Lai nodrošinātu lidostas Rīga infrastruktūras papildu objektu rekonstrukciju, Satiksmes ministrija (SM) rosina tās attīstības projektu daļēji finansēt no valsts budžeta.
Iepriekš bija paredzēts, ka lielā Kohēzijas fonda projekta «Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība» realizācijai nepieciešamās attiecināmās izmaksas 66,9 milj. Ls apjomā tiks segtas no paša uzņēmuma līdzekļiem (25,8 milj. Ls jeb 38,59 %) un Kohēzijas fonda (KF) finansējuma (41,1 milj. Ls jeb 61,41 %).
SM rosina projektā paredzētajām aktivitātēm atbalsta procentuālo daļu palielināt no līdz šim paredzētā 61,41 % līdz Eiropas Komisijas pieļautajiem 75 %, KF finansējumu saglabājot iepriekš paredzētajā apjomā, bet tam pievienojot 13,59 % jeb 8,3 milj. Ls no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt pašas lidostas finansējums saruktu līdz 11,4 milj. Ls jeb 25 %. Tā kā iepirkumu procedūru rezultātā ir izveidojusies finanšu līdzekļu ekonomija 6,2 milj. Ls apmērā, lidostai būs investīciju resursi, lai īstenotu papildu darbības projekta ietvaros, ja tām tiks saņemta valsts atbalsta atļauja, skaidro SM.
Ministrijas pārstāvji skaidro, ka lidosta ik gadu veic ieguldījumus tajos infrastruktūras objektos, kuru rekonstrukcija, izbūve vai remonts nav atliekami, lai nodrošinātu drošus un kvalitatīvus pakalpojumus un ievērotu vides aizsardzības prasības. Turklāt ir veiktas ievērojamas izmaiņas a/s Air Baltic Corporation biznesa plānā, samazinot pasažieru plūsmu un tādējādi arī lidostas ieņēmumus, un šo iemeslu pēc lidostai iespējas finansēt projektu par pašu līdzekļiem ir samazinājušās.
Projekts «Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība» ir valstiski nozīmīgs, jo paredz skrejceļa seguma atjaunošanu, lidjoslas nostiprināšanu, papildus manevrēšanas ceļu izbūvi, precīzās nolaišanās tuvošanās gaismas sistēmas izbūvi, peronu rekonstrukciju un paplašināšanu, pretapledošanas apstrādes platformu izbūvi, lietus ūdens un apakšzemes meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, apkalpojošā transporta mazgāšanas angāra izbūvi un atkritumu savākšanas teritorijas izbūvi, pauž SM pārstavji. Tā sekmīga realizācija ir īpaši aktuāla arī tāpēc, ka 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet 2015. gadā sāksies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, un moderna un sakārtota lidosta būs viens no galvenajiem transporta infrastruktūras stūrakmeņiem, kas valsti prezentēs ārvalstu viesiem.
2012. gada novembrī lidosta ir pabeigusi visas iepirkumu procedūras minētā projekta realizēšanai - gan projektēšanas, gan būvniecības un būvuzraudzības jomā, un 1. novembrī ir noslēgts līgums ar pilnsabiedrību FCC, Hochtief un ACB par būvdarbu veikšanu. Būvdarbus paredzēts uzsākt 2013. gada 1. maijā un pabeigt 2014. gada otrajā pusē.