntis Rāvis.

Viņam pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings 2011. gadā iegādājās KP sodīto SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) no investīciju kompānijas Alta Capital Partners, kas savukārt 100% uzņēmuma daļu 2007. gadā nopirka no Jāņa Kola.

Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) atbilstoši līgumam ar AS Latvenergo koncerna uzņēmumu AS Latvijas elektriskie tīkli veikusi vienu no Kurzemes loka projekta etapiem - 330kV kabeļu līnijas Imanta – TEC-1 otrā posma izbūvi. Tā ietvaros zem Daugavas izbūvēti divi 740 metrus gari cauruļu šķērsojumi, kuros instalēti 330kV augstsprieguma līnijas kabeļi.

Ivars Gaters, LEC valdes priekšsēdētājs, informēja: «Septembra laikā pabeigts augstsprieguma kabeļu ieguldīšanas darbs un oktobrī LEC kopā ar kabeļu izgatavotāju pārstāvjiem veica 330kV kabeļu savienošanu, kā arī tiek pabeigti darbi pie optiskās kabeļu līnijas izbūves. Pilnīga darbu pabeigšana plānota novembrī.»

Daugavas šķērsojuma darbu izpilde tika veikta sadarbībā ar apakšuzņēmēju, Itālijas uzņēmumu ANESE S.r.l., kam esot divdesmit gadus ilga pieredze liela diametra cauruļvadu šķērsojumu izbūvē ar horizontālās vadāmības urbšanas metodi visā Eiropā.

Daugavas šķērsojums tika veikts divu mēnešu laikā, izmantojot horizontālās vadāmības urbšanas metodi (HVU) ar polietilēna aizsargcauruļu ieguldīšanu zem Daugavas.

Noslēdzies Hipotēku bankas rīkotais biznesa ideju konkurss jauniešiem Lec biznesā!, un ir zināmi 30 jaunie uzņēmēji, kas saņems konkursa balvas – biznesa mentoru un naudas balvu idejas īstenošanai.

Lec biznesā! sacensību uzvarētāji tika noskaidroti, izvērtējot kopumā 133 iesniegtos biznesa plānus. Biznesa plāni tika vērtēti, ņemot vērā preces vai pakalpojuma kvalitāti, finansējuma atbilstību projekta ieviešanas vajadzībām, tirgus izpēti, mārketinga plāna kvalitāti, cenu veidošanas un konkurētspējas priekšrocību aprakstu, projekta dzīvotspēju un pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.

Piecu labāko biznesa plānu autori saņems tūkstoti latu naudas balvu biznesa idejas īstenošanai, un tiem tiks sniegta arī biznesa mentora palīdzība. Nākamie pieci saņems 500 latus uz biznesa mentora pakalpojumus, bet pārējiem 20 uzvarējušo biznesa ideju autoriem būs iespēja sadarboties ar biznesa mentoru, ko nodrošinās konkursa sadarbības partnere biedrība Līdere.

Būvniecības kompānijai Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījusies vadība – valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Blumbergs, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu darba attiecības ar uzņēmumu pārtraukt. Akcionāri šo lēmumu ir akceptējuši.

J. Blumbergs iepriekš darbojās a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja amatā.

Darbu LEC valdē turpina valdes loceklis Jānis Sproģis, Valērijs Drozds un Didzis Vītols.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (16,4 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā. Savukārt pērn uzņēmums apgrozīja 30 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,4 milj. Ls. Uzņēmuām stārdā aptuveni 350 darbinieki.

Atteikšanās no zemākās cenas kā galvenā kritērija, pēc kura tiek izvēlēti uzvarētāji būvniecības konkursos būtu pareizs lēmums, uzskata Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Sertifikācijas un novērtēšanas komisijas priekšsēdētājs un bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons.

Jāatgādina, ka patlaban nereti iepirkumu konkursos par būvdarbu veikšanu uzvar kompānijas, kas piedāvā zemāko cenu, jo šis kritērijs ir noteikts kā galvenais konkursā.

Runājot par būvdarbu kvalitāti, L. Jākobsons atzina – pašlaik būvniecības jomā strādājošie, piemēram, būvuzraugi u.tml., darbojas vairākos projektos vienlaikus, lai varētu sevi nodrošināt, taču no tā cieš būvdarbu kvalitāte.

Jautāts par Valsts būvniecības kontroles biroja veidošanu, L. Jākobsons norādīja, ka to ir jāveido no profesionāļiem būvniecības jomā, nevis tiesībzinātnēs.

Jautājums par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu aktualizējās pēc traģēdijas Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, 54 cilvēki gājuši bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.