Vide

Līdz 2030.gadam ES par 30% jāsamazina vairāku nozaru radītais CO2 izmešu apjoms

Dienas Bizness, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Līdz 2030. gadam visā ES par 30% jāsamazina transporta, lauksaimniecības, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas radītais CO2 izmešu apjoms, bet mežu izciršana pilnībā jākompensē ar jauniem stādījumiem, informē Eiropas Parlaments.

Šie mērķi noteikti divos otrdien apstiprinātos ES likumprojektos.

ES līmeņa mērķi sasniedzami, nosakot saistošus nacionālos mērķus tām nozarēm, kas nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – lauksaimniecībai, transportam, celtniecībai un atkritumu apsaimniekošanai. Tās rada apmēram 60% ES siltumnīcefekta gāzu izmešu. Latvijai izmešu apjoms šajās nozarēs līdz 2030. gadam jāsamazina par 6%.

EP pieņemtais likums saistībā ar mežiem paredz stiprināt mežu un zemes izmantošanas spēju absorbēt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Pašlaik ES meži piesaista apmēram 10% ES emisiju.

Likums ES valstīm liks līdz 2030. gadam mežu izciršanu pilnībā kompensēt ar jauniem stādījumiem. Tas veicinās CO2 emisiju līdzsvarošanu ar mežu, aramzemes un pļavu CO2piesaistījumiem. Deputāti likumprojektu papildinājuši ar noteikumu, ka pēc 2030. gada dalībvalstīm būtu jāparūpējas, lai CO2 piesaistījumi pārsniegtu emisiju apjomu.

Lai stātos spēkā, abi likumprojekti vēl formāli jāapstiprina ES Padomei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030. gadam jaunu automobiļu CO2 izmeši jāsamazina par 40%, vienlaikus veicinot elektrisko un zemu emisiju auto nonākšanu tirgū, uzskata Eiropas Parlamenta deputāti.

Trešdien atbalstītā likumprojektā EP deputāti aicina ES jauno vieglo automobiļu autoparkam noteikt 40% izmešu samazinājuma mērķi, bet jau līdz 2025. gadam panākt 20% samazinājumu. Eiropas Komisija bija ierosinājusi izmešu apjomu līdz 2030. gadam samazināt par 30%, kā atskaites punktu nosakot 2021. gadu. Līdzīgi mērķi noteikti arī mikroautobusiem.

Ražotāji, kuru auto vidējais CO2 izmešu rādītājs pārsniegs noteiktos mērķus, maksās sodanaudu ES budžetā. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai apmācītu darbiniekus, kurus skārušas pārmaiņas autobūves nozarē.

Autoražotājiem arī būs jāpalielina zemu (mazāk nekā 50g CO2 uz kilometru) vai bezemisiju vieglo automašīnu un mikroautobusu tirgus daļa līdz 35% 2030. gadā un 20% jau 2025. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jaunizveidots uzņēmums piedāvā kompensēt radīto CO2 izmešu daudzumu

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidots pašmāju uzņēmums «Not Hot Environmental Solutions» piedāvā privātpersonām un uzņēmumiem pievērsties oglekļa dioksīda (CO2) neitrālam dzīvesveidam, šādi iesaistoties cīņā pret klimata pārmaiņām. Pakalpojums paredz iespēju tiešsaistē vai mobilajā lietotnē ar kalkulatoru aprēķināt personas vai uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi (CO2 izmešu daudzumu) un to likvidēt, par noteiktu samaksu iestādot attiecīgu skaitu koku.

Pakalpojuma izstrādē piecu gadu laikā ieguldīti aptuveni 500 tūkstoši eiro, kas izlietoti mājaslapas, mobilās lietotnes un kalkulatora mehānisma izveidē. Dibinot uzņēmumu, iegādāta arī mežsaimniecībai piemērota zeme vairāk nekā 300 ha apjomā, kur turpmāk tiks veidotas jaunaudzes.

Uzņēmuma idejas autori ir Māris Simanovičs un vācu uzņēmējs Maikls Brokmans (Michael Brockmann). Strādājot pie pakalpojuma izveides, notikusi sadarbība ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu «Silava», izstrādājot optimālu zemes apstādīšanas modeli un izkalkulējot CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā.

«Globālā mērogā tiek plaši runāts par planētas sasilšanu un pieaugošo CO2 koncentrāciju atmosfērā. CO2 izmešus rada procesi, bez kuriem ikdienā grūti iztikt – gan rūpniecība, gan satiksme, gan jo īpaši – elektroenerģijas patēriņš. Koku stādīšana jau vēsturiski ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no CO2 izmešu uzkrāšanās atmosfērā,» skaidro M. Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EM: Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt.

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku Rietumeiropas valstu lēmumiem ierobežot dīzeļdzinēju auto Latvija var pārvērsties par sava veida izgāztuvi, kur šie videi nedraudzīgie spēkrati nonāks

Šis ir viens no karstākajiem tematiem auto industrijā, kas tika aktualizēts arī Dienas Biznesa, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018.

Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka «dīzelis» savā ziņā ir kritis nežēlastībā Volkswagen dīzeļgeitas dēļ, kad atklājās, ka šis uzņēmums auto ražošanas procesā izmantoja kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru, līdz ar to aktualizējās jautājums par CO2 izmešu uzskaites sistēmu un aprēķinu.

«Situācija attīstījusies tiktāl, ka «dīzeli» kā jaunu auto patērētāji Rietumeiropā vairs neizvēlas, pieprasījums samazinājies par 30%. Tā rezultātā Rietumeiropas valstis no šīm mašīnām vēlas tikt vaļā, un pirmā plūsma veidojas uz Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm. Tomēr ir jāatceras Latvijas apņemšanās līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plāni bija jāpieņem jau vakar, lai tas būtu salīdzinoši nesāpīgi izdarāms. Gadījumā, ja šie dīzeļauto no Rietumeiropas valstīm nonāks Latvijā, vides saudzēšanas ieceres tiks apgrūtinātas,» prognozē A. Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Hibrīdtehnoloģijas uzvaras gājiens

Linda Zalāne, speciāli DB, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties hibrīdauto, vadītāji balso par labāku gaisa kvalitāti pilsētā, kas iet roku rokā ar auto nozares centieniem samazināt savu ekoloģisko pēdu jeb oglekļa dioksīda (CO2 ) izmešu ietekmi uz apkārtējo vidi

Aktualizējoties klimata izmaiņām un ieviešot stingrākus izmešu emisiju standartus, pēdējo gadu laikā strauji audzis pieprasījums pēc hibrīdauto. WESS Motors Toyota pārdošanas rādītāji liecina, ka hibrīdu pārdošanas īpatsvars pērn sasniedzis 38% no kopējā jaunu auto pārdošanas apjoma, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieprasījuma attīstības tendenci raksturo straujais kāpums kopš 2014. gada, kad tika pārdoti 83 Toyota automodeļi ar hibrīda piedziņu, līdz pērn pārdotiem 821 Toyota hibrīdam. «Pieprasījuma pieaugumu pēc hibrīdauto modeļiem veicina izvēles iespēja, jo auto ražotāji arvien vairāk investē dažādu inovatīvu risinājumu izstrādē, lai auto tehnoloģijas padarītu autobraucējiem ērtākas, pieejamākas un apkārtējai videi draudzīgākas. Ņemot vērā arvien striktākās ES prasības attiecībā pret CO2 kaitīgajiem izmešiem, dīzeļdzinēju nākotne iezīmējas arvien drūmākos toņos. Aizliegumi iebraukt Eiropas lielākajās pilsētās, piemēram, Vācijā, kā arī nepieciešamība pēc lielām investīcijām ekoloģisku dīzeļmotoru izstrādē jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinēju. Pērn Eiropā pieprasījuma kritums pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinējiem ir turpat par 30%. Līdz ar to tas paver arvien lielākas priekšrocības hibrīdauto, kamēr elektroauto ir nepieciešamas papildu investīcijas infrastruktūras pilnveidošanā,» stāsta AS WESS valdes loceklis Aleksejs Radionovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

ES vides ministri vienojas par auto izplūdes gāzu stingrāku ierobežošanu

LETA--DPA, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vides ministri otrdien sarunās Luksemburgā vienojušies mēģināt panākt stingrākus mērķus automašīnu izplūdes gāzu samazināšanai līdz 2030.gadam.

Ministri vienojušies, ka laikā no 2020.gada līdz 2030.gadam mēģinās panākt auto izplūdes gāzēs esošā oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu par 35%.

ES cenšas nospraust mērķus automašīnu izplūdes gāzu ierobežošanai, iesaistoties globālajos centienos samazināt oglekļa dioksīda emisiju un ierobežot globālo sasilšanu, kā to paredz Parīzē 2015.gadā noslēgtā ANO klimta vienošanās.

Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) otrdien publiskotajā ziņojumā brīdināts, ka sabiedrībai un pasaules ekonomikai ir jāpārveidojas «bezprecedenta mērogā», lai izvairītos no klimata pārmaiņu radīta haosa.

Ziņojumā aicināts pieturēties pie ambiciozākā Parīzes vienošanās mērķa, kas paredz globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas autoparka kuģis jāiegriež klimata dimensijas virzienā

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen vadītājs: Bargu automašīnu izplūdes gāzu samazināšanas mērķu dēļ var nākties likvidēt 100 000 darbvietu

LETA, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk ambiciozi Eiropas Savienības (ES) mērķi automašīnu izplūdes gāzu samazināšanai var novest pie 100 000 darbvietu likvidēšanas, ceturtdien brīdināja Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» vadītājs Herberts Dīss.

Ja ES dalībvalstu ministri laika periodā no 2020.gada līdz 2030.gadam plāno samazināt CO2 izmešus par 40%, tad desmit gadu laikā nāksies likvidēt aptuveni ceturtdaļu darbvietu mūsu rūpnīcās jeb kopumā 100 000 darba vietu, intervijā laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» norāda Dīss.

ES dalībvalstu vides ministri otrdien vienojās, ka laikā no 2020.gada līdz 2030.gadam mēģinās panākt auto izplūdes gāzēs esošā oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu par 35%, nevis 30%, kā bija cerējuši ražotāji, Berlīne un Austrumeiropas valstis.

Lai arī Vācijas kanclere Angela Merkele šo kompromisu nodēvējusi par pieņemamu, Vācijas Autoražotāju asociācijas (VDA) vadītājs Bernhards Matess uzskata, ka šie mērķi ir pārlieku ambiciozi un apdraud darbvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kaitīgo izmešu falsificēšanas lietā Vācijas policija arestējusi vienu no Porsche vadītājiem

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas policija aizturējusi vienu no Vācijas luksusa automašīnu ražotāja «Porsche» vadītājiem saistībā ar izmeklēšanu kaitīgo izmešu falsificēšanas lietā.

«Porsche» direktors Olivers Blūme informējis darbiniekus, ka Štutgartes prokuratūra arestējusi vienu no vadītājiem,« norādīja uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija šī vadītāja vārdu nemin, taču laikraksts »Bild« un izdevums »Wirtschaftswoche« vēsta, ka aizturētais ir Jergs Kerners. Viņš ir par »Porsche« dzinēju izstrādes nodaļu atbildīgais inženieris, kurš iepriekš strādāja uzņēmumā »Audi«, kad 2015.gadā atklātībā nonāca kaitīgo izmešu falsificēšanas skandāls.

Jau ziņots, ka Vācijas policija trešdien veica kratīšanu divu augsta līmeņa Vācijas luksusa automašīnu ražotāja »Porsche« vadītāju un viena bijušā uzņēmuma darbinieka īpašumos saistībā ar izmeklēšanu kaitīgo izmešu falsificēšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija ar GPS ierīcēm plāno aprīkot elektromobiļus, kas iegādāti ar valsts subsīdiju palīdzību

LETA/ERR, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts plāno atjaunot subsīdiju automobiļu ar elektrisko dzinēju pircējiem, bet šoreiz pircējiem būs jāatmaksā saņemtā valsts palīdzība, ja ar automašīnu četru gadu laikā netiks nobraukti vismaz 80 tūkstoši kilometru, no kuriem 80% jābūt Igaunijā, un, lai kontrolētu prasību izpildi, automašīnas būs aprīkotas ar GPS izsekošanas ierīcēm.

Par to vēstīja tehnoloģiju portāls «Geenius».

Igaunijas Vides ministrija plāno maksāt 5000 eiro subsīdiju katram elektromobiļa pircējam, bet šim atbalstam būs nosacījums, ka subsīdija jāatmaksā, ja netiek izpildīta prasība par četru gadu laikā nobrauktiem vismaz 80 tūkstošiem kilometru.

Ministrijas Klimata nodaļas padomniece Janika Lehta portālam teikusi, ka subsīdijas saņēmējiem ir jāpiekrīt, ka automašīna uz četriem gadiem tiek aprīkota ar GPS izsekošanas ierīci, lai varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi subsīdijas saņemšanai.

Datus apkopos Vides investīciju centrs.

Jau vēstīts, ka Igaunijas Vides ministrija gatavo projektu, kas paredz atkal piedāvāt 5000 eiro kompensāciju par Igaunijā iegādātu automašīnu ar elektrisko dzinēju, un subsīdija būs pieejama gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusu kompānijas brīdina par Eiropas Savienības izvirzīto mērķu nepaceļamo finansiālo nastu.

«Par būtisku ar nulles izmešu autobusu īpatsvaru mēs varam sākt runāt tikai no 2030. gada 31. decembra, kad būs beigušies līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu, ja valsts jau iepriekš neparedz būtisku finansiālu atbalstu pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem,» tā par ES iecerētajiem grozījumiem Direktīvā par «tīro» un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu vēstulē Satiksmes ministrijai (SM) norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Grozījumi attiecībā uz Latviju nosaka sekojošus sasniedzamos mērķus – M3 kategorijas autobusiem jābūt «tīriem» un energoefektīviem 35% apmērā no jaunajiem iepirkumiem līdz 2025. gada 31. decembrim, bet 50% apmērā – līdz 2030. gada 31. decembrim. Mūsu valsts autobusu kompānijas apvienojošā organizācija uzskata, ka šie procenti ir būtiski jāsamazina, balstoties uz valsts reālām finansiālām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aktuālāko informāciju un testiem, jaunie dīzeļdzinēji izdala mazāk CO2 nekā benzīna automašīnas, bet NOx emisijas dīzeļu un benzīna automašīnām ir teju vienā līmenī.

Vērtējot pastāvošo tirgus situāciju, ir skaidrs, ka dīzelis nav pazūdoša tehnoloģija un tas arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Tādēļ vērsāmies pie ekspertiem, lai noskaidrotu, kas tad ir šīs tehnoloģijas un kādu pievienoto vērtību tās rada, lai mazinātu automašīnu ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar Vācijas automobiļu kluba (ADAC) datiem, pašreizējie Euro 6d TEMP dīzeļdzinēji ražo vidēji par 76% mazāk NOx nekā Euro 6b dīzeļdzinēji un 85% mazāk nekā Euro 5 dīzeļdzinēji. Tas skaidri norāda, kāda tehnoloģiskā attīstība piedzīvota pēdējo gadu laikā, kā arī iezīmē to, kāda varētu būt mūsu nākotne. Kopumā ir vienalga, ar ko uz priekšu tiek kustināts transportlīdzeklis, galvenais, lai izmešos, kuros, degvielai sadegot, ietilpst optimāli maz radusies ogļskābā gāze, nenonāktu neviena cita kaitīgā viela, kas veido, piemēram, siltumnīcas efektu, skābo lietu, citas daļiņas PM10, PM 2,5, norāda dīzeļmotoru eksperts Uldis Rolis. Tāpēc automašīnai jāuzstāda nepieciešamās tehnoloģijas, lai pēc iespējas maksimāli attīrītu atgāzes un pareizi regulētu degšanas procesu no pirmās sekundes, kopš tiek startēts iekšdedzes motors. Tajā pašā laikā viņš atzinīgi vērtē arī degvielas ražotāju ieviestās inovācijas atjaunojamās degvielas ražošanā. Runājot par uz kaitīgo izmešu samazināšanu vērsto tehnoloģiju attīstību, Volkswagen tehniskais eksperts Māris Goba prognozē, ka nākotne šajā ziņā ir cerīga, jo auto nozarē notiekošā revolūcija patlaban ir orientēta uz vienkāršību un efektivitāti. «Nedrīkst aizmirst, ka pirms desmit gadiem katrs ražotājs saviem spēkiem mēģināja radīt labāko, tīrāko un lētāko tehnoloģiju – katrs bija pionieris savā lauciņā, veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi. Šie tehnoloģiju pionieri-automobiļi šobrīd ar garāžu palīdzību izmisīgi tiek noturēti uz ielas. Pēdējā piecgadē saražotās tehnoloģijas ir krietni uzticamākas, labākas, stabilākas un vienkāršākas nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas. Tādēļ es gribētu domāt, ka autoparks kļūs tīrāks, garāžas – gudrākas un izaicinājumi – mazāki,» paredz eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija arvien neskaidra

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof., 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru