Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Vācijas lielveikala tīkla "Lidl" uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Maceju Urbaņski nomainīs Marins Dokozičs.

Urbaņskis atstās valdes priekšsēdētāja amatu oktobra beigās, un no 1.novembra šajā amatā stāsies Dokozičs.

Topošais "Lidl" vadītājs Baltijas valstīs Dokozičs ir apņēmies turpināt "Lidl" ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju, paužot pārliecību, ka spēcīgā "Lidl" komanda, stratēģija un efektīvā darbība visās trīs Baltijas valstīs ļaus paplašināt uzņēmumu.

No 1.oktobra par valdes locekli un operatīvās darbības vadītāju Baltijas valstīs kļūs Janušs Vlodarčiks, nomainot Konrādu Žukeviču.

"Lidl Latvija" savu veikalu tīklu Latvijā atvēra 2021.gada 7.oktobrī. Šobrīd tīklā ir 37 veikali 16 pilsētās.

Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" veikala izveidē Lāčplēša ielā, Rīgā, investējis vairāk nekā desmit miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Izveidojot jauno veikalu, radītas 30 darbavietas, tajā pieejamas desmit pašapkalpošanās kases un četras regulārās kases. Jaunā veikala ēka ir apmēram 4735 kvadrātmetru platībā, bet tirdzniecības zāles platība ir 1516 kvadrātmetri.

Blakus veikala ēkai ir izbūvēts stāvlaukums un velonovietnes, kā arī ir uzlabota satiksmes drošība un labiekārtota apkārtējā pilsētvide.

"Lidl Latvija" norāda, ka Lāčplēša ielas rekonstrukcijā ir ieguldīti vairāki simti tūkstoši eiro, īstenojot uzlabojumus ielas infrastruktūrā. Pilnībā ir pārbūvēta brauktuve un nomainīts tās segums, atjaunotas un sakārtotas gājēju ietves, abās ielas pusēs no jauna ir izbūvētas velosipēdu joslas. Papildus ir veikti arī labiekārtošanas darbi.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami vairāk nekā 800 Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Kaufland" veikalos, informē uzņēmumā.

"Kārums" sācis sadarbību ar "Kaufland", noslēdzot vienošanos par "Kārums" sieriņu tirdzniecību vairāk nekā 800 Vācijas "Kaufland" tīkla veikalos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka patlaban sākta sadarbība ar trim populārākajām "Kāruma" sieriņu garšām - vaniļas, šokolādes un zemeņu. Šī sadarbība uzņēmumam nozīmē būtisku izaugsmi, jo tas no neliela piegādātāja etniskajiem veikaliņiem Vācijā kļūst par nozīmīgu piegādātāju vairāk nekā 800 veikalos visā Vācijā.

"Kaufland" un "Lidl" ietilpst Vācijas mazumtirdzniecības holdingā "Schwarz Gruppe", kas ir viena no vadošajām mazumtirdzniecības grupām visā Eiropā.

"Kāruma" biezpiena sieriņi ir uzņēmuma trešā populārākā eksporta produktu kategorija pēc krēmsiera un krējuma.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Saeimas Tautsaimniecības komisija nolēma, ka no 2026. gada 1. aprīļa visiem koplietošanas transportlīdzekļiem ir jāveic ID pārbaude, tiesību pārbaude un reakcijas tests pirms katra brauciena. Šie noteikumi attiecas ne tikai uz elektroskūteriem un mopēdiem, bet arī uz klasiskajiem mehāniskajiem velosipēdiem. Velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike LV informē, ka ieviešanas izmaksas šādu prasību dēļ ir nesamērīgi lielas, tāpēc šogad koplietošanas velosipēdi pēc 15 aizvadītām sezonām Rīgā vairs nebūs pieejami.

SIA Nextbike LV vadītājs Mārcis Blumbergs akcentē, ka velosatiksmes, īpaši velosipēdu koplietošanas, nozīme transporta sistēmas uzlabošanā ir īpaši izcelta Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmā, Rīgas mobilitātes vīzijā un citos plānošanas dokumentos. Tomēr Rīgas dome 2024. gadā pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz, ka visiem koplietošanas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar mehānisku ātruma ierobežošanas iekārtu, kā arī izveidoja zonas pilsētas centrā, kur aizliegts novietot šos transportlīdzekļus. Šādi noteikumi padarīja klasiskus koplietošanas velosipēdus par nelegāliem braucamrīkiem Rīgā un aizliedza tos novietot velo novietnēs pilsētas centrā, norāda M.Blumbergs.