ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

ASV autobūves gigants «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja par plāniem līdz 2023.gadam tirgū laist 20 jaunus elektrisko automobiļu modeļus, ņemot vērā valdību centienus visā pasaulē veicināt degvielas ekonomiju.

Uzņēmums norādīja, ka nākamo 18 mēnešu laikā tirgū jau tiks laisti divi jauni modeļi.

«»General Motors« tic elektrisko automašīnu nākotnei,» norāda autoražotāja viceprezidents Marks Reuss.

Lielbritānijas un Francijas valdību amatpersonas jau paziņojušas par plāniem 2040.gadā bloķēt benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu tirdzniecību, bet Norvēģija ir noteikusi 2025.gada termiņu.

Tikmēr Ķīna noteikusi mērķi, ka līdz 2020.gadam vismaz 12% no visiem valstī izmantotajiem automobiļiem jābūt hibrīda vai aprīkotiem ar elektrodzinējiem.

Pirms diviem gadiem ASV kompānija General Motors pameta Eiropas tirgu, taču tagad atkal atgriežas tajā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānija tirgum piedāvās jaunu elektrisko velosipēdu ARĪV, un iepriekšpārdošana uzsākta jau Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Kompānija paredz transportlīdzekļus piegādāt šā gada otrajā ceturksnī.

Pircējiem tiks piedāvāti divi modeļi – Meld un salokāmā versija Merge. Meld cena Beļģijā un Nīderlandē ir 2800 eiro, bet Merge – 3400 eiro, bet Vācijā tie maksās par 50 eiro lētāk.

Abi modeļi ir aprīkoti ar General Motors ražoto motoru, kas speciāli izgatavots ARĪV velosipēdam, un var sasniegt ātrumu līdz 25 km/h. Akumulators ļauj braukt 64 kilometrus un tas jālādē aptuveni 3,5 stundas.

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

Sestdien dramatiski noslēgusies cīņa par varas grožiem Vācijas autobūves koncernā Volkswagen, kad kompānijas priekšsēdētājs un autoražotāja dibinātāja mazdēls Ferdinands Pīhs negaidīti paziņoja par atkāpšanos no amata.

Šāds paziņojums tika izplatīts pēc tam, kad Pīhs bija zaudējis naidpilnā cīņā, kuras laikā viņš centās no uzņēmuma vadītāja amata izspiest Martinu Vinterkornu.

Pīhs vienā no lielākajiem Eiropas koncerniem bija dominējis vairākas desmitgades, veicinot Volkswagen izaugsmi līdz globālai autobūves grupai ar vairāk nekā 600 000 darbinieku, kurai tiek prognozēta konkurentu Toyota un General Motors apsteigšana, lai kļūtu par pasaulē lielāko autoražotāju.

Savos jaunākajos mēģinājumos Pīhs centās izstumt Vinterkornu no vadītāja amata, viņam pārmetot nespēju noteikt globālo tirgu attīstību un tādējādi traucējot Volkswagen iesaistīties sīvākā konkurences cīņā ar Toyota un General Motors.

Tesla akcijas cena šogad pieaugusi jau par 42%; uzņēmums ir vērtīgāks par Ford un General Motors, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Tesla akcijas vērtība ir pārsniegusi 300 ASV dolāru atzīmi, bet kapitalizācija - 53 miljardu ASV dolāru līmeni. Tas savukārt nozīmē, ka Tesla šobrīd var uzskatīt jau par vērtīgāku uzņēmumu nekā ilggadējo ASV autorūpniecības flagmani Ford. Ford vērtība pēc kapitalizācijas šīs nedēļas vidū atradās pie 45,2 miljardu ASV dolāru atzīmes (Ford akcijai šis gads pagaidām nav bijis diez ko veiksmīgs, jo tās cena Ņujorkas biržā ir sarukusi gandrīz par 6%). Turklāt nesenais kāpums arī nozīmējis, ka Tesla kapitalizācijas ziņā aizsteigusies priekšā pat ASV General Motors vērtībai (šī kompānijas kapitalizācija šo trešdien bija 49,6 miljardi ASV dolāru), kas līdz šim bijis lielākais ASV autoražotājs (ja ņem vērā kapitalizāciju).

Augstāku likmju laikā sliktāk var iet tām kompānijām, kuru parādiem ir mainīgā procentlikme , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iespējams, nav tālu tas brīdis, kad ASV Federālo rezervju sistēma izlems par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Nav izslēgts, ka tas notiks jau šonedēļ, lai gan tirgū vidēji lēš, ka likmju palielināšana ticamāka ir šā gada decembrī.

Dažiem uz likmju palielināšanas fona varētu klāties arī sliktāk. Šo kompāniju vidū ir tie, kuriem ir parādsaistības ar mainīgo likmi. Tiek norādīts, ka šobrīd pašas augstākās parādsaistības ar mainīgo likmi ir tādām ASV kompānijām kā Apple, eBay, MetLife, Coca-Cola, General Mills, Ford, McDonalds, General Motors, Time Warner, Chevron, Allergan, Johnson & Johnson un Monsanto.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" tirgus vērtība trešdien pirmo reizi pārsniegusi 700 miljardus dolāru.

"Tesla" akcijas cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par 2,8%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 717 miljardus dolāru (581 miljardu eiro).

Tādējādi uzņēmums tagad ir vērtīgāks par autoražotājiem "General Motors", "Ford", "Toyota", "Honda", "Fiat Chrysler" un "Volkswagen", kopā ņemot.

"Tesla" akcijas vērtība pērn kopumā pieauga par vairāk nekā 700%, taču daļa analītiķu uzskata, ka šis kāpums bijis nevajadzīgi pārspīlēts.

"Tesla" nedēļas nogalē paziņoja, ka pērn piegādājis 499 550 automašīnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis kompānijas vēsturē.

Turklāt piegādāto automobiļu skaits bijis vien nedaudz mazāks par uzņēmuma iepriekš noteikto mērķi pusmiljona vienību apmērā.

ASV autobūves gigants General Motors (GM) otrdien sācis klientiem piegādāt pilnībā elektriskas automašīnas, kas paredzētas vidēju cenu segmentam, tādējādi apsteidzot ASV elektrisko automašīnu ražošanas uzņēmumu Tesla Motors un citus konkurentus.

GM trīs klientiem Kalifornijā piegādājis Chevrolet Bolt EV modeļus.

Chevrolet Bolt EV ar pilnībā uzlādētiem akumulatoriem var nobraukt līdz 383 kilometriem, tā cena veido 37 495 dolārus (35 385 eiro), taču klienti var saņemt nodokļu atlaides līdz 7500 dolāriem, norāda GM.

Autoražotājs nākamgad plāno paātrināt šī modeļa piegādes, tādējādi cenšoties sevi pozicionēt kā 21.gadsimta mobilitātes uzņēmums.

Arī Tesla strādā pie elektriskās automašīnas Model 3, kas paredzēts vidēju cenu segmentam, taču tas tirgū nonāks vien 2017.gada beigās.

Model 3 pamata cena ir 35 000 dolāru, kas ir uz pusi lētāk salīdzinājumā ar šobrīd piedāvātajiem "Model S" un "Model X" modeļiem.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

ASV autobūves uzņēmums General Motors (GM) ceturtdien atguvis ASV lielākā autoražotāja statusu tirgus kapitalizācijas ziņā, apsteidzot elektrisko automašīnu ražošanas kompāniju Tesla Motors.

GM tirgus kapitalizācija ceturtdien sasniedza 52,6 miljardus dolāru, kas ir par gandrīz 1,9 miljardiem dolāru vairāk nekā Tesla, kas GM bija apsteigusi aprīlī.

GM akcijas vērtība ceturtdien gan nokritās par 0,6% un veidoja 34,8 dolārus, bet Tesla akcijas cena saruka par 6% - līdz 307,45 dolāriem.

Tesla akcijas vērtības kritums pēdējā laikā galvenokārt tiek skaidrots ar vājiem automašīnu piegādes datiem.

Uzņēmums otrajā ceturksnī piegādājis 22 000 automobiļu, kas ir mazāk salīdzinājumā ar analītiķu prognozētajiem 23 655.

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota" pērn apsteidzis ASV konkurentu "General Motors" (GM) un pirmo reizi kļuvis par līderi Savienoto Valstu tirgū pēc pārdoto automobiļu skaita, liecina otrdien publiskotie dati.

"Toyota" pārdoto automašīnu skaits ASV pērn palielinājies par 10,4% un sasniedzis 2,3 miljonus vienību, bet GM automobiļu tirdzniecība valstī sarukusi par 12,9% - līdz 2,2 miljoniem vienību.

Analītiķi norāda, ka Japānas autoražotājam veiksmīgāk izdevies pārvaldīt pusvadītāju deficītu, kas smagi skāris globālo autoražošanas nozari.

Portāls "Automotive News" vēstī, ka GM kā līderis ASV automobiļu tirgū bijis jau kopš 1931.gada, kad tas apsteidza vietējo konkurentu "Ford".

Prognozes liecina, ka jaunu automašīnu tirdzniecība ASV kopumā šogad veidos 14,9 miljonus vienību, kas būs par 2,5% vairāk nekā pērn.

Japānas autobūves kompānija Honda Motor Co. apstiprinājusi vēl vienu nāves gadījumu, ko izraisījis pārsprādzis Japānas uzņēmuma Takata ražots gaisa spilvens.

Tādējādi kopumā pasaulē šo defektīvo gaisa spilvenu dēļ bojā gājuši jau 11 cilvēki.

Jaunākais nāves gadījums noticis pagājušajā nedēļā, kad 17 gadus veca pusaudze nomira no ievainojumiem, kas tika gūti, kad viņas 2002.gada ražojuma Honda Civic sadūrās ar citu automašīnu, aktivizējot defektīvo gaisa spilvenu.

Honda ASV struktūrvienība trešdien apstiprināja šo nāves gadījumu, kas ir jau desmitais ASV, bet vēl viens cilvēks gājis bojā pēc negadījuma Malaizijā.

Uzņēmums vēsta, ka tas vairākkārt nosūtījis vēstules, aicinot šo automašīnu atvest uz remontu, taču tas tā arī nav ticis izdarīts.

Takata iesaistīts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.

Japānas autoražotājs Mazda izstrādājis efektīvāku benzīna dzinēju laikā, kad nozare virzās pretī elektriskajiem transportlīdzekļiem, ziņo BBC.

Saskaņā ar autoražotāja sniegto informāciju kompresijas aizdedzes dzinējs ir par 30% efektīvāks attiecībā uz degvielas patēriņu nekā pašreizējie dzinēji.

Automašīnas ar jaunajiem dzinējiem Mazda sāks pārdot no 2019. gada.

Pagājušajā nedēļā Mazda paziņoja, ka sadarbosies ar Toyota, lai izstrādātu elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģiju. ASV tiks būvēta 1,6 miljardus ASV dolāru vērta rūpnīca.

Mazda informējusi, ka Skyactiv-X būs pasaulē pirmais komerciālais benzīna dzinējs, kas izmantos kompresijas aizdedzi. Tas izvirza autoražotāju priekšā konkurentiem, tostarp Daimler un General Motors.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga pēc ziņas, ka ASV varētu atcelt Ķīnas precēm noteiktos muitas tarifus, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi kritās.

ASV akciju cenas pēcpusdienā maz mainījās, bet pēkšņi demonstrēja kāpumu pēc laikraksta «The Wall Street Journal» ziņas, ka finanšu ministrs Stīvens Mnučins ierosinājis atcelt dažus vai visus tarifus Ķīnas precēm, lai iedrošinātu tirgus un veicinātu lielākas tirdzniecības vienošanās iespējamību.

Laikraksts nosauca šo ierosinājumu par daļu no Mnučina debatēm ar ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Laitaizeru, kuram ir skarbāka attieksme pret Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija ceturtdien paziņoja, ka ne Mnučins, ne Laitaizers nav izteikuši oficiālus ierosinājumus sarunās, kas «ne tuvu nav pabeigtas».

Uzņēmumu «Boeing», «Caterpillar» un «General Motors» akciju cenas pieauga par vismaz 1%. Ievērojama daļa šo uzņēmumu preču noieta ir atkarīga no Ķīnas.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

ASV autobūves gigants General Motors (GM) maksās 900 miljonus dolāru (801,5 miljonus eiro), lai izbeigtu kriminālizmeklēšanu saistībā ar kompānijas nespēju atsaukt automašīnas ar aizdedzes sistēmas problēmām, ceturtdien paziņoja ASV amatpersonas.

GM piekritis atliktās apsūdzības vienošanās panākšanai, lai izbeigtu izmeklēšanu, kurā amatpersonas centās noskaidrot, kāpēc uzņēmums neatsauca automašīnas, neskatoties uz to, ka tas zināja par šo defektu vairāk nekā desmit gadus.

ASV valdība piekritusi atlikt notiesāšanu apmaiņā pret šo naudassodu un neatkarīga uzrauga iecelšanu kompānijā.

GM par aizdedzes sistēmas problēmām zināja vairāk nekā desmit gadus, taču tikai 2014.gada februāri pasaulē sāka 2,6 miljonu automašīnu atsaukšanu.

Tiek uzskatīts, ka šī defekta dēļ bojā gājuši 124 cilvēki un aptuveni 275 nopietni ievainoti.

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. šogad varētu zaudēt pasaulē lielākā autoražotāja titulu, jo tās tirdzniecības apjoms sācis atpalikt no Vācijas konkurenta Volkswagen, liecina ceturtdien publiskotie dati.

Toyota šā gada pirmajos sešos mēnešos pārdevis 4,99 miljonus automašīnu, tirdzniecības apjomam piedzīvojot kritumu salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn.

Tikmēr Volkswagen pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 5,12 miljonus automobiļu, kas ir arī vairāk par trešajā vietā esošā ASV autobūves uzņēmuma General Motors (GM) pārdotajiem 4,76 miljoniem automašīnu.

Volkswagen bija apsteidzis Toyota jau pērnā gada pirmajā pusgadā, taču tad uzņēmumu skāra vērienīgs kaitīgo izmešu datu falsificēšanas skandāls, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecības apjomu.

Šogad Toyota piedzīvojusi pārdošanas apjoma samazināšanos Ziemeļamerikā, bet hibrīdautomašīnu Prius tirdzniecība ASV sarukusi par ceturtdaļu.

ASV autobūves gigants «General Motors» (GM) paziņojis, ka jauno vieglā apvidus automobiļa modeli ražos Meksikā, neskatoties uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pūliņiem mudināt vietējos uzņēmumus palielināt ražošanu iekšzemē.

«Chevrolet Blazer» jaunā versija tiks ražota Meksikā un eksportēta uz ASV, norāda GM preses pārstāvis Patriks Morisejs.

Morisejs skaidro, ka GM lēmumus par to, kur tiks ražoti automobiļi, pieņem jau vairākus gadus uz priekšu.

«Šis lēmums tika pieņemts pirms vairākiem gadiem un bija balstīts uz tajā laikā pieejamo ražošanas jaudu,» vēsta Morisejs. «Mēs joprojām saglabājam apņemšanos investēt un palielināt darbvietu skaitu ASV.»

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.