Karjera

Līderu atgriešanās: Kaifs izskaitļot biznesa veiksmi

Lāsma Vaivare, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Ar tādu pašu entuziasmu, kā stāsta par savu biznesu, viņa uzskaita plusus, ko dod dzīve reģionā. Uz Valmieru no Londonas viņa pārcēlusies kopā ar vīru Džeimsu, kurš šobrīd darbojas nekustamā īpašuma biznesā, un dēliem Džeiku un Čārliju. Lai gan uzaugusi Vidzemē, Valmiera nav viņas dzimtā puse, tomēr dzīvē iegrozījies tā, ka tur tagad dzīvo māsa un draugi, bet netālu – arī mamma. Pirms pārcelšanās uz Valmieru viņa daudzus gadus tur vadījusi atvaļinājumus.

Novērtē dzīvi reģionā

«Valmiera ir visas Vidzemes centrs – šeit ir administratīvās ēkas, bankas, tirdzniecības centri. Mums ir teātris, kino, būvēs jaunu baseinu. Man viens bērns iet uz BMX trasi trenēties, otrs jāj ar zirgiem Kocēnos, šeit ir Vidzemes olimpiskais centrs,» priecājas Sandra. Uz Rīgu viņa brauc tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Valmieras pluss ir kompaktums – pietiek ar piecpadsmit minūšu garu gājienu, lai apstaigātu savas kafejnīcas. Lai aizvestus bērnus uz skolu, nav jātērē stunda, kā tas būtu Londonā. «Pirmajā gadā Valmierā mēs vienkārši baudījām to, cik mums ir daudz laika. It sevišķi ziemā, kad ir garie vakari. Ja sevi normāli organizēju, varu darbus pabeigt četros, piecos pēcpusdienā. Ja man bērni jāaizved uz skolu, es to varu izdarīt darba laikā. Arī Rīgā to izdarīt būtu grūtāk,» stāsta Sandra. Vēl viens pluss ir dabas tuvums.

Nelamāt

Pirms pārcelšanās uz «laukiem», kā viņa pati nosmej, vairākus gadus Valmieras ēdināšanas bizness tika kūrēts no Londonas, kur arī iepriekš lolota iecere par savu kafejnīcu. Tā gan nerealizējās un tad – krīzes laikā – viņai piedāvāts investēt Latvijā. Viņa sev ir jautājusi «kāpēc to vajadzēja?», taču tagad atzīst – tā bija vērtīga mācība. Krīze lika mobilizēties, atgādināja, cik svarīgs ir ikkatrs klients un, pat vismazākie ienākumi, lika rūpīgi atlasīt darbiniekus un plānot, lai nevienā kafejnīcā nebūtu lielu mīnusu, lai to darbība finansiāli izlīdzinātos, lai visu laiku nebūtu jāinvestē un varētu mierīgi dzīvot.

Kopš Sandra dzīvo Valmierā, viņai ir nostabilizējusies komandu – ap 50 cilvēku. «Ēdināšanā nav formālas attieksmes, uzvalkos neviens nestaigā un formālus e-pastus neraksta, viss vairāk notiek mutiski un dabiski. Es esmu iemantojusi savu darbinieku cieņu, viņi man uzticas, varu nakts laikā piezvanīt, ja kaut ko vajag, un zinu, ka viņi būs klāt un izdarīs. Komanda strādā kā sev, man nav jānāk un jāpārbauda katra kotlete un karbonāde, viņi paši domā, sākot jau no viesmīļa, kā darboties, lai būtu peļņa, lai klients atgrieztos,» viņa stāsta. Tas gan nenāca viegli, jo cilvēki, vairāk pieraduši pie cita veida vadības stila, sākumā baidījušies būt atklāti saskarsmē ar priekšniecību. Tagad gan izveidojušās gandrīz draugu attiecības, vienlaikus saglabājot profesionalitāti – katram savs darbs ir jāizdara.

Viņa ir pārliecināta – lai panāktu rezultātu, kad visi strādā viena mērķa labad, nevis domā, kā no darba aiznest pa kādai kotletei vai rasola bļodai, darba devējam par saviem darbiniekiem jāgādā. Viņa, piemēram, palīdz risināt dzīvesvietas jautājumus, kas Valmierā ir problēma. Un vēl – no tā, ka par katru kļūmi darbiniekus bārs un lamās, arī nebūs labuma. «No dabas tāda runīga esmu, tas mana rada kaifu. Ēdināšanā ir klienti, darbinieki, visu laiku motivēšana, esmu kā psihologs un psihoterapeits visiem. Es mācu – visas problēmas ir atrisināmas, nevajag stresot, brēkt, tas neko nepalīdz. Ja kļūda ir notikusi, ir jāmēģina rast risinājumu, nevis jākliedz,» pauž Sandra.

Pārdot mācības

Bez cilvēkiem visapkārt un runāšanas Sandra nevar. Ar to saistīta arī viņas iepriekšējā karjera Londonā – viņa ieinteresēja ārvalstu studentus par Anglijas augstskolām. Uz Londonu Vidzemes meitene devās deviņdesmito gadu sākumā. «500 dolāru kabatā, biļete vienā virzienā, braucu pie draugiem. Es atminos, kā mani pratināja – vai es taisos ar kādu precēties. Teicu – nav jau ar ko precēties,» tagad ar smaidu viņa atceras. Ātri sapratusi – lai Anglijā paliktu un nopietni strādātu, jāsakārto dokumenti, jāmācās valoda. Tolaik angļu un krievu valodas zināšanas bija liels pluss, jo tur kā sēnes pēc lietus dažādas kompānijas sāka dibināt krievi. Arī viņa sāka strādāt vienā telemārketinga kompānijā, kas Krievijas uzņēmumu (tolaik vēl valstij piederošu) darbiniekiem pārdeva apmācības un pieredzes apmaiņas kursus Londonā – kursi, dzīvošana labās viesnīcās, ekskursijas pa Londonu, iepirkšanās, vakariņas. «Man bija savs trumpis – es krieviski runāju ar akcentu, citi krievi vai krieviski runājošie, kas strādāja telemārketinga kompānijās, speciāli uzspēlēja akcentu, jo tā varēja labāk pārdot.» Un pārdot varēja labi, jo tolaik valsts naudu Krievijā neviens neskaitīja.

Telemārketings gan nav darbs visam mūžam, tādēļ Sandra Starptautiskajā Šillera universitātē (Schiller International University, ASV augstskola ar filiālēm Eiropā) apguva mārketingu. Tur viņa sāka arī savu ārvalstu studentu rekrutētājas karjeru. Strādājot telemārketingā, viņa bija personīgi iepazinusies ar daudziem Krievijas rūpnīcās strādājošiem cilvēkiem. Kad tie deviņdesmito gadu vidū sāka novērtēt ārvalstu izglītības plusus, viņi lūdza Sandras palīdzību, izvēloties bērniem mācību iestādi. Viņa Šillera universitātē iekārtojusi vienu, otru, trešo, līdz skola piedāvājusi maksāt procentus par katru piesaistīto ārvalstu studentu. Sākumā viņa strādājusi kā brīvais aģents, bet pēc augstskolas beigšanas Krievijas tirgus attīstīšana kļuvusi par pilnas slodzes darbu.

Viņa ātri vien izveidoja veselu aģentu loku, ar ko sadarbojusies, faktiski kļūstot par pirmo cilvēku, kas Anglijas augstskolu durvis plaši atvēra krievu jauniešiem. Līdz tam skolas vairāk orientējušās uz bijušajās kolonijās dzīvojošajiem.

Bizness un ceļojumi

Novērtējot Sandras sniegumu, viņu pārvilināja citas augstskolas. Tā viņa nonāca arī Holborna koledžā (Holborn College), kas specializējas tieslietu un biznesa studijās. Tajā viņa satika savu vīru Džeimsu Grenieru, kura tēvam skola piederēja. Kopā ar Džeimsu un vienu koledžas lektoru viņi skolu izpirka. Koledžā bez Krievijas tirgus viņa veiksmīgi attīstījusi arī Ķīnas, Bangladešas, Indijas, Mongolijas, Maurīcijas, Āfrikas tirgus. Studentu rekrutēšanas biznesā liela nozīme ir sadarbības partneriem, atzīst Sandra, piebilstot, ka Ķīnā viņa satikusi fantastiskus cilvēkus, ar kuriem sadraudzējusies. Šīs pazīšanās ar cilvēkiem ļāvušas arī no pavisam citas puses iepazīt dažādas valstis. «Izbraucu Mongoliju ar zirgiem un dzīvoju jurtās. Cilvēki, ar kuriem strādā kopā, tev valsti parāda pavisam savādāk nekā gidi.» Šis ir aktīvs, uz cilvēkiem vērsts bizness, kurā var strādāt cilvēki ar augstu atbildības līmeni. Jauniešiem, tikušiem prom no mājām, ir ļoti daudz kārdinājumu, rekrutētājiem jāzina, kā viņus savaldīt. Sandra no pieredzes zina stāstīt, ka dažādu valstu jaunieši ļoti atšķiras, piemēram, no Kazahstānas atbraukušie vispār neesot bijuši gatavi Eiropas dzīvei, savukārt no Ķīnas nākuši ļoti prātīgi un labi audzināti jauni cilvēki, taču viņi neprata par sevi parūpēties, pat ne tik daudz kā ēst uztaisīt vai apģērbu izmazgāt.

2005. gadā par koledžas īpašnieku kļuva ASV kompānija Kaplan Inc., viens no lielākajiem privātās izglītības pakalpojumu sniedzējiem pasaulē. Kaplan Inc. ietilpst Graham Holding Company, kas iepriekš pazīstama kā The Washington Post Company. Pēc izglītības biznesa pārdošanas Sandra ar vīru dzīvojuši kā brīvmākslinieki – audzinājuši dēlus, ceļojuši un kaluši nākotnes plānus. Tie viņus atveda līdz Valmierai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: No viena smagsvara pie cita

Linda Zalāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriežas dzimtenē

Kristīne Stepiņa, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Man ļoti patīk dzīvot Latvijā

Linda Zalāne, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Izmantoja iespēju strādāt Qatar Airways

Kristīne Stepiņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Piedāvājums, no kāda nemēdz atteikties

Anda Asere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Nolēma riskēt vēlreiz

Linda Zalāne, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Londonā ir iespēja ne tikai sajust straujo darba tempu, bet arī iepazīties ar daudziem radošiem prātiem, nostiprināt spēcīgu kontaktu loku.»

Tā atzīst Jānis Graubiņš, kurš pirms atgriešanās Latvijā pieredzi guva, strādājot vienā no progresīvākajām digitālajām aģentūrām Londonā Unit9, kur ieņēma biznesa attīstības vadītāja amatu. Patlaban Jānis ir viens no datu drošības uzņēmuma Notakey līdzdibinātājiem un ir atbildīgais par uzņēmuma biznesa attīstību.

Pirms karjeras Londonā, Jānis guva pieredzi Latvijā, gan strādājot algotu darbu, gan mēģinot attīstīt savu biznesu – interneta platformu Mewo.

Taujājot, kādēļ, strādājot tik dinamisku un interesantu darbu, Jānis tomēr nolēma to pamest, viņš atklāj, ka uzturējis kontaktu ar Ernestu Jenavu, kurš te izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku Edurio. Tieši viņš Jāni iepazīstināja ar pārējiem Notakey līdzdibinātājiem, kuri jau bija sākuši darbu pie inovatīva produkta un kuriem bija nepieciešama palīdzība ar produkta pārdošanu ārvalstu klientiem. «Unit9 inovatīvos produktus vairāk uztvēra kā reklāmas kampaņas nevis produktus, kas nestu būtiskus ienākumus uzņēmumam. Tā kā Ernestam ļoti labi izdevās pārliecināt, ka nu jau esošie līdzdibinātāji ir zinošākie programmētāji Latvijā, un šķita, ka esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi starptautiskā biznesa attīstībā, nolēmu vēlreiz riskēt un sākt jaunu uzņēmumu. Mūsu izveidotais IT uzņēmums nodarbojas ar lietotāju autentifikāciju un identifikāciju,» stāsta Jānis. Notakey Latvia saņēmis grantu no Eiropas Komisijas programmā Horizon 2020, kā arī piedalījies Šveices akcelerācijas programmā Kickstarter un sācis vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē. Veiksmīgais sākums ir kalpojis par pamatu jau tālākai uzņēmuma attīstībai, un šobrīd produktu lieto uzņēmumi IT, medicīnas, telekomunikācijas un finanšu sektoros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Akadēmiķi iesaistās jauno līderu izglītošanas programmā

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Junior Achievement Latvia izsludinājusi pieteikšanos Līderu izglītības programmā, kurā tiks uzņemti aptuveni desmit mērķtiecīgi un talantīgi vidusskolēni no visas Latvijas.

Šogad pirmo gadu programmas satura veidošanā un jauno līderu izglītošanā ir iesaistījušies Rīgas Biznesa skolas akadēmiskie mācībspēki.

Programmas ietvaros tās dalībnieki viena mācību gada laikā attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un arī radošajās sfērās. Junior Achievement Latvia šo programma īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 79 Latvijas jaunie līderi.

“Mūsdienās “būt līderim” ir ļoti plašs jēdziens. Latvija saskaras ar izaugsmes un lielu pārmaiņu ēru. Šajā ziņā mums ir jāizkopj jauna līderu paaudze, kas Latviju vedīs uz jaunu attīstības līmeni. Esam priecīgi par iespēju kopā ar Junior Achievment strādāt pie jauniešu izpratnes veidošanas par to, ko nozīmē būt līderim un kā par tādiem kļūt savā ģimenē, skolā un sabiedrībā," komentē Rīgas Biznesa skolas direktora vietnieks un līderības eksperts Claudio Rivera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba tirgū pieprasītākās specialitātes un prasmes, piemēram, būvniecībā un viesmīlības sektorā, ir tieši tās, kurās ir nodarbināti ļoti daudzi no aizbraukušajiem un ārzemēs strādājošajiem latviešiem.

«Atvainojiet par pesimismu, bet variants ir tikai viens – vai nu mēs panākam darba tirgus atjaunināšanu Latvijā ar remigrāciju, vai arī šīs vakances šeit aizpildīs iebraucēji,» tā Ārlietu ministrija notikušajā diskusijā par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai sacīja vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Viņa vērtējumā tieši darbaspēka pieejamība ir arī Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums jau tuvākajā laikā, kas šo jautājumu padara politiski jo aktuālāku.

Attiecīgās diskusijas ass bija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (DMPC) veiktā pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» publiskošana. Autoru grupas veiktais pētījums (https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/LU_DMPC_zinojums_darbiekartosanas.pdf) uzrāda ļoti augstu darba tirgus aspekta nozīmi latviešu remigrācijas plānos. 73% emigrantu atgriezties attur tas, ka Latvijā nav iespējams atrast viņiem pieņemamu darbu, bet 63% ‒ priekšstats, ka Latvijā viņiem nav profesionālās izaugsmes vai uzņēmējdarbības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par līdzīgiem pārkāpumiem konkurences jomā ar vienādu sodu rēķināties nevar , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padome (KP) par Konkurences likuma pārkāpumiem ir piemērojusi dažādus sodus – gan lielākus, gan mazākus. Pats lielākais piemērotais sods bija tā saucamajā Samsung karteļa lietā. Toreiz KP konstatēja aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem – Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K. Kopumā uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods 6,62 milj. latu apmērā. Šāds soda apmērs Latvijā bija kaut kas nebijis.

Izskaitļot nedrīkst

«Par Konkurences likuma pārkāpumiem šobrīd maksimālais naudas sods ir 5% vai 10% no tirgus dalībnieka pēdējā gada neto apgrozījuma atkarībā no pārkāpuma veida,» skaidro zvērināta advokāta palīdze Māra Stabulniece. Viņa arī norāda, ka vienlaikus praksē ir daudz neskaidrību par KP piemērotā soda apmēra noteikšanu katrā konkrētajā lietā, un precīzs soda apmērs ir grūti prognozējams. Tiesisko nenoteiktību vēl vairāk pastiprina nesens Augstākās tiesas spriedums lietā, kurā tiesa, atsaucoties arī uz Eiropas Komisijas praksi, norādīja, ka tirgus dalībnieks nevar paļauties uz iepriekšējās lietās noteiktu soda apmēru, jo tas ir tikai orientējošs. «Tiesa pamatoja, ka, ja KP būtu saistīta ar iepriekšējās lietās noteiktiem naudas sodiem, tad tirgus dalībnieks varētu ar samērā lielu precizitāti aprēķināt saimniecisko risku, kas tam rastos, iesaistoties aizliegtas vienošanās darbībās, kas nebūtu atbilstoši Konkurences likuma mērķim veicināt godīgu konkurenci. Attiecīgi tirgus dalībniekiem jebkuros apstākļos ir jārēķinās ar to, ka iespējamā pārkāpuma finansiālais risks ir maksimālais Konkurences likumā paredzētais soda apmērs,» uzsver M. Stabulniece. Arī KP pārstāve Inita Kabanova atzīmē – lai gan Ministru kabineta noteikumos ir sacīts, kas jāņem vērā, nosakot soda apmēru, katrs gadījums ir individuāls un varbūtējam Konkurences likuma pārkāpējam nav iespējas pašam izskaitļot, cik liels sods viņam varētu draudēt. «Sodam ir jābūt neizskaitļojam, lai uzņēmumi nevarētu izrēķināt ka par izdarītu pārkāpumu būs tik un tik liels sods,» piebilst I. Kabanova. Viņa arī norāda, ka pēdējā KP veiktā aptauja parādījusi – puse no respondentiem nezināja, pēc kāda principa sodi vispār tiek aprēķināti. Vienādās daļās dalās gan tie, kas saka, ka sodi ir par mazu, ar tiem, kas saka – par lielu. «Aktuāls un jauns naudas soda piemērošanā ir solidārās atbildības princips, kad mātes kompānijām jārēķinās, ka var nākties atbildēt par savu meitu grēkiem,» skaidro I. Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā pusei Latvijas uzņēmumu nav korupcijas novēršanas politikas

Žanete Hāka, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns: Sākuma punkts ir dizains

Didzis Meļķis, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atpakaļ. Pie darba

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Esmu pārliecināts, ka dzīves iespējas Latvijā ir izcilas. Kopiena, kas veidojas no reemigrantiem, kas atgriezušies šeit, lai strādātu, atšķir jaunu lapu padrūmajā migrācijas stāstā.

Reemigrācija zināmā mērā notiek, un šie procesi noris ārpus reemigrācijas plāna vai citiem dokumentiem, kas veidoti nosacīti vēlējuma izteiksmē.

Darbaspēka problemātikai samilstot, par ko DB jau daudzkārt rakstījis, proporcionāli pieaug emigrējušo tautiešu potenciāls, domājot par viņu atgriešanos. Lai gan uzņēmumi Latvijā parasti nav apmierināti ar algu kāpumu, ko lielā mērā uzspiež situācija, iespējams, vadītāju un kvalificētu darbinieku starptautiskam līmenim pietuvināts atalgojums Latvijas darba tirgū var būt tas atsvariņš svaru kausos, kas liek apsvērt iespēju dzīvei dzimtenē dot vēl vienu iespēju.

Jauns darba portāls aizpildīs nišu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu līdera pozīcijas un palielinātu savu tirgus daļu Latvijā, interneta veikals 1a.lv izvērsīs sadzīves tehnikas un būvniecības preču pārdošanu, informē uzņēmumā.

«Viena mūsu prioritātēm šogad ir sadzīves tehnikas un būvniecības preču sortimenta paplašināšana, un līdz ar to arī pārdošanas apjomu palielināšana. E-komercijā tās ir īpaši izaicinošas kategorijas gan uzglabāšanas, gan piegādes risinājumu dēļ, kuru izmaksas pieaug līdz ar atalgojuma un degvielas cenu kāpumu Latvijā. Tāpēc, lai klientiem sniegtu iespēju izvēlēties sev ērtāko un izmaksu ziņā piemērotāko piegādes veidu, turpinām attīstīt un pilnveidot jau šobrīd plašāko preču saņemšanas-atgriešanas punktu tīklu Latvijā. Jaunais punkts tirdzniecības centrā «Ozols» jau pirmajās dienās ir kļuvis ļoti pieprasīts. Šajā nedēļas nogalē tā bija otra pieprasītākā preču saņemšanas vieta, atpaliekot tikai no mūsu pirmā, klientiem ierastākā punkta Mūkusalas ielas birojā,» stāsta interneta veikala «1a.lv» valdes loceklis Ģirts Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

1a.lv atver pirmo preču saņemšanas punktu K-Senukai veikalā

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikals 1a.lv atvēris pirmo preču izsniegšanas/atgriešanas punktu K-Senukai veikalā Rīgā, uz Jūrmalas šosejas, informē uzņēmumā.

Šis ir pirmais no kopumā deviņiem plānotajiem K-Senukai veikalos izvietotajiem preču izsniegšanas/atgriešanas punktiem. Visos šajos punktos 1A klienti bez maksas varēs saņemt savas pasūtītās preces, tostarp lielo sadzīves tehniku, lielu gabarītu un svara preces, tāpat arī atgriezt preces, vai pasūtīt uz vietas.

Līdz 2018.gada beigām 1A preču izsniegšanas/atgriešanas punkti būs izveidoti vēl vairākos K-Senukai veikalos, Latvijā.

«Esam pārliecināti, ka mūsu preču izsniegšanas punkta atrašanās vieta uz Jūrmalas šosejas, iepriecinās daudzus Jūrmalā, Imantā, Zolitūdē dzīvojošos iedzīvotājus. Šis un pārējie jaunie preču izsniegšanas punkti K-Senukai veikalos nodrošinās ar auto ērti sasniedzamas vietas, kas mūsu klientiem ir būtiski, jo apmēram 40% mūsu klientu sev izvēlēto preci izvēlas saņemt klientu centros, uz vietas. Esam gandarīti, ka šī apvienošanās ar Kesko Senukai jau tik strauji ir devusi nepieciešamo attīstības sinerģiju, lai mēs kļūtu vēl pieejamāki un ērtāki», stāsta interneta veikala 1A.LV pārvaldošā uzņēmuma SIA Mobilukss valdes loceklis Mareks Zuika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Banku reputāciju uzlabo pakalpojumu kvalitāte, bet kavē nepietiekama kreditēšana

Žanete Hāka, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā Latvijas banku nozares korporatīvā reputācija ir nostabilizējusies iepriekš sasniegtajā līmenī, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais ikgadējais pētījums.

Banku reputāciju kopumā virza sniegto produktu un pakalpojumu kvalitāte, laba sadarbības pieredze ar klientu, kā arī finansiālie rādītāji un uzticamība ilgtermiņā. Pie reputāciju kavējošiem faktoriem tiek minētas sliktas publiskas atsauksmes un informācija, individuālas pieejas un pretimnākošas attieksmes trūkums, nepietiekams finansējums uzņēmējdarbības kreditēšanai un neskaidrības par atsevišķu banku īpašnieku maiņu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Latvijas banku korporatīvās reputācijas novērtējums, salīdzinot ar finanšu nozari Eiropā, ir vidēji augsts.

Banku nozares reputācija tiek mērīta četrās mērķa grupās – sabiedrībā kopumā, biznesa vidē, starp viedokļu līderiem un mediju pārstāvjiem. Gada laikā būtiski uzlabojies banku reputācijas novērtējums viedokļu līderu vidū, kamēr mediju pārstāvju vērtējums tieši pretēji – būtiski samazinājies. Biznesa vides un iedzīvotāju kopumā vērtējums saglabājies stabils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņa: «Vienotības» valde dzīvo kompleksā no Āboltiņas

Dienas Bizness, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

««Vienotības» valde dzīvo tādā kā kompleksā no Āboltiņas. Viņi pasūta socioloģisko aptauju un jautā: «Ar ko asociējas «Vienotība»?» Un «Vienotība» asociējas ar Āboltiņu tāpēc, ka nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā,» Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa («Vienotības» frakcija) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāpēc, viņasprāt, viņa tikusi izslēgta no partijas.

Kā iemeslu viņas izslēgšanai Āboltiņa minēja to, ka viņai piekārta «Vienotības» vadītājas birka. Tā likusi jaunajai valdei iedzīvoties kompleksos. Saeimas deputāte gan norādīja, ka šī birka neatbilst patiesībai: «Šajā situācijā ir jau otra jaunā valde – viena bija ar Piebalgu, otra tika ievēlēta augustā.»

Āboltiņa ir pārliecināta, ka viņa cilvēkiem asociējas ar šo partiju tāpēc, ka «Vienotībai» «nav citu spilgtu līderu, nav citu darbu, kam būt priekšā.» Viņa norādīja, ka arī viņas izslēgšana no partijas parāda to, ka jaunā valde nevēlējās risināt īsto problēmu – izvēlēties jaunu ekonomikas ministru. «Arī šobrīd savai nespējai un problēmu nerisināšanai atkal izmeta priekšā Āboltiņu,» valdi kritizēja Āboltiņa. Saeimas deputāte atzina, ka šādu situāciju daļēji uztver par «spēcīgas personības likstām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jeep Cherokee spēris platu soli prom no kārtīgiem bezceļiem, lai vairāk uzmanības pievērstu pilsētas dzīves stilam.

Sāksim ar to, ka jaunais Cherokee ir Chrysler&Fiat alianses pirmais kopdarbs, kur uzskatāmi izpaudies itāļu dzelžainais tvēriens, veidojot gan jaunā modeļa dizainu, gan arī slīpējot gaitas un vadāmības īpašības. Nav pārsteigums, ka šo mērķu īstenošanai Cherokee pamatā ir uzstādīta jaunā modulārā platforma, kas tiek izmantota arī Alfa Romeo Giulietta vajadzībām. Zem Cherokee nesošās virsbūves balstiekārtas priekšpusē uzstādīti McPherson statņi, bet aizmugurē – kompaktā daudzsviru piekare. Citiem vārdiem sakot, – visas nepieciešamās sastāvdaļas, kas vajadzīgas mūsdienīgam krosoveram, par ko ir transformējies arī jaunais Cherokee.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Audi TT: Braukšanas prieka mazā laboratorija

Aldis Zelmenis, 17.10.2014

Audi jaunais kulta auto šā gada nogalē nonāks tirdzniecībā Eiropā, tostarp arī Latvijā.

Avots: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Audi TT apstiprina veco patiesību, ka pēc papīriem jaudīgākais motors ne vienmēr ir arī azartiskākais un jautrākais.

Nelielai atkāpei atgādināsim, ka trešās paaudzes TT kupeja ir kļuvusi nedaudz kompaktāka un vieglāka, proti, tā ir par 18 mm īsāka un 10 mm šaurāka, bet, liekot lietā augstas izturības tērauda un alumīnija šasiju, kas Audi valodā tiek saukta par Audi Space Frame TT, kupeja ir kļuvusi par 50 kg vieglāka. Ko tur slēpt, trešās paaudzes Audi TT viss ir jauns, tostarp uzlabota pilnpiedziņas sistēma. Tās elektroniskās smadzenes turpmāk strādāšot vēl ātrāk un precīzāk, īpaši ekstremālās situācijās, zibenīgi sadalot vajadzīgo vilkmi starp asīm.

Vadāmība

Lai to noskaidrotu, šo rindu autoram bija iespēja ar jauno Audi TT tikties Spānijas dienvidos, kur Audi bija sarīkojis pamatīgu testu programmu ar iespēju ļaut jaunajam TT nedaudz izlocīt kājas slavenajā Ascari trasē. Iesildīšanās nolūkos vispirms bija kārta izmēģināt jauno TT uz koplietošanas ceļiem, turklāt vēl ar šā brīža dusmīgāko TT modifikāciju – Audi TTS quattro. 310 ZS jaudīgs divu litru TFSI turbomotors, kas sapārots ar sešpakāpju S-Tronic robotizēto mehāniku, izklausās vilinoši. Atliek piebilst, ka braukšanas garšas uzlabošanai Audi drive select balstiekārta ar Magnetic ride adaptīvajiem amortizatoriem, vieglākām un efektīvākām bremzēm uz priekšējās ass ir aprīkojuma elementi, kas TTS modelim tiek piedāvāti standartā. Brauc un stūrējas TTS gana pieklājīgi, taču visa brauciena laikā nav pilnīgas pārliecības, ka motortelpā patiešām ir 310 ZS jaudīgs motors. Pavisam cita izjūtu buķete nāk gaismā, kad pārsēžamies Audi TT ar 230 ZS jaudīgo divu litru motoru. Tas tiesa, ka šis motors jaudas ziņā atpaliek par 80 ZS, taču griezes moments mazākajam turbomotoram atpaliks tikai par nieka 10 ņūtonmetriem, proti, 370 pret 380 Nm. Toties sajūtu līmenī 230 ZS versija brauc enerģiskāk, jo maksimālo griezes momentu sasniedz ar 1700 motora apgriezieniem. Turklāt, apauts ar 18 collu ripuļiem, civilais TT ir neapšaubāmi daudzpusīgāks auto, jo ar prieku brauks tur, kur būs nelīdzenāks ceļš. Katru reizi, pārslēdzoties uz augstāku pārnesumu, ir kaifs klausīties dobjos motora būkšķus. Lai šo skaņas simfoniju izbaudītu vēl pamatīgāt, ieteicams biežāk paspēlēties ar ātruma pārslēgšanās lāpstiņām pie stūres rata. Apsolu, ka šai nodarbei piemīt maģisks spēks, jo to būs vēlēšanās darīt visa brauciena laikā, gan atrodoties uz ātrgaitas maģistrāles vai mīcoties pilsētas burzmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Audi e-tron vajadzībām Latvijā esošie uzlādes punkti jau ir novecojuši

Aldis Zelmenis, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audi e-tron ir 100% elektrisks četrriņķu zīmola krosovers, kas atver jaunu lappusi kompānijas vēsturē

Drīzumā dažādu izmēru un stilu sērijveida elektroautomobiļu Latvijas autotirgotāju salonos vai vismaz cenu lapās parādīsies arvien biežāk. Apzinoties elektromodeļu dārdzību, elektrovāģu uzbrukums, kas tiek gaidīts tuvākajos divos gados, uz Latviju atstās pieticīgākas sekas nekā bagātajā Rietumeiropā. Savukārt, ja runa ir par premium klases modeļiem, kāds ir arī jaunais Audi e-tron, tā cena pirktspējīgai publikai šķitīs pat vairāk vilinoša nekā, pērkot modeļus ar iekšdedzes motoriem.

Notestējot jauno Audi e-tron padziļinātāk, izdevās pārbaudīt arī, cik ērti ir to uzlādēt, izmantojot ātrās elektrouzlādes tīklu, kas šobrīd pa visu Latviju ietver 72 elektrouzlādes punktus. Jāsaka, kā ir: Audi e-tron standartiem jaunie CSDD paspārnē izveidotie uzlādes punkti jau ir novecojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru reizi, satiekot kādu no Toybaru ģimenes locekļiem, smaids sejā ir līdz ausīm. Vēl jo vairāk, kad, noķerot ziemu aiz astes, ar Subaru BRZ var kārtīgi izbraukāties gan pa trasi, gan slīpēt driftēšanas iemaņas uz speciāli izveidota ledus laukuma

Atgādināsim, ka vārdu salikums Toybaru radās brīdī, kad Subaru un Toyota laulību rezultātā 2012. gadā dzima divas fascinējošas klasiskās piedziņas kupejas Subaru BRZ un Toyota GT 86. Šobrīd abi modeļi jau ir izgājuši renovēšanas procedūras. Izmaiņas tehnikā un vizuālajā tēlā nav graujošas, bet tieši tik daudz, cik tas ir nepieciešams.

Subaru uz Rovaniemi Somijā bija uzaicinājis autožurnālistus izbaudīt ziemas priekus, sasaucot kopā visus galvenos zīmola personāžus, iekaitot Subaru XV, Subaru Outback, Subaru WRX Sti un uzlaboto rotaļlietu lieliem puikām Subaru BRZ.

Atslēdzot visus elektroniskos vagarus, ar BRZ ir kaifs slidināties pa sniega un ledus trasi. Neatsverams palīgs šādiem piedzīvojumiem ir radžotās riepas, jo pat ar mīkstajām frikcijas ziemas riepām BRZ jau varētu pārvērsties par nevadāmu lādiņu. Precīzā un ātrdarbīgā stūres reakcija ir viena no Subaru BRZ firmas zīmēm. Starp citu, uzlabotajam BRZ salonā ir parādījusies jauna stūre ar mazāku diametru un vēl ērtāku satvērienu. Sarkanas krāsas diegu nošuves salonā arī ir jaunums, kā arī tas, ka BRZ ir pirmais no Subaru modeļiem, kas izmantos full LED gaismas tehniku, bet aizmugurē uz bagāžnieka vāka ir uzsēdināts jaunā parauga antispārns, kas nodrošinās vēl labāku astes gala piespiedējspēku, nekā tas bija līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru