Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt 130 miljonus eiro, kā arī turpināt optimizēt uzņēmuma izdevumus, pēc sanāksmes paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Jau ziņots, ka jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu «Rīgas satiksmes» vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. «Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas »Rīgas satiksme« atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros,» sacīja Matīss.

Uzņēmumam ir izdevies pārliecināt aizdevējus par situācijas stabilizēšanos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un patlaban kreditori neprasīs priekšlaicīgi atdot aizdotos līdzekļus, pastāstīja SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes loceklis Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka šodien notika uzņēmuma valdes tikšanās ar lielākajiem kredītu izsniedzējiem - vairāku vadošo Latvijas banku, kā arī Eiropas investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu ārvalstu kredītiestāžu pārstāvjiem.

«Rīgas satiksmes» pārstāvji skaidrojuši situāciju ar uzņēmuma finanšu stāvokli, iepazīstinājuši ar plāniem par uzņēmuma turpmāko darbu un snieguši citu interesējošu informāciju. «No kreditoru puses bija ļoti daudz jautājumu gan par iespējamajām kriminālapsūdzībām, kas saistītas ar ierosināto procesu, gan par uzņēmuma vadības turpmāko darbu. Tāpat viņi interesējās par korporatīvo pārvaldi - kad tiks izveidota padome un kāda būs tās loma un prasīja daudzas citas lietas,» sacīja Matīss.

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā plānots iecelt Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic padomes priekšsēdētāju un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Liepiņu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Lidostas valdes priekšsēdētāju plānots apstiprināt jau piektdien.

Matīss stāstīja, ka ar jaunās lidostas valdes apstiprināšanu ir «nelieli sarežģījumi. «Lidosta ir valsts paaugstinātas drošības objekts un pirms lidostas valdes locekļu iecelšanas ir jāsaņem attiecīgie saskaņojumi no drošības institūcijām. Šobrīd par valdes priekšsēdētāju šis saskaņojums ir saņemts. Esmu uzaicinājis Andri Liepiņu - viņš 16 gadus strādājis Ekonomikas ministrijā ar dažādiem uzņēmējdarbības jautājumiem, tāpat viņš pēdējos gadus vadījis airBaltic padomi. (..) Viņš ir piekritis un, visticamāk, šodien tiks iecelts,» teica Matīss.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» plānotā Skanstes tramvaja līnijas projekta īstenošana ir atlikta vismaz uz gadu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

«Projekts nav apdraudēts, bet ieviešanas grafiks atliekas vismaz par gadu,» teica Matīss, runājot par Skanstes tramvaja līnijas projekta nākotni pēc tam, kad saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem par «Rīgas satiksmes» trim iepriekš veiktajiem iepirkumiem tam ir apturēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Viņš norādīja, ka šobrīd šajā projektā ir noslēgts tikai viens līgums - par projektēšanu, kamēr iepirkumi par jaunās tramvaju līnijas izbūvi, kā arī par attiecīgajā līnijā paredzētā ritošā sastāva iegādi, nav noslēgušies un, visticamāk, tiks sludināti no jauna. «Tāpēc te ir iespējama nobīde laikā, kas varētu būt par apmēram gadu, bet tas ir būtiski, lai sabiedrības interesēs būtu caurspīdīgs un skaidrs process, lai nebūtu kaut kādu zemūdens akmeņu, lai nebūtu apvainojumu, un vēlams, lai nefigurētu kompānijas, kuras jau šobrīd tiek apsūdzētas koruptīvos darījumos,» pauda Matīss.

Ceturtdien, 9.oktobrī, Baltkrievijas transporta nedēļas ietvaros notikušajā Baltkrievijas – Latvijas atpaļā galda diskusijā Baltkrievijas un Latvijas sadarbība transporta un loģistikas jomā satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīmēja nepieciešamību aktīvi attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus starp Minsku un Rīgu, kā arī informēja par Latvijas ieinteresētību uzsākt darbu pie Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļu elektrifikācijas sistēmu savienošanas, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Satiksmes ministrs atzina, ka Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs - otrs lielākais aiz Krievijas - Latvijas sadarbības partneris dzelzceļa pārvadājumos, t.sk. uzticams sadarbības partneris pārvadājumos ar konteinervilcienu Zubr.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir uz eksportu orientēta valsts, kas šobrīd realizē tirdzniecības un loģistikas centru attīstības programmu, Latvija aicināja veidot infrastruktūras jaudas Latvijas ostās. Šajā sakarā Matīss izteica gatavību organizēt baltkrievu ekspertu vizīti Latvijā, lai rastu iespēju padziļināti iepazītos ar Latvijas tranzīta koridoru un tā infrastruktūru.

A. Matīss norādīja, ka šāda veida abu valstu transporta, tranzīta un loģistikas pārstāvju apaļā galda diskusija ir nozīmīga vieta, kur pārrunāt esošās un turpmākās attīstības iespējas. «Starp abām valstīm ir izveidojušās labas, lietišķas un konstruktīvas attiecības, turklāt regulāri notiek tikšanās dažādos formātos, gan valsts institūciju, gan asociāciju un uzņēmēju līmenī. Ceru, ka Baltkrievijas transporta nedēļas pasākumi un apaļā galda diskusija dos labu impulsu sadarbības paplašināšanai, gan kravu pārvadājumu palielināšanai, gan jaunu kravu piesaistei,» uzsvēra A. Matīss.

Daļa valstij piederošo nacionālās aviosabiedrības airBaltic akciju varētu tikt pārdotas Lietuvai un Igaunijai, pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Darījuma galvenais mērķis – izveidot vienu reģionālo aviokompāniju, kas darbotos konsolidētā reģionālajā tirgū, trešdien raksta laikraksts Diena.

A. Matīss stāsta, ka 22. jūnijā ticies gan ar Lietuvas, gan ar Igaunijas par nozari atbildīgajiem ministriem un izteicis priekšlikumu iegādāties daļu airBaltic akciju. «Mani Lietuvas un Igaunijas kolēģi par šo priekšlikumu izrādīja interesi. Tagad Satiksmes ministrija gatavo piedāvājumu, kas varētu būt gatavs augustā,» stāsta ministrs. Taujāts, cik daudz akciju varētu tikt pārdots, A. Matīss teic, ka par to vēl pāragri runāt, tāpat kā par cenu. Taču jebkurā gadījumā trim Baltijas valstīm būs ne mazāk kā 51% akciju, kas ir svarīgi, lai airBaltic nezaudētu Eiropas Savienības (ES) aviokompānijas statusu. Kā šis 51% akciju sadalīsies starp trim Baltijas valstīm, būs atkarīgs no katras valsts finansiālā ieguldījuma, taču A. Matīss prognozē, ka Latvijai tas varētu būt vislielākais.

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Ja nacionālajā aviokompānijā airBaltic iesaistītos arī Lietuva un Igaunija, akciju kontrolpaketei vajadzētu palikt Latvijai, saglabājot 50% plus vienu daļu, intervijā Latvijas Televīzijā sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss uzsvēra, ka šajā gadījumā runa nav par visas aviokompānijas pārdošanu.

Kā sacīja Matīss, airBaltic ir nepieciešams paplašināties, attīstīt maršrutu loku, nepieciešamas jaunas lidmašīnas. Kā uzskata satiksmes ministrs Latvijas valstij nevajadzētu tajā ieguldīt naudu, tādēļ vai nu nepieciešams piesaistīt stratēģisko investoru, vai atrasts reģionālos sadarbības partnerus, lai padarītu airBaltic par reģionālo aviosabiedrību.

Patlaban esot tikai ideja par reģionālas aviosabiedrības veidošanu un konkrētas sarunas nav bijušas.

Kā ziņots, Matīss paziņojis, ka airBaltic varētu izveidot par vienotu Baltijas aviokompāniju, ja tās daļas iegādātos Lietuva un Igaunija. Matīss sacījis, ka Lietuvas un Igaunijas valdības ir ieinteresētas iespējā apvienot aviācijas sektorus, bet Latvijas valdība ir gatava pārdot airBaltic daļas Baltijas valstu valdībām vai privātiem investoriem.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» no čehu uzņēmuma «Škoda» par savlaicīgi nepiegādātiem transportlīdzekļiem vēlas piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka uzņēmums kopā ar auditorkompāniju «Ernst & Young Baltic» patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās «Rīgas satiksme» varēs iekasēt vismaz piecus miljonus. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

«Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro,» sacīja Matīss.

Tikmēr ipirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma «Solaris Urbino» saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. «Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs,» pauda Matīss.

Pašreizējā situācija uz valsts ceļiem ir apmierinoša; daudzo negadījumu dēļ tiks sasaukta Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sanāksme, aģentūrai BNS pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

«Šajos grūtajos apstākļos situācija ir apmierinoša, bet pēdējās divās nedēļās diemžēl situācija uz ceļiem ir būtiski pasliktinājusies,» viņš sacīja.

Matīss un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis otrdien vienojušies, ka visiem atbildīgajiem dienestiem būs jāsniedz ziņojums par negadījumu cēloņiem un ceļu uzturēšanu CSDP 26.janvārī, kā arī uzdots dienestiem pievērst lielāku uzmanību ceļu uzturēšanai, tomēr, pēc Matīsa uzskata, katrs negadījums ir atsevišķi vērtējams.

«Situācijas sarežģītība, protams, ir laikapstākļi, kas ir mainīgi - ir plus grādi, mīnus grādi, sniegs uzsnieg, kūst, veidojas apledojums. Protams, ceļu dienests dara visu, lai apledojumu novērstu, bet arī autovadītājiem ir ļoti svarīgi izvēlēties ceļu stāvoklim atbilstošu braukšanu,» viņš klāstīja.

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Ja ieceltā valsts kapitālsabiedrības valde vienu dienu ministram patīk, bet otru tik ļoti nepatīk, ka ir steigšus jānomaina, jājautā, vai ministrs pats ir nekompetents, vai arī ietekme no malas ir tik liela, ka normāls darbs nekādi nesanāk

Ar Saeimas vēlēšanām saistītais klusēšanas laiks ir beidzies un viena pēc otras dienasgaismā izlien sasāpējušās un ilgstoši neatrisinātās problēmas. Vienu no tām, saistītu ar aviācijas jomu un tās pārvaldību, iezīmēja četru Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļu atkāpšanās no amata, bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku ieskaitot. Kad vajadzēja Augustovsku pieņemt darbā lidostas valdē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss stāvēja kā mūris pret sabiedrības pārmetumiem un sacīja, ka Augustovska neesot vis kaut kāda partijas Vienotība funkcionāre, bet gan viņa personīga uzticības persona, kuras atrašanās lidostā stiprināšot saikni starp uzņēmumu un Satiksmes ministriju. Gads vēl nav riņķī, bet viss jau šķiet mainījies. Izrādās, lidostas Rīga valdes profesionāļi – un publiski Satiksmes ministrija viņus visus par tādiem ir nosaukusi vismaz tajā brīdī, kad viņi oficiāli tika apstiprināti amatos, – ir ilgstoši uzturējuši domstarpības ar Satiksmes ministriju un vispār katrs vilcis savu meldiņu, tāpēc nekāda jēdzīga sadarbība neesot sanākusi. Vienīgie oficiāli izskanējušie pārmetumi lidostas Rīga valdei ir ieilgušais konflikts ar lidostas Drošības departamentu un ar to saistītie lielie tēriņi advokātiem. Jājautā, vai tad Satiksmes ministrija par lidostas līgumiem ar šiem advokātiem nebija informēta? Varbūt pie viena derētu arī apskatīties, cik jau ir izmaksājusi sešus gadus caur dažādām tiesām novilcinātā flyLAL lieta, cik izmaksā lidostas Rīga zaudējums Ryanair un cik absurdā tiesāšanās starp abiem Latvijas aviācijas grandiem – lidostu Rīga un nacionālo aviokompāniju airBaltic, lai beigās ministrijai neiznāktu vēl kāds negaidīts pārsteigums.

Piektdien galvenās Eiropas tālvadības gaisa kuģu sistēmu industrijas attīstībā iesaistītās puses vienojās par būtiskākajiem principiem, kā jāveido Eiropas regulējums, lai sākot no 2016.gada Eiropā varētu plaši izmantot šos gaisa kuģus. Šie principi atspoguļoti Rīgas deklarācijā.

«Aviācijas nozares ražotāji, potenciālie tālvadības gaisa kuģu sistēmu lietotāji, kā arī regulējuma izstrādātāji apzinās, ka tālvadības gaisa kuģu pieejamības veicināšana ir Eiropas ekonomikas lielā izdevība. Pakalpojumi, kas ir pieejami, pateicoties tālvadības gaisa kuģu attīstībai, dos labumu plašam Eiropas Savienības iedzīvotāju lokam, pateicoties jaunām darba vietām un inovatīviem pakalpojumiem,» uzsver satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Līdz ar to ES dalībvalstīm nekavējoties jāuzsāk darbs pie nozares regulējuma izstrādes, lai viestu skaidrību, kādā virzienā tā attīstīsies. Lai pieņemtu izsvērtus lēmumus par investīciju piesaisti, industrijai skaidri jāizprot, kādas ir prasības, kas tālvadības gaisa kuģu sistēmu ražotājiem un izmantotājiem ir jāizpilda. Tajā pašā laikā sabiedrībai jābūt drošai, ka tās pamattiesības attiecībā uz privātumu un datu aizsardzību tiks ievērotas,» norāda A. Matīss.

Jaunā starptautiskās lidostas Rīga valde varētu tikt iecelta šonedēļ, žurnālistiem otrdien sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Šobrīd mēs ļoti straujā tempā meklējam cilvēkus, kompetentus pārstāvjus [lidostas valdē]. Es varu uzreiz apgalvot, ka tie nebūs nekādā veidā saistīti ne ar politiku, ne politiskajām partijām. Mēs šobrīd uzrunājam profesionāļus, kuriem būtu pieredze vadībā, kuriem būtu pieredze arī aviācijas jomā un finanšu jomā, un kas varētu nekavējoties uzņemties lidostas vadīšanu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā valde tiks nokomplektēta vismaz triju cilvēku sastāvā, lai tā varētu veiksmīgi darboties un turpināt strādāt,» teica Matīss.

Vienlaikus viņš izteica pateicību līdzšinējai lidostas valdei, norādot, ka tā ir paveikusi daudz, tomēr bijuši vairāki jautājumi par lidostas pārvaldību par kuriem valdei un Satiksmes ministrijai (SM) kā akcionāram bijuši atšķirīgi viedokļi. Tostarp akcionārs bijis neapmierināts ar lidostas papildus izdevumiem par advokātu pakalpojumiem tiesisko strīdu risināšanas lietās. «SM viedoklis un mans, kā ministra viedoklis, ir viennozīmīgs - mēs nevaram tērēt 100 tūkstošus eiro advokātiem, ja lidostā ir Juridiskais departaments, un turklāt, ja šīs lietas tiek zaudētas. Un tās lietas ir vienkāršas lietas, piemēram, lietas saistībā ar darbu tiesisko strīdu risināšanu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršas lietas un nevar maksāt šādas milzīgas naudas summas,» sacīja Matīss.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic varētu saņemt kārtējo naudu no valsts kā «investīcijas nākotnē»

Ja kādu laiku rūpīgi pavēro Latvijas politiski ekonomiskās norises, tad pamazām izdodas noķert to mirkli, kad sajūti – atbildīgie politiķi paši vairs īsti nezina, ko tālāk darīt. Tāds mirklis nu jau kārtējo reizi ir iestājies Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā. It kā ir atrasts privātais investors, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss tomēr neiesaka to izvēlēties. Valdībai kaut kādu iemeslu dēļ «nav iekšā» skaidri pateikt – mēs šo investoru ņemsim vai neņemsim, tāpēc notiek kaut kāda dīvaina muldēšana un kaķa vilkšana aiz astes.

Nesens AirBaltic audits uzrāda biedējošus rezultātus – nepieciešams steidzams risinājums aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, raksta LETA. Taču satiksmes ministrs Matīss žurnālistiem pēc slēgtās valdības sēdes kaut ko klāsta par AirBaltic vajadzībām neesošu valsts naudu, tomēr iespējamu aizdevumu no Valsts kases it kā jaunām lidmašīnām, it kā kaut kādai miglainai nākotnei…

Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas savienojums izmaksās 400 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš pagājušajā nedēļā ar Lietuvas kolēģi Rimantu Sinkeviču parakstīja triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgo atbalsta vēstuli Rail Baltica II (RB) ātrgaitas dzelzceļa 1. kārtas finansējuma pieteikumam. Pats pieteikums pretendentiem jāiesniedz līdz 26. februārim.

Latvijas gadījumā vispirms tiks izbūvēts savienojums centrs–lidosta, pilnībā rekonstruējot Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglu (ap 70 milj. eiro), tostarp peronus, pārveidojot staciju par multimodālu mezglu, izbūvējot termināli (staciju) starptautiskajā lidostā «Rīga». Tāpat tiks izveidoti citi infrastruktūras elementi – dzelzceļa viadukts Imantā, jauns multimodāls (vilcieniem un autotransportam) tilts paralēli esošajam dzelzceļa tiltam, visticamāk, tālāk no vēsturiskā centra, saka A. Matīss. Par esošo autoostu gan vēl būšot jādiskutē ar Rīgas domi un attiecīgo uzņēmumu, jo nav pieļaujams, ka 200 m attālumā no rekonstruētas stacijas būtu nerekonstruēta autoosta. Tā kā lidostā attīstās loģistikas centri, arī tur esot svarīgs dzelzceļa savienojums. Piemēram, Boeing-747 uzpildīšanai vajagot četrus degvielas vedējus, tādēļ degvielas piegāde lidostai pa dzelzceļu būtu daudz efektīvāka, lētāka un ērtāka. Līdz 2022. gadam izbūvējamā lidostas un centra savienojuma izmaksas sasniegšot ap 400 milj. eiro. Savukārt kopējās izmaksas Latvijas teritorijā atkarīgas no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī maršruta un būvju sarežģītības, un tās varētu sasniegt divus miljardus eiro.