Elektronisko sakaru regulatoru grupas (BEREC) birojs atradīsies Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14. BEREC birojs Rīgā ir pirmā Eiropas Savienības (ES) līmeņa institūcija Latvijā.

Gan ēkas ģeogrāfiskais novietojums pilsētas centrā, gan telpu platība ir atbilstoša BEREC biroja prasībām.

BEREC biroja atrašanās Rīgā veicinās arī konferenču un dažādu sanāksmju norises pieaugumu. Valsts galvaspilsētu biežāk apmeklēs pārējo ES dalībvalstu elektronisko sakaru nozares eksperti, no kā ieguvēji var būt arī starptautiskā lidosta Rīga un nacionālā aviokompānija airBaltic. Ieguvums no BEREC biroja Rīgā būs arī Sabiedrisko pakalpojumu Regulēšanas komisijai, kura varēs saņemt tā konsultācijas ikdienas darbā, teikts Satiksmes ministrijas paziņojumā.

Jau ziņots, ka šogad 31. maijā ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes balsojumā kā BEREC biroja mājvieta tika izvēlēta Rīga.

Rīga ir apstiprināta par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroja mītnes vietu, tā 31.maijā Briselē nolēma Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padome.

«Pirmo reizi Latvijā tiks izvietota ES līmeņa iestāde, un tas nozīmē ne tikai jaunas darba vietas un ieguvumu Latvijas ekonomikai nodokļu jomā, bet arī plašāku atpazīstamību Eiropā un iespēju pierādīt – mēs varam,» ir gandarīts Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Satiksmes ministrija paskaidro, ka BEREC atrašanās Rīgā viennozīmīgi veicinās konferenču un dažādu sanāksmju norises pieaugumu, jo Rīgu biežāk apmeklēs pārējo ES dalībvalstu elektronisko sakaru nozares eksperti.

Ieguvums no BEREC biroja mūsu galvaspilsētā būs arī Sabiedrisko pakalpojumu Regulēšanas komisijai, kura varēs saņemt BEREC konsultācijas ikdienas darbā.

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroja izveide Latvijā nodrošinās jaunas darba vietas un veicinās konferenču un dažādu sanāksmju norises pieaugumu. Rīgu biežāk apmeklēs pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu elektronisko sakaru nozares eksperti, no kā ieguvēji būs arī starptautiskā lidosta Rīga un airBaltic.

Tā DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve. Ceturtdien, 24. februārī, Satiksmes ministrs Uldis Augulis parakstīs mītnes līgumu par BEREC biroja izveidi Rīgā.

Līguma parakstīšanu otrdien, 22. februārī, atbalstīja Ministru kabinets. Latvijas valdība apņemas BEREC birojam nodrošināt pilnīgu institucionālo atbalstu. Līdz ar līguma parakstīšanu BEREC biroja mītne būs neaizskarama un attiecībā uz oficiālo saziņu birojam tiks nodrošināts vislielākās labvēlības režīms.

BEREC ir ES dalībvalstu regulatoru konsultatīvā grupa, kuras mērķis ir veicināt konsekventu elektronisko sakaru nozares tiesiskā regulējuma piemērošanu ES.

Latvija jau tuvākajā laikā kandidēs uz Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru grupas (BEREC) iestādes izvietošanu Latvijā. Tā būs valsts pārvaldes iestāžu konsultatīvā grupa, kura attīstīs elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu iekšējo tirgu.

Gan Ministru kabinets, gan Saeimas Eiropas lietu komisija ir atbalstījusi Latvijas pozīciju un, līdzko Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts izsludinās pieteikšanos BEREC mītnes vietai, tā Latvija oficiāli iesniegs savu kandidatūru, ziņo Satiksmes ministrija. Neoficiāli šādu vēlmi Latvija izteikusi jau pagājušā gada 17.-18. decembra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomē . Ja Latvijā atrastos BEREC birojs, tas nodrošinātu jaunas darba vietas, no kā Latvijas ekonomikai būtu ieguvums nodokļu jomā. Tāpat Sabiedrisko pakalpojumu Regulēšanas komisijai (SPRK) būtu iespēja saņemt BEREC konsultācijas ikdienas darbā, iespēja piedalīties apspriedēs, kas pašlaik samazinātā finansējuma dēļ ir apgrūtinoši, norāda ministrija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstniekiem Latvijā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards trešdien prezentēs Elektronisko sakaru regulatoru grupas (BEREC) biroja iespējamās mītnes telpas Rīgā.

Padomā ir telpas Rīgā, Baznīcas ielā 25, bet alternatīvas tām ir biroji Vaļņu ielā 30 un Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14.

DB.lv jau rakstīja, ka Latvija ir vienīgā kandidātvalsts, kas pieteikusies BEREC biroja mītnes izvietošanai.

Plānots, ka balsojums par Latvijas piedāvājumu notiks Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) Ministru padomē 31.maijā.

BEREC biroja izveidošana Rīgā nestu būtiskus ieguvumus Latvijai nodokļu ziņā, radot jaunas darba vietas, un veicinātu SPRK darbību.

Rīgā atklāts Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) birojs.

Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) tās bija ugunskristības – iekārtot Eiropas Komisijas izvirzītajiem standartiem atbilstošu biroju, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu eksperti uzteikuši paveikto. Latvijā ir izveidots viens no regulatora iestāžu kvalitatīvākajiem birojiem Eiropā. Telpas pilnībā atbilst darba apstākļiem un visām izvirzītajām prasībām.

Pēc BEREC lūguma telpas vajadzēja iekārtot īsā laikā – četros mēnešos. «Galarezultāta atzinīgais vērtējums dod pārliecību, ka arī turpmāk varam nodrošināt darba apstākļus augsta līmeņa starptautiskām institūcijām, strādājot saspringtos termiņos,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.

Mobilo sakaru operators “Tele2” veicis Latvijā pirmos 5G pētniecības darbus 700 MHz frekvencē.

Pētījuma darbi šajā frekvencē ir ļoti būtiski, jo šī frekvence ļaus 5G tehnoloģiju izvērst visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinās vēl plašāku pārklājumu kustībā esošām viedierīcēm un ēku pagrabstāvos uzstādītām lietu interneta (IoT) ierīcēm.

Pieejamība šai frekvences joslai mobilo sakaru operatoriem pilnā apmērā varētu būt 2022. gadā vidū, kad būs arī noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsole.

Šobrīd vienīgā platjoslas internetam atvēlētā zemo frekvenču josla (800 MHz), ko izmanto 4G mobilā interneta darbībai, labā pārklājuma dēļ nodrošina aptuveni 20% no visas mobilo sakaru tīkla noslodzes. Šī iemesla dēļ mobilo sakaru operatoriem ir ļoti nepieciešama pieeja 700 MHz frekvencei, kas nodrošinātu papildu kapacitāti un pārklājumu Latvijas teritorijā.

Starptautiskās sadarbības kontekstā 2016.gadā sagaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi, kas iezīmē arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veicamos uzdevumus starptautiskās sadarbības veicināšanā. Elektronisko sakaru un enerģētikas jomas ir tās, kurās gaidāmas regulēšanas ietvaru izmaiņas, informē SPRK.

Elektronisko sakaru nozarē 2016.gads Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem ir īpaši nozīmīgs, jo turpināsies esošā regulēšanas ietvara pārskatīšana. Ir vairākas jaunas tēmas, tādas kā lietu interneta iekļaušana regulējumā, ātra vai ļoti ātra platjoslas interneta pielietojums, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) lomas pārskatīšana un citas, par kurām būs diskusijas un kuru risinājums ietekmēs regulatora darbību un nozares regulējumu ilgtermiņā. Līdz ar to, lai paustu Regulatora nostāju un redzējumu par nozares attīstības jautājumiem, Regulatora pārstāvji piedalīsies BEREC sanāksmēs, kā arī minētos jautājumus iekļaus regulatora organizēto Baltijas Elektronisko sakaru un pasta regulatoru (BALTREG) sanāksmes un Eiropas Elektronisko sakaru komitejas (ECC) Numerācijas un tīklu darba grupas dienaskārtībā.

Rīgas pilsētas būvvalde ekspluatācijā pieņēmusi ēku Zigfrīda Annas Meierovicas bulvārī 14, kur tika veikti nama fasādes, jumta un pagalma atjaunošanas darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Ēkas atjaunošanas darbu laikā veikta jumta klājuma nomaiņa, atjaunota nama fasāde, veikta bēniņu pārseguma siltināšana, bēniņu telpu vēdināšanas sistēmas izveidošana, skursteņu nostiprināšana un reņu apsildes kabeļu sistēmas renovācijas darbi.

Tāpat būvdarbu laikā tika mainītas nesošās jumta segumu konstrukcijas, kā arī veikti darbi iekšpagalma nostiprināšanai un atjaunošanai.

Projekta izpildes termiņš, no brīža, kad tika parakstīts līgums par būvdarbu uzsākšanu 2014. gada 30. jūlijā, bija 17 mēneši. 1.kārtas remontdarbus veica SIA Franzoni & Co, bet 2.kārtas SIA Pro Dev.

Eiropas Komisija (EK) apturējusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) virzīto starpsavienojumu plānu, kas, kā norāda EK, apgrūtinās Latvijas iedzīvotāju iespējas sazināties ar draugiem, ģimeni vai uzņēmumiem, kuri izmanto citu mobilo sakaru tīklu. Savukārt SPRK uzsver, ka šādas nostājas dēļ varētu aizkavēties iecerētā regulēšanas mehānisma ieviešana, bet iedzīvotāju saziņa netiks apdraudēta.

EK norāda, ka tai ir nopietnas bažas par Latvijas ierosinājumu atteikties no tā sauktās «piekļuves saistības» (atļaut savā tīklā savienojumus pabeigt arī konkurentiem), kas ir standarts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. EK uzsver, ka šāda pienākuma atcelšanas rezultātā nebūs iespējams laicīgi risināt piekļuves problēmas un patērētājiem var būt liegta iespēja piezvanīt uz citiem tīkliem. SPRK priekšlikumu īstenošanas gadījumā, varētu rasties situācija, kad mobilo tīklu operatori atsaka vai aizkavē piekļuvi saviem tīkliem, lai no tirgus izspiestu tiešos konkurentus.

«Iespēja, ka atsevišķi klienti nevarēs veikt zvanus, kādus tie vēlas, ir vienkārši nepieņemama. Šī iemesla dēļ, kad mums ir monopola situācija mobilā starpsavienojuma tirgos, tīklam nepieciešams garantēt visu operatoru un klientu pieejas iespējas,» sacīja Digitālās programmas komisāre Nēli Krusa.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom, kas saviem klientiem piedāvā gan interneta, gan televīzijas pakalpojumus, ir neizpratnē par PTAC lēmumu liegt uzņēmumam reklāmas materiālos atsaukties uz Baltcom saņemto Speedtest apbalvojumu kā ātrākajam interneta pakalpojumu sniedzējam Latvijā, liecina šodien izplatīts uzņēmuma paziņojums.

Baltcom apzinoties, ka interneta ātrumu var mērīt un definēt dažādos veidos, izmantojot arī citas metodoloģijas. «Tomēr Speedtest.net ir starptautiski atzīts pasaulē vadošais interneta ātruma mērījumu rīks, kurš izmanto Ookla izstrādāto tehnoloģiju, kuru oficiāli atzīst un izmanto virkne pasaules valstu un starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulators (BEREC) un sabiedrisko pakalpojumu regulatori Kanādā, Singapūrā, Itālijā, Portugālē, Īrijā, Dānijā un citviet. Mērījumus veic paši lietotāji un rīku visā pasaulē izmanto vairāk nekā 3000 serveru, nodrošinot mērījumu precizitāti neatkarīgi no lietotāja atrašanās vietas,» skaidrots Baltcom paziņojumā.

Latvijas mobilo sakaru operatori pašlaik neplāno iekasēt papildus samaksu par zvaniem, kas veikti izmantojot mobilo interenetu, tomēr nenoliedz, ka šī joma iegūst popularitāti un tuvā nākotnē šis jautājums varētu tikt aktualizēts.

Iepriekš Zviedrijas telekomunikāciju operators TeliaSonera pavēstīja, ka turpmāk Spānijā un Zviedrijā iekasēs papildus samaksu par IP telefonijas (VoIP) zvaniem, tostarp par tādu pakalpojumu izmantošanu kā Skype. Kompānija norāda, ka piedāvās tādus mobilo sakaru plānus, kuros VoIP iespēja nav iekļauta.

Kā Db.lv norādīja Tele2 produktu direktors Juris Breicis, tad visu mobilo un fiksēto sakaru operatori šobrīd izvērtējot un nosakot savu turpmāko stratēģiju attiecībā uz tā saucamajiem OTT players (Over The Top Players) – pakalpojumu sniedzējiem, kuri bez atlīdzības izmanto operatoru infrastruktūru, lai piedāvātu savus pakalpojumus.

Kultūras ministrija veselības un ekonomiskās krīzes laikā sasteigti virza ideju no 1. aprīļa ieviest jaunu nodevu viedtālruņiem un visa veida datoru cietajiem diskiem.

Diemžēl dialogs ar nozari ir iztrūcis, tāpēc šobrīd ministrijas rīcībā vairāk saskatāmi mēģinājumi manipulēt ar nekorekti īstenotu pētījumu, lai pierādītu, ka telefoni un datori pretēji realitātei ir kļuvuši par nelikumīgām digitālajām bibliotēkām, par kurām jāiekasē attiecīgi 1.50 un 2.85 eiro gabalā.

Priekšlikums ir tik absurds, ka nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām šāda datu glabāšanas funkcija nav pēc būtības.

Mobilo ierīču loma iedzīvotāju ikdienā ir mainījusies, lielai daļai ierīču kalpojot ne tikai par saziņas rīkiem, bet arī veidu, kā klausīties mūziku vai lasīt grāmatas. Ja savulaik autora darbus uzglabājām tādos datu nesējos kā CD un DVD, tad tagad tā ir vēsture. Tagad Kultūras ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu grozīt MK noteikumus Nr.321, kas paredz paplašināt ar nodevu apliekamo datu nesēju sarakstu, tajā iekļaujot arī viedtālruņus un visa veida datoru cietos diskus. Tomēr nozares pārstāvji uzsver – ignorējot faktiskos mobilo ierīču lietotāju paradumus un interpretējot datus, Kultūras ministrija nepieciešamībai aizsargāt autorus no nelikumīgas darbu kopēšanas pieiet pārāk virspusēji, savukārt izvēlētais laiks ir cinisks attiecībā pret ikvienu uzņēmēju.

Arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas uzskatot, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu ir prettiesisks, pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) Informācijas Sabiedrības un Mediju ģenerāldirektorātu un Eiropas Regulatoru apvienību (BEREC), savā ziņojumā norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

P. Šmidre norāda, ka pēc pārrunām Briselē tapis skaidrs, ka ir pamats tiesvedībai Latvijā, jo esot acīmredzama alternatīvo operatoru diskriminācija. Tāpat noteiktais starpsavienojuma pārejas ieviešanas laiks ir nesamērīgi īss – seši mēneši. Tas neatbilstot Eiropas praksei, kas paredzot divus līdz trīs gadus. Arī noteiktais pārejas periods, kas ir mazāks par 24 mēnešiem nes alternatīvajiem operatoriem būtiskus tiešos zaudējumus, norāda P. Šmidre.

P. Šmidre arī atzīst, ka ECTA valdes locekļi Regulatora forumā izteikuši atbalstu tiesvadības uzsākšanai, uzsverot, ka tāda tiesu prakse, kur attiecīgo valstu regulatoram ir nācies atcelt lēmumu, ir bijusi Beļģijā un Holandē.

Interneta piekļuves nodrošinātājiem nedrīkst ļaut ekonomisku vai citu apsvērumu dēļ bloķēt vai palēnināt noteiktu pakalpojumu lietošanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajos ierosinājumos par izmaiņām ES elektronisko sakaru noteikumos. Deputāti arī balsojumā prasa no 2015. gada 15. decembra vairs nepiemērot viesabonēšanas tarifus par mobilā tālruņa lietošanu citā ES dalībvalstī.

Dienas Bizness jau ziņoja, ka, lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīcībā esoša informācija liecinot, ka Eiropas Komisija (EK) strikti noraidījusi SIA Baltcom vadītāja Pētera Šmidres apgalvojumu par sarunām ar EK, kurās komisija itkā piekritusi viedoklim par regulatora lēmuma nelikumību, vēsta SPRK savā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā arī teikts, ka EK 4. oktobrī lūgusi Baltcom vadītāju P. Šmidri veikt nepieciešamās darbības, lai atsauktu informāciju un labotu preses relīžu un interviju rezultātā radīto iespaidu.

Db.lv jau vēstīja, ka Baltcom vadītājs otrdien izplatījis ziņojumu, kurā paudis, ka Eiropas Savienības (ES) institūcijas uzskata, ka SPRK lēmums Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu ir prettiesisks.

Paziņojumā bija norādīts, ka P. Šmidre ticies ar Eiropas Komisijas (EK) Informācijas Sabiedrības un Mediju ģenerāldirektorātu un Eiropas Regulatoru apvienību (BEREC). Kā uzsver SPRK - EK norādījusi, ka strikti noraida SIA Baltcom vadītāja apgalvojumus.

Sākot no 1. jūlija Eiropas Savienībā par vairāk nekā pusi tiks samazināti datu lejupielādes maksimālie tarifi: no 45 eirocentiem par megabaitu (MB) līdz 20 eirocentiem par megabaitu, informē Eiropas Komisija (EK).

Kopš ES ieviesa maksimālos tarifus datu viesabonēšanai, tās apjoms ir būtiski pieaudzis, uzsver EK.

Lētāki būs arī zvani un īsziņas. Turklāt no 2014. gada 1. jūlija Eiropas mobilo sakaru operatori varēs piedāvāt īpašu viesabonēšanas līgumu pirms došanās ceļā vai, ja iespējams, valstī atļaus izvēlēties vietējo operatoru datu viesabonēšanai. Līdz ar to varēs salīdzināt dažādus viesabonēšanas piedāvājumus un izvēlēties izdevīgāko.

Patlaban ES izstrādā noteikumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no viesabonēšanas tarifiem. Komisijas ierosinātajā regulējuma paketē par savienotu kontinentu piedāvāts atteikties no viesabonēšanas tarifiem un nodrošināt atvērtu un neitrālu internetu, kā arī mobilo sakaru un platjoslas interneta lietotāju labāku aizsardzību.

Baltijā vērienīgajā starptautiskajā telekomunikāciju konferencē Telco Trends 2015 Rīgā pulcēsies nozares, tehnoloģiju un inovāciju jauno uzņēmumu eksperti un no ES un NVS valstīm, informē konferences organizatori.

No 10. līdz 13. augustam Rīgā notiks piektā Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015. Тiek gaidīti vairāk nekā 400 dalībnieki.

Konferences ietvaros viena no galvenajam tēmām ir Eiropas vienotais digitālais tirgus un telekomunikācijas nozares tiesiskie regulējumi.

Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis informēs par programmas Digitālā Eiropa realizāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji informēs par nozarē jaunākajiem normatīvajiem aktiem un gaidāmajām izmaiņām. Tiek gaidīta Eiropas Elektronisko sakaru regulatora – BEREC uzstāšanās.

Par situāciju un tendencēm tirgū pastāstīs nozares asociāciju vadītāji no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Kazahstānas un citām valstīm, ka arī ieradīsies no Azerbaidžānas un Gruzijas nozares vadītāji.

Neskatoties uz to, ka Igaunijai mēdz piedēvēt informācijas tehnoloģiju lielvalsts titulu, valsts uzņēmēji tikai 39,1% gadījumu izsūta automātiski apstrādājumus elektroniskus rēķinus, kamēr Latvijā šādu praksi piekopj 45,7% uzņēmumu.

Lietuva šajā ziņā gan apsteidz gan Igauniju, gan arī Latviju - automātiski apstrādājumus elektroniskus rēķinus izsūta 51,8% no valsts uzņēmumiem.

Tiesa tajā pat laikā interneta lietotāji, kuri aizpilda veidlapas elektroniski Igaunijā procentuāli ir ievērojami vairāk nekā Lietuvā un Latvijā, proti, 47,4% no visiem tīmekļa lietotājiem. Lietuvā u Latvijā tie ir attiecīgi 26,4% un 12,3%.

Šādus datus sniedz Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā izveidotais Infografiks par to, cik digitāla ir Latvija. Tas izveidots par godu pirmās ES aģentūras - Eiropas elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BEREC) biroja - mītnes atklāšanu Latvijā.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Nepārdomāti realizējot 119 milj. Ls vērto platjoslas projektu, mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt internetu lauku iedzīvotājiem, raksta Dienas bizness.

Saistībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) iecerēto kopumā 119 milj. eiro vērto platjoslas ieviešanas projektu Latvijas laukos daļa nozares ekspertu pauž bažas, ka var izveidoties situācija, kad optikas infrastruktūra lauku teritorijās ir izbūvēta, bet mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt pakalpojumus gala klientiem – lauku iedzīvotājiem. «Tās nav bažas, tā ir dzīves realitāte,» asākus vārdus velta Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Lai šāda situācija neizveidotos un Latvijas laukos būtu pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums par adekvātu maksu, jau šobrīd ir jārisina aktuālie jautājumi, DB atzīmēja Corporate Solutions grupas vadītājs Aigars Ceruss. Proti, ja optikas līnija tiek izbūvēta posmā Iecava-Vecumnieki, tad mazajam operatoram, lai tas varētu datu pārraides pakalpojumus piedāvāt apkaimes iedzīvotājiem, būs jāatrisina divi jautājumi. Pirmais, kā no optikas pieslēguma nodrošināt piekļuvi līdz iedzīvotāja dzīves vietai; otrais – kā nodrošināt tīkla savienojumu ar Rīgu. «Ja mazie operatori netiks maģistrālē, tad tas var radīt apdraudējumu,» DB piekrita LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Neko nedarot šajā virzienā, turpmāk tikai pilsētu iedzīvotāji var cerēt saņemt ātrgaitas interneta pieslēgumu par pieņemamu cenu, pārliecību pauda A. Ceruss.