Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.
Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.
Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.
Lai apgūtu citu valstu pieredzi un parrunātu to, kā veidot efektīvu vēja industriju Latvijā, Baltijas jūras reģiona un citu valstu nozares profesionāļi 24.aprīlī tiksies Rīgā, konferencē “Windworks. Powering Economy”. Konference būs veltīta jautājumiem par vēja nozares ietekmi uz citu industriju attīstību, sauszemes un atkrastes vēja enerģijas perspektīvām, kā arī tiks spriests par ostu iespējām, ūdeņraža un citu uzkrājošo tehnoloģiju attīstību Baltijas jūras reģionā. Vēja parku projekti Latvijā veicinās ražošanas attīstību, jo vēja turbīnu komponentes, piemēram, torņi, spārni un pamata konstrukcijas, ir lielizmēra un sarežģīti transportējamas pa sauszemes ceļiem. Tādās valstīs kā Dānijā un Nīderlandē, kur ir plaši attīstīta vēja enerģijas nozare, šādu komponentu ražošana tradicionāli tiek veikta ostās vai to tuvumā. Latvijai, kam ir spēcīga ostu infrastruktūra, šī ir lieliska iespēja attīstīt ostas par moderniem ražošanas, montāžas un loģistikas centriem, kas ir īpaši svarīgi šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad krītas tradicionālais kravu apgrozījums.
Potenciāls ir pilnam ražošanas ciklam – no metāla un kompozītmateriālu izgatavošanas līdz vēja turbīnu daļu montāžai un sagatavošanai transportēšanai. Labs piemērs šai ziņā ir Vācija un Polija, kuras ir veiksmīgi attīstījušas specializētus industriālos klasterus, kas ražo un eksportē turbīnu sastāvdaļas visā pasaulē. Latvijai šāda pieeja sniegtu būtiskus ieguvumus reģionos, radot pieprasījumu pēc vietējiem inženierzinātņu, metālapstrādes un loģistikas speciālistiem.
Vēja parku attīstība stimulēs arī pakalpojumu sektoru – apmācību kursu veidošana speciālistiem, turbīnu tehniskā apkope, kā arī dažādu robotu un dronu pielietojums vēja parku apkopē un apkalpošanā. Šajā nozarē sevi lieliski pieteicis Latvijas jaunuzņēmums “Aerones”, kurš jau šobrīd ir viens no pasaules līderiem šajā nozarē, apkalpojot vairāk nekā 6000 vēja turbīnas 27 valstīs un četros kontinentos.
Būtiska sadaļa vēja parku apkalpošanā ir datu analīzei, integrējot robotikas un lietu interneta tehnoloģijas. Latvija šajā ziņā varētu kļūt par inovatīvu un konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzēju reģionālā mērogā, jo vēja parku attīstītāji stimulēs pieprasījumu šajā nozarē.
Papildus industriālajai ražošanai, vēja enerģijas projektu attīstība rada pieprasījumu arī pēc tehniskās uzraudzības, juridiskajiem, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem. Starptautiski pierādījies, ka šādu projektu realizācija būtiski stimulē arī pētniecību un izglītības sektoru, piemēram, Dānijā izveidoti specializēti pētniecības centri un tehnoloģiju inkubatori, kas radījuši inovācijas enerģijas uzglabāšanā un viedo tīklu vadībā.
Būtisku netiešo labumu iegūs arī vietējā ekonomika kopumā. Kā liecina Skotijas pieredze ar North Sea Wind Power Hub, reģionos ap vēja parkiem ievērojami pieaug viesnīcu, ēdināšanas un transporta pakalpojumu pieprasījums, stimulējot vietējo uzņēmējdarbību.
Arī loģistikas sektors iegūs stratēģisku nozīmi – turbīnu komponentu transportēšana un pārkraušana ir devusi ievērojamu impulsu loģistikas nozarei teju visās valstīs, kur ir būvēti vēja parki. Latvijā šo lomu varētu ieņemt mūsu ostas, transformējoties par "enerģijas ostām", kas apkalpo ne tikai vēja enerģijas projektus, bet arī ar tiem saistītas jaunas nozares, piemēram, ūdeņraža ražošanu un zaļās degvielas eksportu. Zaļā ūdeņraža un zaļās degvielas ražošanai viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir pieejama enerģija par konkurētspējīgu cenu un vēja parki to var nodrošināt. Paralēli attīstīsies arī biznesi, kuri saistīti ar enerģijas uzglabāšanu, jo kļūs arvien izdevīgāk uzkrāt enerģiju brīžos, kad tās cena ir zema. Kopumā vēja enerģijas projektu īstenošana Latvijā ne tikai stiprinās valsts enerģētisko neatkarību, bet radīs stabilu pamatu dažādu nozaru ilgtermiņa attīstībai, sekmējot gan ekonomisko izaugsmi, gan reģionālo attīstību visā Latvijā.
