Līderu atgriešanās: Man ļoti patīk dzīvot Latvijā 

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

Linda Zalāne, 24.1.2018
1/2

Iveta Grīnberga

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

«Mans darba ritms bija šāds – deviņus mēnešus dzīvoju ASV, bet vasarās atgriezos Latvijā. Desmit gadi bija pietiekami ilgs laiks, lai iegūtu pieredzi. Jāpiebilst, ka īsāku laiku esmu strādājusi arī Pitsburgas Universitātē, Aijovas Universitātē un Viskonsīnas Universitātē Madisonā. Protams, ASV universitāšu mācībspēkiem ir ļoti labi daba apstākļi, iespējas augt, attīstīties un saņemt tādu atalgojumu, par kādu Latvijas universitāšu profesori varētu tikai sapņot, tomēr man ļoti patīk dzīvot Latvijā. Dzīvot ārpus savas zemes ir psiholoģiski grūti, un to nevar saprast tie, kas paši to nav pieredzējuši. Pēc pieciem gadiem kļūst vieglāk, un, iespējams, sasniedzot šo sajūtu, daudzi tautieši izlemj neatgriezties, jo citviet jau ir izveidota jauna dzīve, ko ir grūti pamest un sākt atkal visu no jauna. Turklāt algu līmenis Latvijā nav vilinošs, tādēļ daudzi atbraucēji izvēlas sākt savu uzņēmējdarbību,» teic I. Grīnberga.

ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka, – katrs cilvēks pats sev ir darba devējs, piemēram, galdnieks piedāvā savu pakalpojumu klientam bez starpnieka, pats sevi reklamē, maksā nodokļus un dara visu pārējo. «Kaut kur lasīju, ka 2025. gadā ASV varētu būt 40% šādu pašnodarbināto. Domāju, ka arī Latvijā tas kļūst populārāk,» viņa tupina.

Pēc tik ilga laika atgriežoties Latvijā, patiesi var novērtēt, ka lietas mainās, piemēram, cilvēki vairāk smaida. Daudz jauniešu ir mācījušies ārvalstīs un atgriezušies ar savu pozitīvo pieredzi. Protams, līdz amerikāņu smaidu līmenim mums vēl tālu, bet varbūt nemaz to nevajag sasniegt. I. Grīnberga uzsver, ka latvieši ir patiesāki.

Visu rakstu Otrpus okeānam iepazīstina ar latviešu valodu lasiet 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Līderu atgriešanās: Izlēma pamest dinamisko Londonas darba vidi

Līderu atgriešanās: Nolēma riskēt vēlreiz

Līderu atgriešanās: Gatavi mērķtiecīgi atbalstīt Latviju

Līderu atgriešanās: Iztausta Apple no iekšpuses

Līderu atgriešanās: No Austrumtimoras līdz Ņujorkai

Līderu atgriešanās: Palīdz uzplaukt startup videi Latvijā

Līderu atgriešanās: Ir milzīgs gandarījums strādāt savas pilsētas un valsts labā

Līderu atgriešanās: Nedomājot ne mirkli, teiktu «jā», ja būtu viena

Tevi varētu interesēt

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas (IZV) atbalsta kampaņā «Uzlādē...

Lai stiprinātu konkurētspēju, lielākās valsts augstskolas turpina ieguldīt miljonus infrastruktūras...

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiāles zinātnieku komanda ieguvusi 1. vietu Tīro...

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu komanda «RTU Auto» starptautiskajās inženiertehnisko...

Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras studenti Mārtiņš Smilts, Egīls Markus un Matijs...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Pēdējā laikā ir pieaugušas sabiedrības zināšanas par izdegšanu, cilvēki ir iemācījušies...

«Zemākās algu robežas vakances mēs neņemam – lai nebūtu zemāk par 1000 eiro uz rokas.»

Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes...

Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Lai palīdzētu remigrantiem attīstīt karjeru un iekārtoties uz dzīvi Latvijā, tā risinot...

Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

«Mēs redzam to kā labu ieguldījumu, lai motivētu jauniešus pieteikties pie mums darbā.»

Mazumtirdzniecības tīklam Maxima šis ir pagrieziena gads un tāds tas ir arī...

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs...