Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikalos pieejams bezkontakta maksājumu risinājums "Lidl Pay", informē uzņēmumā.

Nnvestīcijas "Lidl Pay" ieviešanā atklātas netiek.

"Lidl Pay" funkcionalitāte ir integrēta uzņēmuma lojalitātes lietotnē "Lidl Plus". Risinājums apvieno lojalitātes kartes skenēšanu un apmaksu vienā darbībā, samazinot laiku pie kases. Pirms trim gadiem ieviesta lojalitātes lietotne "Lidl Plus", un patlaban gandrīz 65% "Lidl" klientu, iepērkoties, izmanto "Lidl Plus" priekšrocības.

"Lidl Latvija" komunikācijas vadītāja Zane Neļķe norāda, ka risinājums ir loģisks solis uzņēmuma digitālajā attīstībā: "Līdz ar jauno "Lidl Pay" norēķināšanās funkciju vairs nav jāmeklē bankas karte vai jāatver atsevišķa lietotne. Viss, kas nepieciešams - atlaides, iepriekš aktivizētie kuponi un norēķināšanās, - notiek ar vienu darbību "Lidl Plus" lietotnē".

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Janušs Vlodarčiks (Janusz Wlodarczyk), pašreizējais “Lidl” valdes loceklis un operatīvās darbības vadītājs Baltijas valstīs, turpmāk uzņemsies valdes priekšsēdētāja pienākumus, vadot “Lidl” darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņš amatā nomainīs Marinu Dokoziču (Marin Dokozic), kurš turpinās strādāt uzņēmumu grupas ietvaros.

Pēc veiksmīgas Baltijas reģiona vadīšanas kopš 2025. gada oktobra M. Dokozičs turpinās karjeru starptautiskā līmenī. Viņš pievienosies “Lidl International” valdei, kur būs atbildīgs par Dienvideiropas valstu reģionu. Līdz pilnīgai pienākumu nodošanai Baltijā M. Dokozičs turpinās pildīt savus pašreizējos pienākumus.

“Esmu gandarīts nodot vadību Janušam Vlodarčikam – augsti pieredzējušam kolēģim, kurš turpinās īstenot mūsu ilgtermiņa stratēģiju. Viņš ir stingri apņēmies visās mūsu darbībās par galveno prioritāti izvirzīt klientu, tādēļ Janušs Vlodarčiks ir ideāls līderis, kas spēs pārvērst “Lidl” spēcīgo pamatu Baltijas reģionā ilgtermiņa panākumos,” norāda M. Dokozičs.

Vācijas lielveikala tīkla "Lidl" uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Maceju Urbaņski nomainīs Marins Dokozičs.

Urbaņskis atstās valdes priekšsēdētāja amatu oktobra beigās, un no 1.novembra šajā amatā stāsies Dokozičs.

Topošais "Lidl" vadītājs Baltijas valstīs Dokozičs ir apņēmies turpināt "Lidl" ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju, paužot pārliecību, ka spēcīgā "Lidl" komanda, stratēģija un efektīvā darbība visās trīs Baltijas valstīs ļaus paplašināt uzņēmumu.

No 1.oktobra par valdes locekli un operatīvās darbības vadītāju Baltijas valstīs kļūs Janušs Vlodarčiks, nomainot Konrādu Žukeviču.

"Lidl Latvija" savu veikalu tīklu Latvijā atvēra 2021.gada 7.oktobrī. Šobrīd tīklā ir 37 veikali 16 pilsētās.

Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro.

Mazumtirgotājs “Lidl” ir uzsācis tirdzniecības ēkas demontāžas darbus Rīgā, Dzirciema ielā 42.

Demontāžas darbi uzsākti, balstoties uz veikto tehnisko izvērtējumu un spēkā esošajiem administratīvajiem lēmumiem, kas ļauj veikt ēkas nojaukšanu drošības apsvērumu dēļ.

Lēmums uzsākt demontāžu pieņemts pēc visu nepieciešamo tehnisko priekšnoteikumu izvērtēšanas un saskaņā ar normatīvo regulējumu. Demontāžas darbi tiek veikti, ievērojot spēkā esošās drošības, vides un būvniecības prasības.

“Esam gandarīti, ka varam virzīties uz priekšu ar šīs teritorijas sakārtošanu. Ēkas demontāža ir loģisks un atbildīgs solis, ņemot vērā, ka ēka tika atzīta par nedrošu un diemžēl diezgan ilgu laiku mēs nebijām tiesīgi veikt tās demontāžu. Lai gan piekļuve ēkai bija liegta, bija situācijas, kad tajā kāds iekļuva, tādējādi sevi apdraudot. Mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi cilvēku drošība un sakārtota pilsētvides attīstība,” norāda Jānis Ivdris, “Lidl Latvija” nekustamā īpašuma departamenta vadītājs.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

No pagājušā gadā noslēgtā memoranda par pārtikas cenām labums ir bijis, bet vienlaikus ir skaidrs, ka cenas veikalu plauktos pamatā ietekmē pārtikas cenas pasaules tirgos, nevis dažādi memorandi, intervijā sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

"Visvairāk cenu, kāda tā ir veikala plauktā, nosaka pasaules pārtikas cenu līmenis. Mēs neko tur neietekmējam. Ja pasaulē olīveļļai ir uzkāpusi cena, tā uzkāps arī Latvijā, mēs tur neko nevaram darīt. Mēs varam rakstīt memorandus, rīkojumus, bet tā tas būs," norādīja eksperte.

Lūgta vērtēt, kāda gada laikā ir bijusi Ekonomikas ministrijas un vairāku pārtikas ražošanā un tirdzniecībā iesaistīto organizāciju parakstītā memoranda ietekme, Gulbe norādīja, ka no tā jēga bija kaut vai tādēļ, ka "brīvprātīgi obligāti" pie viena galda tika nosēdinātas visas pārtikas ķēdē iesaistītās puses - ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, lai gan "viņi viens otru ļoti nemīl". Līdz ar to tika atrasti saskarsmes punkti, kurus mainot, situācija uzlabojās visiem. Tāpat augstā līmenī tika aktualizēts jautājums par cenām, par konkurenci, par to, kas notiek gan ražotāja pusē, gan tirdzniecības pusē.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Saeimas Tautsaimniecības komisija nolēma, ka no 2026. gada 1. aprīļa visiem koplietošanas transportlīdzekļiem ir jāveic ID pārbaude, tiesību pārbaude un reakcijas tests pirms katra brauciena. Šie noteikumi attiecas ne tikai uz elektroskūteriem un mopēdiem, bet arī uz klasiskajiem mehāniskajiem velosipēdiem. Velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike LV informē, ka ieviešanas izmaksas šādu prasību dēļ ir nesamērīgi lielas, tāpēc šogad koplietošanas velosipēdi pēc 15 aizvadītām sezonām Rīgā vairs nebūs pieejami.

SIA Nextbike LV vadītājs Mārcis Blumbergs akcentē, ka velosatiksmes, īpaši velosipēdu koplietošanas, nozīme transporta sistēmas uzlabošanā ir īpaši izcelta Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmā, Rīgas mobilitātes vīzijā un citos plānošanas dokumentos. Tomēr Rīgas dome 2024. gadā pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz, ka visiem koplietošanas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar mehānisku ātruma ierobežošanas iekārtu, kā arī izveidoja zonas pilsētas centrā, kur aizliegts novietot šos transportlīdzekļus. Šādi noteikumi padarīja klasiskus koplietošanas velosipēdus par nelegāliem braucamrīkiem Rīgā un aizliedza tos novietot velo novietnēs pilsētas centrā, norāda M.Blumbergs.

Biroju ēkas “Lāčplēša Plaza” būvniecībā Rīgā, Lāčplēša ielā, 24. martā tika iemūrēts ēkas pamatakmens. Šis ir “Reterra” pirmais komerciālais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijā, un būvuzņēmējs ir SIA “Mapri Būve”, kas ir uzņēmuma “Mapri” meitasuzņēmums Latvijā.

Papildus ēkas būvniecībai “Mapri Būve” kļūs arī par tās galveno nomnieku, nākotnē pārceļot savu Latvijas biroju uz ēku “Lāčplēša Plaza”.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība būs 1812 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1407 kvadrātmetri – birojiem. Būvniecības pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

“Reterra” izpilddirektors Reigo Randmets uzskata, ka “Lāčplēša Plaza” atspoguļo arī virzienu, kādā attīstās Rīgas nekustamo īpašumu tirgus: “Mēs būvējam rajonā, kas turpmākajos gados kļūs par arvien nozīmīgāku centru. Lāčplēša un Satekles ielu krustojums ir ļoti labi pieejama vieta ar intensīvu satiksmes plūsmu, un tās vērtība līdz ar jauniem attīstības projektiem tikai pieaugs. Šogad blakus biroju ēkai tiks atvērts “Lidl” veikals, un nākotnē teritoriju papildinās “Rail Baltica” terminālis.”

Lai veicinātu investīciju piesaisti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piecu gadu laikā būvniecības “zaļā koridora” principu piemērojis vairāk nekā 290 lieliem būvniecības objektiem un to saistītajām iecerēm.

Lielākā daļa - vairāk nekā 220 - ir trešās grupas būves. Tās ir ēkas ar vairāk nekā sešiem virszemes stāviem vai vairāk nekā vienu pazemes stāvu, kā arī publiskas ēkas ar kopējo platību virs 1000 m2 un rūpnieciskās ēkas virs 2000 m2.

“Zaļais koridors” ir būtiski samazinājis būvatļauju izsniegšanas termiņus, nodrošinot lielajiem attīstītājiem un uzņēmējiem paātrinātu ar būvniecību saistītās dokumentācijas izskatīšanu, individuālu pieeju, kā arī iespēju tieši sazināties ar projekta vadītāju.

Aktīvākie un lielākie uzņēmumi un attīstītāji, kas izmanto šo pieeju, ir “Riga Waterfront”, “Hanzas 14”, “Bonava Latvija”, “Pillar”, “Merks”, “LIDL Latvija”, “Hepsor”, “YIT”, “Vastint”, “Linstow” un “Estera”. Kopumā attīstītāju vidū šī pieeja novērtēta pozitīvi - 79% no klientiem norāda, ka šis pakalpojums ir veicinājis projekta virzību.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami vairāk nekā 800 Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Kaufland" veikalos, informē uzņēmumā.

"Kārums" sācis sadarbību ar "Kaufland", noslēdzot vienošanos par "Kārums" sieriņu tirdzniecību vairāk nekā 800 Vācijas "Kaufland" tīkla veikalos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka patlaban sākta sadarbība ar trim populārākajām "Kāruma" sieriņu garšām - vaniļas, šokolādes un zemeņu. Šī sadarbība uzņēmumam nozīmē būtisku izaugsmi, jo tas no neliela piegādātāja etniskajiem veikaliņiem Vācijā kļūst par nozīmīgu piegādātāju vairāk nekā 800 veikalos visā Vācijā.

"Kaufland" un "Lidl" ietilpst Vācijas mazumtirdzniecības holdingā "Schwarz Gruppe", kas ir viena no vadošajām mazumtirdzniecības grupām visā Eiropā.

"Kāruma" biezpiena sieriņi ir uzņēmuma trešā populārākā eksporta produktu kategorija pēc krēmsiera un krējuma.