Jaunākais izdevums

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij!) nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, jo, pēc viņa domām, valsts liegusi viņam Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Par to šodien Lembergs paziņoja preses konferencē.

«Esmu sagatavojis iesniegumu ECT. Iesniegums ir par to, ka, pēc manām domām, Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu - [tiesības] uz taisnīgu un objektīvu tiesu,» informēja Ventspils mērs.

Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.

«Tieslietu ministrija nolēma, ka man pienākas nepilni 3000 latu, kaut gan es advokātu finansēšanai pilnīgi oficiāliem maksājumiem biju iztērējis 104 000 latu,» skaidroja Lembergs.

«Mana sūdzība ir par to, ka AT Administratīvo lietu departaments nevarēja spriest objektīvu un taisnīgu tiesu, jo viens no trim tiesnešiem, kas bija tiesas sastāvā - senators [Andris] Guļāns - 2010.gadā vairākkārt ir negatīvi izteicies par mani publiskajā presē, apvainojot mani, ka es esmu nodrošinājis Saeimas negatīvu lēmumu, ar kuru tiesnesis [Māris] Vīgants netika ievēlēts par AT tiesnesi, kaut gan viņam šādiem apgalvojumiem nebija nekāda pamata. Tās ir fantāzijas par tēmu, jo ne es personīgi, ne kādi mani cilvēki tajā balsojumā nepiedalījās,» akcentēja Lembergs.

Guļāns arī iepriekš netieši esot negatīvi izteicies par Lembergu saistībā ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā.

«Tātad Guļāna negatīvais viedoklis un negatīvā attieksme pret mani jau bija zināma un izteikta jau pirms lieta tika nozīmēta šim tiesas sastāvam. Es pieteicu noraidījumu senatoram Guļānam, tiesas sastāvs to nepieņēma. Pēc mana advokāta domām, tas ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta pārkāpums, tāpat tas faktiski ir arī Satversmes pārkāpums un likuma Par tiesu varu pārkāpums,» norādīja Lembergs.

Lemberga iesniegums ECT jau esot sagatavots un tikšot iesniegts tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lembergs: Latvijai neviena priekšā nav jāklanās

Sanita Igaune, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs iesniedz sūdzību ECT saistībā ar Sprūdža rīkojumu

LETA, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Čalovska advokāte: Kamēr Čalovskis būs Latvijā, rūpēšos par viņa cilvēktiesību nodrošināšanu

LETA, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr Deniss Čalovskis atrodas Latvijā, uzņemšos rūpes, lai viņa cilvēktiesības tiktu nodrošinātas,» pastāstīja kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska aizstāve advokāte Ilona Bulgakova.

Bulgakova norādīja, ka šodien tikās ar savu klientu un Čalovskis par valdības lēmumu uzzināja jau vakar no masu medijiem. «Neapšaubāmi, Čalovskis bija cerējis uz taisnīgu lēmumu. Savukārt es uzskatu, ka šis lēmums ir netaisnīgs, vēl jo vairāk - Satversmes 98.pantā ietvertais nosacījums - ja ar izdošanas procesu pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības - tas netika vērtēts vispār,» minēja advokāte.

Tāpat viņa sacīja, ka stabilās garantijas, ka Čalovskis nokļūtu atpakaļ Latvijā iespējamās notiesāšanas gadījumā, netika sniegtas, tas neizriet arī no ASV atbildīgo iestāžu nosūtītās notas, kas ir Bulgakovas rīcībā. Viņa arī sacīja, ka tagad ir radies jautājums par to laiku, ko Čalovskis līdz sprieduma pasludināšanai varētu pavadīt ASV, - tas laika sprīdis Bulgakovai nav zināms, kā arī nav zināms nekas par aizstāvību, kas Čalovskim tur varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ECT: Mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu jākonstatē tā saistība ar noziedzīgu nodarījumu

Diena.lv, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta 19.februārī noraidījusi lūgumu izskatīt lietu Yordanov un citi pret Bulgāriju. Tādejādi ECT 2023. gada 26.septembrī pieņemtais lēmums ir stājies spēkā un tā pārskatīšana augstākajā instancē nenotiks, liecina ECT publicētā informācija par 2024.gada februārī pieņemtajiem lēmumiem Lielajā palātā (Grand Chamber).

ECT 2023. gada rudenī šajā lietā atzina, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu. ECT uzskata, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.

Janvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) par šajā lietā ECT izdarītājiem secinājumiem izstrādāja dokumentu, kuru adresēja tiesām un prokuroriem un kas izraisīja diskusijas juristu aprindās. Ministrija norādīja, ka ECT spriedums balstās tikai uz Bulgārijas tiesiskā regulējuma analīzi un tiesas secinājumi nav atrauti vērtējami no konkrētā Bulgārijas tiesiskā regulējuma. Proti, ECT secinājumi par notiesājoša sprieduma esību un cēloņsakarības konstatēšanas nepieciešamību neesot attiecināmi uz Latvijā esošā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesisko regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis noliedz, ka sliecies par labu kādai pašvaldībai; nereti nācies strādāt Ķīļa vietā

LETA, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sprūds un Durevskis ECT tiesāsies pret Latviju par apsūdzības materiālu nepietiekamu pieejamību

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska prasībā pret Latviju, liecina informācija ECT mājaslapā.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pavēstīja, ka Sprūds sūdzību ECT iesniedzis 2017.gada septembrī. Sūdzība ir iesniegta par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta jeb «tiesību uz brīvību» pārkāpumu.

Sūdzībā apgalvots, ka pieteicējam un viņa aizstāvjiem apcietinājuma piemērošanas procesā neesot dota iespēja iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem izmeklētājs pamatoja apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību, līdz ar to neesot nodrošināts taisnīgs apcietinājuma piemērošanas process.

Šobrīd šajā lietā Latvijai ir pieprasīts sniegt paskaidrojumu par iesniegto sūdzību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas lieta tiks vērtēta ECT palātā, kura pieņems lēmumu par rīcību ar sūdzību. ECT nav noteikts lietas izskatīšanas termiņš, tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības, kā arī no iesaistīto pušu atsaucības, skaidrots ECT mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs cer uz vairākiem simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu no prasītājiem Anglijas tiesā

LETA, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Sprūdžs par Lembergu: zaglim, tāpat kā filmā, jāsēž cietumā

Dienas Bizness, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi izskatīšanai kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska advokātu iesniegumu un noteikusi aizliegumu izdot D. Čalovski ASV, kamēr tiesā netiks izskatīta viņa lieta.

ECT vēstulē, kas sūtīta S. Vārpiņam, teikts, ka palātas prezidents nolēmis, ka, lai ievērotu iesaistīto pušu intereses, D. Čalovski nedrīkst izdot ASV pirms viņa lieta nav izstatīta Strasbūras tiesā. D. Čalovska sūdzībai piešķirta prioritāra kārtība.

Čalovskis joprojām atrodas Rīgas Centrālcietumā, aģentūrai LETA apstirpināja Ieslodzījumu vietu pārvaldē. «Šis lēmumus nozīmē, ka vakar valdības pieņemtais lēmums par to, ka Čalovski vajadazētu izdot ASV nedrīkst tikt izpildīts. Tā to paredz Eiropas Cilvēktiesību konvencija, tās piemērošanas prakse ECT. Un tas nozīmē, ka Latvijas valdībai būs pacietīgi tagad jāgaida, kamēr ECT vērtēs iesniegto sūdzību, būs jāsniedz savi argumenti un, protams, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesai jūs jāvērtē, vai Denisam Čalovskim vispār vajadzētu atrasties ieslodzījumu vietā,» tā Latvijas Radio skaidroja advokāts Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sprūdžs Lembergu atstādinās no Ventspils domes priekšsēdētāja amata

Dienas Bizness, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis no amata atstādināt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

Kā žurnālistiem paziņoja Sprūdžs, viņš par šādu rīcību izšķīries pēc Lemberga atbilžu saņemšanas uz pagājušajā nedēļā nosūtīto pieprasījumu.

Ministrs pavēstīja, ka ilgāk vērtēt Lemberga jautājumu vairs nav jēgas, jo ministrijai ir svarīgāki jautājumi, ar kuriem nodarboties. Turklāt no ministrijas puses ir apkopota pietiekami spēcīga un nozīmīga juridiska argumentācija, lai Lemberg varētu atstādināt no mēra amata.

«Mēs visi zinām, cik ilgi tas jautājums ir bijis valstī aktuāls, un tā liek rīkoties tā argumentācija, kas manā rīcībā ir, un pienākums pret likumu,» teica Sprūdžs.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrija nav tiesa un ministrijā lēmumus pieņem politiķi. «Es esmu politiķis un mans uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus,» viņš teica, piebilstot, ka viņa mērķis ir panākt, lai pašvaldības visā Latvijā tiktu pārvaldītas godīgi un atbildīgi, tostarp arī Ventspilī. «Šim lēmumam ir ne tikai juridiska, bet arī simboliska nozīme,» ministrs turpināja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs mēģinās vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar vēl vienu sūdzību.

Šoreiz tiesvedības priekšmets būtu politiskā vajāšana, informē laikraksts Neatkarīgā.

Kopš 2008. gada ECT lietvedībā jau ir divas A. Lemberga sūdzības.

Jūlija sākumā A. Lembergs iesniedza ECT jaunu sūdzību: Latvijas valsts pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju daļā par cilvēka tiesībām uz objektīvu un taisnīgu tiesu. Šī sūdzība saistīta ar tā dēvēto grinbergiādi, kurā A. Lembergs gan uzvarēja, taču uzspiestos tiesāšanās izdevumus 104 000 latu apmērā valsts viņam neatmaksāja.

Savukārt šobrīd Ventspils mērs un viņa advokāti gatavojot ECT plašāku pieteikumu, kas «aptvers visus gadu gaitā pret viņu vērstos cilvēktiesību pārkāpumus». «Ja saliek visus faktus kopā, aina izskatās pietiekami skaidra. Latvijas valsts mani vajā – kā politiķi Aivaru Lembergu,» sacījis mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijai būs jāmaksā 4000 eiro morālais kaitējums par miesas bojājumu nodarīšanu ieslodzītajam mantu kratīšanas brīdī

Žanete Hāka, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pasludinājusi spriedumu lietā «Sapožkovs pret Latviju», atzīstot par pamatotu ieslodzītā Aleksandra Sapožkova 2003. gada 5. martā Tiesā iesniegto sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpumiem Latvijā.

Iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 tūkstošu eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki biežāk vēršas ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā gadījumos, kad uzskata, ka nevar panākt savu tiesību pienācīgu ievērošanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) kopš Latvijas kļūšanas par konvencijas dalībvalsti un tas piemērošanas attiecībā uz Latviju ir izskatījusi virkni lietu ar Latviju kā atbildētāju. Piemēram, Aleksandra Laventa sūdzību par netaisnīgu tiesas procesu saistībā ar Banka Baltija, kur ECT konstatēja, ka nav ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu un izmeklēšanas procesu, t. s. Kononova lietu, kuras ietvaros ECT vērtēja, vai notikusi nepamatota viņa notiesāšana par 1944. gadā izdarītu kara noziegumu, konstatējot, ka Latvija rīkojusies adekvāti un atbilstoši kvalificējusi A. Kononova rīcību, kā arī žurnālista A. Ozoliņa un laikraksta Diena sūdzību par nepamatotu vārda brīvības ierobežošanu un prasību atsaukt ziņas par Laimoni Strujēviču. Šādus spilgtākos piemērus DB atgādina zvērināta advokāte Ieva Azanda. Arī šobrīd ECT ir vērsušies vairāki Latvijā pazīstami cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ECT svītro Krievijas pilsoņa lietu par Latvijas atteikumu piešķirt vecuma pensiju

Elīna Pankovska, 02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) svītrojusi Krievijas pilsoņa Igora Vasiļevska lietu, kurā viņš sūdzas par atteikumu piešķirt pensiju Latvijā, atzīstot to par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

I.Vasiļevskis sūdzējies par atteikumu piešķirt viņam Latvijas Republikas vecuma pensiju par uzkrāto darba stāžu ārpus Latvijas teritorijas pirms 1991.gada, norādot, ka ticis diskriminēts pilsonības dēļ.

2001.gadā ECT iesniegtajā pieteikumā iesniedzējs norādīja, ka XX.gadsimta 50.gadu beigās – 60.gadu sākumā viņš strādāja Ķīnā, līdz 80.gadu beigām – Uzbekistānā, vēlāk pārceļoties uz dzīvi Latvijā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesniedzējs ieguvis Krievijas pilsonību. 1998.gadā iesniedzējam tika aprēķināta vecuma pensija Latvijā. Pamatojoties uz 1995.gada likuma «Par valsts pensijām» Pārejas noteikumu pirmo punktu, iesniedzējam apdrošināšanas stāžā tika ieskaitīts darba periods Latvijā, bet netika ieskaitīti darba periodi Ķīnā un Uzbekistānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

No cietuma atbrīvo kibernoziegumos apsūdzēto Čalovski

LETA, 10.10.2013

ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis pēc atbrīvošanas iznāk no Rīgas Centrālcietuma.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.

«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»

«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Lembergs: SEB un Swedbank kontrolē amerikāņi

Lelde Petrāne, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jā, protams,» tā, vaicāts, vai bankas SEB un Swedbank, pēc viņa domām, kontrolē amerikāņi, atbildējis šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jautāts, kas ir tie ietekmīgie cilvēki, kuriem šobrīd pieder vara Latvijā - pirms kāda laika teica, ka lielāka vara nekā citiem pieder Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, A. Lembergs laikrakstam Diena atbildējis: «Muļķības. Nekad nav piederējusi. Apskatieties - tie ir sorosieši. Meierovica biedrība. Tīrākā sorosiešu biedrība, un vēl aizvien tās faktiskā līdere ir Sarmīte Ēlerte.»

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc nacionālā buržuāzija tā ļauj nostiprināties šiem sorosiešiem, Lembergs sacījis: «Tāpēc, ka nacionālā buržuāzija ir sašķelta. Lielākā daļa dzīvo savā dārziņā. Viņus veiksmīgi izdodas savā starpā sarīdīt un atbrīvot vietu lielajiem spēlētājiem. Latvijas nacionālā buržuāzija ir veidojusies pēdējo divdesmit, nevis pēdējo divsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau pārdevusi savus īpašumus. Cilvēki kļūst gados vecāki un pārdod. Ja atstāj bērniem, tie vēl ātrāk pārdod. Kad sprāga nekustamo īpašumu burbulis, atkal viena liela daļa nacionālās buržuāzijas izsīka.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs nosūtījis Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) sūdzību pret Latvijas valsti par Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības konvencijas 6. panta pirmās daļas pārkāpumu, kas nosaka jebkura cilvēka tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā.

A. Lembergs norāda, ka sūdzības pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar administratīvo lietu, kurā viņš iesniedzis pieteikumu atlīdzināt ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus par aizstāvību kriminālprocesā, kurā viņš ticis atzīts par nevainīgu un attaisnots.

Šā gada 24. aprīlī Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma lēmumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts A. Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.

«Tieslietu ministrija nolēma, ka man pienākas nepilni 3000 latu, kaut gan es advokātu finansēšanai pilnīgi oficiāliem maksājumiem biju iztērējis 104 000 latu,» iepriekš skaidroja A. Lembergs. «Gan pirmajā, gan otrajā instancē pieteikums, kuru iesniedzu par atlīdzināšanu, tika noraidīts, un es biju spiests iesniegt kasācijas sūdzību LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Viens no tiesnešiem, kuram bija jāizskata manis iesniegtā kasācijas sūdzība, bija senators Andris Guļāns, kurš dažādās intervijās un publikācijās vairākkārtīgi publiski paudis savu negatīvo attieksmi pret mani,» sacīja A. Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

ECT liek valstij maksāt Naglai 20 000 eiro saistībā ar viņas mājā veikto kratīšanu Neo lietā

LETA, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai De facto žurnālistei, tagadējai Ventspils naftas sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā.

ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija par atrašanos Eiropas Savienības (ES) sastāvā maksā ar savu atpalicību, taču mums ir visas iespējas, lai atkārtotu, piemēram, vāciešu veiksmi, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). «Latvijai jābūt bagātākai un pārtikušākai uz vienu iedzīvotāju nekā Vācijai un Zviedrijai,» atzina Lembergs.

«Vācija pazaudēja Otro pasaules karu un ir galvenā ekonomika Eiropā. Mums tikai jāatkārto vāciešu veiksme. Tikai mēs to varam izdarīt labāk, jo esam kompaktāki. Arī Ventspilij ir vieglāk, jo mēs esam kompaktāki. Viss potenciāls gan Latvijai, gan Ventspilij tam ir,» uzskata Lembergs.

«Man neder Eiropas Savienības 27 valstu vidējais līmenis, man Rumānija un Bulgārija nav kritērijs. Es vēlos, lai Latvijai uz vienu iedzīvotāju dzīves kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji ir virs Vācijas un Zviedrijas līmeņa, lai vācieši un zviedri brauc pie mums strādāt, bet pirmā pilsēta, uz kuru brauc, lai ir Ventspils. Tāds ir mans uzstādījums. Ja mēs pieejam tam savādāk un ja cenšamies būt labāki nekā bulgāri, rumāņi vai poļi... Atvainojiet, kāpēc mēs gribam būt mazliet labāki nekā tie švakākie?» uzsvēra Ventspils mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru