Jaunākais izdevums

Militārā kontingenta apgāde Afganistānā caur Latviju turpināsies; lietuviešu paziņojumi pārspīlēti.

ASV militārpersonu apgādei ar pārtiku un citām precēm arī turpmāk tiks izmantots Ziemeļu distribūcijas tīkls (ZDT) caur Latviju, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji. Šāds apstiprinājums gūts, tiekoties gan ar ASV Aizsardzības departamenta, gan ASV Aizsardzības loģistikas aģentūras (DLA), gan Transcom pārstāvjiem, saka Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš nenoliedz, ka SM pārstāvju vizīte šā gada septembra beigās, kaut arī bijusi plānota, bijusi kā atbildes reakcija uz bažām saistībā ar iepriekš Lietuvā izskanējušajām ziņām, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas.

Iepriekš izskanēja, ka viena no Lietuvas lielākajām loģistikas pakalpojumu kompānijām – VPA Logistics Vašingtonā parakstījusi sadarbības līgumu ar NATO pilnvaroto pārstāvi GaTe Logistics par pārtikas un citu kravu pārvadāšanu uz Afganistānu un no turienes caur Klaipēdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lembergs: Latvijai neviena priekšā nav jāklanās

Sanita Igaune, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinās dzelzceļa kravu pārvadājumus starp Latviju un Kazahstānu

Egons Mudulis, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks pastiprināts darbs pie pārvadāto kravu apjoma palielināšanas satiksmē starp abām valstīm, tiekoties Rīgā ar Kazahstānas dzelzceļa vadītāju Askaru Maminu vienojās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Iepriekšējo gadu laikā vērojama pakāpeniska kravu apjoma palielināšanās satiksmē starp Latviju un Kazahstānu. 2009. gadā kravu starp abām valstīm tika pārvadāts 1,15 milj. t kravu, bet 2012. gadā jau 2,6 milj. t. Savukārt šī gada septiņos mēnešos pārvadājumi veidoja 1,9 milj. t, kas ir par 35% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ievērojamākais pieaugums kravu pārvadājumos vērojams akmeņogļu, naftas produktu un kokvilnas kravām. Naftas produkti virzienā no Kazahstānas šogad pārvadāti 1,12 milj. tonnu apjomā, savukārt ogļu kravas veidoja 1,16 milj. t.

«LDz jau vairākus gadus strādā pie kravu pārvadājumu diversificēšanas. Pagaidām mūsu pārvadājumos dominē kravas no Krievijas, kas sastāda vairāk nekā 65% no kopējo kravu apjoma. Ņemot vērā, ka Krievija attīsta savas ostas, kravu apjoma pieaugums mūsu virzienā nākotnē varētu nebūt tik straujš kā mēs to vēlētos. Tāpēc rūpīgi strādājam, lai piesaistītu arī citas kravas, un sadarbībai ar Kazahstānu šajā jomā ir ļoti lielas izaugsmes iespējas,» norāda U. Magonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu būvniecības projektā

LETA, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 22. oktobrī

Dienas Bizness, 22.10.2013

Ziedi Rīgas Brāļu kapos. Pirmdien atklāta Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija, kuras restaurācijā ieguldīti vairāk nekā 57,1 tūkstoši latu un kas ilga aptuveni divus gadus.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no galvenajiem konteinervilciena Baltika – Tranzīts ekspeditoriem FESCO Integrated Transport dažu gadu laikā sagaida konteinerizēto kravu plūsmu no Ķīnas.

Šobrīd rietumu–austrumu virzienā strādājošajiem konteinervilcieniem lielākās galvassāpes rada niecīgā vai neesošā kravu plūsma pretējā virzienā. Tomēr dažu gadu laikā ir paredzams pārvadājumu apjoma pieaugums no rietumiem uz austrumiem, pateicoties Kazahstānas, bet galvenokārt tieši Ķīnas precēm, prognozē a/s FESCO Integrated Transport padomnieks Vjačeslavs Manuhins. Viņš pirms 10 gadiem bija viens no tiem, kas līdz ar Latvijas dzelzceļu stāvēja pie konteinervilciena Baltika – Tranzīts (BT) izveides sākumiem. Kaut arī caur Pēterburgu vest konteinerus būtu bijis lētāk, caur Baltijas valstu ostām tas ir ātrāk un efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Baltijas valstu pārstāvji Rīgas brīvostā Rīgas Universālā Termināla teritorijā noturēja svinīgo pieņemšanu par godu 100 000. konteineram, kas nosūtīts caur Baltijas valstīm Ziemeļu apgādes tīklā (ZAP).

Runātāji norādīja, ka notiks šī tranzīta koridora komercializācija, un nāktonē tiks pārvadātas ne tikai nemilitārās un militārās kravas NATO karaspēka vajadzībām Afganistānā, bet arī šī jaunā Zīda ceļa loģistikas ķēdē iesaistīto valstu komerckravas. Tādējādi ekonomiskais ieguvums būtu gan Eiropas, gan Āzijas, gan Tuvo austrumu valstīm. Tā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs izteica cerību, ka salīdzinoši tuvā nākotnē tiks sagaidīts ne tikai 200 000., bet arī miljonais konteiners.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala sacīja, ka kopš 2009.gada uz Afganistānu nogādāti divi miljoni tonnu kravu. Savukārt, sareizinot ar nobraukto attālumu, iznāktu ap diviem miljardiem konteinerkilometru. Kaut arī avīze Wahington Post ZAP 2011.gadā nodēvējis par loģistikas brīnumu, tas drīzāk ir iesaistīto pušu radošuma un grūta darba nopelns. Viņaprāt, ZAP kādu dienu būs ļoti dzīvs komerckoridors līdz pat Ķīnai. Ieguvēja būs ne tikai ASV un Rietumeropas valstis, bet arī loģistikas ķēdē iesastītās valstis pieaugošas ekonomiskās stabilitātes un jauno darba vietu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas eksporta pārorientāciju uz savām ostām vēstnieks saista ar politiku

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ir pieņēmusi lēmumu attīstīt savas ostu jaudas un savu infrastruktūru, un šajā lēmumā saskatāms liels politikas elements, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Viņš norāda uz šaubām, cik lielā mērā šāds Krievijas puses lēmums ir ekonomiski pamatots un cik tas ir politiski pamatots, tomēr, pēc viņa domām, tajā saskatāms «ļoti liels elements no politikas».

«Ja Latvijas ostas, pārvadātāji un dzelzceļš spēj piedāvāt konkurētspējīgu tarifu un izcenojumus, tad uzņēmējs izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko ceļu un neies to dārgāko ceļu, tikai kādu iniciatīvu vai patriotisku jūtu dēļ,» ir pārliecināts vēstnieks.

Riekstiņš norādīja - šobrīd ir skaidri redzams, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu, kurā tā attīstīs savu ostu jaudas un pārorientēs visu eksportu uz savām ostām, un apstiprinājums šādam lēmumam ir dzirdēts gan no Krievijas puses, gan Latvijas politiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Vēlmi pelnīt vairāk kavē pašu uzņēmība un birokrātiski šķēršļi

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās loģistikas kompānijas GEFCO meitasuzņēmums Latvijā GEFCO Baltic 10 gadu laikā paplašinājis pakalpojumu klāstu - no transportlīdzekļu un citu preču pārvadāšanas uz sarežģītiem piegādes ķēžu risinājumiem Eiropas vadošajiem industriālajiem uzņēmumiem, un dažādojis klientu loku, iegūstot klientus daudzās vadošajās nozarēs.

GEFCO Baltic šobrīd ir 800 partneri un 300 klienti, tostarp PSA un General Motors. GEFCO izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Luks Nadals šodien medijiem norādīja, ka kompānija šajā laikā kļuvusi «par spēcīgu nozares spēlētāju Baltijas valstu tirgū, īpaši uzsverot zināšanas transportlīdzekļu loģistikā un par sarežģītiem risinājumiem industriālajiem ražotājiem. Ņemot vērā Baltijas kā svarīga tranzīta robežpunkta lomu, šis tirgus vienmēr būs nozīmīgs GEFCO grupas darbam un attīstībai». Pēc viņa teiktā, patlaban kompānijas arvien vairāk grib nodarboties ar savu pamatbiznesu, kas paver iespējas loģistikas kompānijām veidot arvien integrētākas loģistikas ķēdes. Viņš arī uzteica GEFCO Baltic darbiniekus, kam nav klājies viegli, jo darbs pirms 10 gadiem uzsākts līdz ar krīzi, bet vēlāk krītošo naftas cenu dēļ mazinājušies Krievijas ienākumi, aizvērtas automobiļu ražotnes, līdz ar ko mazinājies pakalpojumu apjoms šajā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība PZU tuvākajos trīs gados plāno Latvijas un Igaunijas tirgū investēt 12,7 miljonus eiro (8,9 miljonus latu), stāstīja PZU Lietuva Latvijas filiāles direktors Deivids Raipa.

Apdrošinātāja mērķis ir kļūt par vienu no trim lielākajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Baltijas valstīs.

PZU grupas uzņēmuma Lietuvā PZU Lietuva filiāle Latvijā tika reģistrēta pērn oktobrī.

Raipa atzina, ka PZU ir apdrošināšanas tirgus līderis Polijā un spēcīgs spēlētājs apdrošināšanas tirgū Lietuvā. PZU Lietuvā strādā jau desmit gadus, patlaban nedzīvības apdrošināšanas segmentā ieņemot otro, trešo vietu. «Tas ļauj domāt, ka zinām Baltijas tirgu. Vienlaikus gan apzināmies, ka valstu apdrošināšanas tirgos ir atšķirības, tāpēc vadāmies pēc principa: «Domā globāli, rīkojies lokāli»,» par attīstības stratēģiju Latvijā un Igaunijā stāstīja filiāles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) attīstību plāno ārvalstu tirgos - šogad prioritāra ir Polijas tirgus apguve, kur plānots paplašināt darbību jaunos apdrošināšanas veidos, sacīja BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

BTA Polijā jau strādā obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Šogad plānots sākt piedāvāt īpašumu apdrošināšanu.

Lucaus atzina, ka BTA pagaidām Polijā privātpersonu segmentu nav vēl tik labi apguvis kā juridisko personu tirgu. «Privātpersonām redzam lielu potenciālu privātīpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Tie ir veidi, ar kuriem šogad plānojam startēt privātpersonu segmentā, un prognozējam labus biznesa rezultātus gan no pārdošanas apjoma, gan biznesa rentabilitātes viedokļa,» sacīja BTA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā inženieri testē vietējā ražotāja "SRC Brasa" mobilās karavīru atbalsta platformas "Natrix lat-100" prototipu, lai to pielāgotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas mācību vajadzībām 2020. gada vasarā. Iekārtas pirmais pārbaudes testu process tuvojas noslēguma posmam.

Mobilās kaujas atbalsta platformas izmantošana paredzēta gan kravas – individuālā un vienības ekipējuma pārvadājumiem, gan savienojamībai ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma inženiertehniskiem risinājumiem.

"Pirmie visurgājēja testi lauku apvidū apliecina jaudu un stabilitāti. Platformas nestspējas kapacitāte sasniedza 200 kilogramu, attīstot ātrumu līdz 15 kilometriem stundā," stāsta uzņēmuma "SRC Brasa" militāro programmu direktors Agris Jermacāns. Viņš piebilst, ka modelis komplektēts ar programmētu vadības sistēmu, kas ļaujot manevrēt arī šķēršļota apvidus apstākļos.

Bezpilota kaujas atbalsta platformas attīstīšana notikusi sadarbībā ar zemessargiem, inženieriem un industriālo dizaineru komandu, lai nodrošinātu karavīriem uzticamu atbalsta sistēmas platformu. Tā piedāvā ne tikai manuālu kontroli ar tālvadības pulti, bet speciālisti strādā, lai iekārtu robotizētu, ilgtermiņā nodrošinot pilnībā autonomu pārvietošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien NATO sāks plašākās mācības vairāku desmitu gadu laikā, aptverot 31 valstu karaspēku un teritorijas no Baltijas valstīm līdz Islandei, raksta Reuters.

Mācības notiks tuvu Krievijas robežai. Norvēģijā mācībām gatavi ir 50 tūkstoši karavīru, 250 lidmašīnas, 10 tūkstoši tanku, kravas automašīnu un citu transportlīdzekļu.

Norvēģijas pārstāvji stāsta, ka šīs ir lielākās mācības valstī kopš 1980.gada sākuma, un tas liecina, ka alianse vēlas uzlabot aizsardzības spējas.

Aizvadītajā mēnesī Krievija rīkoja lielākos manevrus – Vostok-2018 kopš 1981.gada, mobilizējot 300 tūkstošus karavīru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kanādas premjerministrs: «Jūsu valsts ir paveikusi pārsteidzošu darbu»

Lelde Petrāne, 19.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darba vizīti Kanādas galvaspilsētā Otavā, 18.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš ticies ar Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu un Kanādas ģenerālgubernatoru Deividu Džonstonu. Sarunās no Kanādas amatpersonu puses apliecināts, ka Latvija ir nozīmīgs, uz ekonomisko attīstību vērsts sadarbības partneris kā divpusējo attiecību kontekstā, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Par to vēsta Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai simboliski apliecinātu abu valstu savstarpēji nozīmīgās divpusējās attiecības, Valsts prezidents Kanādas premjerministram un ģenerālgubernatoram dāvinājis Latvijas hokeja izlases kreklus ar numuriem, kas atbilst viņu secībai augstajos amatos. S.Hārpers saņēma kreklu ar numuru 22 kā Kanādas 22.premjerministrs, bet D.Džonstons ar 28.numuru - kā Kanādas 28.ģenerālgubernators.

«Jūsu valsts ir paveikusi pārsteidzošu darbu, lai atgūtos no recesijas,» esot uzsvēris S.Hārpers, augsti novērtējot Latvijas atgūšanos no ekonomiskās krīzes.

Valsts prezidents akcentējis Latvijas augsto novērtējumu Kanādas atbalstam Latvijas neatkarības atzīšanas laikā, esot pirmajai no lielā septiņnieka, kas atzina atgūto Latvijas neatkarību un nekad neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS, kā arī atbalstam ceļā uz dalību starptautiskajās organizācijās - NATO un šobrīd - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā Lietuvas darba tirgus sašķēlies trīs daļās - valsts sektorā, kas iesūc Eiropas Savienības naudu un nepavisam nedzīvo slikti, mazā grupiņā ļoti bagātu oligarhu un privātajā sektorā strādājošajos, kuru dzīve diemžēl nepavisam nav rožaina. Šādu vērtējumu izteicis zviedru sociologs Čārlzs Vulfsons, kas pats vairāk nekā desmit gadus dzīvojis Lietuvā.

Algu samazinājums, darbinieku atlaišanas apmēri un centieni pielāgoties ekonomiskajām grūtībām krīzes laikā Lietuvas valsts un privātajā sektorā norisinājušies atšķirīgi. Vienlaikus būtiski pieaudzis ēnu ekonomikas īpatsvars, un faktiski krīze Baltijas valstīs vēl nav beigusies, jo šī darba tirgus sašķeltība vēl aizvien nemazinās, norādījis Linšēpingas universitātes profesors, piedaloties Lietuvas Seimā rīkotajā seminārā Darbaspēka migrācija Baltijas jūras valstīs: Tendences un perspektīvas.

Pēc Vulfsona teiktā, tajā līmenī, kur nepieciešama augsta kvalifikācija un par to tiek labi maksāts, Lietuvā valsts sektors salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm ir diezgan liels. Toties tajā līmenī, kur intensīvs fiziskais darbs ir svarīgāks par izglītību, visur dominē privātais sektors. Lietuvas un lielā mērā arī citu jauno dalībvalstu īpatnība ir tāda, ka šai jomā visai plaši izplatīts nelegālais, oficiāli neapmaksātais darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru