Pasaulē

Lesbas sala «tuvu eksplozijai» 15 000 imigrantu dēļ

LETA--AFP, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Grieķijai piederošā Lesbas sala ir «tuvu eksplozijai» 15 000 nelegālo imigrantu dēļ, pirmdien paziņoja imigrācijas lietu valsts ministrs Janis Muzals.

Intervijā radiostacijai Vima viņš pastāstīja, ka kuģi, ar kuriem imigranti tiek nogādāti uz Grieķijas kontinentālo daļu, drīz izmantos arī otru ostu, lai samazinātu spiedienu uz 85 000 cilvēku apdzīvoto salu.

«Mitilinē patlaban ir 15 000-17 000 bēgļu, un tas ir oficiālais skaitlis no visiem dienestiem,» sacīja ministrs, atzīstot, ka «situācija ir tuvu eksplozijai».

Otro aizbraukšanas punktu paredzēts atvērt Sigri zvejnieku ciematā tuvākajās dienās.

Lesbas sala ir viena no Grieķijas salām, kuru nomāc nelegālās imigrācijas vilnis. Daudzi no imigrantiem ir sīrieši, kuri ir atbraukuši laivās no tuvējās Turcijas piekrastes.

Lielākā daļa imigrantu pulcējas salas galvaspilsētā Mitilinē cerībā nokļūt uz kuģa, kas tos nogādās kontinentālajā Grieķijā, lai turpinātu ceļu uz turīgajām Rietumeiropas valstīm, īpaši Vāciju. Viņi guļ zem klajas debess, un tiem nav pieejamas nedz tualetes, nedz dušas.

Šiem pagaidu viesiem pilsētā netiek izdalīta pārtika un dzeramais ūdens, taču nometnēs apstākļi ir tikai nedaudz labāki. Vietējās varasiestādes ar situāciju netiek galā un, kā uzskata kritiķi, arī nevēlas izveidot uzņemšanas sistēmu. Pārsvarā ar to nodarbojas brīvprātīgie un humānās palīdzības organizācijas, kuras piegādā bēgļiem un viņu ģimenēm ēdienu un sniedz medicīnisko palīdzību.

«Mēs ceram, ka tuvākajās piecās dienās [vietējie] un bēgļi jutīs ievērojamas uzlabošanās pazīmes,» sacīja Muzals.

Lesbas mērs Spirs Galins sestdien aicināja vietējos iedzīvotājus boikotēt vēlēšanas 20.septembrī, lai protestētu pret bēgļu pieplūdumu.

«Mēs aicinām Lesbas iedzīvotājus nepiedalīties gaidāmajās vēlēšanās, un apņemamies paši nebalsot, ja tūlīt netiks veikti pasākumi spriedzes mazināšanai,» paziņojumā norādīja Galins.

Pēdējās dienās Lesbas salā izcēlušās sadursmes starp nelegālajiem imigrantiem un policiju, kā arī starp dažādu tautību bēgļiem. Viens no sadursmju iemesliem ir reģistrācijas procesa kavēšanās, kas neļauj viņiem doties ceļā uz citām Eiropas valstīm.

Svētdien uz salu tika nosūtīti policijas papildspēki, jo sīriešu bēgļi tika apmētāti ar Molotova kokteiļiem.

Tika arestēti divi 17 gadus veci jaunieši, kuri bija svieduši Molotova kokteiļus uz parkā guļošu bēgļu grupu un savainojuši vienu sīriešu vīrieti.

Sīriešiem reģistrācijas procesā paredzēta prioritāte, taču tas izraisījis neapmierinātību afgāņu, pakistāniešu un citu valstu pilsoņu vidū.

Šogad Grieķijas piekrasti kopumā jau sasnieguši 230 000 nelegālo imigrantu. Pēdējās nedēļās viņu skaits ievērojami pieaudzis, jo tie steidz izmantot labvēlīgos vasaras laikapstākļus.

Grieķijas valdība imigrantu nogādāšanai no salām uz valsts kontinentālo daļu norīkojusi prāmi. Pagājušajā nedēļā Atēnās tika nogādāti apmēram 15 000 bēgļu, bet pirmdien vēl 2500.

«Tur [Lesbā] ir lielas problēmas, tur ir daudz sīriešu, varbūt 8000 cilvēku. Valdība nespēj izsniegt viņiem dokumentus, lai viņi varētu nokļūt šeit,» stāsta aģentūras AFP Pirejas ostā sastaptais 42 gadus vecais sīriešu tirgotājs Naders.

Muzals solīja, ka šim nolūkam tiks norīkots vēl viens kuģis, taču no Turcijas katru dienu ierodas jauni tūkstoši nelegālo imigrantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.

Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma, preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. Pašreizējā sistēma nedarbojas, viņš piebilda.

Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.

Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.

Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi, uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot milzīgs slogs nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Portugāle vēlas vairāk imigrantu, lai saglabātu iedzīvotāju skaitu

LETA--AFP, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Stokholma apsver Zviedrijas-Dānijas tilta slēgšanu

LETA, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība vēlas iegūt pilnvaras slēgt tiltu, kas savieno Zviedriju un Dāniju, ja nelegālo imigrantu pieplūdums turpināsies rekordlielos apjomos, atsaucoties uz likumdošanas ierosinājuma tekstu, vēsta laikraksts Dagens Industri.

Valdība izstrādājusi plānu rīcībai, lai tiktu galā ar bezprecedenta nelegālo imigrantu pieplūdumu.

«Ēresunda tilts ir viens no Zviedrijas svarīgākajiem un intensīvi noslogotajiem savienojumiem ar citu valsti, ar Dāniju,» teikts dokumentā.

«Tilta slēgšana uz laiku var būt vēl viens līdzeklis, lai samazinātu risku, ka lielā patvēruma pieprasītāju pieplūduma dēļ cieš sabiedriskā kārtība un iekšējā drošība.»

Dokuments iesniegts Zviedrijas Likumdošanas padomei, kas izvērtē likumdošanas priekšlikumu juridisko korektumu pirms to nodošanas parlamentam.

«Patvēruma pieprasījumu skaits joprojām ir tādā līmenī, (..) ka plašākā perspektīvā Zviedrijā saglabājas nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, »dokumentu citē Dagens Industri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra France Strategie ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

France Strategie lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

«Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra - Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija nosūtījusi policijas specvienību papildspēkus uz Kosas salu, kur palielinājusies spriedze lielā nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ, trešdien paziņoja policija.

Kosas mērs Giorgs Kiritsis iepriekš tika brīdinājis par «asinsizliešanas» draudiem, ja situācija salā pasliktināsies.

«Kosā ieradušās divas vienības, 40 vīri. Citi papildspēki tiek sūtīti no citām Egejas jūras salām,» paziņoja policijas preses sekretārs.

Vietējie mediji ziņo, ka salā papildus tiks izvietoti 250 policisti.

Situācija trešdien kļuvusi «mierīgāka», tomēr spriedze, vairākiem tūkstošiem imigrantu gaidot reģistrāciju, saglabājās, sacīja mērs, kurš vēl trešdien brīdināja par «asinsizliešanas riskiem», ja situācija pasliktināsies.

«Kopš nedēļas sākuma uz Kosu ir nosūtītas papildu imigrācijas amatpersonas, lai paātrinātu administratīvās procedūras,» sacīja mērs. «Mēs ceram, ka līdz piektdienai imigranti būs piereģistrēti un varēs pamest salu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nelegālos imigrantus Grieķijas salā izmitinās kruīza kuģī

LETA--BBC, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas varasiestādes nolēmušas uz Kosas salu, kur šonedēļ izraisījās sadursmes policijas un nelegālo imigrantu starpā, nosūtīt kruīza kuģi, kurā tiks izmitināta daļa iebraucēju, piektdien pavēstīja amatpersonas.

Kuģis atradīsies galvenajā salas ostā. Tajā uz laiku varēs apmesties 2500 cilvēku.

Lainerī imigranti varēs piereģistrēties un saņemt dokumentus, kas viņiem ļaus turpināt ceļojumu pa Eiropu.

Grieķijas varasiestādes uz nelegālo imigrantu pārpludināto salu nosūtījušas arī policijas papildspēkus un paātrinājušas iebraucēju reģistrācijas procesu.

Kosā - salā ar 30 000 iedzīvotāju - pēdējā laikā ieradušies jau 7000 imigrantu.

Grieķijas policisti otrdien Kosā pielietoja spēku pret imigrantiem, kas tika izmitināti vietējā futbola stadionā.

Policisti izmantojuši stekus un pavērsuši pret imigrantiem ugunsdzēšamos aparātus. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs no notikuma vietas vēstīja, ka policisti par šādu soli izšķīrušies, lai nepieļautu bīstamu drūzmēšanos pie stadiona ieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta ar foto - Zviedrija uzsāk pasažieru pārbaudes uz robežas ar Dāniju

LETA, 04.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija, sākot ar pirmdienu, uzsākusi identitātes pārbaudes visiem ceļotājiem, kas valstī ar vilcieniem, autobusiem un prāmjiem ierodas no Dānijas, šādi cenšoties ierobežot nelegālo imigrantu pieplūdumu.

Solis izraisījis par dokumentu pārbaudi atbildīgo transporta uzņēmumu neapmierinātību. Tie arī brīdinājuši, ka tagad palielināsies izmaksas, bet ceļošanas laiks kļūs ilgāks.

Dānijā visi vilcienu pasažieri tiks pārbaudīti Kopenhāgenas lidostā, kas ir pēdējā pietura pirms Dāniju un Zviedriju savienojošā Ēresunda tilta.

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem pērn Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradies teju miljons nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienosies par pasākumiem Andrejsalas un Eksportostas teritoriju sakārtošanai pēc ogļu kravu novirzīšanas uz Krievu salu

LETA, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) robežu šogad šķērsojuši vairāk nekā 500 000 imigrantu, otrdien paziņojusi ES robežu aģentūra Frontex.

Pagājušajā gadā saskaņā ar aģentūras datiem ES robežu šķērsoja 280 000 imigrantu.

Frontex paziņojumā par šo gadu apkopoti dati par pirmajiem astoņiem mēnešiem, norādot, ka augustā ES robežu šķērsoja 156 000 imigrantu, kas ir rekordliels skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties pilsētai, attīstās un kopienās apvienojas arī atsevišķas tās teritorijas. Līdzīgi kā citviet Rīgā, arī uzņēmēji, kas savu darbību veic Mūkusalas ielā, atklāj jaunu zīmolu – “Mūku sala”, ar kura palīdzību plānots apvienot teritorijā darbojošos uzņēmumus un projektus, kas šeit tiks īstenoti tuvākajā laikā.

Zīmola iniciatori ir biroju centra “Mūkusalas Biznesa Centrs” vadība.

Kā uzsver Mūkusalas Biznesa Centra vadība, “Mūku sala” ir vietas un tuvākās apkaimes zīmols, ar kura palīdzību plānots ne tikai popularizēt Mūkusalas ielas apkaimi, bet arī radīt sava veida kopības sajūtu gan tiem, kuri šajā teritorijā vada savus uzņēmumus, gan arī tiem, kuri apkaimē tikai viesojas.

Jaunā zīmola mērķi ir izveidot piesaistošu vidi iespējami plašam cilvēku lokam, kur teritorijas atmosfēras pamats ir balstīts sociālā vienlīdzībā. Jaunais zīmols koncentrēsies ne tikai uz Mūkusalu, bet arī uz tās apkārtējo teritoriju, pozicionējot to kā radošu un lietišķu vidi.

“Mūkusalai kā teritorijai ir bagāta vēsture, taču tas nenozīmē, ka skatāmies tikai pagātnē. Zīmols Mūku sala ir simbols tam, ka šīs vietas iemītnieki un tie, kuri šeit strādā un viesojas, raksta paši savu vēsturi, veicina šīs vides vērtību un atpazīstamību,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Lamanša tunelī, atkal cenšoties iekļūt 1500 imigrantiem, viens gājis bojā

LETA--AFP, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz 1500 imigranti cerībā sasniegt Lielbritāniju naktī no otrdienas uz trešdienu atkal centušies iekļūt Lamanša tunelī Francijas ostas pilsētā Kalē, vēsta policija.

Viens cilvēks atrasts miris.

«Mūsu komanda no rīta atrada līķi, un ugunsdzēsēji ir apstiprinājuši cilvēka nāvi,» pavēstīja tuneļa apsaimniekotāja kompānijas Eurotunnel pārstāvis.

Tiek uzskatīts, ka sudāniešu izcelsmes imigrantu, kuram varētu būt 25 līdz 30 gadi, sabraukusi smagā automašīna, kas izbrauca no Lamanšu šķērsojuša prāmja.

Pēc šī nāves gadījuma bojāgājušo imigrantu skaits pie Lamanša tuneļa kopš jūnija sasniedzis deviņus.

«Viss notika naktī, un plkst.6 (plkst.7 pēc Latvijas laika) policijai joprojām ir daudz darba,» sacīja avots policijā, kurš pastāstīja, ka pie tuneļa ieejas joprojām atrodas 500 līdz 1000 imigranti.

Komentāri

Pievienot komentāru