Starptautiskās lidostas "Rīga" sestās kārtas rekonstrukcijas darbi izmaksās apmēram 200 miljonus eiro un pašlaik lidosta strādā pie finansēšanas modeļa izvēles, intervijā sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa minēja, ka līdzekļu piesaistei ir iespējama sadarbība ar kādu no lielajām investīciju bankām, sadarbība ar vietējām bankām vai arī ar Valsts kasi.

"Domāju, ka lēmums par finansēšanas modeli tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visi ar mums grib sadarboties un dod piedāvājumus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un mēs varam ilgtermiņā plānot aizņemtās naudas atdošanu," pauda Odiņa.

Tiklīdz tikšot pieņemts lēmums par finansējuma modeli, lidosta rīkos konkursus par būvniecības darbiem. Tostarp pēc mēneša vai diviem varētu izsludināt pirmo konkursu - kvalifikācijas atlasi būvniekiem.

Paredzēts, ka sestās kārtas būvniecība ilgs aptuveni 36 mēnešus, bet kopā ar labiekārtošanas darbiem, viss process varētu ilgt 3-4 gadus. Paredzams, ka aptuveni tajā pašā laikā būs pabeigta arī dzelzceļa "Rail Baltica" stacijas ēka pie lidostas.

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.

Lidosta "Rīga" piecus pasažieru gaisa tiltus ieviesīs līdz nākamā gada vasaras sezonai, sacīja lidostas pārstāve Ilze Salna.

Līdz šā gada beigām lidosta saņems trīs jaunus gaisa tiltus, bet nākamā gada pirmajā pusē - vēl divus. Tie nomainīs iepriekšējos, 2001.gadā uzstādītos gaisa tiltus, kuru ekspluatācijas laiks ir beidzies un kas ir jau tikuši demontēti, lai laikus gatavotu vietu jaunajiem pasažieru gaisa tiltiem.

Salna sacīja, ka jauno tiltu piegādātājs ir Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.

Saskaņā ar piegādātāja sniegto informāciju lidostai visi pieci jaunie tilti ir saražoti, tiem veic sākotnējos testus un gatavo sūtīšanai uz Eiropu.

Salna norādīja, ka pirmos trīs tiltus sagaidīsim Rīgā jau šā gada nogalē, taču tiltu uzstādīšana, regulēšana un testēšana laika ziņā jāsalāgo ar lidostas operatīvo darbu blakus esošajās stāvvietās. Tāpēc pasažieri jaunos tiltus lidlauka stāvvietās redzēs jau ātrāk, bet to nodošanu ekspluatācijā plānojam pa posmiem līdz nākamā gada vasaras sezonai.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 400 miljonus eiro, bet ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas, balstoties uz ACMI līgumiem, veidoja 77 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka savukārt "airBaltic" pamatdarbības peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro pretēji 56 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn būtisku negatīvu ietekmi uz "airBaltic" komerciālajiem un finansiālajiem rādītājiem atstāja Covid-19 izplatība un ierobežojumi gada pirmajā ceturksnī, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja ne tikai "airBaltic" lidojumus, bet arī atstāja būtisku ietekmi uz degvielas cenām. Tāpat negatīvu ietekmi atstāja arī lidmašīnu dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" izmantot savu pilno kapacitāti.

Pirmajā pusgadā apkalpoto pasažieru skaits lidostā “Rīga” sasniedzis trīs miljonus ceļotāju, kas ir par nepilniem 40 % vairāk kā gadu iepriekš.

Savukārt jūnijā lidostu “Rīga” saviem ceļojumiem izmantojuši 637 000 pasažieru jeb par 17 % vairāk kā pērnā gada jūnijā, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem.

Pateicoties plašajam maršrutu tīklam, kas ceļotājiem pieejams no Rīgas, transfēra un tranzīta pasažieru īpatsvars, salīdzinot ar 2022. gadu, kad tas piedzīvoja ievērojamu kritumu saistībā ar karu Ukrainā un starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, uzrāda stabilizācijas tendences. Rīgu kā pārsēšanās punktu pirmajā pusgadā izmantojis 21 procents pasažieru (2022. gadā – 17 %), bet jūnijā šo pasažieru īpatsvars bijis 23 % (pērn – 16 %).

Pasažieru lidojumu aizpildījums janvārī–jūnijā bijis 72 procenti (2022. gadā – 64 %), bet jūnijā – 79 %. Ceļotāju pieprasītākie jūnijā bijuši lidojumi uz Spāniju, Kipru, Maltu, arī Īriju un Izraēlu, bet aviokompānijas ar augstāko lidojumu aizpildījumu – “Transavia”, “Ryanair” un “WizzAir”.

Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.

“Lidostu klimata neitralitātes un vides ilgtspējas mērķi paredz nozīmīgi mazināt ietekmi uz vidi visos lidostas kontrolētajos darba procesos un sadarbībā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā. Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050”, kam esam pievienojušies. Esam gandarīti, ka šo projektu kā vadošais partneris īstenosim kopā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas lidostām,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.

“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Latvijā nogādāts devītais jaunais elektrovilciens, informē AS "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre.

24.martā ar divām apsargātām kravas automašīnām no "Škoda Group" uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotnes Ostravā Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem devītā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem. Pirmie divi attiecīgā elektrovilciena vagoni un jumta sastāvdaļas Rīgu sasniedza pagājušajā nedēļā, bet ritošā daļa - šonedēļ.

Tādējādi šobrīd Latvijā ir nogādāti deviņi jaunā elektrovilciena sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais - jūlijā, trešais - oktobrī, ceturtais - novembrī, piektais - decembrī, sestais - šogad janvārī, bet septītais un astotais - februārī.

Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

AS "Pasažieru vilciens" veic aprēķinus līgumsodam par laikā nepiegādātiem jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pavēstīja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Līgumā ir paredzēts līgumsods par nodošanas termiņa kavējumu, un līgums paredz līgumsodu 0,05% no vilciena cenas dienā par pirmajām 30 nokavētajām dienā. Ja kavējums ir ilgāks, tad līgumsods paredzēts 0,1% no vilciena cenas dienā. Līgumsods ir ierobežots apmērā - 10% no vilciena cenas jeb 737 800 eiro.

Gala aprēķini par līgumsodu tiks veikti brīdī, kad vilcieni tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā un ņemot vērā nepārvaramās varas apstākļus.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši grafikam 23 no 32 jaunajiem elektrovilcieniem bija jau jābūt piegādātiem, proti, nodotiem ekspluatācijā, taču pagaidām neviens nav piegādāts, lai arī pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti jau pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu varētu sākt kursēt nākamgad, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Vairāk nekā 30 neatkarības gados mums jau vajadzēja būt izveidotai dzelzceļa satiksmei ar Latviju, kura izmanto tāda paša platuma sliežu ceļu, un mēs vēlamies, lai [Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija] "Lietuvos geležinkeliai" to sāk pēc iespējas agrāk, 2024.gadā," ministrs norādīja ziņu aģentūrai BNS pēc tikšanās ar "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmuma "LTG Link" valdes priekšsēdētāju Linu Bauzi.

Skuodis un Bauzis pārrunāja pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili.

Lietuvas satiksmes ministrs neprecizēja, kad tieši pasažieru vilcieni varētu sākt kursēt starp Viļņu un Rīgu, piebilstot, ka tam nepieciešama arī Latvijas puses iesaiste.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Lidosta "Rīga" šodien no plkst.18 līdz 20 Jaunmārupē, Švarcenieku muižā, Mārupes iedzīvotājiem prezentēs jauno lidostas trokšņa stratēģisko karti - dokumentu, kurā apkopota informācija par gaisa kuģu radītā trokšņa ietekmi, informē lidostas "Rīga" pārstāve Laura Kulakova.

Prezentācijas laikā lidostas "Rīga" trokšņa pārvaldības speciālists atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par gaisa kuģu troksni, kā arī tiks rosināta diskusija par iespējamiem troksni mazinošiem pasākumiem.

Kulakova norāda, ka, lai gan pašas lidostas darbība nerada būtiskas tiešas trokšņa emisijas, tomēr lidostā nosēžas un paceļas aviokompāniju gaisa kuģi, kas tās rada. Tāpēc vides trokšņa emisijas veido netiešu lidostas ietekmi uz vidi, un lidosta ir atbildīga par šīs ietekmes pārvaldību. Lai novērtētu gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās trokšņa līmeni lidostas apkaimē, ietekmēto iedzīvotāju skaitu un teritorijas un iedzīvotājus, kas ir pakļauti trokšņa robežlielumu pārsniegumiem, reizi piecos gados tiek izstrādāta trokšņa stratēģiskā karte.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Lidostu darbinieku streiku dēļ Vācijā pirmdien vairākās lidostās atcelts liels skaits avioreisu.

Arodbiedrība "Verdi", kas ir neapmierināta ar samaksu aviācijas drošības darbiniekiem, paziņoja, ka streiki notiks Berlīnes Brandenburgas lidostā un lidostās Hamburgā, Hannoverē un Brēmenē.

Šie streiki, visticamāk, ietekmēs arī citu lidostu darbību.

Hamburgas lidostā, kur streiks sākās jau svētdienas vakarā, atcelti visi 123 plānotie lidojumi.

"Verdi" iecerējusi, ka lidostās Hannoverē un Brēmenē, kur streiki sākās pusnaktī, pirmdien neviena pasažieru lidmašīna nevarēs nedz nolaisties, nedz pacelties gaisā.

Hannoverē šodien bija plānoti 35 izejošie un 34 ienākošie reisi, bet Brēmenē 20 izejošie un 19 ienākošie reisi.

Tikmēr Berlīnes Brandenburgas lidostā atcelti aptuveni 200 izejošie reisi, kas ietekmējis aptuveni 27 000 pasažieru.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no piektdienas, 28.aprīļa, palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Tallina, informē "Lux Express" pārstāvji.

Ieskaitot maršrutu Tallina-Viļņa, turpmāk starp Rīgu un Tallinu ik dienu tiks nodrošināti 12 reisi. Braucienu dati liecina, ka Latvija joprojām ir viens no populārākajiem ceļojumu galamērķiem igauņu vidū, savukārt Latvijas iedzīvotāji labprāt ceļo uz Igauniju.

Salīdzinot ar 2022.gada martu, "Lux Express" maršrutā Tallina-Rīga pasažieru skaits šogad palielinājās par 61%. Savukārt kopējais pasažieru skaits visos reģiona (Baltijas valstis un Varšava) maršrutos šogad pieauga par 67%.

"Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels norāda, ka visās trīs Baltijas valstīs novērojams intereses pieaugumu par ceļošanu, un to apliecina arī pasažieru skaita pieauguma tendences. "Lux Express" seko līdzi pasažieru vēlmēm un, reaģējot uz intereses kāpumu, atbilstoši palielina arī reisu skaitu.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Eiropas Savienības līdzfinansējuma 50 procentu apmērā piešķiršanu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Līdzfinansējuma kopējais apjoms ir 26,263 miljoni eiro, un tas ir piešķirts jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ņemot vērā, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ir nozīmīgs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras posms, jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no lidostas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un LGS infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civilmilitāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību. Tādējādi tas būs ieguldījums Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Lidostā "Rīga" slikto laika apstākļu dēļ noticis negadījums ar "airBaltic" gaisa kuģi, kas atgriezās Rīgā no Parīzes, informē lidostas pārstāve Ilze Salna.

Lidosta "Rīga" pēc 8.marta vakarā notikušā incidenta ar aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģi ir atsākusi darbu un lidostas skrejceļš pēc pārbaudes ir atvērts gaisa kuģu kustībai.

Skrejceļš tika slēgts uz trim stundām, ietekmējot sešus ielidojošos reisus, kas aizlidoja uz rezerves lidostām Viļņā un Tallinā. Savukārt astoņi izlidojošie reisi dosies uz saviem galamērķiem ar kavēšanos vai ir pārcelti.

"Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" apstiprina, ka 8.marta plkst.23.17 spēcīgas snigšanas dēļ tās reiss "BT694" no Parīzes uz Rīgu ar lidmašīnu "Airbus A220-300" noslīdēja no skrejceļa cietā seguma nosēšanās laikā lidostā "Rīga"", teikts "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,326 miljardi eiro, kas ir par 185,7 miljoniem eiro jeb 4,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos četros mēnešos bija par 513,8 miljoniem eiro jeb 13,5% lielāki nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,08 miljardus eiro, kas ir par 188,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,439 miljardus eiro, kas ir par 156,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 640,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 246,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens.

Valsts policijas (VP) Rīgas Ķengaraga iecirknī vakar saņemta informācija par to, ka Vagonu depo ar grafiti ir apzīmēts viens vilciens. Saistībā ar notikušo sākta resoriskā pārbaude, apliecināja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Priedīte.

AS "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre apstiprināja, ka ar grafiti ir apzīmēts viens jaunā elektrovilciena sastāvs.

Plašāk komentēt notikušo varot "Škoda Group" pārstāvji, jo šie vilcieni ir "Škoda Vagonka" īpašums un par jauno elektrovilcienu apsardzi līdz mirklim, kad tie tiks nodoti "Pasažieru vilcienam", rūpējoties "Škoda".

"Škoda Vagonka" pārstāvis Jans Švehla apstiprināja, ka vilciens ticis apzīmēts naktī no svētdienas uz pirmdienu, 27.martu. Par situāciju "Škoda Vagonka" sazinās ar Latvijas policiju. Savukārt teritoriju, kurā atrodas vilcieni, apsargā apsardzes uzņēmums, un "Škoda Vagonka" lūgusi šo uzņēmumu pastiprināt apsardzi.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Berlīnes-Brandenburgas starptautiskās lidostas darbinieki šodien streiko, kā dēļ atcelti visi izejošie pasažieru avioreisi.

Ienākošie reisi ir iespējami, bet aviokompāniju ziņā ir izlemt, vai nosēdināt lidmašīnas Berlīnes-Brandenburgas starptautiskajā lidostā, paziņoja lidostas preses pārstāvis.

Streiks sākās plkst.3.30 (plkst.4.30 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz pusnaktij un skar lidostas drošības dienesta, pasažieru kontroles dienesta, kā arī kravu un personāla kontroles dienesta darbiniekus.

Tas ir trešais lielais streiks Berlīnes-Brandenburgas starptautiskajā lidostā šogad.

Streika iemesls ir arodbiedrības "Verdi" sarunas ar Federālo Drošības uzņēmumu apvienību (BDLS) par papildus piemaksām par darbu nakts maiņās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Arodbiedrība aicinājusi BDLS beidzot iesniegt piedāvājumu, kuru būtu iespējams apspriest 27. un 28.aprīlī paredzētajās sarunās, nevis turpināt vilcināt laiku.