Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Ogres HES ūdenskrātuves apjoms ir tik neliels, ka neietekmē ledus masas daudzumu upē. Nelielais dambis nespētu noturēt ledus masas, kas pavasaros peld lejup pa straumi. Slūžas jāatver, lai ledus dambi nesagrautu. Ietekmēt procesus upes lejtecē šis dambis nespēj.

— Kādā stāvoklī ir citas hidrotehniskās būves Ogrē?

— Ir kāda būtiska nianse, ko atbildīgās amatpersonas piemirst — ja tiek ierīkota kāda būve, īpaši hidrotehniska, piemēram, dambis, tā rūpīgi jāapsaimnieko. Ogrē aizsargdambi ierīkoja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Dambis bija apaudzis ar lieliem kokiem un krūmiem, apaugums arī dambja pakājē. Tas nozīmē, ka dambis vairāk nekā 30 gadu nav kopts un tas var būt tikai avārijas cēlonis.

Par to Ogres iedzīvotāji varēja pārliecināties 2013. gada pavasarī.

Dambji regulāri būtu jāapseko un jāveic nepieciešamie uzturēšanas remonti. Tas attiecas gan uz lielākiem dambjiem, piemēram, Rīgas HES ūdenskrātuvē, kuri paredzēti plūdiem, kuri varētu būt reizi 1000 gados, gan maziem, kā tiem, kas pagājušajā gadsimtā uzbūvēti Ogres upes krastos.

Arī pie Norupītes ietekas Ogres upē pagājušā gadā uzbūvēta vērtīga hidrotehniska būve un sūkņu stacija. Taču arī tā, lai cilvēki varētu justies droši, būs nepārtraukti jāapsaimnieko.

Vēl kāda lieta — cilvēki apbūvējuši teritorijas, kur to darīt nedrīkstēja. Vēl padomju laikos bija stingri noteikts, ka teritorijas, kuras applūst vismaz reizi 100 gados, apbūvēt nedrīkst. Vēl pirms gadiem desmit šāda prasība bija ierakstīta arī Aizsargjoslu likumā. Vēlāk, pakļaujoties pašvaldību spiedienam, atļāva pašvaldībām pašām noteikt savos Teritorijas plānojumos applūduma riska teritorijas, kur būvēt pastāvīgas būves nav atļauts, arī dārza mājiņas, kuras nemanāmi pārtapa par dzīvojamajām ēkām. Diezin vai to bez būvvaldes atļaujas uz savu roku darīja cilvēki, kuri nu laiku pa laikam mēdz pamosties applūdušā mājā.

Šāda situācija nav tikai Ogres upes krastos, bet arī Urgas krastos. Turklāt cilvēks jau nav būvējis tikai māju, bet arī tiltiņus un dambīšus, kas ierobežo ūdens plūdumu un palu laikā šķietami nevainīgā ūdens ņemšanas vieta siltumnīcas laistīšanai būtiski paceļ ūdenslīmeni.

— Vai 2013. gada plūdi bija kas ārkārtējs?

— Nē. Cilvēkiem ir īsa atmiņa. Pēc 2013. gada plūdiem presē rakstīja, ka tik vērienīgi plūdi nav bijuši pēdējo 200 gadu laikā. Tas bija aplams paziņojums. Šāda mēroga plūdi upē mēdz būt reizi desmit gados, liecina statistika. Cilvēki šausminās par applūdušajām mājām, taču tikai un vienīgi tāpēc, ka tās uzceltas applūstošās teritorijās.

Pavasaros upē ir liels ledus daudzums, mēdz veidoties sastrēgumi. Šādā gadījumā pat pie nelielas ūdens caurplūdes var strauji celties ūdenslīmenis un zemākās vietas aplūst. Applūdumi veidojas arī pie ļoti liela ūdens daudzuma. Tad ūdens plūst lielā straumē bez ledus.

Liela mēroga plūdi bija 1931. gadā un pēc tam 1956. Tad caurplūde bija tik liela (Daugavā attiecīgi 8800 un 8200 kubikmetru sekundē — aut.), ka applūda plašas teritorijas gan Daugavas, gan Ogres upes krastos. Bet toreiz applūda pļavas un palienes, neviens par to neuztraucās. Šodien tās ir apbūvētas.

Ja vēlas zināt, cik plašas teritorijas applūst, atliek tikai ieskatīties šo gadu meteoroloģisko novērojumu datos. Šos līmeņus var līdzināt tiem, ko mēdz dēvēt par simtgades plūdu līmeņiem.

— Vai problēmu varētu atrisināt upes sanešu iztīrīšana pie tās ietekas Daugavā?

— Pašlaik tiešām sākusies diskusija par iespējamo upes lejteces tīrīšanu. Šo ideju uztur arī Ogres novada dome. Bet vai to saka arī nozares profesionāļi? Tajā pašā Ogrē ir pietiekami daudz kvalificētu melioratoru. Kāpēc neizskan viņu viedoklis? Runā tikai politiķi. Par šādas darbības lietderību neesmu īsti pārliecināts, jo lejpus autoceļa tiltam ūdens tecēšanas ātrums ir tik mazs (liels plūsmas šķērsgriezums), ka ledu iznest nevar . Un vajag saprast, ka nekādi pasākumi tiltu rajonā nenovērsīs plūdus dārziņu rajonā.

Būtu interesanti redzēt, kāds tad īsti ir plūdu risku novēršanas plāns Ogrei.

Pašlaik valsts mērogā tiek izstrādāti plūdu risku pārvaldības plāni četru upju baseiniem. Tajā skaitā Daugavas baseinam, kurā ietilpst arī Ogres upe. Plāniem bija jābūt gataviem 2013. gada beigās. Es vērsos ar lūgumu Vides un reģionālās attīstības ministrijā precizēt, kas tieši paredzēts darīt Ogrē. Taču, izrādās, ka šo plānu nav vēl šobrīd. Ministru kabinetā tiek apspriesti valdības rīcības plāni. Tajos paredzēts, ka līdz šī gada beigām tiks izstrādāta plūdu risku pārvaldības programma. Man izdevās noskaidrot, ka tajā Ogres upes baseinā pie Ogres pilsētas nevienas riska teritorijas nav… Mī un žē — Ogrē jau kuru reizi plūdu dēļ izsludina ārkārtas stāvokli, bet riska teritoriju nav. Un tas ir valsts plāns… Uzrakstīju vēstuli un saņēmu neprofesionālu atbildi, kurā minēts, ka applūstošās teritorijas izvērtē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, apkopojot ziņas par teritorijām, kurās paši strādājuši. Tieši VUGD darbinieki taču palīdzēja cilvēkiem applūdušajās mājās Ogrē. Rodas sajūta, ka plānus veido uz papīra, nevis izvērtējot reālo situāciju…

— Ogres upes lejtecē regulāru veidojas ledus masu sablīvējumi. Vai to nav iespējams novērst?

— Ledus sablīvējumi nāk pa visu upi, tie, kas «ieķērušies» krastos, spēj izkustēties tad, ja straumes ātrums ir lielāks par diviem metriem sekundē (apmēram) vai ir liels līmeņa pacēlums - spiediens. Par to katru pavasari hidrologi pārliecinās Daugavā pie Pļaviņām. Ogrē situācija ir tāda pati. Rīgas HES ūdenskrātuves ietekmes zona Ogres upē iesniedzas aptuveni līdz gājēju tiltiņam iepretim estrādei. Šeit upe paliek arvien platāka un dziļāka, līdz ar to straumes ātrums mazāks. Tāpēc arī nosēžas nogulsnes un ledus sastrēgumi apstājas. Upes straume ir par lēnu, lai tos izkustinātu un ienestu ūdenskrātuvē.

Visi, vēlas, lai ledus iepeldētu Rīgas HES ūdenskrātuvē. Taču, palielinot upes dziļumu un platumu, straumes ātrums saruks vēl vairāk un ledus krāvumi turpinās veidoties, neraugoties uz iztērētajiem miljoniem. Teorētiski straumes ātrumu varētu palielināt upi ievadot šaurā un garā kanālā, taču arī tas, visticamāk, nesekmētu visu ledus krāvumu iziešanu. Turklāt, pastāv risks, ka palu laikā šāds kanāls bremzēs ledus iziešanu Daugavā un var tikt apdraudēti Pārogres iedzīvotāji Daugavas krastā. Būtu nepieciešama rūpīga situācijas modelēšana, arī tiltu ietekme. Speciālisti, kas to spētu paveikt, Latvijā ir LLU.

Vienkārša matemātika. Teorētiski maksimālais iespējamais ūdens caurplūdums Ogres upē ir aptuveni 320 kubikmetru sekundē. Tik liels vēl ne reizi nav novērots. Ja upe ir 300 metru plata un vienu metru dziļa, tad pat pie šāda ūdens daudzuma straumes ātrums ir viens metrs sekundē. Lai izkustinātu ledu, vajadzīgs divas reizes lielāks ātrums. Bet Ogres upe pie ietekas ir vismaz 300 metru plata. Ja to padziļinās vēl, piemēram, par metru, straumes ātrums saruks vēl uz pusi…

— Vai situācijai vispār ir risinājums?

— Protams! Ļoti vienkāršs, taču nepopulārs. Jāpanāk, lai applūstošās teritorijas netiktu apbūvētas, vai arī apbūve droši jāaizsargā. Piemēram, aizsargāt dārziņu rajonu teorētiski var ar gariem un dārgiem dambjiem, bet pārcelt dažus desmitus māju maksās daudz lētāk, nekā ierīkot dambjus, izsmelt sanesas vai īstenot citus dārgus projektus ar apstrīdamu iznākumu. Šāds risinājums, starp citu, minēts arī Rīgas HES ūdenskrātuves pieņemšanas aktā…

Precedents, kad Latvijā piedāvāts šāds risinājums, jau bijis. 1981. gada pavasarī applūda daļa Jēkabpils. Tika piešķirti 30 miljoni rubļu, uzbūvētas dzīvojamās mājas, jauna skola un… visi palika savās vietās. Daudzi nepārcēlās un joprojām katru pavasari jāuztraucas par tiem, kuru mājas var applūst.

Varbūt Ogrē varētu rādīt pozitīvu piemēru — pārcelt iedzīvotājus un plūdu riska teritorijā ierīkot parku vai atpūtas zonu, kurā pēc plūdiem soliņus var nolikt atpakaļ. Protams, daļa būs pret, taču cilvēkiem jāsaprot, ka viņiem dota iespēja palu laikā gulēt mierīgi.

— Vai šopavasar atkal gaidāmi nopietni plūdi?

— Viss, protams, atkarīgs no meteoroloģiskās situācijas. Ogres upe nav aizsalusi, sniega ir maz. Ja arī izveidosies neliela ledus sega, dambis to noturēs un spēkstacija var normāli strādāt. Savukārt to ledu, kas sastājies lejpusē, straume, visticamāk izskalos. Ja negadīsies nekas ārkārtējs, plūdiem nevajadzētu būt. Pieredze liecina, ka laikā, kamēr sastrēgums stāv, ledus daudzums tajā ik dienu samazinās par vairākiem procentiem. Straume to vienkārši izskalo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Primostar: būvniecības nozares izaicinājums ir strādāt ātrāk, ilgtspējīgāk un zaļāk

Primostar, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Pilnīgi citāds KIA Ceed ar X

Aldis Zelmenis, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KIA X Ceed ir jauns Ceed ģimenītes biedrs. Ļoti īpašs biedrs, jo salīdzinājumā ar saviem radiniekiem kopīgā komplektējošā detaļa būs tikai priekšējās durvis. Viss pārējais X Ceed ir radīts pilnīgi no jauna

Pārsteigums, vai ne? Mūsdienās autobūvē parasti notiek otrādi. Optimizācija katrā sīkumā un izpausmē, lai maksimāli samazinātu ražošanas izmaksas. Korejieši ir lēmuši citādi. Protams, motortehnika, spēka pārvadi ir paņemti no tiem pašiem apcirkņiem, bet fakts, ka auto ir pārbūvēts tik būtiski, izskaidro, kāpēc korejiešu zīmola marketologi X Ceed testa braucienu laikā Francijas dienvidos vairākkārtīgi uzsvēra, ka jaunajam KIA X Ceed tiek prognozēti tādi pārdošanas panākumi, kas paredzamā nākotnē pārspētu visu pārējo Ceed modeļu realizācijas skaitļus. Ieklausieties: KIA Ceed hečbeka, universāļa, kā arī karstasinīgā KIA Proceed kopējie pārdošanas cipari kapitulēs jaunā X Ceed priekšā. Izklausās diezgan neticami! Lai vai kā, tāds ir KIA marketologu plāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecības nozari demotivē zemākās cenas kritērijs un "pieredzes limits"

Aldis Grasmanis, SIA “Būvinženieru konstruktoru birojs” valdes loceklis, 20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien mazāk būvniecības un projektēšanas nozares uzņēmumu Latvijā piedalās valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos valsts infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā, jo nespēj konkurēt ar neadekvāti zemu cenu piedāvājumiem, kas kropļo tirgu nozarē.

To apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja statistikas dati. 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis to iepirkumu skaits būvniecības nozarē, kuros ir pieteicies tikai 1 pretendents (no 12,9% uz 19,4%).

Lētākais piedāvājums ir lemts neveiksmei

Sistēma, kas konsekventi būvēta uz “zemākā cenu piedāvājuma” pamatiem, neņemot vērā uzņēmumu kvalifikāciju, pieredzi utt, ne tikai bremzē, bet kropļo projektēšanas un būvniecības nozares attīstību kopumā. Lētākais piedāvājums pēc būtības ir sākums nekvalitatīva galaprodukta radīšanai. Ir jārada vide, kas veicinātu augsti profesionālu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu dalību valsts infrastruktūras projektos un nodrošinātu kvalitatīvu, rentablu un savlaicīgu publisko būvniecības projektu īstenošanu. Lai būvkompānijas būtu motivētas piedalīties valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos, jāveic izmaiņas normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dell Technologies - drošības risinājumi, kas nodrošina jūsu uzņēmuma datu aizsardzību

Sadarbības materiāls, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ var nākties saskarties ar bankrotu vilni

LETA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un saistības, tādēļ tuvākajā laikā iespējams būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilnis, pavēstīja advokātu biroja "Loze & partneri" zvērināts advokāts Jānis Loze.

Turklāt tas attiecoties uz viesiem būvniecības procesā iesaistītajiem - gan ģenerāluzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem, tādēļ, viņaprāt, šai situācijai nepieciešams ātrs risinājums.

Loze uzskata, ka viens, samērā vienkāršs risinājums, kas turklāt jau ticis izmantots Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes laikā ir aizliegums uz noteiktu laiku ierosināt maksātnespējas procesus pret būvniecības uzņēmumiem. Šis risinājums visai nozarei "nopirktu laiku" - ļautu būvniecības uzņēmumus noturēt funkcionējošā stāvoklī un dotu iespēju sakārtot attiecības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem.

Otrs risinājums būtu būvniecības projektu pasūtītājiem un izpildītājiem vienoties par to, kā kompensēt cenu pieaugumu. Loze uzsver, ka tas nebūs vienkārši. No vienas puses, ir skaidrs, ka par agrākajos līgumos noteiktajām cenām uzbūvēt vairs nav iespējams, bet no otras - līgumos ar valsts iestādēm, pašvaldībām un visur, kur iesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, ir grūti vai pat neiespējami mainīt līguma nosacījumus un cenas. Viņš gan uzskata, ka šī ir ārkārtas situācija, pat asāka nekā Covid-19 laikā, un kaut kāds risinājums ir jāatrod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzmanības centrā: Arhitekti nevar atbildēt par visiem

Māris Ķirsons, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecībā iesaistīto pušu – pasūtītāju, būvnieku un arhitektu, projektētāju – atbildības robežas normatīvos nav definētas, tādējādi visa atbildība par padarīto vai nepadarīto tiek uzvelta arhitektiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane. Viņa uzskata, ka pašlaik sabiedrības acīs malā ir spējuši nostāties pasūtītāji, kaut arī viņi ir tie, kuri maksā un līdz ar to arī pasūta mūziku.

«Būvniecības likums analizē būvprojekta izstrādē iesaistīto pušu kvalifikāciju, bet nerisina pasūtītāju un būvnieku atbildības jautājumu. Šobrīd gan būvnieku, gan pasūtītāju prioritāte vēl aizvien ir maksimāli zemākā cena, bet kvalitāte un drošība bieži paliek otrajā plānā. Pašreizējie normatīvie akti pieprasa visu iesaistīto pušu – arhitektu, būvnieku – kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, taču nerisina projektētāju, būvnieku un pasūtītāju atbildības jautājumus. Visur ir nepieciešami projektētāju, arhitektu, būvinženieru paraksti, visam ir jābūt saskaņotam būvvaldēs, visiem projektiem, izņemot privātmāju, jābūt veiktām ekspertīzēm, tā ir vēl viena projekta pārbaude. Visai būvniecībai jābūt saskaņotai, izņemot 25 m2 lielas nesaistītas ēkas. Ir tā, ka projektētājs ir atbildīgs par visu, kaut arī bieži vien pat nezina par atkāpēm vai izmaiņām, kuras īstenojis būvnieks pēc pasūtītāja iniciatīvas. Piemēri? Arhitekts ir izstrādājis būvprojektu, taču tā īstenošanas laikā celtnieki, lai samazinātu izmaksas, maina piedāvātos arhitekta risinājumus un «lūdz» saskaņot – parakstīt šīs izmaiņas. Kāpēc? Latvijā darbojas publisko iepirkumu likuma normas, kuras faktiski pieprasa iespējami zemāku – lētāku – cenu. Arhitekts pat nevar nosaukt materiālu, kurš ir jāizmanto, bet tikai tā tehniskās īpašības, izturības prasības utt., vienlaikus, ja kāds materiāls vai risinājums tiek nosaukts, tad nepieciešams to papildināt ar frāzi «arī, ja tiek atrasts līdzvērtīgs, bet ekonomiski lētāks». Šis lētākais risinājums vai materiāls arī bieži vien tiek atrasts un arhitektam tas faktiski piespiedu kārtā ir jāsaskaņo – jāakceptē. Tajā pašā laikā šos jaunatrastos risinājumus un materiālus nevar 100% apmērā izvērtēt īsajā laikā, kad jau notiek būvniecība. Šādu izvērtējumu varētu izdarīt, apturot celtniecību, taču tas nebūs pieņemams ne celtniekiem, ne pasūtītājam. Tādējādi projekta autoruzraugs – arhitekts – tiek iespiests šaurā rāmī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

LeverX: Veiksmīga 20 gadu pieredze SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā

Sadarbības materiāls, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiskākais energoefektivitātes pieaugums meklējams rūpniecībā

Ņikita Petrovs, “ABB Latvija” tirdzniecības vadītājs, 22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Estover, kas nodarbojas ar piena produktu ražošanu un pārdošanu, nolēma uzsākt standartizētas transporta taras izmantošanu, lai ražošanas procesu padarītu ātrāku un efektīvāku. Estover OÜ izpilddirektors Hanness Pritss stāsta, ka investīcijas ir pilnībā atmaksājušās.

Analizējot tirgus piedāvājumu, tika izvēlēts Bepco risinājums, un pēc tuvākas izpētes šķita, ka tieši tas varētu kļūt par Baltijas jauno standartu. “Redzējām, ka šis risinājums ir patiesi piemērots piena produktu transportēšanai, ir ērti izmantojams ikvienā situācijā, un iepakošanas un transportēšanas laikā varētu uzņēmumam nodrošināt laika un līdz ar to arī finansiālu ekonomiju. Bez tā ļoti nozīmīgs faktors bija tas, ka arī tirdzniecības ķēdes bija gatavas pieņemt jauno risinājumu atplestām rokām,” atzina Pritss. “Turklāt tā kā esam nopietni nolēmuši papildus cieto sieru ražošanai attīstīt ne tikai mājas siera, ber arī citu tā dēvēto īsa dzīves cikla piena produktu ražošanu, būtisks aspekts bija arī nākotnē nepieciešamā iepakojuma standartizēšana.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij nav jāmaksā par «mirušajām dvēselēm» – pabalstu aprite jādigitalizē

Valdis Bergs, MobillyTX valdes loceklis, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pēdējo mēnešu atklājumiem satiksmes jomas saimniecībā Rīgā nesen uzzinājām arī par cilvēku ar invaliditāti «aizraušanos» ar braukšanu galvaspilsētas mikroautobusos – nozares atbildīgie par aizdomīgilielo no valsts budžeta subsidēto braucēju skaitu rausta plecus, ticamu un pārbaudāmu datu par braucēju skaitu nav.

Izskatās savādi, bet, ko nu vairs… Tāpat arī šobrīd aktuāls jautājums par Rīgas satiksmes Rīgas Kartes efektivitāti. Šis ir kārtējais piemērs, kas atgādina: dzīvojam taču 21. gadsimtā, datus par cilvēkiem, kuri saņem pabalstus, subsīdijas, atvieglojumus, var digitalizēt, centralizēti pārvaldīt un neatkarīgi auditēt. Var atbrīvoties no finanšu noplūdēm pa ceļam no valstsmaka līdz pabalsta saņēmējam, ja vien ir tāda vēlme. Risinājums tam jau ir gatavs un praksē pārbaudīts.

Kad 2013. gadā izstrādājām risinājumu elektroniskiem norēķiniem par braucieniem sabiedriskajā transportā, nenojautām, cik plašā laukā esam sākuši art. Šis, nosacīti sakot, – pirmās paaudzes risinājums – bija piesaistīts konkrētai finanšu iestādei. Tā nākamajos izstrādes posmos sākām būvēt autonomu digitālo platformu, kas spēj operēt ar datiem par jebkāda veida pabalstiem, atvieglojumiem, subsīdijām, jo sapratām, ka vienkāršāk kontrolēt ir preventīvi – iebūvējot kontroles mehānismu sistēmas arhitektūrā, nevis post factum mēģinot atrast noklīdušu naudu. Tāpēc radījām sistēmu, kas valsts un pašvaldību naudas plūsmas (pabalstu, līdzmaksājumu un dažādu atvieglojumu veidā) novada tieši gala saņēmējiem, padarot šo sistēmu viegli kontrolējamu un pievilcīgu arī korporatīvajiem partneriem, jo vienā kartē vai viedtālruņa aplikācijā var apvienot lojalitātes programmas, transporta biļeti, pašvaldības piešķirtās atlaides utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju lifts, kas pirms kāda laika uzstādīts stacijas tunelī uz Raiņa bulvāra pusi, nākamnedēļ tiks atklāts lietošanai, sola Rīgas domes Satiksmes departaments. Tikmēr invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis norāda, ka pacēlāji bieži iziet no ierindas un arī to uzturēšana ir zem katras kritikas, vēsta laikraksts Diena.

Dienas uzmanību jau ilgāku laiku piesaista gājēju lifts stacijas tunelī, kas gan uzstādīts, bet tā stikla durvīs ielīmēta zīmīte, ka notiek remonta darbi, kaut gan aktīvas darbības šī lifta apkārtnē nemana. Toties aktīvi bijuši tie garāmgājēji, kas paspējuši jaunizveidoto stikla un metāla konstrukciju jau apķēpāt ar uzrakstiem. Pēc Dienas izrādītās intereses Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante informēja, ka nākamnedēļ lifts tiks atklāts. Apeirona vides pieejamības ekspertu Boli šī ziņa gan īpaši neiepriecina - viņš uzskata, ka stacijas tunelī jau esošie lifti savas funkcijas veic slikti. «Sākumā bija ļoti labi, taču tagad redzam, ka šāds risinājums neder. Firma, kas apsaimnieko pacēlājus, vaino bezpajumtniekus un puišeļus, kas bojā ierīces. Tie darbojas arī kā publiskā tualete, reizēm elpu rauj ciet. Pacēlāji netiek regulāri kopti, tajos valda netīrība un nekārtība. Ja vienā pusē nobrauc lejā, nav garantiju, ka otrā pusē tiksi ārā,» kritiku netaupa Bolis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieci soļi līdz ilgtspējai nekustamajos īpašumos

Līga Horsta, BREEAM sertificēta auditore, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk pievēršas ilgtspējībai, tāpēc nekustamā īpašuma nozarei ir jāpielāgojas jaunajiem noteikumiem un prasībām.

Taksonomijas regula un Korporatīvās ilgtspējas pārskatu direktīva (CSRD) pieprasa detalizētu ziņošanu par ilgtspējības praksēm. Šīs prasības šobrīd attiecas uz lielākajiem portfeļu īpašniekiem, bet no 2025. gada tās būs jāievēro arī vidēja līmeņa īpašniekiem.

Galvenās regulas

Svarīgākās regulas, kuras skars Latvijas un visu Baltijas nekustāmo tirgu ir Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD), kur fokusējas uz emisiju samazināšanu ar renovāciju un jaunu būvniecību. Un jaunā Būvizstrādājumu regula (CPR) izvirza ambiciozus mērķus, piemēram, līdz 2030. gadam renovēt vismazāk efektīvās ēkas un līdz 2033. gadam panākt 26% uzlabojumu.

Pieci soļi ilgtspējas jautājumu risināšanai nekustamajā īpašumā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bite Latvija”, viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, sadarbībā ar globālo tehnoloģiju līderi “Nokia”, ir spēris nozīmīgu soli sava fiksētā tīkla infrastruktūras attīstībā, kļūstot par pirmo operatoru Baltijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas savos IP sakaru tīklos integrējis “Nokia” 800GE maršrutēšanas tehnoloģiju un revolucionāro “Nokia” drošības risinājumu “Deepfield Defender”.

Šīs tehnoloģijas veido vienotu “Nokia” ekosistēmu, kas nodrošina tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti.

“Nokia” inovatīvās tehnoloģijas, kuru ieviešanā “Bite Latvija” investē 5 miljonus eiro, ļauj uzņēmumam ne tikai efektivizēt tīklu un padarīt to drošāku, bet arī uzlabot esošo servisu kvalitāti, veidojot pamatu nākotnes inovācijām un pakalpojumiem, kas būs pieprasīti 5G tīkla kontekstā.

Ņemot vērā pieaugošo kiberdraudu apjomu un sarežģītību digitālajā vidē, “Nokia” drošības risinājums “Deepfield Defender” nodrošina, ka “Bite Latvija” tīkls ir gatavs aizsargāt sevi un savus klientus pret jauniem un aizvien izsmalcinātākiem kiberdraudiem. Tas ir īpaši svarīgi šodien, kad datu drošība un privātums kļūst par aizvien nozīmīgāku patērētāju un uzņēmumu prioritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ideju kausā 2021 uzvar elektrizēta kalnu dēļa risinājums

Db.lv, 14.12.2021

Par uzvarētāju kļuva elektrizēta kalnu dēļa “Rhino Board” risinājums un tā autors Raimonds Jurgelis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrizēta kalnu dēļa “Rhino Board” ražošana, tirdzniecība un noma atzīta par inovatīvāko biznesa ideju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā “Ideju kauss 2021”.

Kopumā 20 finālisti tiešsaistes apbalvošanā sadalīja 40 000 eiro atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

LIAA organizētajā konkursā “Ideju kauss 2021”, kura mērķis ir stimulēt inovatīvu biznesa ideju attīstību, par uzvarētāju kļuva elektrizēta kalnu dēļa “Rhino Board” risinājums un tā autors Raimonds Jurgelis. Viņš saņēma 10 000 eiro naudas balvu elektrizētu kalnu dēļu “Rhino Board” ražošanai, tirdzniecībai un nomai. Attiecīgais risinājums aprīkots ar pietiekamu jaudu, lai spētu pārvietoties pa daudzpusīgiem ceļu segumiem, īpaši trasēm un kalniem.

“Es jūtos super, esmu pārsteigts. Liels paldies par ticēšanu man, kā arī atbalstu, ko mums devāt,” prieku un saviļņojumu apbalvošanā izrādīja “Rhino Boards” biznesa idejas autors Raimonds Jurgelis.

Komentāri

Pievienot komentāru