Jaunākais izdevums

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

"Rīgas lidostā vidējais lidmašīnas piepildījums ir līdz 35%, Viļņas lidostā tas ir 46%. Tas izskaidro, kāpēc tur pirmajos trīs mēnešos ir nedaudz vairāk pasažieru kā Rīgas lidostā, bet es nedomāju, ka tas būs ilglaicīgi. Mūsu galvenais trumpis ir transfēra lidosta. Mēs esam tranzīta mezgls, un tāds arī būsim un attīstīsimies. Tomēr, protams, tam visam vajadzīgi pārvadājumu apjomi. Līdz ar mazāku pasažieru skaitu kopumā arī šis tranzīta pasažieru kritums bija ļoti jūtams, jo nebija uz kurieni lidot," teica Odiņa.

Viņa pauda, ka šogad ir bijušas atsevišķas dienas, kad lidostā apkalpoti tikai četri lidojumi dienā, tomēr, pamazām atjaunojoties lidojumiem, atjaunosies arī tranzīta plūsma, un Rīga ātri atgūs savas līderpozīcijas. "Turklāt mēs tās neesam zaudējuši ne lidojumu, ne pārvadāto kravu ziņā, kas arī ir nozīmīgs mūsu biznesa rādītājs," norādīja Odiņa.

Valdes priekšsēdētāja atklāja, ka Rīga kā tranzīta mezgls tika būvēts gadiem, un tieši šī iemesla dēļ tas arī nepazudīs, jo nav tā, ka krīze bijusi tikai Rīgas lidostā, un citur viss attīstījās.

"Protams, krīzei beidzoties, mēs nevarēsim atsākt no tā paša punkta, kurš bija pirms tās. Būs kaut kādas iestrādnes, kuras būs jāveido no jauna. Tomēr mūsu priekšrocība ir tajā, ka te ir nacionālais pārvadātājs, un no "airBaltic" lielā mērā būs atkarīgs arī tas, vai tranzīta plūsma atjaunosies iepriekšējā līmenī, jo citas aviokompānijas tranzīta plūsmu caur Rīgu neveido. Atšķirībā no Lietuvas un Tallinas lidostām, kurās nav pārvadātāja, kurš var veidot tranzīta mezglu, mums tāds ir. Līdz ar to es nedomāju, ka mēs zaudēsim tirgus līdera pozīcijas," sacīja Odiņa.

Viņa atzīmēja, ka arī infrastruktūras ziņā ļoti daudz ir ieguldīts Rīgas lidostā, lai šo tranzītu veicinātu un apkalpotu. To nevar teikt ne par Tallinas lidostu, ne Viļņas lidostu.

"Jā, Lietuvas lidostas tagad strauji attīstās, un viņiem arī ir ļoti ambiciozi mērķi. Ir parakstīts līgums par Palangas lidostas skrejceļa atjaunošanu, tiek plānota vairāku termināļu palielināšana un paplašināšana. Tomēr es nedomāju, ka tas rada mums draudus šodien vai rītdien. Visticamāk, ka nē," teica Odiņa.

Lidostas "Rīga" vadītāja skaidroja, ka ļoti pozitīvi vērtē arī "Rail Baltica" projektu un to, ka stacija būs tieši lidostā. Tas vēl vairāk veicinās to, lai Rīga būtu Baltijas un nākotnē arī Ziemeļeiropas tranzīta centrs.

"Mēs neskatāmies tikai uz to, kā attīstās citi, mums arī pašiem ir attīstības plāni. Kapacitātes griestus mūsu lidostas publiskajā daļā - terminālī - mēs esam sasnieguši jau sen. Mums ir jārēķinās gan ar "airBaltic" attīstības plāniem, gan ar to papildu pienesumu, ko mēs gūsim no "Rail Baltica". Tādēļ mums ir sestās kārtas attīstības projekts, bet praktiski tas ir jauns terminālis, jaunas bagāžas komplektācijas sistēmas, jaunas stāvvietas, ceļi un viadukti," teica Odiņa.

Viņa atzīmēja, ka lielākais lidostas projekts ir jaunais terminālis, un tā projekts ir nodošanas stadijā. Šim projektam izsludināts konkurss uz ekspertīzes veikšanu un ekspertīzi plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Kā norādīja Odiņa, Covid-19 "iesitis robu" lidostas finanšu situācijā, un jāskatās, kā tas tiks risināts nākotnē, bet īpaši apstāties ar šiem plāniem nevar.

"Būtu ļoti vēlams, lai mēs šos projektus varētu pabeigt līdz 2025.-2027.gadam. 2027.gadā būs gatava arī "Rail Baltica" stacija lidostā, un ir ļoti vēlams, lai šie projekti būtu vienlaicīgi pabeigti, jo tie tomēr atrodas vienā teritorijā," atzīmēja Odiņa.

Tāpat lidostai ir plāni arī par teritorijas attīstīšanu, kas atrodas pirms lidostas. Tur paredzēts attīstīt biznesa parku, kam projekts jau ir gatavs, un aptver daudzus hektārus zemes, kur ir paredzētas gan viesnīcas, gan biroju centri, gan nelielas ražotnes, loģistikas centri un noliktavas. "Tā ir liela teritorija, ko gribam apbūvēt. Visticamāk, to mēs nedarīsim paši, bet piedāvāsim investēt," sacīja lidostas vadītāja.

Odiņa norādīja, ka ideālā gadījumā 2027.gadā gatavs būs jauns terminālis, jaunas autostāvvietas, "Rail Baltica" stacija lidostā un biznesa parks.

"Tas viss kopā veidos tranzīta centru, un mēs būsim labākās pozīcijās nekā Tallinas vai Viļņas lidosta, kura pagaidām par šādiem plāniem nav pavēstījusi. Mums tie ir ne tikai plāni, bet tie daļēji jau ir projektu līmenī. Mums jau ir vīzija, kā tas viss izskatīsies un kādu finansējumu tas varētu prasīt," teica lidostas valdes priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka lidostā "Rīga" šogad pirmajos četros mēnešos apkalpoti 162 908 pasažierus, kas ir par 87% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. Tostarp lidostā "Rīga" ielidojuši 75 869 pasažieri, kas ir par 87,8% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt izlidojuši 87 039 pasažieri, kas ir par 86,2% mazāk nekā 2020.gada pirmajos četros mēnešos.

Vienlaikus 2021.gada aprīlī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli strauji pieaudzis. Šogad aprīlī lidostā apkalpots kopumā 55 181 pasažieris, kas ir 18 reizes vairāk nekā pērn aprīlī, tostarp ielidojuši 27 513 pasažieri, kas ir 16,8 reizes vairāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš, bet izlidojuši - 27 668 pasažieri, kas ir pieaugums 19,5 reizes.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada februārī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits sarucis līdz zemākajam līmenim kopš lidojumu atsākšanās pērnā gada maijā - apkalpoti vien 5% no pagājušā gada ceļotāju apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem februārī.

Februārī lidosta "Rīga" apkalpoja vien 24 tūkstošus pasažieru, ceļotāju skaitam samazinoties par 95,1% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp turpina samazināties arī tranzīta plūsma - ceļotāju skaits, kas lidostu "Rīga" izmantojuši kā tranzīta centru, lai dotos uz citiem galamērķiem, bija vien 14% no kopējā pasažieru apjoma. Pirms pandēmijas lidosta "Rīga" bija Baltijas reģiona galvenais tranzīta mezgls, šādu pasažieru īpatsvaram veidojot ceturto daļu no visiem lidostas "Rīga" pasažieriem.

Kopumā 2021.gada pirmajos divos mēnešos lidosta "Rīga" apkalpoja 74,4 tūkstošus pasažieru - par 92,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa: "Būtiskais pasažieru skaita kritums ir galvenokārt saistīts ar lidojumu ierobežojumiem, kas līdz šim Latvijā bija stingrāki nekā citviet Eiropā, tostarp kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mazinot lidostas "Rīga" konkurētspēju. Tāpēc esmu gandarīta, ka valdība ir izšķīrusies par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kas ļaus lidostā atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu un saglabāt reģiona galvenā gaisa satiksmes mezgla priekšrocības."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pandēmijas laikā un tās izraisītā pasažieru un lidojumu skaita samazināšanās apstākļos starptautiskā lidosta “Rīga” 2020.gadu noslēdza ar 15,85 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma publiskotais auditētais gada pārskats par 2020.gadu.

Lidosta pērn apkalpoja 2,01 miljonus pasažieru, kas ir par 5,8 miljoniem jeb 74% mazāk nekā sākotnēji plānots. Savukārt apkalpoto lidojumu skaits saruka līdz 35,6 tūkstošiem, kas par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par vairāk nekā pusi jeb 54%: 2019.gadu lidosta noslēdza ar gandrīz 65 miljonu eiro apgrozījumu, kamēr 2020.gadā tas sasniedza vien 29,8 miljonus eiro.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 15 miljonus eiro, kas ir 63% samazinājums, salīdzinot ar budžetā sākotnēji plānoto. Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pērn samazinājās līdz 14,7 miljoniem eiro, kas ir 39% kritums, salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagādātu pasažieriem un lidostā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem papildus iespējas nepieciešamības gadījumā ērti nodot analīzes uz Covid-19, lidostā "Rīga" darbu sācis E.Gulbja laboratorijas bezkontakta analīžu nodošanas punkts.

E.Gulbja laboratorijas mobilajā testēšanas punktā, kas atrodas pie izejas no E atlidošanas zāles, Covid-19 analīzes var nodot ceļotāji, lidostas viesi un lidostas un lidostā strādājošo uzņēmumu darbinieki, kuriem ir pieejami Latvijā atzīti autentifikācijas rīki - Swedbank, SEB, Luminor vai Citadele internetbanka, e-parakstsID vai e-paraksts mobile vai Smart-ID.

Ārvalstu pilsoņi, kuriem nav pieejamas šīs autentificēšanās lietotnes, ierīci šobrīd izmantot nevar, taču lidosta sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju strādā pie risinājumiem, lai šāda iespēja tiktu radīta.

Lidosta aicina izlidojošos pasažierus ņemt vērā, ka testa rezultāts bezkontakta punktā nav pieejams uzreiz - E.Gulbja laboratorija to klientiem nosūta uz e-pastu. Līdz ar to bezkontakta analīžu nodošanas punktā nav iespējams saņemt testa rezultātu tieši pirms lidojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" darbu sācis modernizētais 2.perons, kas galvenokārt paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, informē lidosta "Rīga".

2.perons atrodas iepretī FBO RIGA biznesa aviācijas terminālim un modernizācijas ietvaros tajā izbūvēts paplašinājums ar betona un asfaltbetona segumu vairāk nekā 12 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot divas jaunas fleksibla plānojuma gaisa kuģu stāvvietas.

Līdz ar to kopējais stāvvietu daudzums 2.peronā pieaudzis līdz sešām, no tām trīs atrodas tiešā biznesa termināļa tuvumā, dodot iespēju pasažieriem ātri un ērti sasniegt termināli kājām.

Projekta ietvaros modernizēta arī esošā 2. perona daļa, inženiertīkli un apgaismojuma sistēma. Darbus veica atklātā konkursā izvēlētā akciju sabiedrība "ACB".

Projekta kopējās izmaksas veido 2,5 miljonus eiro un tas ir viens no investīciju projektiem, ko lidosta "Rīga" šogad īsteno biznesa dažādošanas un konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā, izmantojot pandēmijas laika sniegtās iespējas veikt intensīvus būvdarbus lidlauka teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai, liecina EK informācija.

No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti uzņēmuma VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljoniem eiro.

Kā vēsta EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, lidostas ir to uzņēmumu vidū, kurus koronavīrusa uzliesmojums ir skāris īpaši smagi.

"Ar šo pasākumu Latvija ieguldīs līdz 39,7 miljoniem eiro, lai stiprinātu Starptautiskās lidostas "Rīga" pašu kapitālu un atbalstītu uzņēmumu koronavīrusa uzliesmojuma ekonomisko seku pārvarēšanā. Tajā pašā laikā valsts atbalsts tiks saistīts ar vairākiem nosacījumiem nolūkā ierobežot pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var īstenot koordinēti un efektīvi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem," saka Vestagere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā beigās sāksies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga, informē personu apvienība B.S.L. Infra.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30.jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Būvnieks - personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu.

"Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies starptautiskais konkurss Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai starptautiskajā lidostā "Rīga".

Konkursa uzvarētājs ir personu apvienība B.S.L. Infra. To veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries.

Apvienības finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro.

"Šis Rail Baltica posms ir apjomīgs un sarežģīts: stacijai un dzelzceļam, kas ienāks lidostā pa estakādi, pilnībā jāiekļaujas lidostas infrastruktūrā, respektējot arī citus blakus plānotos vērienīgos projektus. Konkursa rezultātā ir izdevies iegūt starptautiskas un vietējas kompetences savienojumu kopā ar atbilstošu finanšu piedāvājumu. Ir gandarījums, ka, lai arī iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās, konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro. Darbu izpildes laiks paredzēts pieci gadi. Jāatzīmē, Austrijas uzņēmumam Swietelsky AG ir gandrīz 100 gadu pieredze dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā,” komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidosta Rīga parakstījušas zemes rezervēšanas līgumu, lai lidostā būvētu jaunu kravu angāru Baltic Cargo Hub, kas būs Baltijā lielākais kravu apstrādes centrs.

Kopējās plānotās investīcijās projektā sasniedz nedaudz vairāk kā sešus miljonus eiro. Projekts tiks finansēts ar banku aizdevuma palīdzību. Atbilstoši projekta plānam, būvniecības finansējuma piesaiste pašlaik paredzēta 2022. gadā.

"Gadiem ilgi airBaltic Cargo nodrošinājis nozīmīgus pasta un kravu sūtījumus uz un no Latvijas, izmantojot jau esošo angāru. Taču šis angārs tiks nojaukts, lai atbrīvotu vietu Rail Baltica dzelzceļam. Jaunais Baltic Cargo Hub ļaus uzņēmumam ik gadu apstrādāt vairāk nekā 30 000 tonnu kravu," saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

"Esmu priecīga, ka spēsim sadarboties ar nacionālo lidsabiedrību, lai attīstītu lidostas gaisa kravu centru RIX Cargo City. Lidmašīnu pārvadātās kravas veido ievērojamu daļu no kravu pārvadājumiem lidostā Rīga, un airBaltic ir lielākais šāda veida kravu pārvadātājs. Jauna kravu apstrādes centra celtniecība palīdzēs palielināt lidostā Rīga apstrādāto kravu apjomu, tādējādi sniedzot ieguvumu gan lidostai, gan airBaltic," piebilst lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas starptautiskajā lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras inženiertehnisko un būvuzraudzību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "L4 Egis".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Jau ziņots, ka konkursā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas starptautiskajā lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras inženiertehnisko un būvuzraudzību uzvarēja Latvijas kompānijas SIA "Forma 2" un Spānijas kompānijas "Prointec S.A.U." apvienība.

Apvienība iesniegusi, "Rail Baltica" projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" prāt, saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Līguma kopējā cena būs 5,850 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pieņēmusi lēmumu par lidostas "Rīga" termināļos strādājošo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu darba laika neierobežošanu, sākot ar 15.janvāri, informē Satiksmes ministrija.

Vienlaikus tiek atcelta prasība ieceļotājiem no Apvienotās Karalistes lidostā veikt Covid-19 testu.

Lidostas "Rīga" veikali un ēdināšanas vietas terminālī atrodas īpaši kontrolētā norobežotā teritorijā ar augstu epidemioloģiskās drošības līmeni un ir pieejamas tikai lidostas pasažieriem un darbiniekiem. Lidostā esošo veikalu un ēdināšanas vietu darba laiks ir pielāgots lidojumu grafikam, un ir reisi, kas izlido arī mājsēdes laikā. Tāpat tranzītā ceļojoši pasažieri nereti lidostā pavada ilgu laiku. Ēdinātāju un veikalu darba laika neierobežošana, pielāgojot to pasažieru plūsmai, sniedz ceļotājiem iespēju iegādāties ūdeni un citas nepieciešamas preces, kā arī paēst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien izsludināts konkurss uz lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja amatu, liecina publiskotā informācija.

Pieteikties amatam var līdz 8.februārim.

Lidostas pārstāve Laura Kulakova aģentūrai LETA norādīja, ka konkurss izsludināts saistībā ar to, ka esošā lidotas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa amatā netika izvēlēta konkursa kārtībā. Viņas pilnvaru termiņš amatā tika noteikts uz gadu.

Pretendentiem uz amatu obligātās minimālās prasības ir valsts valodas zināšanas C1 līmenī, angļu valodas zināšanas ne zemākas par B2 līmeni, augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadībzinībās, transporta, loģistikas jomā, finansēs, ekonomikā vai citā pielīdzināmā jomā, ne mazāk kā trīs gadu nepārtraukta profesionālā darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes locekļa vai padomes priekšsēdētāja amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" investēs 200 miljonus ASV dolāru divu lidmašīnu bāzes izveidē starptautiskajā lidostā "Rīga", paziņojis lidsabiedrības komercdirektors Džeisons Makginess.

Rīgā būs bāzēti divi gaisa kuģi, tiks veikti 95 lidojumi nedēļā kopumā 30 maršrutos, ieskaitot 16 jaunus maršrutus, kas no 2021. gada oktobra savienos Rīgu ar daudziem galamērķiem visā Eiropā. Šī jaunā bāze ir ieguldījums 200 miljonu ASV dolāru apmērā, un tā nodrošinās labāku savienojamību ar reģionu, spēlējot svarīgu lomu darbavietu un vietējās ekonomikas atjaunošanā.

Ryanair Rīgas 2021. gada ziemas sezonas grafiks ir divi Rīgā bāzēti gaisa kuģi, kas veidos 60 tiešās darbavietas; 95 lidojumi nedēļā uz kopumā 30 maršrutiem, 16 no tiem jauni, tostarp uz Dāniju, Franciju, Vāciju, Ungāriju, Itāliju, Norvēģiju, Poliju, Spāniju, Zviedriju, Ukrainu un Lielbritāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga veiks savas komandas ietvaros.

"Pēdējos 18 gadus pasažieru apkalpošana tika nodrošināta ar ārpakalpojumu. Tagad, krīzes laikā, airBaltic veiksmīgi pārskata savus produktus un pakalpojumus, lai koncentrētos uz zīmola pamata vērtību sniegšanu, kas ietver spēcīgu uzsvaru uz pasažieru apkalpošanu. No nākamā gada, reģistrējoties lidojumam lidostā Rīga, kā arī pirms iekāpšanas lidmašīnā, pasažieri satiks airBaltic darbiniekus, kas palīdzēs mums nodrošināt veiksmīgu klientu apkalpošanu," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pasažieru apkalpošanas uzlabošana lidostā Rīga ir daļa no lidsabiedrības izmaksu samazināšanas programmas. Papildus tam šī būs iespēja airBaltic pieņemt atpakaļ darbā daļu no bijušajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru